Atpūta

Piektdienas intervija ar Aivu Vīksnu, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidenti

Lelde Petrāne,07.02.2014

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Aiva Vīksna, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente, darbojas biedrībā Līdere, Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja:

Kāda ir šā brīža biznesa vide Latvijā?

Esmu gandarīta, ka Latvijā biznesa vide pamazām kļūst arvien sakārtotāka un uzņēmumiem draudzīgāka. Šodien ikvienam ir iespēja uzsākt savu biznesu – izveidot savu uzņēmumu, kas neprasa lielas sākotnējās investīcijas. Taču būtiski, lai šī sistēma darbotos ilgtermiņā. Ir vajadzīga sakārtota un prognozējama vide, lai jaunizveidotais uzņēmums varētu veiksmīgi darboties un attīstīties. Tāpat arī ir nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas ļauj uzņēmumiem - gan lieliem, gan maziem un vidējiem, plānot savu darbību ilgtermiņā. Par to netiek pietiekoši domāts, bet tajā pašā laikā valsts skaļi stāsta, cik daudz ir paveikts biznesa attīstības veicināšanai Latvijā. Diemžēl, ar to nepietiek – ir nepieciešama pozitīva attieksme un labvēlīga vide, kur uzņēmēji var kvalitatīvi strādāt.

Cik viegli vai grūti ir būt uzņēmējam Latvijā?

Viss ir atkarīgs no paša uzņēmēja attieksmes un skatījuma uz konkrēto nozari un biznesa vidi kopumā. Ikvienam pašam ir jānovērtē tas, kas viņam ir, un jāsamēro ar savām iespējām. Viennozīmīgi svarīga ir arī vienota un stabila valsts attīstības stratēģija, kas veicinātu uzņēmējdarbības vides plānošanu un attīstīšanu. Taču šā brīža situācija, kad, plānojot katra gada valsts budžetu, tiek pārskatīta un mainīta nodokļu politika, liedz uzņēmumiem plānot savu darbību ilgtermiņā. Līdz ar to ir ļoti būtiski vispirms izvērtēt, kādas būs sekas katram konkrētajam lēmumam, nevis ar vienu roku dot, bet ar otru ņemt. Tas attiecināms, piemēram, uz mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanu, sākotnēji atvieglojot uzņēmējdarbības uzsākšanu, saglabājot nodarbinātību un dodot iespēju uzņēmējiem atgriezties legālajā ekonomikā, bet pēc tam graujot šo sistēmu - palielinot nodokļu slogu. Tas pēc būtības nav pareizi! Mikrouzņēmumu nodoklis viennozīmīgi ir sevi attaisnojis un pilda tā sākotnējo mērķi, jo šis nodokļu režīms kalpo par atbalstu tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai un ceļam uz pilnvērtīgu dalību nodokļu maksāšanas režīmā.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Pārstāvu lietišķās informācijas un biznesa konsultāciju nozari. Mani apbēdina tas, ka šī brīža nenormālajā informācijas plūsmā cilvēkiem bieži zūd vēlme iedziļināties, lasīt, mācīties un iegūt jaunas zināšanas, bet bez tā mēs nevaram būt konkurētspējīgi. Savukārt priecē tas, ka ir jaunas tehnoloģijas, jaunas iespējas. Šodien cilvēks var mācīties, klausīties lekcijas, piedalīties semināros, neizejot no savas istabas. Satura piedāvājums ir plašs, atliek vien izvēlēties, ko un kā — e-vidē vai klātienē, profesionāli vai hobija līmenī. Tā ir 21. gadsimta lielākā iespēja, mums tikai atliek to izmantot.

Kā Jūs vērtējat Latvijas pievienošanos eirozonai?

Vienmēr esmu bijusi par eiro ieviešanu, jo redzu to kā Latvijas attīstības loģisku soli.

Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu.

Pirms uzsāku uzņēmējdarbību, biju ķīmijas skolotāja. Pēc tam ilgus gadus vadīju Lietišķās informācijas dienestu. Tagad esmu uzņēmuma operatīvās darbības vadīšanu nodevusi savam kolēģim Aigaram Mednim, bet pati koncentrējos uz stratēģiskās attīstības jautājumiem.

Jau kopš bērnības vecāmamma un mamma man mācīja, ka viss nav jādara vienai pašai. Uzskatu, ka arī uzņēmuma veiksmi nosaka nevis viens vadītājs, bet gan tas, cik spēcīga un saliedēta ir komanda. Svarīgi, lai tas nebūtu viena cilvēka orķestris, bet lai tajā saskanīgi spēlētu visi instrumenti — čells, vijole, saksofons. Arī es esmu iemācījusies arvien vairāk uzticēties savai komandai un, atejot no ikdienas pienākumiem, varu darīt to, kas man patīk vēl vairāk — meklēt jaunas idejas, biznesa attīstības iespējas.

Šobrīd arī daudz ceļoju — uz Šveici, Franciju, Itāliju, Islandi, Krieviju — lai iegūtu pasaules elpu, gūtu jaunas idejas biznesam.

Papildus tam esmu Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente un aktīvi darbojos biedrības Līdere ietvaros, regulāri veltu laiku un savas zināšanas, iesaistoties dažādos sociālos projektos – gan konsultējot jaunos uzņēmējus, gan aktīvi piedaloties dažādās valsts darba grupās, rosinot priekšlikumus likumdošanas pilnveidošanai un biznesa vides sakārtošanai.

Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Prognozējamākas. Plānveidīgākas. Pārdomātākas. Kvalitatīvākas. Neko vairāk arī nevajadzētu...

Jūsuprāt, pēdējā laika lielākais veiksminieks un neveiksminieks ir?

Veiksminieces ir sievietes biznesā, nešķirojot pa nozarēm, jo viņas ir brīvas, neatkarīgas un pašas izvēlas nozares, kurās ir profesionālas.

Neveiksme ir filozofisks jautājums. Lai būtu veiksme, mazliet jābūt arī neveiksmei. Šodienas neveiksmes var izrādīties rītdienas veiksmes. Neveiksme cilvēkam piespiež domāt. Uzņēmēju tā piespiež piedāvāt saviem klientiem kaut ko citu, citādāku, plašāku. Svarīgi ir neļaut neveiksmei sevi nospiest.

Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Baltvīns. Nezinu, kāpēc, bet tā ir, un to laikam zina visi mani draugi. No ēdieniem man nav viena favorīta. Ļoti garšo zivis un citas jūras veltes visdažādākajos veidos un savienojumos — tā parasti ir mana pirmā izvēle.

Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi — profesionāli un personīgi?

Man vienmēr patikušas dinamiskas filmas, detektīvi, filmas ar labu humoru. Ļoti bieži šīs filmas it kā ļauj atslēgties no biznesa vides, bet vienlaikus dod kādu jaunu impulsu, ideju vai atbildi uz biznesā aktuālu jautājumu. Ārkārtīgi gribu noskatīties filmu Volstrītas vilks, varbūt tāpēc, ka pati esmu Volstrītā bijusi un izjutusi Volstrītas tempu, enerģiju un dinamiku.

No grāmatām, protams, ļoti daudz lasu biznesa literatūru. Lasu arī lekcijas par uzņēmējdarbību, bet man ļoti nepatīk sausa teorija. Tāpēc viens no pēdējā laika atradumiem ir Margaretas Pārkinas Tales for coaching — brīnišķīgi salīdzinājumi, piemēri un metaforas, ko izmantot arī lekcijās.

Cilvēciski iedvesmojošas ir Maijas Laukmanes Durvis un Laiks kā jūra — ļoti skaistas latviskas metaforas un atziņas.

Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Pēdējā laikā esmu radikāli mainījusi savus paradumus. Šobrīd vislielāko prieku un veldzēšanos no ikdienas man sniedz fotografēšana un paukošana. Paukošana ir mans lielais atklājums — tas ir kā šahs kustībā un muskuļos. Bērnībā spēlēju šahu, varbūt tāpēc redzu šo stratēģisko un aso domu gājienu arī paukošanā.

Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Man mīļa ir kaut kur izlasīta atziņa: «Ja dzīves temps brāžas kā kalnu upe, tad vajag paņemt brīvdienu — neko nedarīšanas dienu. Cienīt sevi un savu ceļu...»

Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Novēlu ikvienam dzīvē meklēt un atrast tos dimantiņus, kas izkaisīti mūsu dzīvē gluži kā rasa vasaras rīta pļavā. Jāprot tikai tos ieraudzīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās. «Ieguvēji no tā nebūs nedz uzņēmumi, nedz to vadītāji vai darbinieki, bet gan bankas un jo īpaši - nebanku kreditētāji,» uzskata SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis.

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās.

Tāds ir vairāku aptaujāto uzņēmēju viedoklis. Savukārt LTRK viceprezidente Lienīte Caune vēlētos šī jautājuma kontekstā vērst uzmanību uz to, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma anotācija šiem grozījumiem paredzēja, ka tie stāsies spēkā vienlaikus ar Komerclikuma izmaiņām par iespēju izmaksāt starpposmu dividendes, tomēr 3.lasījums vēl pat neesot bijis.

Sprūdža efekts

Daži aptaujātie normatīvo aktu grozījumus, kas būtiski ierobežo uzņēmumu aizdevumu izsniegšanu īpašniekiem, valdes locekļiem un darbiniekiem, vērtē kā atvadu sveicienu demisionējušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, kurš arī aizņēmies naudu no sev piederošās kompānijas Sensum Solutions. Gadījumus, kad uzņēmuma īpašnieks aizņemas līdzekļus no uzņēmuma, nevar dēvēt par nodokļu optimizāciju, vasarā aģentūrai Leta stāstījis pats E. Sprūdžs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hipotekārā kredīta procentlikmes nozīmīgs samazinājums varētu būt 2%

LETA,05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotekārā kredīta procentlikmes nozīmīgs samazinājums varētu būt 2%, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 4.oktobrī izteicās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Taču šis esot viens no punktiem, kuru Saeimas komisija vienojusies precizēt uz otro lasījumu.

Tas, ko piedāvājušas pašas komercbankas - 0,2% samazinājums - nerisina neko, sacīja Reirs.

Savukārt banka "Citadele" esot piedāvājusi 1% samazinājumu, izskanēja raidījumā.

Tāpat tikšot vēl vērtēts piedāvājums, ka likmes samazinājumu plānots attiecināt uz kredītiem, kas izsniegti līdz šī gada 30.septembrim. Reirs to pamatoja ar pašu kredītņēmēju atbildību, jo viņiem šīs likmes jau bijušas zināmas. Situāciju nedrīkst mākslīgi uzlabot, domā Reirs.

Savukārt Saeimas deputāte Aiva Vīksna (AS) sacīja, ka ideja ir atbalstīt ģimenes ar bērniem, kas nozīmē dzīvokli ar trim istabām vai nelielu māju, kas nozīmē kredītu līdz 250 000 eiro. Svarīgākais, lai šīs ģimenes paliktu Latvijā, nevis emigrētu, norādīja Vīksna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima nākamgad nolēmusi Latvijas nodokļu maksātājiem noplēst septīto ādu

Māris Ķirsons,01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā pieaugs nodokļu slogs, bez akcīzes nodokļa likmju kāpuma būs arī diferencētais ar nodokli neapliekamais minimums, bet turīgākie maksās solidaritātes nodokli, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz vakar Saeimā galīgajā lasījumā akceptētie grozījumi nodokļu likumos. Uzņēmēju reakcija uz parlamenta veikumu bija visai ironiska. «Jauka dāvana visiem Latvijas uzņēmumiem, kuri, maksājot nodokļus, to uztur, jo nauda pensijām, izglītībai, veselībai, kultūrai un valsts pārvaldei jau no zila gaisa nerodas. Skumji, bet valdošā koalīcija neieklausījās tajos, kuri reāli uztur šo valsti,» situāciju komentē LDDK viceprezidente un SIA O Yachts valdes locekle Aiva Vīksna. Viņa norāda, ka pirmo reizi 25 gadu laikā uzņēmējdarbībā redzot šādu valdību veidojošo partiju attieksmi. «Situācija ar nodokļiem pēdējo mēnešu laikā ir neprognozējama, jo, dodoties gulēt pie vieniem nodokļu plāniem, pamostoties jau ir pilnīgi citi. Sajūta ir tāda, ka pāri iet tanki un aiz tiem paliek tuksnesis,» tā A. Vīksna. Vairāki citi DB aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka nodokļu slogs pieaugs un tam būs arī attiecīgas sekas. Savukārt citi ironizēja, ka naudas valsts makā nekad nav pieticis un arī nepietiks, tikai jautājums, kādus jaunus nodokļus ieviesīs vai pacels esošo likmes, gatavojot 2017. gada valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? SIA O-yachts katamarāni

Monta Glumane,01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «O- Yachts», vērojot, kā tiek ražoti katamarāni.

Engurē bāzētais luksusa katamarānu ražotājs «O - Yachts» šobrīd strādā pie saviem lielākajiem projektiem - diviem 19,5 metrus gariem katamarāniem, kuru katra izmaksas veido 1,5 miljonus eiro, biznesa portālam Db.lv stāsta uzņēmuma finanšu direktore Aiva Vīksna. Viens no tiem nonāks Francijā, bet otrs - Maurīciju salās.

«O - Yachts» katamarānu būvēšanā A.Vīksna sadarbojas ar Francijas investoriem. Visi uzņēmumā saražotie katamarāni tiek eksportēti uz tādām valstīm kā Francija, Itālija, Maurīcija, kā arī ir interese no ASV.

«To iespaido ne tik daudz cena. Pirmkārt, mums Latvijā nav īsti, kur burāt, vasaras sezona ilgst tikai dažus mēnešus. Protams, arī Latvijas uzņēmumiem un cilvēkiem pieder gan jahtas, gan katamarāni. Taču Vidusjūrā sezona ir ilgāka. Otrs – tās ir paražas. Ja mēs ņemam kredītus un ceļam vasaras mājas, tad dienvidu valstīs līzingu ņem jahtām un katamarāniem. Viņiem tas ir tipiski, un tas ir arī loģiski, jo, dzīvojot pie Vidusjūras, vari visu laiku burāt, ir ierasti, ka vasaras māja ir uz ūdens. Tur burā jau no deviņu gadu vecuma,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā investora aizdevums ir viens no dārgākajiem aizņēmuma veidiem, jo par to jāmaksā ar uzņēmuma daļām, atzīst eksperti.

Pastāv divas lielas investoru kategorijas – riska kapitala fondi, kas meklē lielākas investīcijas – ar lielu potenciālu ārzemēs, augstu pievienotu vērtību un eksportspēju, bet Latvijā šādu kategoriju uzņēmumu ir maz, stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins. Otra kategorija ir privātie investori - ar viņiem arī Latvijā notiek darījumi, bet tie parasti ir klusāki un notiek aizkulisēs, jo reti par tiem tiek stāstīts plašākai sabiedrībai.

Privātie investori parasti meklē pieprasītus, labi pārdomātus biznesus. Capitalia ir savs biznesa tirdzniecības portāls, un redzams, ka topā pārsvarā ir kafejnīcas, servisi, šūšanas darbnīcas ar «pieticīgiem cipariem». Privātie investori ir gatavi ieguldīt samērā mazas summas - 20-40 tūkstošus eiro apmērā, un reti kad privātpersonas iegulda 100 tūkstošus vai vairāk, par novēroto stāsta J. Grišins. Tāpat interese ir par IT uzņēmumiem, kuriem viegli pārbaudīt, kā šis bizness strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzņēmējus, kas vēlas investēt kompānijā, īpašniekam vajadzētu pārbaudīt, jo nereti ir bijusi negatīva pieredze, kad viņi galu galā pārņem uzņēmumus, kuros iegulda, saka Privāto investoru asociācijas vadītāja Aiva Vīksna.

Viņa uzsver, ka ir būtiski ar jauno investoru sakārtot visus līgumus un pirms darījuma noslēgšanas sarunāt vairākas tikšanās, lai pārbaudītu investora biznesa kultūru un secinātu, vai abiem potenciālajiem darījuma partneriem sakrīt ētiskās normas, jo sadarbībā ar privāto investoru būtiska ir ne tikai nauda, bet arī kontakti, kas no tās izriet, arī mērķis, norāda privātā investore, atgādinot, ka zināmā mērā vienmēr būs jāpielāgojas abiem partneriem, tāpat svarīgi, kuram paliks uzņēmuma kontrolpakete.

Dažkārt, redzot, ka ir atrasts investors, uzņēmējs grib ātrāk noslēgt līgumu, bet A. Vīksna iesaka tomēr nepārsteigties un izvērtēt, kāds būs rezultāts no šī darījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apbalvojumu "Gada tautsaimnieks 2023" saņēmis SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs un biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, informēja LDDK.

Vienlaikus LDDK pasniegusi apbalvojumus arī virknei konfederācijas locekļu. Par nozīmīgu ieguldījumu sociālā dialoga stiprināšanā apbalvots LDDK goda prezidents Vitālijs Gavrilovs, SIA "Latvijas mobilais telefons" prezidents Juris Binde, ilggadējs AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, kā arī uzņēmēji: Arkādijs Suškins, Jevgēņijs Kalējs un Saeimas deputāte, uzņēmēja Aiva Vīksna (AS).

Tikmēr par ieguldījumu LDDK organizācijas attīstībā apbalvoti ilggadējie darbinieki Ieva Jaunzeme, Līga Meņģelsone, Ilona Kiukucāne, Jolanta Vjakse, Anita Līce, Pēteris Leiškalns.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezentēts uzņēmuma O Yachts uzbūvētais luksusa klases katamarāns. O Yachts investīciju apmērs ekskluzīvu katamarānu būvniecības attīstīšanai Latvijā šobrīd sasniedz līdz 1 miljonam eiro. Divu nākamo gadu laikā uzņēmums O Yachts plāno piesaistīt papildu finansējumu, uzbūvēt 3-5 augstas klases katamarānus, kā arī nostiprināt savas pozīcijas luksusa katamarānu segmentā visā pasaulē.

O Yachts katamarāni Latvijā tiek būvēti, sadarbojoties Francijas investoriem, uzņēmējai Aivai Vīksnai un Latvijas jahtu būvētājiem.

O Yachts īpašnieks un vadītājs Daniels Levī (Daniel Levy) skaidro: «Pirms diviem gadiem, meklējot katamarānu un jahtu būvniecībai piemērotāko vietu, tika izvērtētas biznesa attīstības iespējas vairākās valstīs. Patīkams pārsteigums bija tas, ka Latvijā ir ne tikai senas burāšanas un jahtu būvniecības tradīcijas, bet arī tehniskās iespējas, kompetents un kvalificēts darbaspēks, kā arī konkurētspējīgas cenas. Arī Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums un Eiropas Savienības dalībvalsts statuss bija pozitīvs kritērijs biznesa izveidei tieši šeit.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina parlamentāro izmeklēšanu par Rail Baltica projekta virzībā pieļautajām kļūdām

LETA,06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" kopā 34 deputāti rosina izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Komisijas izveidošanas mērķis būtu apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Kā pirmais iesniegumu par komisijas izveidošanu parakstījis AS deputāts Andris Kulbergs, tāpat to parakstījuši parlamentārieši Jānis Vitenbergs (NA), Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Edvards Smiltēns (AS), Edvīns Šnore (NA), Česlavs Batņa (AS), Rihards Kols (NA), Linda Matisone (AS), Jānis Dombrava (NA), Aiva Vīksna (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Edgars Putra (AS), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Uģis Mitrevics (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ingmārs Līdaka (AS), Artūrs Butāns (NA), Aleksandrs Kiršteins (NA), Ainārs Šlesers (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Linda Liepiņa (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Māris Sprindžuks (AS), Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Kristaps Krištopans (LPV), Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers (LPV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vide tradicionāli ir bijis vīriešu lauciņš un vadības līmenim pasaulē vēl joprojām ir vīrieša seja. Tas saistāms gan ar ierastajiem dzimumu lomu modeļiem, gan biznesa vidē pastāvošo tā saucamo stikla griestu fenomenu, kas apgrūtina sieviešu karjeras virzību tikai tāpēc, ka viņa ir sieviete. Tomēr šāda pieeja ir ekonomikas augšupeju bremzējošs faktors, jo pilnībā netiek izmantots profesionāļu potenciāls.

Situācija Latvijā un citur pasaulē mainās, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuri iedibina dzimumu līdztiesības principus un vadās pēc tiem visos uzņēmējdarbības līmeņos, īpaši – augstākajā vadībā. Biznesam un peļņai nav dzimuma, un to apliecina gan statistika, gan uzņēmumu izaugsmes rādītāji.

#Dzimumu līdzvērtība – izaugsmi veicinošs faktors

Virkne starptautisku pētījumu uzrāda, ka dzimumu līdztiesības principu ievērošanai ir tieša saistība ar labākiem uzņēmumu finanšu rādītājiem. To apliecina arī Latvijas biznesa vides tendences un uzņēmēju pieredze. „Lursoft” 2014.gadā veiktais pētījums liecina, ka Latvijā labākus finanšu rādītājus uzrādījuši tie uzņēmumi, kuru vadībā pārstāvēti abi dzimumi. Biznesam tāpat kā profesionālismam, dzimuma nav, uzskata eksperti, bet dzimumu līdzvērtības principu ievērošana un dažādība sniedz pievienoto vērtību, neatkarīgi no uzņēmējdarbības veida.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai šodien apstiprināja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu.

Darbam "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības (NA) ievēlēts deputāts Artūrs Butāns, no "Apvienotā saraksta" Andris Kulbergs un no "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Kristaps Krištopans.

Zaļo un zemnieku savienību parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvēs Ģirts Štekerhofs, "Progresīvos" Skaidrīte Ābrama, "Jauno vienotību" Atis Labucis un "Stabilitātei" Amils Saļimovs.

NA sākotnēji bija virzījusi deputātu Jāni Vitenbergu, bet vēlāk viņa kandidatūra tika atsaukta par labu Butānam. Pēc Vitenberga izvirzīšanas publiski, tajā skaitā, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izskanēja bažas, vai viņam kā bijušajam satiksmes ministram neveidotos interešu konflikts, strādājot komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saskaņošanai nodotas Nodokļu politikas stratēģijas 2015.-2018.gadam

Rita Jansone,23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politikai jābūt prognozējamai; Latvijā ir vajadzīgs lielāks valsts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem

Tā tika secināts Saeimas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā konferencē par nodokļu politiku Latvijā.

2014. gadā noslēdzas iepriekšējās nodokļu politikas darbības termiņš, kas tapa krīzes perioda nogalē, kad būtiskākais bija nodrošināt tautsaimniecības atveseļošanai nepieciešamo stabilitāti. Patlaban sociālekonomiskā situācija ir mainījusies, tomēr uzņēmējiem joprojām viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir nodokļu sistēmas prognozējamība. Tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija ir uzņēmusies darbu izstrādāt jaunas nodokļu politikas stratēģijas piedāvājumu.

Konferencē Kādai būt nodokļu politikai Latvijā? tika pārrunāti nodokļu administrēšanas un iekasēšanas jautājumi mēģinot atbildēt uz jautājumu - kas jādara lai 2020. gadā nosegtu iztrūkstošos 6%-7% valsts budžetā, kas radīsies ES struktūrfondu finansējuma samazinājuma rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LDDK turpinās vadīt Vitālijs Gavrilovs

Žanete Hāka,24.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulces laikā tika ievēlēta jauna LDDK padome turpmākajiem trim gadiem, informē LDDK.

Par LDDK Prezidentu atkārtoti ievēlēts līdzšinējais prezidents Vitālijs Gavrilovs, LDDK viceprezidentu amatus arī turpmāk ieņems SIA Lietišķās informācijas dienesta biznesa attīstības vadītāja Aiva Vīksna, Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks Ivars Strautiņš, AS Latvijas Finieris padomnieks Juris Biķis, SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, VAS Latvijas Dzelzceļš prezidents Uģis Magonis un AS „Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks.

Savukārt LDDK padomē līdz 2018.gadam darbosies Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, SIA Clean-r padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Jānis Naglis, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engurē bāzētais luksusa katamarānu ražotājs O Yachts ir izstrādājis Class 5 katamarāna dizaina un tehnisko koncepciju, kas tiks prezentēta Kannu Jahtu izstādē šī gada septembrī, savukārt ražošana tiks uzsākta oktobrī, lai katamarānu varētu nolaist ūdenī jau 2016. gada sezonā, informē uzņēmumā.

Jaunais modelis ir balstīts uz Laurent Bourgnon radīto trīs korpusu koncepciju, kurā vidējais korpuss jeb čaula nesaskaras ar jūras virsmu, un Clifford Denn dizainu. Katamarāna masts ir novietots aizmugurējā daļā, nodrošinot vairāk izmantojamas vietas kabīnē, labāku pārredzamību no kokpita un stabilāku kustību.

Class 5 ir 17 metru garš un 13,5 tonnas smags katamarāns, kas ar pasažieriem un kravu var sasniegt 17,5 tonnu svaru.

«Class 5 ir radīts garākiem jūras ceļojumiem pāriem vai ģimenēm, jo kuģa vadīšana ir iespējam arī bez atsevišķa kapteiņa piesaistes,» skaidro O Yachts pārstāve, uzņēmēja Aiva Vīksna. Katamarāna aptuvenās izmaksās plānotas viena miljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grāmatā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi

Dienas Bizness,10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgāds Mansards izdevis grāmatu «Panākumi dzīvē un biznesā. Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi», kurā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi, informē apgāda pārstāvis Arvis Ostrovskis.

Grāmatā, kurai ievadvārdus veltījis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar saviem vērtīgākajiem dzīves un biznesa padomiem dalās 100 mūsdienu Latvijas profesionāļi, starp tiem arī SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde, uzņēmējs Vilis Vītols, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, izglītības programmas Iespējamā misija valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, Andele Mandele vadītāja Līva Jaunozola, SIA Pure Chocolate līdzīpašnieks Pēteris Žimants, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, IT jomas uzņēmumu SKATSKAT & Giraffe360 dibinātājs Mikus Opelts, MILZU! saimnieks Enno Ence, uzņēmēja Aiva Vīksna, grāmatas Latvietes Karma autore Inta Blūma un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aiva Vīksna iekļuvusi starp 20 Ziemeļeiropas atbildīgākajiem vadītājiem

Lelde Petrāne,05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa žurnāls Nordic Business Report publicējis Ziemeļeiropas atbildīgāko vadītāju Top 20, kur 12.vietā ierindota arī Latvijas uzņēmējdarbības vidē pazīstamā Aiva Vīksna.

Šogad žurnāla veidotajā topā iekļuvuši atbildīgākie vadītāji no deviņām Ziemeļeiropas valstīm, tai skaitā Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Islandes, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.

Pirmo vietu ieņem pārtikas atkritumu jomas aktīviste Selīna Jūle.

No trim Baltijas valstīm topā iekļuvuši kopumā pieci pārstāvji: pa vienam no Latvijas un Lietuvas, bet trīs no Igaunijas.

Ar topu var iepazīties, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Engurē tapis ekskluzīvs katamarāns, kas ceļos uz Franciju

Laura Mazbērziņa,27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engurē, «O Yachts» ražotnē ūdenī ielaists uzņēmuma vēsturē līdz šim lielākais 18,5 metrus garais luksusa katamarāns «Class 6».

Katamarāns «Class 6» ir izvirzīts nominācijai «MultiHull of the Year». Tā dizaina konceptu izstrādāja «O Yachts» inženieru komanda kopā ar dizaineru Klifordu Denu (Clifford Denn) un 3D dizaineru, automašīnu konstruktoru Andreju Trofimčuku (Andrei Trofimchouk), bet no skicēm realitātē to palīdzējis pārcelt inženieris un arhitekts Dags Šiklers (Doug Schickler).

«Būvējot «Class 6», mēs ņēmām vērā klienta individuālās vēlmes un vienlaikus rūpējāmies par darba kvalitāti, kas ietverta modernos tehniskajos un dizaina risinājumos. «Class 6» papildina «O Yachts» katamarānu klāstu, tādējādi apliecinot mūsu gatavību arvien izaicinošākiem un prasīgākiem projektiem,» secina Aiva Vīksna, «O Yachts» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvēlēti skolēnu Līderu programmas dalībnieki

Db.lv,27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēlēti jaunie izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) skolēnu Līderu programmas dalībnieki, kuri dalību programmā uzsāk jau šonedēļ - programmas pirmajā meistarklasē, kas norisināsies no 27.-29.janvārim, šogad pirmo reizi attālināti.

Programmas ietvaros intensīvu apmācību laikā tās dalībnieki attīstīs savas līderības prasmes, lai nākotnē kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē un radošajā sfērā. “Junior Achievement Latvia” šo programmu īsteno jau septīto gadu un tās ietvaros ir apmācīti 78 Latvijas jaunie līderi.

“Līderu programmas mērķis ir radīt visus priekšnoteikumus, lai jauni, talantīgi cilvēki Latvijas attīstībai dotu jaunas idejas un jaudu, veicinot Latvijas izaugsmi un labklājību nākotnē,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šogad programmā uzņemti 13 vidusskolas vecuma jaunieši no 13 Latvijas skolām, kuri mērķtiecīgi sevi apliecinājuši žūrijai 2 programmas atlases kārtās. Atlasē tika vērtēti potenciālo dalībnieku sabiedriskie un mācību sasniegumi, mērķtiecība un neatlaidība, gatavība mācīties, komunikācijas prasmes un motivācija dalībai programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB,23.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.Tā intervijā Dienas Biznesam pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 23. marta numurā:

  • Statistika - cik zaudējam, nespējot pielāgot ekonomiku pandēmijai?
  • Intervija- „Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu” – intervijā "Dienas Biznesam" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.
  • Tēma - jāpielāgojas vīrusa klātbūtnei. Par Eiropā iecerēto digitālo sertifikātu ceļošanai un ekonomika būs jāpasargā arī no nākotnes pandēmijām.
  • Finanšu tirgi - gals likmju brīvdienām, iespējams, agrāk, nekā gaidīts.
  • Personāls - krīzi pārdzīvos elastīgākie.
  • Viedoklis - Andrejs Belijs: Briest pārmaiņas gāzes nozares regulācijā.
  • Portrets - uzņēmēja Aiva Vīksna - biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju.
  • Tendences - Briest bagātības nodevu paisums. Jādomā par izaugsmi, nevis to, kā demotivēt strādāt un pelnīt.
  • Dienas Bizness Konferences - Koka izmantošanā būvniecībā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Lauris Aleksejevs, restorāna 36.Line restaurant līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Komentāri

Pievienot komentāru