Latvijā būtu jāievieš progresīvais ienākumu nodoklis, šādu viedokli pauž cūkkopības nozares uzņēmuma SIA Gaižēni īpašnieks Alekss Rasmusens.
«Uzskatu, ka būtu jāievieš progresīvais nodoklis - kam ir vairāk, vairāk jāmaksā nodokļos. Tāda prakse ir daudz kur - kāpēc ne te,» norāda Rasmusens.
Tāpat viņš uzskata, ka tas ir mīts, ka Latvijā ir augsti nodokļi. «Principā Latvijā, skatoties no investoru puses, ir labvēlīga nodokļu politika, izņemot algas. Viens no augstākajiem nodokļiem tiek uzlikts algām. Bet, ja runā par dividendēm, uzņēmuma ienākumu nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, nevar teikt, ka nodokļi ir augsti,» atzina uzņēmējs.
Pēc Rasmusena domām, sociālais nodoklis Eiropas kontekstā ir ļoti augsts, tāpēc arī tik daudzi šmaucas, maksājot aploksnēs un tamlīdzīgi. «Mūsu politiķiem raksturīga lineāra griešana, neskatoties, kas strādā labi, kas - slikti,» uzskata uzņēmējs, norādot, ka viena no galvenajām problēmām ir tas, ka ļoti liela nauda iet garām valsts kasei.
Viņš arī atzīst, ka galvenās pamatreformas valstī saistītas ar nodokļu politikas sakārtošanu. «Dzīvot Latvijā ir ļoti lēti, ja esi turīgs, bet ļoti dārgi, ja esi nabags,» saka Rasmusens.
Komentējot vidējās hektāra subsīdijas lauksaimniekiem, Rasmusens atzīst, ka Latvijas lauksaimnieki saņem viszemākās subsīdijas, aptuveni 100 eiro (70 latu), salīdzinot ar citām valstīm, kurās lauksaimnieki saņem līdz 500 eiro (350 latiem). «Protams, tādā situācijā ir ļoti grūti konkurēt, jo cūkkopība sastāv no augkopības, kas veido lielāko daļu izmaksu,» norāda uzņēmējs.
Taču viņš kliedē mītu, ka ārvalstu investori klāt Latvijā saņemtajām subsīdijām saņem arī dzimtenes subsīdijas. «Mans uzņēmums ir Latvijā reģistrēta SIA, saņemu tieši tādas pašas subsīdijas, santīms pa santīmam, kā Jānis un Pēteris,» skaidro Rasmusnes, norādot, ka ārvalstnieku priekšrocības varbūt vienīgi ir tajā, ka viņi var ienākt ar lielāku kapitālu, kas vietējiem zemniekiem ir grūti pieejams.
Zemnieku saimniecība Gaižēni dibināta 1995.gadā, bet 2000.gadā tā tika pārveidota par SIA un sākts cūkkopības bizness. SIA Gaižēni kopumā apstrādā tīrumus 780 hektāru platībā - aptuveni puse zemes īpašumā, otra puse - nomas zeme.
2009.gadā uzņēmums strādājis ar 2,1 miljonu latu apgrozījumu un 8098 latu zaudējumiem. 2010.gadā apgrozījums ir aptuveni trīs miljoni latu, bet peļņa - apmēram 40 000 - 50 000 latu.
