Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sentor farm aptiekas un AS Recipe plus valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem?

Pirmkārt, abi uzņēmumi, kurus pārstāvu, kā Latvijas kapitāla uzņēmumi ir vieni no lielākajiem katrs savā jomā. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā varam vērot, ka līderpozīcijas daudzās mūsu tautsaimniecībai svarīgās jomās ir ieguvuši ārzemju uzņēmumi.

Otrkārt, abi uzņēmumi strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. AS Sentor farm aptiekas īpašumā esošais zīmols Mēness aptieka ir viens no pirmajiem aptieku zīmoliem Latvijā, tātad tam jau ir gandrīz 20 gadi. Tā ir gara veiksmīgas taktikas un stratēģijas vēsture, kuru veido un ar savu darbu, idejām attīsta pašmāju komanda. Tas apliecina, ka ne tikai no citām zemēm aizgūtas idejas var izpelnīties Latvijas patērētāju uzticību.

Taisnīgāk būtu, ja vismaz dažiem pārtikas produktiem būtu pazemināta PVN likme, jo tā Latvijā ir ļoti augsta

Tā uzskata ātrās ēdināšanas ķēdes Hesburger īpašnieks un vadītājs Kari Salmels. No saimnieka sākotnējās sajūtas «ak vai, ko gan es esmu izdarījis nepareizi!?» desmit gados Latvijā viņa uzņēmumam ir 38 restorānu, un tuvākajā laikā tiks atvērti vēl vairāki.

Jūsu sieva ir latviete?

Jā.

Tad atļaujiet sākt ar populistisku jautājumu – jūs aizvedat mūsu skaistākās sievietes un uzņēmuma peļņu un vietā atstājat kaut kādu fast food, ātro ēdienu?

Laikam saprotu, kur tēmējat, un man jāteic, ka mēs jau kopš pirmā darbības gada nekādu Hesburger peļņu neesam pārveduši uz Somiju. Gluži pretēji – gadu gaitā esam to investējuši Latvijā, kopā apmēram 30 miljonus eiro.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Ģitāra ražo skaņu, kas ir produkts. Mārketings ir skaņas pastiprinātājs. Ja skaņa ir slikta, pastiprinātājs nepalīdzēs. Vari pastiprināt, cik vien gribi, bet tas tik un tā būs tikai troksnis

Tā intervijā DB pauž Miko Jervenpē (Mikko Järvenpää), jaunais Infogr.am izpilddirektors. Sanfrancisko dzīvojošais soms Miko Jervenpē pavisam nesen kļuvis par Latvijas datu vizualizācijas rīka Infogr.am izpilddirektoru. Lai arī mūsdienu virtuālajā vidē valstu robežas komunikācijai netraucē, viņš katru mēnesi aptuveni nedēļu ir Rīgā, lai kopā ar komandu un uzņēmuma dibinātājiem Uldi Leitertu, Raimondu Kaži un Alisi Semjonovu satiktos klātienē un kaltu uzņēmuma attīstības plānus. Šobrīd uzņēmumā strādā 21 cilvēks un Miko ir pirmais darbinieks Infogr.am Sanfrancisko birojā. Sarunā ar DB viņš stāsta par to, kāpēc izvēlējies strādāt Latvijas uzņēmumā, atceras pirmo iespaidu par Latvijas biznesa vidi un domā, ka uzņēmuma vadībai jāļauj cilvēkiem strādāt.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Radisson Blu Rīdzene Hotel ģenerāldirektors Jānis Vālodze. Radisson Blu Rīdzene Hotel ir pieczvaigžņu viesnīca Rīgas centrā ar 95 istabām un darbojas ar Radisson Blu zīmolu kopš 2010. gada 1. jūnija.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viesnīcas man ir šķitušas interesantas un patikušas jau no pašas bērnības, kad ceļoju kopā ar vecākiem, bet mērķtiecīgi uz to nekad neesmu gājis. Pēc vidusskolas beigšanas iestāšanos tūrisma skolā noteikti varētu raksturot kā nejaušību, jo tāda īpaša plāna, ko darīt, man nebija. Runājot par uzņēmumu, darbs starptautiskā viesnīcu tīklā, manuprāt, ir noteikti labākā izvēle profesionālā ziņā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anita Bērziņa, DNB bankas valdes locekle, viceprezidente. DNB ir lielākās Norvēģijas bankas meitas uzņēmums Latvijā. «Esam liela un draudzīga komanda – kopā ap 850 darbiniekiem,» norāda A. Bērziņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Banku un finanšu joma ir dinamiska nozare, kas attīstās līdzi digitālajai pasaulei. Līdz ar to ir nemitīgas un aizraujošas pārmaiņas, kas motivē un iedvesmo. Strauji mainās klientu uzvedība, paradumi. Bankas sen vairs nav garlaicīgas, vecmodīgas organizācijas ar smagnējiem ozolkoka galdiem un naudas seifiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Aiva Vīksna, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente, darbojas biedrībā Līdere, Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja:

Kāda ir šā brīža biznesa vide Latvijā?

Esmu gandarīta, ka Latvijā biznesa vide pamazām kļūst arvien sakārtotāka un uzņēmumiem draudzīgāka. Šodien ikvienam ir iespēja uzsākt savu biznesu – izveidot savu uzņēmumu, kas neprasa lielas sākotnējās investīcijas. Taču būtiski, lai šī sistēma darbotos ilgtermiņā. Ir vajadzīga sakārtota un prognozējama vide, lai jaunizveidotais uzņēmums varētu veiksmīgi darboties un attīstīties. Tāpat arī ir nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas ļauj uzņēmumiem - gan lieliem, gan maziem un vidējiem, plānot savu darbību ilgtermiņā. Par to netiek pietiekoši domāts, bet tajā pašā laikā valsts skaļi stāsta, cik daudz ir paveikts biznesa attīstības veicināšanai Latvijā. Diemžēl, ar to nepietiek – ir nepieciešama pozitīva attieksme un labvēlīga vide, kur uzņēmēji var kvalitatīvi strādāt.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

Par Latvijas telekomunikāciju tirgu intervijā laikrakstam Diena stāsta SIA Bite Latvija vadītājs Frederiks Renčaks.

Kā jūs raksturotu Latvijas telekomunikāciju tirgu, kādas ir tajā valdošās tendences un kāds tas ir, ja salīdzina ar citu Eiropas valstu telekomunikāciju tirgiem?

Latvijas telekomunikāciju tirgum manā skatījumā nedaudz pietrūkst inovāciju, tajā konkurence notiek tikai ar cenu un tehnoloģijām. Turklāt tas, kā telekomunikāciju operatori runā par tehnoloģijām, ne vienmēr ir ieguvums klientam. Daudzās runas par tīklu pārklājumiem un tehnoloģijām patiesībā ir klientus maldinošas. Telekomunikāciju lietotājiem ir jāprasa no operatoriem daudz vairāk par pašreizējo piedāvājumu, kuram reizēm pietrūkst satura. Savukārt operatoriem būtu jāpiedāvā daudz vairāk radošu pakalpojumu - ne tikai tehnoloģijas, bet arī risinājumus ar pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas draudzīgāki un ērtāki klientam. Daudzi operatori lielās ar savu tīkla pārklājumu, bet īstenībā tas visiem ir gandrīz vienāds. Jā, pašlaik Bitei nav 4G tīkla, taču šobrīd tam nav plaša pielietojuma, jo 95% iedzīvotāju nav tā dēvētais 4G izmantošanas telefons. Mobilajiem operatoriem ir jādomā un jāpiedāvā kaut kas cits, kaut kas jauns ar pievienoto vērtību.

Divdesmit gadus kaldinājusi karjeru izglītības biznesā Londonā, Sandra Zīrāpe ar entuziasmu nu darbojas ēdināšanas jomā Valmierā

Trīs kafejnīcas – Ceturtais cēliens Valmieras Drāmas teātrī, Jauna saule pašā pilsētas centrā un sporta bārs Vidzemes olimpiskajā centrā – un pazīstamais naktsklubs Multiklubs – tas ir Sandras Zīrāpes bizness Valmierā, pilsētā, ko viņa par savām mājām sauc vien divus gadus. Bizness aug, un viņa ar entuziasmu stāsta par dažādiem uzlabojumiem, kas gaidāmi, un plāniem, ar ko viņai pilna galva. «Kaifs biznesā ir izskaitļot, kas varētu izdoties, un pie tā strādāt,» tā Sandra. Vienlaikus viņas pieeja biznesam ir samērā atbrīvota – visu pasaules naudu nenopelnīsi, viņa saka. Galvenais, lai no darbošanās rastos prieks klientiem, pašiem un arī ilgtermiņā būtu redzams, ka bizness ir rentabls. Viņa ir ļoti aktīva, daudz un ātri runā, papildinot teikto ar žestiem, un ir daudz vairāk atvērta nekā citi uzņēmēju, kas dzīves un biznesa mācības guvuši tepat. Vēlāk sarunā arī viņa pati atzīs – tā kā pieredzi guvusi Londonā, nevis pēcpadomju Latvijā, viņas saskarsme gan ar darbiniekiem, gan klientiem ir balstīta citās vērtībās.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Pasaules lielākajai izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai UNESCO, kuras dalībniece ir arī Latvija, šogad aprit 70 gadu. Laikā, kad Rīgas vēsturiskais centrs un tā buferzona tika iekļauti UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē bija jūtama pretestība, bažas par attīstības iespējām. Pa šiem gadiem šis tas ir mainījies – gan pilsētas vaibstos, gan nozares profesionāļu attieksmē. Daudzas ēkas ir atguvušas spozmi, daļa no tām – ar būvkompānijas RBSSKALS rokām, piemēram, Latvijas Nacionālais teātris, Rīgas Birža, koka ēku renovācijas centrs Koka Rīga un daudzi citi. Saruna, kurā netrūkst garu paužu, ar kompānijas padomes priekšsēdētāju Māri Saukānu izvēršas gan par rekonstrukciju, gan būvniecību kopumā.

Vai, ieejot Biržas namā, ir gandarījuma sajūta par to, ka esat palīdzējuši šādam objektam tapt?

Drīzāk klātbūtnes sajūta. Bet tas attiecas arī uz citiem objektiem – tev ir bijusi iespēja būt daļai no kaut kā lielāka, nekā tu pats. Kad pienāks nākamā restaurācija vai rekonstrukcija, speciālisti ņems ārā būvžurnālus, arhīvus, pētīs, kas to darīja, kāpēc to darīja, kāda bija doma, un ceru, ka spēs novērtēt mūsu darbu un ieguldījumu.

Jums bija tāda pati iespēja, jo Biržas namā arī ilgus gadus nebija veikti kapitāli atjaunošanas darbi.

Un varbūt labi, ka tā. Jāpiemin trīsvienība – kultūrvēsturiskais mantojums, sabiedriskās vajadzības un ekonomiskais izdevīgums. Ne vienmēr starp tām ir balanss. Bieži vien tiek pārspīlēts ekonomiskais izdevīgums, citreiz tiek nobremzētas laikmetīgas vajadzības, taču mēs dzīvojam gadsimtu vai pat vairāk vēlāk, un vajag atrast kompromisu starp to, kā bija, un to, kā ir. Kultūrvēsturiskais mantojums stāv augstāk par visu. Mēs lepojamies ar Rīgu, kāda tā bijusi, – tas ir iemesls, kāpēc tūristi uz šejieni brauc, tas ir mūsu vērtību spogulis. Un šajā spogulī rādām, kā mēs redzam, kā mēs saprotam, kā mēs darām un cienām. Sākotnēji atsevišķās profesionāļu aprindās bija pretestība pret UNESCO prasībām, ka tās ierobežos, ka daudz ko nedrīkstēs. Vecrīga nav liela, salīdzinot ar vairāku citu valstu vecpilsētām, bet buferzona, kas tai apkārt, savukārt ir ļoti liela, un tas zināmā mērā sasien mums rokas. Taču, laikam ejot, pierādās, ka tas attaisnojas.

Par Liepājas viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas jauno īpašnieku kļūs UPB holdinga akcionārs Māris Mors, aģentūrai LETA apliecināja uzņēmējs.

Mors norādīja, ka patlaban viņu vēl nevarot dēvēt par viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas oficiālo īpašnieku, jo darījums nav vēl līdz galam noslēgts. Tā noslēgums, pēc uzņēmēja teiktā, sagaidāms šā gada augustā. Taujāts, kāda ir darījuma kopējā summa, Mors norādīja, ka tā iespējams vēl var mainīties, tāpēc pašlaik nav iespējams atklāt neko konkrētu.

Uzņēmējs sacīja, ka viesnīcu viņš iegādājies kopā ar savu dzīvesbiedri, ar kuru pēc darījuma noslēgšanas plānots savstarpēji pārrunāt tālākos plānus saistībā ar Fontaine Royal Hotel ēku.Mors uzsvēra, ka detalizētāku informāciju par viesnīcas tālāko nākotni būs iespējams uzzināt tikai augustā pēc tās ēkas iegādes darījuma noslēgšanas.Kā ziņots, šā gada maijā līdzšinējās ēkas Liepājā, Stūrmaņu ielā 1 īpašnieks, uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš labāk pazīstams kā Luijs Fonteins, aģentūrai LETA apstiprināja, ka ēka patiešām ir pārdota un tā no šā gada 1.oktobra nonāks jaunā īpašnieka pārziņā.

Ceļojot par valsts naudu, kritērijiem, kas attaisno konkrētā brauciena nepieciešamību, ir jābūt stingrākiem un precīzākiem, bet brauciena rezultātiem - pārbaudāmākiem

DB jauno gadu uzsācis ar vadošo valsts resoru komandējumu izdevumu apkopojumu 2014. gadā. Pretēji gaidītajam lielākie «ceļotāji» strādā nevis Ārlietu ministrijā, Valsts prezidenta kancelejā vai premjera birojā, bet gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kuras ierēdņi dažādiem braucieniem pērn tērējuši gandrīz divtik nekā Ārlietu ministrija. Jāsaka, ka pērn viss valsts resors kopumā braucieniem tērējis divreiz vairāk naudas nekā 2013. gadā - 8,4 miljonus eiro.

Nav noliedzams, ka valsts amatpersonām un augstākajiem ierēdņiem mūsdienās bez ārzemju komandējumiem nav iespējams iztikt. Taču, ja tie notiek par nodokļu maksātāju naudu, sabiedrībai ir tiesības pieprasīt, lai tie būtu ļoti labi koordinēti, t.i., ārzemju braucienos tiešām dotos tie, kam ir attiecīgā kompetence, un bez visādām «piekabēm», kuru funkcija konkrētajā braucienā nav saprotama. Mums ir vairāki ministri, kas pērn ir ceļojuši kopā ar saviem biroja vadītājiem/ vadītājām un uz mediju jautājumiem nav spējuši vai nav gribējuši izsmeļoši atbildēt, kāpēc viņiem ir bijusi nepieciešama konkrēto personu klātbūtne. Runājot, piemēram, par Aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa braucienu uz Centrālāfriku, katras personas dalība šajā «ekspedīcijā» nodokļu maksātājiem izmaksāja diezgan apaļus 6000 eiro. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards nesen devās uz ANO vides pārmaiņu konferenci eksotiskajā Peru veselu desmit ministrijas ierēdņu pavadībā.

Satieciet brāļus, kas stāv aiz tīmekļa vispretrunīgākā sociālā tīkla, tā savu interviju ar Latvijā radītās interneta vietnes Ask.fm dibinātājiem piesaka medijs Time.

Šī ir pirmā plašā intervija ar Ask.fm dibinātājiem kopš tīkls guvis plašu popularitāti pasaulē. Savulaik viņus intervēja arī laikraksts Dienas Bizness.

Ask.fm ir viens no interneta lielākajiem sociālajiem tīkliem, taču arī viens no visvairāk kritizētajiem saistībā ar cilvēku iebiedēšanu un pat pašnāvībām. Kopš tā dibināšanas 2010. gadā vietne izaugusi līdz 120 miljoniem reģistrēto lietotāju visā pasaulē. ASV vien skaits sasniedz 15 miljonus.

Pēc 60 gadu pārtraukuma viens no pazīstamākajiem īru viskijiem Tullamore DEW ir atgriezies dzimtajā brūzī; nu pēc trīs gadu minimālās nogatavināšanas tas pamazām sāk līt arī mūsu glāzēs

DB izmantoja iespēju par šo un par daudz ko citu parunāties ar Rīgā iebraukušo Tullamore DEW zīmola globālo vēstnieku Džonu Kvinu (John Quinn).

Mēs ar jums tiekamies itin vēsturiskā brīdī, kad tirgū ir jāparādās kompānijas viskijam, kurš pēc ilga pārtraukuma atkal jau nāk tieši no Tulamoras pilsētas.

Mūsu viskijs tika taisīts pašā Tulamorā no 1829. gada līdz 1954. gadam. Īrijā dedzinātavas vērās ciet jau kopš 1930. gadiem un līdz pat 1960. gadiem. Galu galā 1970. gados Īrijā bija palikušas tikai divas dedzinātavas. Es kompānijā, ko tolaik sauca Irish Distillers, sāku strādāt 1974. gadā.

Tolaik tika uzcelta viena jauna dedzinātava Midltonā, un visi zīmoli, kam agrāk bija bijušas savas dedzinātavas, pārcēlās uz turieni – mūsu Tullamore DEW, Jameson, Powers, Paddy un Crested Ten. Bushmills bija sava dedzinātava. Tā nu bija šīs divas – Midltonā un Bušmilsā. Tullamore izmanto tās abas, jo DEW tiek darināts no graudu, iesala un kubla viskija. Midltonā taisa tikai graudu un kubla šķirnes, tāpēc Bušmilsā taisījām iesala daļu.

Plānots, ka Tallink kuģu flotes jaunākais dalībnieks Megastar savā pirmajā reisā maršrutā starp Helsinkiem un Tallinu dosies 2017. gada 29. janvārī, informē uzņēmums.

«Neskatoties uz to, ka līdz ar Megastar kursēšanas uzsākšanu Tallink Shuttle standarts ir ievērojami uzlabots, vidējā biļešu cena kopumā paliks nemainīga. Pēdējo 10 gadu laikā šajā konkrētajā maršrutā esam ceļojuši kopā ar 41 miljonu cilvēku, kuru sniegtās vērtīgās atsauksmes un ierosinājumi ir īstenoti un realizējušies uz kuģa Megastar,» sacīja AS Tallink Grupp valdes loceklis Lembits Kitters.

Meyer Turku kuģu būvētava plāno piegādāt M/S Megastar 2017. gada janvāra otrajā pusē, tādejādi kuģis varēs doties savā pirmajā reisā maršrutā Helsinki–Tallina 29. janvārī. Uzņēmums šobrīd tirgos biļetes tikai tādā apjomā, kas atbilst kuģim Superstar, lai gadījumā, ja Megastar tiks piegādāts vēlāk nekā plānots, varētu izvairīties no situācijas, kad ir pārdotas vairāk biļetes nekā pasažieru skaits, ko var uzņemt.

ASV atbalsta ebreju īpašumu restitūciju un šī jautājuma ātra atrisināšana ir visu interesēs, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«ASV stingri atbalsta restitūciju tiem, kuru īpašums tika konfiscēts - vai nu to izdarīja nacisti vai komunisti,» uzsvēra valsts sekretāre, bilstot, ka šis jautājums pārrunāts visās tikšanās reizēs ar Latvijas augstākajām amatpersonām.

«Tā ir nepabeigta vēsturiska lieta. Es novērtēju pūles, kuras [Latvijas] valdība pašreiz pieliek šī jautājuma risināšanā,» sacīja ASV valsts sekretāre. H. Klintone uzsvēra: atrisināt šos jautājumus ātri un taisnīgi ir visu interesēs.

Savukārt ārlietu ministrs E. Rinkēvičs skaidroja, ka Latvijai ir loti labs dialogs ar vietējo ebreju kopienu. Jau tām privātpersonām, kuru senčiem pirms Otrā pasaules kara piederējis kāds īpašums, bijusi iespēja pieprasīt atpakaļ to saskaņā ar denacionalizāciju. Patlaban tiek runāts par īpašumiem, kuri piederēja organizācijām – reliģiskajām ēkām, kopienu ēkām, klubiem u.tml.

Latvija ir veiksmes stāsts jeb valsts, kura daudz ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«Latvija ir šis veiksmes stāsts, kas tiešām ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantijas institūcijās,» norādīja ASV valsts sekretāre, uzsverot, ka, neskatoties uz sasniegto, visām valstīm ir jādubulto pūles, lai nodrošinātu demokrātiju un labklājību visā kontinentā.

Klintone pauda apbrīnu Latvijas paveiktajam ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un faktam, ka Latvija, neskatoties uz grūtajiem laikiem ekonomikā, veic nopietnus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā.

Savukārt Rinkēvičs vēlreiz apliecināja Latvijas valdības apņemšanos līdz 2020.gadam aizsardzības izdevumus izlīdzināt NATO noteiktajā apjomā, proti, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Uzņēmuma vadītājam jāpiemīt kompleksai izpratnei par biznesā notiekošajiem procesiem, kā arī spējai sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem, norāda akciju sabiedrības Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Vadītājam jābūt pieejamam, atvērtam, stratēģiskam, jāmāk ieklausīties darbinieku viedokļos un jāspēj atrast pareizos risinājumus, pauž A. Kalvītis, piebilstot, ka šauri orientēts līderis uz lietām, visticamāk, nespēj raudzīties objektīvi.

LG valdes priekšsēdētājs uzskata, ka lielus panākumus var gūt tikai kopā ar komandu, spējot izmantot katra darbinieka spēcīgākās puses. Savu profesionālo karjeru A. Kalvītis sāka kā lauksaimnieks, studiju gados praksē strādājot Zviedrijas lielākajā piensaimniecības uzņēmumā Alamnas Bruk AB.

Viņš atzīst, ka eksporta bizness viņu patiešām aizrāva. “Man patika tas, ko es daru. Likās, ka tas ir tas, ko dzīvē vēlos. Biju nodibinājis kontaktus ar tirdzniecības uzņēmumiem visā pasaulē, regulāri ceļoju, tikos ar uzņēmējiem. Dzīve bija ļoti interesanta. Tad es saņēmu piedāvājumu no Andra Šķēles un Andra Bērziņa – viņi mani gribēja redzēt Tautas partijā. Tajā laikā es biju ļoti aizņemts, teicu, ka man nav lielas intereses par politiku, taču piekritu startēt vēlēšanās, kā rezultātā tiku ievēlēts Saeimā. Tā sākās mana politiskā karjera – biju gan vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, gan ekonomikas un zemkopības ministrs, kā arī Ministru prezidents,” atklāj pašreizējais LG valdes priekšsēdētājs.