Lai atbalstītu Latvijas ražotājus jaunu tirgu iekarošanā, arī mūsu politiķiem lobēšana un politiskā tirgošanās vairs nedrīkst būt svešvārdi

Neskatoties uz vēlmi, Latvijas informatīvajā telpā uzturēt caurmērā pozitīvu noskaņojumu par to, ka Krievijas sankciju ietekme uz Latvijas tautsaimniecību jau nekāda pārāk lielā nav, parunājot ar pārtikas ražotājiem, top skaidrs, ka «ziepes» tomēr ir diezgan lielas. Ja ņem vērā, ka mūsu tautsaimniecību arī tā saucamajos labajos laikos pamatā stutēja tieši pārtikas un mežsaimniecības nozares, tad uzreiz ir skaidri divi secinājumi. Pirmkārt, vietējie politiķi ar saviem lēmumiem nedrīkstētu darīt neko, lai kaut kādā veidā pasliktinātu situāciju mežu nozarē. Otrkārt, ja mēs attiecībā uz pārtikas ražošanas nozari negribam iekrist vēl dziļākā bedrē, tad jārīkojas ir ar steigu un mērķtiecīgi.

Protams, aktīva rīcība jaunu tirgu meklēšanā bija nepieciešama jau kopš pērnā gada augusta, kad Krievija ieviesa Eiropas pārtikas produktu embargo. Bizness no savas puses arī dara visu, lai šajā krīzē pārorientētos, tomēr situācija ir tik nopietna, ka ar uzņēmēju pūlēm vien var izrādīties par maz. Ir nepieciešams aktīvs valsts atbalsts, ar to ir jāsaprot vadošo Latvijas politiķu iesaistīšanās savas valsts uzņēmēju interešu lobēšanā, tajā skaitā neizslēdzot arī politisko tirgošanos. Tam, ka citas valstis to dara jau sen, piemēru netrūkst. Visai nesen Latvijā viesojās augsta ranga britu delegācija, kuras pārstāvjiem bija īpaša interese par Latvijas transporta sektoru – dzelzceļu un aviāciju. Informācija par šo vizīti tika aktīvi un mērķtiecīgi koordinēta caur Lielbritānijas vēstniecību Rīgā - lielisks piemērs, kā briti atbalsta savu uzņēmēju intereses, taču nemaz par to nemulst, tieši otrādi, vēl uzsver (sīkāk par to lasiet 16.02.2015. DB intervijā ar Lielbritānijas tirdzniecības un investīciju valsts ministru Ianu Livingstonu). Kad Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic bija jāizšķiras, kādas markas jaunās lidmašīnas iepirkt, tad ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone nebūt nepakautrējās mūsu amatpersonām atgādināt, ka ir tāds lidmašīnu ražotājs Boeing, kura piedāvājumu noteikti derētu izskatīt. Bet ko dara mūsu amatpersonas līdzīgā situācijā? Vai tikai atkal nedomā kaut ko no sērijas, ka esot kopējā Eiropas Savienības saimē jau neklājas izcelt savas valsts uzņēmēju vajadzības?

Valsts atbalsts uzņēmējiem jaunu tirgu iekarošanā ir nepieciešams dažādās formās. Ir ārkārtīgi naivi domāt, ka kādā tirgū tiks speciāli gaidītas tieši Latvijas preces. Lai ieietu jaunos tirgos, ir nepieciešams izprast tā reģiona pircēju vēlmes un pielāgot tām savu produkciju. Tas prasa naudu, bet kur to ņemt, ja bankas neaizdod? Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vieniem pašiem jaunus tirgus iekarot ir ļoti grūti, tāpēc jāveido kaut vai neformālas apvienības, no kurām gan tādiem uzraugiem kā Konkurences padomei šoreiz vajadzētu stāvēt krietna šāviena attālumā.