Latvija ir veiksmes stāsts jeb valsts, kura daudz ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«Latvija ir šis veiksmes stāsts, kas tiešām ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantijas institūcijās,» norādīja ASV valsts sekretāre, uzsverot, ka, neskatoties uz sasniegto, visām valstīm ir jādubulto pūles, lai nodrošinātu demokrātiju un labklājību visā kontinentā.

Klintone pauda apbrīnu Latvijas paveiktajam ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un faktam, ka Latvija, neskatoties uz grūtajiem laikiem ekonomikā, veic nopietnus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā.

Savukārt Rinkēvičs vēlreiz apliecināja Latvijas valdības apņemšanos līdz 2020.gadam aizsardzības izdevumus izlīdzināt NATO noteiktajā apjomā, proti, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps uzvarējis arī Mičiganas štatā, iegūstot tā 16 elektoru balsis, paziņojušas štata amatpersonas.

Tas nozīmē, ka kopumā republikāņu kandidāts Tramps ieguvis 306 elektoru balsis, bet demokrātu kandidāte Hilarija Klintone - 232. Uzvarai vēlēšanās nepieciešams vismaz 270 elektoru atbalsts.

Tramps Mičiganā uzvarēja saņemot par 10 704 balsīm vairāk nekā Klintone. Par Trampu šajā štatā nobalsoja 2 279 543 amerikāņi, bet par bijušo valsts sekretāri - 2 268 839.

Mičigana bija pēdējais štats, kas oficiāli paziņojis tajā uzvarējušo kandidātu.

Balsu skaitīšana ASV vēl joprojām turpinās, un Klintone saņēmusi par apmēram diviem miljoniem balsu vairāk nekā Tramps, kurš kļūs par nākamo ASV prezidentu, jo viņš uzvarēja elektoru kolēģijā. Klintone savu zaudējumu atzina jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām.

40 miljoni eiro neatjaunos vēsturisko taisnīgumu, taču jautājumam par ebreju īpašumu restitūciju tiktu pielikts punkts, vērtējot partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) priekšlikumu par restitūciju Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, intervijā sacīja ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Tomass Jazdgerdi.

Jazgerdi ieskatā AP iesniegtais likumprojekts ir labs, turklāt tas ir domāts, kā simbolisks žests, kas palīdzēs atjaunot ebreju kopienas dzīvi Latvijā.

Īpašais sūtnis nepiekrīt tam, ka šāda iniciatīva spēj atjaunot vēsturisko taisnīgumu. «Tam nav šāda mērķa,» piebilda Jazdgerdi, uzsverot, ka nekāds naudas apjoms nevienu neatgriezīs atpakaļ. Tomēr, viņaprāt, šāda likumprojekta apstiprināšana palīdzētu vienoties par sarežģīto Latvijas vēstures posmu.

AP priekšlikumu Jazdgerdi vērtē kā visaptverošu, norādot, ka iepriekšējais lēmums, kad ebreju kopienai Latvijā atdoti vairāki nekustamie īpašumi, bija labs, taču fragmentēts solis. Visaptveroša pieeja, viņaprāt, ļaus aizvērt šo vēstures nodaļu, tai pieliekot punktu.

ASV prezidenta vēlēšanās pilsoņiem nākas izvēlēties mazāko no ļaunumiem, jo abi galvenie amata kandidāti pierādījuši, ka viņiem nevar uzticēt valsts vadīšanu, tā aģentūrai LETA norādīja vairāki vēlētāji.

Vairāki no aptaujātajiem pilsoņiem, kuri Fīniksā, Arizonā, varēja doties pie vēlēšanu urnām jau no plkst.6, atzina, ka ir noguruši no priekšvēlēšanu aktivitātēm un vēlas, lai vēlēšanas ātrāk noslēgtos. Tā, piemēram, Katalino Adams, kurš strādā viesnīcu nozarē, aģentūrai LETA sacīja, ka viņa vērtējumā republikāņu kandidāts Donalds Tramps pats par sevi ir jocīgs un savā ziņā atgādina tādu kā multiplikācijas filmu varoni. «Tas man noteikti nav pieņemami, tādēļ par viņu nemaz nebalsoju,» sacīja Adams.

Pretējās domās ir Fīniksas piepilsētas iedzīvotājs Kregs Reijs, kurš rindā, lai atdotu savu balsi, nostāvēja vairāk nekā 40 minūtes. Viņa vērtējumā demokrātu kandidāte Hilarija Klintone izdarīja vairākas sliktas lietas, taču arī Tramps nav spožs un darījis daudz ko sliktu. «Vienīgā atšķirība ir tā, ka Tramps savas kļūdas pielaida pagātnē, bet Hilarija ar visiem e-pastu skandāliem - tagad. Viņi abi ir slikti, tomēr Tramps ir mazākais no ļaunumiem,» viņš sacīja, piebilstot, ka tā uzskata daudzi.

Lielo popularitāti iemantojusī mobilā spēle Pokemon Go nav palikusi bez uzmanības arī ASV priekšvēlēšanu kampaņās, konkurējošo kandidātu darbiniekiem mēģinot izdomāt, kā to labāk izmanto vēlētāju pievilināšanai.

ASV demokrātu kandidāte prezidenta vēlēšanām Hilarija Klintone pagājušajā nedēļā pauda cerību, ka spēli varētu izmantot vēlētāju piesaistīšanai.

«Es nezinu, kurš radīja Pokemon Go, bet es esmu mēģinājusi izdomāt, kā pievilināt spēlētājus vēlēšanu iecirkņiem,» sacīja Klintone.

Klintones darbinieki kopš tā brīža ielās meklē Pokemon Go spēlētājus, cerot pievērst to uzmanību uz pāris minūtēm, ar ko pietiek, lai reģistrētos dalībai vēlēšanās.

Nesen demokrātu priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā Ohaio spēlētāji tika aicināti ierasties uz pokemonu savākšanu, pie viena nedaudz vairāk uzzinot par Hilariju Klintoni.

No Eiropas viedokļa Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās sagādātu papildu raizes Centrālās un Austrumeiropas reģionam, kā arī tā varētu iedvesmot Eiropas populistu partijas, norāda tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmuma Saxo Bank ekonomists Kristofers Dembiks. Vienlaikus viņš uzsver, ka arī Hilarijas Klintones uzvara Eiropai var nenest cerētos augļus, un atzīmē, ka problēma Eiropas attiecībās ar ASV ir pārmērīgs naivums.

ASV prezidenta vēlēšanas allaž ir interesantas arī eiropiešiem. Šis gads nav izņēmums, īpaši pateicoties Republikāņu partijas kandidātam Donaldam Trampam, kurš daudziem atgādina realitātes šova dalībnieku.

Nepiemērots laiks pārsteigumiem pie Eiropas robežām

Eiropieši var uzelpot, jo sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka, visticamāk, viņu ļaunākais murgs nepiepildīsies. Ja vien nenotiks pēdējā brīža pārsteigumi (to, ka tādi vienmēr ir iespējami, Eiropa bija spiesta mācīties no Lielbritānijas referenduma aizvadītajā jūnijā), paredzams, ka nākamā gada janvārī prezidenta Baraka Obamas pilnvaras pārņems Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone.

Nelielajā Diksvilnočas ciematiņā, kur saskaņā ar tradīciju tiek uzsākta balsošana ASV prezidenta vēlēšanās, otrdien uzvaru guvusi demokrātu kandidāte Hilarija Klintone.

Par Klintoni balsojuši četri vēlētāji, kamēr viņas sāncensis no Republikāņu partijas Donalds Tramps saņēmis divas balsis, bet vēl viena balss tikusi libertāņu kandidātam Gerijam Džonsonam.

Vienu balsi saņēmis arī 2012.gada republikāņu kandidāts Mits Romnijs, kura vārds šoreiz biļetenos gan nebija iekļauts.

Klintone uzvarējusi arī Hārtslokeišenā, saņemot 17 balsis, kamēr Trampu atbalstījuši 14 vēlētāji. Trīs šī ciematiņa balsstiesīgie iedzīvotāji balsojuši par Džonsonu, bet divi - par Klintones sāncensi demokrātu priekšvēlēšanās Bērniju Sandersu. Vēl viena balss Hārtslokeišenā tikusi Džona Keisika un Sandersa «vienotības» komandai.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps mobilizēja tos vēlētājus, kuri parasti neiet balsot vai neatbild uz dažādām aptaujām, aģentūrai LETA komentēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Tāpat viņš mobilizēja vēlētājus konkrētos štatos, piemēram, Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsīnā, kurus, iespējams, uzrunāja Trampa retorika, jo agrāk tur bija lielas rūpnīcas, kas tika slēgtas, cilvēkiem paliekot bez darba, komentēja eksperts.

Arī viņš pauda, ka Trampa uzvara vēlēšanās ir pārsteigums, jo visas aptaujas, kas pēdējās nedēļās bija pieejamas, rādīja, ka Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone ir divus vai trīs procentpunktus priekšā. «Tad, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, arī man likās, ka Klintone varētu gūt uzvaru,» izteicās pētnieks.

Viņš norādīja, ka pastāv jautājums par to, kāpēc Klintone zaudēja balsis tajos štatos, kur pirms tam viņai tika solīts atbalsts, kā arī vēlēšanās kopumā.

Saskaņā ar jaunizveidotā vēlēšanu datu analīzes uzņēmuma Votecastr aplēsēm ASV prezidenta vēlēšanās demokrātu kandidāte Hilarija Klintone ir vadībā visos septiņos svarīgākajos svārstīgajos štatos.

Kā ziņots, tīmekļa žurnāls Slate un jaunizveidotais vēlēšanu datu analīzes uzņēmums Votecastr lauzuši vēlēšanu dienas embargo tradīciju un tiešsaistē reālajā laikā sākuši publicēt nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātus un to ekstrapolācijas, vēl pirms beigusies balsošana.

Kā liecina Votecastr aplēses, Klintone savu sāncensi no Republikāņu partijas Donaldu Trampu apsteidz gan Floridā, gan Aiovā, gan Nevadā, gan Ņūhempšīrā, gan Ohaio, gan Pensilvānijā, gan Viskonsinā.

Florodā saskaņā ar Votecastr aplēsēm Klintones pārsvars pār Trampu ir 49 pret 45%; Aiovā – 47 pret 44%, Nevadā – 47 pret 45%, Ņūhempšīrā – 47 pret 43%, Ohaio – 46 pret 45%, Pensilvānijā – 48 pret 44%, Viskonsinā – 49 pret 42%.

Pienākot ASV prezidenta vēlēšanu dienai, abu lielāko partiju kandidāti - Hilarija Klintone un Donalds Tramps - pusnaktī noslēguši savas kampaņas.

Klintone savu kampaņu pabeidza Roli, Ziemeļkarolīnā, aicinot vēlētājus atbalstīt viņas piedāvāto «cerību pilno, iekļaujošo un plašas sirds Ameriku».

«Šajās vēlēšanās tiek pārbaudītas mūsu galvenās vērtības, taču mana ticība mūsu nākotnei nekad nav bijusi stiprāka,» uzrunājot pamatā gados jauno vēlētāju pūli, uzsvēra demokrātu kandidāte, kas cer kļūt par pirmo sievieti ASV vēsturē, kas ieņems Baltā nama saimnieka krēslu. «Mums nav jāpieņem tumšā un sašķeltā Amerika. Rīt jūs varat balsot par cerību pilnu, iekļaujošu un plašas sirds Ameriku.»

Savukārt Trampa pēdējā kampaņas pieturvieta bija Grandrepidsā, Mičiganā, kur viņš solīja atkal apvienot valsti aiz drošām robežām zem lozunga «Amerika pirmajā vietā».

Krievijas miljardieris un vienlaikus arī latviešu strēlnieka mazdēls, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, mecenāts un mākslas darbu kolekcionārs Pēteris (Pjotrs) Avens intrervijā laikrakstam Diena.

Dzīvojam dīvainā laikā, kad atkal ir pretnostatījums starp Rietumu pasauli un Krieviju, daudzi runā par aukstā kara atgriešanos. Kā jūs vērtējat situāciju, īpaši ņemot vērā, ka dzīvojat Krievijā, bet ļoti daudz uzturaties ārpus tās robežām?

Es neesmu politiķis, īpaši negribu to komentēt. Bet, neapšaubāmi, šobrīd ir ne to labāko attiecību periods, ceru, ka tas drīz beigsies. Bizness no tā cieš. Mēs nodarbojamies ar biznesu gan Krievijā, gan Rietumos un esam īpaši ieinteresēti, lai valstu attiecības būtu normālas.

Ir sajūta, ka pārskatāmā nākotnē attiecības var uzlaboties? Vai abām pusēm ir vēlme normalizēt situāciju?

Pirms mēneša ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps ir izpelnījies visas pasaules uzmanību ne tikai ar saviem skandalozajiem izteicieniem un pārsteidzošo uzvaru vēlēšanās, bet arī neparasti mierīgo un konstruktīvo darbību pēc vēlēšanu dienas. BDO Law galvenā partnere Vita Liberte uzskata, ka, lai gan vēlēšanu iznākums ir bijis pārsteigums, Trampa ievēlēšana var veicināt Latvijas uzņēmējdarbību un iespējas starptautiskā vidē.

Donalda Trampa vēlēšanu kampaņa bija līdzīga viņa uzņēmēja karjerai – haotiska, pārsteidzoša, satraucoša, bet veiksmīga. Viņš ieguva liela vēlētāju skaita uzmanību, izsakot pārspīlētus solījumus un pretrunīgus argumentus, uzbrūkot minoritātēm un ar aizvainojumiem piesaistot dažādākos atbalstītājus.

ASV politiskā retorika pieprasa, lai prezidenta kandidāti asi kritizētu konkurentus un izteiktos agresīvā, Eiropas vēlēšanu stilam pat šokējošā veidā. Taču tad, kad jaunais prezidents ir ievēlēts, viņa pienākums ir sadarboties ar citiem politiķiem, atmetot vismaz daļu solījumu. Pašlaik šķiet, ka arī Tramps plāno atteikties no dažiem kampaņas laikā izteiktajiem solījumiem, piemēram, no emigrantu izraidīšanas.

It kā elementāri, vai ne? Bet kādēļ tā ir tik netverama patiesība nodokļu politikas veidotājiem, kad runa ir par degvielas akcīzes nodokļa izlietojumu?

Šonedēļ ASV prezidents darīs zināmus budžeta galējos precizējumus, ieskaitot jaunu nodokļu politikas iniciatīvu par 10 USD nodevu katram valstī iegūtajam naftas barelam (ap 159 litriem). Ir pamatotas šaubas, vai tāds priekšlikums izies cauri republikāņu kontrolētajam Kongresam, un prezidenta partijas biedrene un šāgada prezidenta vēlēšanu kandidāte Hilarija Klintone arī par to varētu vien acis pabolīt («Vai tiešām, Barak? Tiešām šis ir laiks, kad kaut ko tādu pasākt?»), bet runa nav par to – runa ir par mērķtiecību, ar kādu šāda ideja tiek proponēta.

Baltā nama iecere ir šādi iegūt 300 mljrd. USD nacionālās transporta jomas investīcijām. Ievērojiet labi – INVESTĪCIJĀM! Tā pie viņiem tur diskutē par nodokļu politiku un pilnīgi pareizi dara. Nodokļi nav nekas cits kā nacionālo resursu sadales sastāvdaļa – tā, kas papildina jau tirgus veikto sadali, un to mērķis ekonomikā ir tāds pats – efektivitāte. Efektivitāte visplašākajā nozīmē, ne jau tikai peļņa, un kritēriji nodokļu efektivitātei, teiksim, veselības aprūpē un kultūrā atšķiras, tomēr princips paliek spēkā – nodokļu izlietojums ir ieguldījums.

Kopš Donalds Tramps ir kļuvis par ASV prezidentu, Amerikas ieroču ražotājiem kļūst arvien grūtāk pārdot šaujamieročus.

Sturm Ruger, vienīgā kompānija ASV, kas ražo visus četrus civiliedzīvotājiem brīvai iegādei pieejamos šaujamieroču veidus - šautenes, bises, pistoles un revolverus, piedzīvo lielu pārdošanas apjomu kritumu. Uzņēmuma vadītājs Chris Killroy nesen investoriem paudis, ka FBI organizētās ieroču turētāju vēstures pārbaudes, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājušās par 17%. Ņemot vērā arī to, ka priekšvēlēšanu kampaņu periodā Trampu atbalstīja ASV Nacionālā Ieroču asociācija un faktu, ka republikāņi kontrolē ASV kongresu, šādi pārdošanas krituma dati šķiet pārsteidzoši.

Ziemeļkoreja piekritusi apturēt kodolizmēģinājumus, kā arī pārtraukt urāna bagātināšanas programmu apmaiņā pret pārtikas piegādēm no ASV.

Uz šādu Ziemeļkorejas lēmumu paspējusi reaģēt arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. «[Ziemeļkorejas] Paziņojums ir pieticīgs solis pareizajā virzienā. Mēs, protams, cieši vērosim un spriedīsim par Ziemeļkorejas līderiem pēc viņu darbiem,» tā viņa, vēsta CNN.

Ziemeļkoreja solījusi atļaut urāna bagātināšanas moratorija izpildes novērošanu.

Apmaiņā pret moratoriju kodolenerģijas pasākumos ASV Ziemeļkorejai nosūtīs pārtiku 240 tūkstošus tonnu apmērā.

ASV arī uzsver, ka intensīvi tiks sekots līdzi tam, lai palīdzību saņemtu tie, kuriem tas tiešām ir nepieciešams, un tā netiktu novirzīta valsts pārvaldes vai militārajai elitei.

Donalds Tramps paziņojis, ka gadījumā, ja viņš tiks atcelts no ASV prezidenta amata impīčmenta ceļā, tirgus sabruks.

«Ziniet, ko es jums teikšu - ja mani jebkad atcels no amata impīčmenta ceļā, es domāju, ka tirgus sabruks. Es domāju, ka ikviens būs ļoti nabadzīgs,» sacīja Tramps intervijā, ko ceturtdien pārraidīja telekanāls «Fox News».

To Tramps teica, atbildot uz jautājumu par sava bijušā advokāta Maikla Koena tiesā atzīto, ka Tramps viņam licis pārkāpt vēlēšanu kampaņas finansēšanas likumus.

Pēc tam Tramps klāstīja par to, kā viņa prezidentūras laikā ekonomika piedzīvojusi augšupeju, un sacīja, ka amerikāņiem klātos daudz sliktāk, ja 2016.gada vēlēšanās būtu uzvarējusi viņa sāncense Hilarija Klintone.

«Es nezinu, kā var atcelt no amata impīčmenta ceļā kādu, kurš ir lieliski strādājis,» piebilda ASV prezidents.

Ziemeļkoreja paziņojusi, ka tā sākusi pildīt ar degvielu savu raķeti pirms plaši kritizētās tās palaišanas, kas plānota šonedēļ, ziņo BBC.

Korejas Kosmosa tehnoloģiju komitejas satelītu kontroles centra vadītājs pavēstījis, ka «saskaņā ar iepriekš teikto» raķetē tiek iepildīta degviela. «Mēs injicējam degvielu, kā jau runāts. Tas ir sācies,» viņš sacījis ārvalstu žurnālistiem.

Viņš nav atklājis konkrētu raķetes palaišanas laiku, jo to izlemšot priekšnieki, bet tas gaidāms no 12. līdz 16. aprīlim.

Phenjana apgalvo, ka raķete nogādās satelītu, bet kritiķi baidās, ka tas ir tāldarbības raķešu tehnoloģijas tests.

Ar raķetes palaišanu tiks atzīmēta nu jau mirušā bijušā valsts līdera Kima Irsena (Kim Il-Sung) 100. dzimšanas diena.

Risku ir vairāk nekā iespēju – tā vienā teikumā varētu raksturot pašlaik valdošo noskaņojumu finanšu tirgos, norāda DNB Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

Potenciālie ASV vēlēšanu rezultāti līdz ar Brexit patiesās ietekmes veidošanos norāda uz riskantiem rezultātiem kā politiskajā, tā arī finanšu jomā. Politisko izmaiņu ietekme turpina pieaugt, apsverot arī decembrī gaidāmo referendumu par Itālijas konstitucionālo reformu. Arī globālas nozīmes lēmumi ekonomikā, piemēram, centrālās bankas ekspansīvās monetārās politikas apsvēršana vai neskaidrā Ķīnas ekonomiskā izaugsme rada tirgus dalībnieku satraucošu gaidīšanu uz turpmāko finanšu tirgus attīstību.

ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa šogad neiekļaujas veselā saprāta rāmjos, tāpat kā viens no kandidātiem un viņa programma, ja to var šādi saukt. Tāpēc finanšu tirgi izrāda pieaugošu nepatiku pret pēdējās nedēļas laikā augušo varbūtību, ka Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone varētu neuzvarēt. Tas izpaužas dažādi, tai skaitā arī ASV akciju kopējo indeksu vērtības kritumā. Tam, protams, var būt arī citi iemesli, taču, aplūkojot notikumus pa stundām un minūtēm, redzams, ka ar vēlēšanu kampaņu saistīti notikumi tiešām ietekmē S&P500 un citus jumta indeksus. Cits vēlēšanu rezultāta prognožu atspoguļotājs finanšu tirgos ir Meksikas peso. Pēc oktobrī klajā nākušajām īpaši groteskām atklāsmēm par Donalda Trampa ambīcijām intīmajā sfērā, aptauju caurmēra rezultātos atspoguļotā Klintones uzvaras varbūtība pieauga līdz 90%, pašlaik tā ir nokritusies apmēram līdz 70%. Ir daudz strīdu par to, kurā virzienā aptaujas varētu kļūdīties. No vienas puses, lielāka daļa Trampa atbalstītāju varētu būt kautrīgi. No otras puses, Klintonei ir daudz spēcīgāka organizācija un vairāk naudas kampaņas spurtam pēdējā nedēļā. Laiks rādīs.

Liepājnieku Viktora Birzes un Ernesta Leimaņa pikets pret ASV spiedienu uz Latvijas valsti ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā ne uz mirkli neaizkavēja ASV vēstnieka Marka Pekalas vizīti Liepājā.

Lai gan divu cilvēku pikets bija iepriekš pašvaldībā pieteikts un abi piketētāji stāvēja tieši pretī Liepājas domes ēkas ieejai, ASV vēstnieka delegācija piebrauca pie ēkas un devās iekšā, nepievēršot uzmanību piketētājiem.

Piketa mērķis, DB stāstīja tā dalībnieks Viktors Birze, ir pievērst sabiedrības uzmanību denacionalizācijas likuma pārskatīšanai vienas etniskas grupas interesēs, t.i. Latvijas valsts un pašvaldību īpašumu izsaimniekošanu, uzdāvinot tos ebreju organizācijām, kā arī protesta izteikšana pret ASV iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un spiediena izdarīšanu uz mūsu valsts amatpersonām šajā jautājumā.

Pašsaprotamu iemeslu dēļ šis jautājums šobrīd nav Latvijas iedzīvotāju prioritāšu augšgalā, taču lielākā ietekme uz pasaules nākotni kopumā, kuru var radīt ASV prezidenta un kongresa vēlēšanu iznākums, var izpausties caur klimata politiku, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Nākamais ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka viņa valstij ir jāizstājas no globālajām sarunām par klimata politiku. Atšķirībā no citiem solījumiem, piemēram, tā saucamā Obamacare jeb Pieejamās medicīnas likuma (Affordable Care Act) atcelšanas, šis solis neradītu lielus iekšpolitiskus zaudējumus. Taču bez ASV tālāks progress klimata politikā faktiski nav iespējams. Klimata pārmaiņu bīstamākās izpausmes tālākas nākotnes drauds un situāciju vēl daļēji var glābt krass politikas pavērsiens nākotnē. Taču katrs gads bez izlēmīgas rīcības virza pasauli tuvāk ļoti nopietnām nepatikšanām, tai skaitā ekonomiskām.

Par stratēģiskajiem partneriem dēvēto amerikāņu klātbūtne Latvijas tautsaimniecībā līdz šim bijusi visai ēteriska. Gāzes sektors gan varētu šo tendenci drīzumā mainīt

Drošība pirmajā vietā, un ļoti ilgi, sakot ASV, Latvijā esam domājuši – NATO, drošības garantijas u.tml. Tas ir fakts, tomēr pārlieku ilgi šai loģisko saslēgumu ķēdē nav parādījušies jauni, ar biznesu saistīti elementi.

Ja lietojam akmens mešanas kāda dārziņā retorisko formu, tad tas švīkstēdams dodas viņpus Atlantijas. Latvijā uzņēmēji ir darījuši, ko varējuši un cik nu Vašingtonas noteiktie tirgus aizsardzības tarifi ir ļāvuši, un pēckrīzes gados mums ar Ameriku ir pozitīva tirdzniecības bilance. Ņemot vērā, ka ASV aizvien ir lielākā ekonomika uz planētas, šāda statistika gan ļoti uzkrītoši vēstī arī par to, ka Amerikas biznesam mēs te esam bijuši nebijuši. Pozitīva tirdzniecības bilance ir laba lieta valsts norēķinu konta bilancei, tomēr attiecībās ar ASV tas nav normāli.

Lai atbalstītu Latvijas ražotājus jaunu tirgu iekarošanā, arī mūsu politiķiem lobēšana un politiskā tirgošanās vairs nedrīkst būt svešvārdi

Neskatoties uz vēlmi, Latvijas informatīvajā telpā uzturēt caurmērā pozitīvu noskaņojumu par to, ka Krievijas sankciju ietekme uz Latvijas tautsaimniecību jau nekāda pārāk lielā nav, parunājot ar pārtikas ražotājiem, top skaidrs, ka «ziepes» tomēr ir diezgan lielas. Ja ņem vērā, ka mūsu tautsaimniecību arī tā saucamajos labajos laikos pamatā stutēja tieši pārtikas un mežsaimniecības nozares, tad uzreiz ir skaidri divi secinājumi. Pirmkārt, vietējie politiķi ar saviem lēmumiem nedrīkstētu darīt neko, lai kaut kādā veidā pasliktinātu situāciju mežu nozarē. Otrkārt, ja mēs attiecībā uz pārtikas ražošanas nozari negribam iekrist vēl dziļākā bedrē, tad jārīkojas ir ar steigu un mērķtiecīgi.