Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(347).jpg

Tas nu ir izdarīts - pēc nepilnus divdesmit gadus ilgušām diskusijām parlaments ir apstiprinājis tā saucamo nulles deklarāciju ieviešanu, turklāt jau sākot ar nākamo gadu.

Tātad vismaz teorētiski valstij jau drīzumā vajadzētu būt visai precīzai informācijai par katru Latvijas iedzīvotāju, kura turības līmenis pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas jeb šajā gadījumā 10 tūkstošus latu. Jēdziens «turība» šajā kontekstā gan ir lietojams visai nosacīti, jo ar deklarāciju rakstīšanu būs jānodarbojas arī tiem, kuru kredītsaistības pārsniedz minētos 10 tūkstošus latu, tātad - lielai daļai hipotekāro kredītņēmēju. Tomēr praksē gan saistībā ar šīm deklarācijām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

«Tieši šā iemesla pēc. Kad tika atjaunota brīvvalsts un varēja nodarboties, ar ko gribi, domāju, ka reiz iešu politikā, ja piepildīsies trīs nosacījumi: būšu vecs, tātad vieds; būšu impotents, tātad man nevarēs pierakstīt ne meitenes, ne puikas; būšu bagāts, tātad neuzpērkams. Divi no šiem nosacījumiem jau ir piepildījušies,» intervijā izdevumam Sestdiena, jautāts, kāpēc viņš kā turīgs cilvēks vispār ir politikā, stāstījis Zaļās partijas kandidāts Rīgas mēra amatam Guntis Belēvičs, kurš nešauboties, ka tiks ievēlēts.

To, kuri no viņa minētajiem nosacījumiem esot piepildījušies, gan viņš neesot atklājis.

«Politikā eju mazmeitiņas Emmas dēļ. Meita Laura ar vīru Āronu strādā Ķīnā par arhitektiem. Mēs, protams, varam lepoties ar saviem bērniem, kas gūst panākumus pasaulē atbilstoši izglītībai, bet tas lepnums ir ar asaru acīs - ja mazbērnu redzi tikai Skype, tās ir štruntīgas vecumdienas. Gribu viņus dabūt atpakaļ,» viņš turpinājis.

«Teicāt, ka esmu turīgs. Tā ir absolūta patiesība,» viņš uzsvēris.

«Ar sievu Viju esam izskolojuši bērnus (dēls Artūrs, kuram 30 gadu, ir vienīgais ārzemēs - Vācijā - studējošais Latvijas farmaceits). Bērni ir ekonomiski patstāvīgi, mums par viņiem vairs nav jāgādā. Mums viss jau ir,» skaidrojis G. Belēvičs.

Uz kopumā apmēram piecu miljonu eiro lielo atbalstu saistībā ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) varēs pretendēt ne tikai cūkkopju saimniecības, kuras jau piemeklējusi šī kaite, bet arī jebkura saimniecība Latvijas teritorijā, jo daļa atbalsta paredzēta preventīvajiem drošības pasākumiem, informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka šodien notikušajās sarunās Zemkopības ministrijā kopā ar ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem tika runāts par atbalsta piešķiršanas kārtību.

«Plānots, ka finansējums tiks dalīts divās daļās - preventīvajiem jeb profilakses pasākumiem biodrošības pastiprināšanai, kā arī ganāmpulku atjaunošanai pēc tam, kad ĀCM dēļ nācies iznīcināt visas reģistrētās cūkas. Tā kā visa Latvijas teritorija definēta kā riska zona, uz pirmo daļu attiecīgi varēs pretendēt jebkurš Latvijas cūkkopis,» sacīja Lejniece.

Plānots, ka pieteikšanās atbalstam tiks izsludināta šā gada 3.septembrī un ilgs līdz 1.decembrim.

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada jūlijā negaidīti palielinājies līdz 104 punktiem, salīdzinot ar 103,5 punktiem jūnijā, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā.

Tādējādi indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 2011.gada jūlija.

Šis kāpums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka eirozonas ESI jūlijā samazināsies līdz 103,2 punktiem.

EK norāda, ka ESI kāpumu galvenokārt veicinājis pārliecības pieaugums rūpniecības, pakalpojumu, celtniecības un mazumtirdzniecības nozarēs.

Pārliecība rūpniecības nozarē jūlijā palielinājusies no mīnus 3,4 punktiem līdz mīnus 2,9 punktiem, bet pakalpojumu sektorā tā pieaugusi no 7,9 punktiem līdz 8,9.

Savukārt celtniecības nozarē pārliecības indekss pieaudzis no mīnus 24,2 punktiem līdz mīnus 23,9 punktiem, bet mazumtirdzniecības sektorā reģistrēts kāpums no mīnus 1,3 punktiem līdz vienam punktam.

Pēc dāņu profesora Stēna Stendera atzinuma par Selgas vafeļu kaitīgumu veselībai to noiets tirdzniecībā ir strauji krities, atzina aptaujātie tirgotāji.

Kā norāda SIA Iepirkumu grupa, kas pārvalda veikalus Top!, mārketinga vadītāja Ilona Bukša, pēc paziņojuma par Selgas vafelēm, Top! veikalos situācija ar šo vafeļu noietu ir dažāda. «Lielākajās pilsētās un Top! veikalos Rīgā un ap Rīgu Selgas vafeļu apgrozījums ir strauji krities. Ogrē, piemēram, vafeļu pārdošana bija teju apstājusies, un pēc paziņojuma par vafeļu kaitīgumu netika nopirkta gandrīz neviena Selgas vafeļu paciņa,» sacīja Bukša, piebilstot, ka šādas ziņas, īpaši negatīvās, ietekmē patērētāju izvēli.

Citos reģionos vafeļu apgrozījums neesot krities, bet svētku laikā pat pieaudzis.

Nule kā otrā Ancers cūku novietnē konstatētais Āfrikas cūku mēris (ĀCM) viesīs korekcijas biodrošības pasākumos

To trešdien uzsvēra Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) vadītāja Dzintra Lejniece.

«Visi ir šokā par notikušo, un pagaidām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Biodrošības pasākumi nav atcelti, un tie stingri jāievēro katram – vai tas būtu liels vai mazs cūkkopis,» pauda Dz. Lejniece.

Pēc bīstamās cūku slimības atklāšanas otrā SIA Ancers fermā Bunči sākta 10 000 lielā ganāmpulka iznīcināšana. Visas cūkas likvidētas ar gāzes palīdzību, savukārt dzīvnieku liemeņus utilizēs uzņēmums, kas to darījis arī iepriekš – SIA Grow Energy. Darbi jau sākti, taču vēl grūti prognozēt to pabeigšanas laiku. Eksperti uzskata, ka šobrīd notiekošais ir liels trieciens nozarei, tāpēc jābūt skaidram rīcības plānam, kā rīkoties tālāk.

Dāņi prezidentūru sāk ar saspīlētu pašmāju politiku.

Sākot ES rotējošo prezidentūru, Dānija ar premjeri Helli Torningu-Šmiti priekšgalā nākamajā pusgadā apņēmusies panākt lielāku vienotību eirozonas un ārpus tās esošo dalībvalstu starpā. Britu The Economist gan izsaka skepsi, vai, atrodoties ārpus monetārās savienības, Dānijai šai ziņā būs daudz teikšanas, turklāt valdošajiem sociāldemokrātiem ir gana daudz pašmāju problēmu.

Dāņu sociāldemokrāti piedzīvo visu laiku zemāko vēlētāju uzticību – tos atbalsta 19,9% elektorāta. Sava artava šai nepatikā ir dēļ politiķu personisku skandālu virknes, un acīmredzot politiskas dabas pretrunas neapmierinātie vēlētāji saskatījuši arī sociāldemokrātu nespējā saglabāt agrīnās pensionēšanās sistēmu un ieviest nodokli miljonāriem.

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Mančesteras universitātes pētnieku Dr. Demjenu O'Dohertiju, atsaucoties uz Toma Henksa varoni filmā Terminālis, dēvē par «Termināla vīru», jo viņš lidostā pavadījis ilgu laiku no savu pēdējo gadu dzīves. Pravietodams futūristisku nākotni un lēno ceļošanu, viņš atzīst, ka pats ir mūsdienu cilvēks – šizofrēnisks atkarīgais no reaktīvajiem ātrumiem. Rīgā viņš pērnā gada nogalē viesojās Latvijas Tūrisma forumā ar lekciju par lidostām.

Cik liela nozīme Mančesteras lidostai ir tuvējā apkārtnē un ekonomikā?

Tā ir lielākā lidosta ārpus Londonas, un tā pieder lielākajai lidostu kompānijai Apvienotajā Karalistē. Mančesteras pilsētā un piepilsētās ir divi miljoni iedzīvotāju. Pašā pilsētā droši vien kādi 700 līdz 800 tūkstoši – līdzīgi Rīgai. Lidostu apkalpo ap 20 tūkstošiem cilvēku – ne vien lidostā, bet arī celtniecībā un dažādos saistītos pakalpojumos.

Interesanti, ka šī lidosta ir tuvāk Stokportai, kas jau atrodas Češīrā, nekā Mančesterai. Caur Stokportu tek upe, un vēsturiski tā ir viena no nedaudzām vietām uz Mērsijas, kur varēja izkraut un iekraut preces. Interesanta vieta, kur stāvais klints krasts rada dabisku aizsargbarjeru. Tā ir ļoti līdzena un augsta vieta, un 1936. gadā Mančesteras pilsētas dome to izlietoja lidostas būvei. Tā nu tā atdodas uz dienvidiem no Mērsijas upes, kas ir Češīrā, un pēc izvietojuma tuvāk Stokpotai nekā pašai Mančesterai.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Inese Liepiņa savus adījumus darina Latvijā, bet lielākā daļa to pircēju ir ASV; viņas rokdarbi tur nonāk ar interneta starpniecību.

Inese pelna, pārdodot savus darinājumus starptautiskajā rokdarbnieku portālā Etsy. «Es adu un pārdodu savas lietas internetā. Tā ir paradīze. Līdz šim esmu savas preces pārdevusi uz 26 valstīm,» viņa saka. Latvijā Inese neko nepārdod, neesot jēgas – par viņas noteikto cenu neviens nepērkot. Sākumā gan Inese mēģināja tirgoties tepat un cenu piemēroja atbilstoši pirktspējai. «Cilvēki pirka vairāk, nekā varēju uzadīt. Tad ieliku internetā par «normālu» pasaules cenu un sāku domāt – kāpēc lai es pārdotu par puscenu Latvijā? Tur var pārdot par adekvātu cenu, es neesmu ierobežota. Es varu darīt, ko gribu, viss, ko vajag – lai tikai pasaulē būtu kāds, kam manis radītais patīk,» tā Inese.

Čaņpeņs Žao (Changpeng Zhao) ir pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance dibinātājs un izpilddirektors. Uzņēmums tika izveidots 2017. gadā un jau 2018. gadā kļuva par lielāko tirgus spēlētāju nozarē.

Žao no uzņēmēja Šanhajā ir izaudzis par biznesa līderi, kurā ieklausās un, kuram vēlas līdzināties visā pasaulē. Nesen viņš publiskoja arī savus galvenos principus pēc kā vadās, gan dzīvē, gan biznesā.

Esi taisnīgs

Neizmanto citus cilvēkus un neļauj citiem izmantot tevi. Visiem ir tieksme būt nedaudz subjektīviem un meklēt sev izdevīgākus risinājumus. Tomēr tam ir jāpretojas un jācenšas būt iespējami objektīvam. Tu negūsi dzīvē lielus panākumus, ja nespēsi panākt līdzsvaru šajā jomā.

Veido ilgtermiņa attiecības un abpusēji izdevīgus darījumus

Panākumi veidojas ilgtermiņā un ir jāveido tādas ilgtermiņa attiecības, kurās iegūst visas iesaistītās puses. Lai darījumam būtu jēga, visām tajā iesaistītajām pusēm ir jāgūst kāds labums. Vienpusēju darījumiem ir īss mūžs, un šādā gadījumā visu laiku būs jāmeklē arvien jauni sadarbības partneri. Vienreizējiem īstermiņa ieguvumiem parasti ir negatīvas sekas, jo tie novērš uzmanību no ilgtermiņa perspektīvas. Jātiecas pēc lielāka ieguvuma ilgtermiņā.

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada novembrī palielinājies līdz 114,6 punktiem salīdzinājumā ar oktobra koriģēto rādītāju 114,1 punkta apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2000.gada oktobra, liecina Eiropas Komisijas (EK) jaunākie dati.

Sākotnēji tika lēsts, ka oktobrī ESI eirozonā veidoja 114 punktus. EK norāda, ka pārliecība novembrī palielinājusies starp patērētājiem un visās aplūkotajās nozarēs, izņemot mazumtirdzniecības sektorā. Tikmēr Eiropas Savienībā ESI novembrī pieaudzis no 114,2 punktiem līdz 114,3 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2007.gada jūnija. Latvijā ESI indekss novembrī samazinājies līdz 107,6 punktiem, salīdzinot ar 107,8 punktiem oktobrī.

Dati par Latviju liecina, ka pārliecība novembrī samazinājusies rūpniecības un mazumtirdzniecības nozarēs, kā arī starp patērētājiem, bet pieaugusi pakalpojumu un celtniecības sektoros.

Tikmēr Igaunijā ESI indekss pieaudzis no 106,8 punktiem līdz 108,2 punktiem, bet Lietuvā tas samazinājies no 109,3 punktiem līdz 108,8 punktiem

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada maijā veidoja 103,8 punktus, tādējādi tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīļa koriģēto rezultātu, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā.

Sākotnējās aplēses liecināja, ka indekss aprīlī veidoja 103,7 punktus.

Analītiķi iepriekš bija prognozējuši, ka indekss maijā samazināsies līdz 103,5 punktiem.

EK norāda, ka ESI stabilizēšanos veicinājis pārliecības kāpums rūpniecības, pakalpojumu, mazumtirdzniecības un celtniecības nozarēs.

Pārliecība rūpniecības nozarē pieaugusi līdz mīnus trīs punktiem, salīdzinot ar mīnus 3,2 punktiem aprīlī.

Savukārt mazumtirdzniecībā pārliecības indekss palielinājies no mīnus 0,8 punktiem līdz 1,4 punktiem, bet celtniecības nozarē tas pieaudzis no mīnus 25,5 punktiem līdz mīnus 25 punktiem un pakalpojumu sektorā reģistrēts kāpums no septiņiem punktiem līdz 7,8 punktiem.

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada septembrī palielinājies līdz 113 punktiem salīdzinājumā ar jūlija koriģēto rezultātu 111,9 punktu apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2007.gada vasaras, liecina Eiropas Komisijas (EK) jaunākie dati.

Sākotnēji tika lēsts, ka augustā ESI eirozonā veidoja 111,3 punktus.EK norāda, ka pārliecība septembrī palielinājusies visās aplūkotajās nozarēs un starp patērētājiem.Tikmēr Eiropas Savienībā ESI septembrī arī pieaudzis līdz 113 punktiem, salīdzinot ar 111,9 punktiem augustā.

Latvijā ESI indekss pagājušajā mēnesī pieaudzis no 107,3 punktiem līdz 107,4 punktiem.

Dati par Latviju liecina, ka pārliecība septembrī pieaugusi rūpniecības, pakalpojumu un celtniecības nozarēs, kā arī starp patērētājiem, bet nokritusies mazumtirdzniecības sektorā.

Tikmēr Igaunijā ESI indekss septembrī palielinājies no 106,7 punktiem līdz 108,6 punktiem, bet Lietuvā tas pieaudzis no 109,9 punktiem līdz 110,5 punktiem.

Ceļotājs un publicists Gints Barkovskis atkal iemetis sevi ekstremālā situācijā

Guļ nu jau pāris mēnešus tikai dažas stundas diennaktī, lai nepārtrauktu soli pa solim virzīties uz priekšu. Šoreiz gan viņš neairējas kopā ar draugu Kārli Bardeli pāri okeānam, par ko krāšņi izklāstīts gan grāmatā Okeāna saviļņotie. Atklāt sevi no jauna, gan dokumentālā filmā. Viņš gluži vai pēdējiem spēkiem tuvojas mērķim «Ziemeļpolā». Precīzāk – latviešu Ziemeļpolā Zosēnos, vecāku mājās Zanderos, pie krāsns liesmas, pārdabiskā klusumā un mierā pabeidz vēl vienu grāmatu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādām personības kvalitātēm jābūt, lai izkustinātu un īstenotu šķietami neiespējamu projektu?

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.

Dānijā valdības funkcija darba tirgus regulēšanā ir nodrošināt minimumu un tad – turēties pa gabalu

Dānijas Darbadevēju konfederācijas starptautisko lietu direktors Nils Trampe lielu daļu sava darba laika pavada Briselē, lai ES līmeņa labi domātos darba tirgus regulējumus turētu pa gabalu no savas valsts biznesa ikdienas un ekonomikas. Iemesls tam ir dāņu darbadevēju un darba ņēmēju sadarbības tradīcija, kas rada elastīgu un reizē sociāli drošu darba tirgu, kurā centrālās valdības loma ir minimāla. Kopš deviņdesmitajiem gadiem šī sistēma pasaulē ir pazīstama ar pašu dāņu radītu nosaukumu – flexicurity. Šī saruna notiek Rīgā saistībā ar Dānijas vēstniecības un Latvijas Ekonomikas ministrijas rīkoto diskusiju par flexicurity sistēmu.