Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Pirmajā ceturksnī kapitāla apjoms, kas aizplūdis no Krievijas, varētu sasniegt 70 miljardus ASV dolāru, un pastāv risks, ka tas var ievest valsti recesijā, liecina Capital Economics aplēses.

Krievijas ekonomika pērn pieauga par 1,3%, kas ir vājākais temps kopš 2009. gada, raksta Bloomberg.

Pēc nedēļas nogalē notikušā balsojuma Krimā, kurā tika nolemts par pievienošanos Krievijai, investori pārdeva Krievijas aktīvus. Pagājušajā nedēļā Goldman Sachs ziņoja, ka no Krievijas aizplūdis kapitāls gandrīz 45 miljardu dolāru apmērā, kas ir par 60% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība pakāpās līdz divu nedēļu augstākajam līmenim, savukārt šodien tā atkal sarūk, jo tirgus dalībnieku vidū valda satraukums par iespējamām jaunām ekonomiskām sankcijām, kā arī turpmāku militāru iejaukšanos Ukrainā, raksta Reuters. Rubļa vērtība pret dolāru pavājinājās par 0,6%, bet par 0,4% pret Krievijas Bankas noteikto dolāru un eiro grozu.

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītāja AS "Elko grupa" investori piekrituši veikt divu Krievijas meitasuzņēmumu akciju atsavināšanu, teikts "Elko grupas" paziņojumā "Nasdaq Riga".

"Elko grupa" lūdza investoriem atļaut "Elko grupai" atsavināt kapitāldaļas divos būtiskos meitasuzņēmumos Krievijā - "Elko Rus Ltd" un "Torgovij dom Absoļut". Investoriem atļaujas bija jāiesniedz līdz 30.martam.

Balsojuma rezultātā "Elko grupa" ir saņēmusi investoru, kuriem kopsummā pieder 82% no emitēto obligāciju kopsummas, piekrišanu.

Tādējādi uzskatāms, ka investori ir piekrituši veikt divu Krievijas meitasuzņēmumu akciju atsavināšanu, vēstīts biržai.

Kopš karadarbības sākuma Ukrainā "Elko grupa" ir pārtraukusi IT iekārtu un sadzīves tehnikas piegādes Krievijas tirgum. "Elko grupa" respektē un ievēro visas gan uz sadarbības partneriem, gan uz produktiem, gan uz norēķiniem attiecinātās sankcijas, teikts grupas paziņojumā.

Patīk mums tas vai ne, bet Latvijas ostas dzīvo uz Krievijas kravu rēķina, turklāt Krievija ir vairāk nekā miljardu eiro vērts noieta tirgus Latvijā ražotām precēm, kas ES principā nebūtu vajadzīgas.

Tā ir atbilde tiem karstgalvjiem, kuri mudina Latviju nekavējoši sākt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, lai paustu savu nostāju Ukrainas jautājumā. Ekstrēmākajā gadījumā tas var nozīmēt arī vairāku, lielākoties uz Krievijas tirgu strādājošo Latvijas rūpnīcu slēgšanu. Attiecībā uz mūsu ostām, kur vairāk nekā 60% no kopējā īpatsvara ir Krievijas kravas, mēs būtu izdarījuši lāča pakalpojumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš jau sen runā par to, ka Krievijas kravām būtu jāiet caur Krievijas ostām. Runa nav par to, ka Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, nevajadzētu paust stingru nostāju Ukrainas jautājumā, pasakot, ka Ukrainas suverenitāte un integritāte nevar tikt apšaubīta. Taču samilzušās problēmas ir jārisina konstruktīvi, nevis karstu putru strebjot un pilnīgi noteikti – ne militāri.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Ņemot vērā Ukrainas konflikta turpināšanos, investori, kuri ieguldījuši naudu Krievijā, patlaban atbrīvojas no šīm investīcijām, pārvietojot līdzekļus uz citām jaunattīstības valstīm.

Pagājušajā nedēļā investori no ASV lielākā biržā tirgotā fonda, kas iegulda Krievijā Market Vectors Russia ETF, izņēma līdzekļus 12,3 miljonu ASV dolāru apmērā, liecina Bloomberg apkopotie dati. Pirms tam jūlijā no fonda aizplūda jau 90,8 miljoni dolāru, kas ir straujākais mēneša kritums kopš februāra.

Līdzekļi no Krievijas ieguldījumu fondiem turpina aizplūst aizvien straujāk, tirgus dalībniekiem gaidot, kādas sankcijas ASV un Eiropas Savienība atkal Krievijai piemēros.

Starptautiskais Valūtas fonds pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas IKP šajā gadā augs par 0,2%, kas ir ievērojami mazāk nekā 0,5%, ko prognozēja valdība. Pērn ekonomika auga par 1,3%.

Aizvien lēts veids, kā tikt pie uzturēšanās atļaujām Latvijā ir - biznesmeņi no Krievijas un Ķīnas sadibina firmas, taču investīcijas ir tikai uz papīra, ziņo raidījums Nekā personīga.

Septembrī stājās spēkā stingrāka kārtība, lai ārvalstnieki iegūtu uzturēšanās atļaujas Latvijā. Viņiem jāpērk dārgāki īpašumi un jāveic papildus maksājumi. Tomēr pret ieguldījumiem firmās kārtība īpaši nav mainīta un šis ir lētākais veids kā ārvalstniekiem atļauju saņemt.

Apkopojot datus, no kādām valstīm nākušas investīcijas uzņēmumos, uzkrītošas ir apaļās summas, ko firmās iemaksājuši iebrucēji no Krievijas un Ķīnas. 35 tūkstoši eiro ieguldītāji pārsvarā savas firmas reģistrējuši ar juristu un grāmatvežu palīdzību un ir uzņēmēji uz papīra. Migrācijas lietu uzraugi saka – kamēr tiek ievērots likums un maksāti prasītie nodokļi – iemeslu atņemt uzturēšanās atļauju šādiem iebraucējiem nav.

Latvijas start-up uzņēmums Infogr.am plāno atvērt biroju ASV, nākotnē neizslēdz iespēju iegādāties citus uzņēmumus un no kontrolpaketes tuvākajā laikā atteikties neplāno.

Kad Dienas Bizness (DB) pirmais no masu medijiem Latvijā rakstīja par datu vizualizācijas rīku Infogr.am, komanda nesen bija sākusi darbu, bet jau toreiz viens no uzņēmuma dibinātājiem Uldis Leiterts DB uzsvēra, ka globāls skatījums un ambīcijas ir izdzīvošanas jautājums. Tik tikko šajā virzienā ir sperts vēl viens solis, piesaistot 1,34 miljonu eiro investīcijas, tādējādi šobrīd uzņēmumam ir trīs investori: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Plašāk par uzņēmuma plāniem DB intervijā stāsta U. Leiterts.

Finansējums ir piesaistīts. Kur tiks ieguldīti līdzekļi?

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Latvijas vadošajiem politiķiem būtu jādomā par savas valsts tautsaimniecības interesēm, nevis jādzenas pēc kādas lielvaras pārstāvju draudzīga rokasspiediena.

Ieviešot trešā līmeņa Rietumu sankcijas pret Krieviju, saspīlējums uz ģeopolitiskās skatuves neapšaubāmi aug. Lai arī pašlaik politiķu publiskajā retorikā joprojām turpinās savstarpēja «mērīšanās» no sērijas – mums šīs sankcijas bijušas nebijušas, bet jūs gan kārtīgi «dabūsiet iekšās» un pagaidām arī trešā līmeņa sankcijas vairāk kalpo pozas uzturēšanai, nevis momentāni rada postošu ietekmi uz iesaistīto valstu ekonomikām, tomēr nevar noliegt, ka situācija ir bīstami pietuvojusies reālai krīzei. Ļoti iespējams, ka sankciju pastiprināšana tiešām neradīs nekādu jūtamu krahu lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, par ASV nemaz nerunājot. Domas dalās, cik lielā mērā ekonomiskās sankcijas tiešām mainītu Krievijas politiku, ņemot vērā, ka līdz šim noteiktās sankcijas, piemēram, Irānas, Ziemeļkorejas vai Sīrijas gadījumā nav nesušas cerēto rezultātu, turklāt Krievijas iedzīvotāji, kā zināms, ir spējīgi paciest daudz. Savādāk ir ar mazajām Krievijas pierobežas valstīm, piemēram, Latviju, kam uz sadarbību ar Krieviju balstās ievērojama tautsaimniecības daļa. Un nevajag te muļķīgi runāt par nepieciešamību mainīt noieta tirgus mūsu precēm, jo reālajā ekonomikā nav labu vai sliktu tirgu, ir tikai tirgi, kuros vai nu ir, vai nav iespējams pārdot savas preces vai pakalpojumus. Šajā ziņā ģeogrāfiskajai atrašanās vietai lielākoties ir izšķiroša loma.

Notiek atbrīvošanās no Krievijas aktīviem; tiem tiek piedēvēts gluži vai toksisks statuss, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krieviju skāris jauns ASV sankciju vilnis, kas nācis komplektā ar šīs valsts finanšu aktīvu izpārdošanu. Svaigākie notikumi tādējādi vēlreiz apstiprina, ka Krievijas vērtspapīri piemēroti vien pieredzējušiem spekulantiem, kas spēj ātri orientēties cenu un tirdzniecības apjomu ziņā ļoti svārstīga tirgus apstākļos. Reaģējot uz svaigākajiem notikumiem, piemēram, eiro cena rubļos nepilnas nedēļas laikā palielinājusies gandrīz par 10% un šo otrdien atradās pie 77,4 rubļu atzīmes. Tāpat līdzīgs cenas pieaugums bijis ASV dolāra cenai Krievijas rubļos. Strauji zemāk noplanējušas Krievijas akciju vērtības – šīs valsts RTSI indeksa cena dažu dienu laikā sarukusi gandrīz par 15%. Jānorāda, ka līdz februāra otrajai pusei bija vērojams pat visai straujš Krievijas akciju cenu pieaugums. Tomēr šobrīd minētā akciju indeksa vērtība jau atrodas par 6,4% zemāk, nekā tā bija gada sākumā. Iepriekšējo reizi šāda vispārējā masveida nerakstīta vienošanās pamest Krievijas finanšu aktīvu kuģi, šķiet, bija vērojama ap Krimas aneksiju.

Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveide nav alternatīva integrācijai Eiropā, jo topošajā savienībā dominē uzpirkšanas mehānisms .

Pavisam drīz – 29. maijā – Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna gatavojas parakstīt Eirāzijas Ekonomiskās savienības dibināšanas līgumu. Tas būs nākamais solis aiz 2011. gadā izveidotās Krievijas muitas savienības un pusceļš uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi – Eirāzijas savienību, ko vairāki eksperti nodēvējuši par Padomju Savienību jaunās skaņās. Eirāzijas savienība ir Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva ideja tranzīta stimulēšanai, kurai Putins pieķēries ar lielu deg- smi un, pēc dažu mediju paustā, esot jau uzrunājis tai pievienoties arī Ķīnu un Indiju. Tas, vai Ķīna un Indija tiešām ģeopolitiski varētu izšķirties par šādu soli, pagaidām gan izskatās apšaubāmi, jo šīm valstīm ir svarīgas attiecības ar citu pasaules lielvaru – ASV, taču nākamās Muitas savienības dalībnieces jau zināmas – Kirgizstāna un Armēnija.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Pēc Krievijas paziņojuma par embargo lielākajai daļai no Eiropas Savienības importēto pārtikas produktu samazinās Baltijas biržās kotēto uzņēmumu akciju cenas - sarūk gan pārtikas ražotāju un lauksaimniecības uzņēmumu, gan arī citu uzņēmumu akciju cenas.

Krievijas noteiktajam embargo ir ļoti negatīva ietekme uz Baltijas akciju tirgu, gan vakar, gan šodien visā Baltijā diezgan pamatīgi krīt cenas, sacīja IPAS Finasta Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs.

Viņš skaidroja, ka investori, saņemot informāciju par ierobežojumiem pārtikas importam Krievijā un zinot Baltijas ekonomikas un uzņēmumu saistību ar Krievijas tirgu, kļūst nervozi un mēģina pārdot akcijas. Pircēju, kas ir optimisti, patlaban ir salīdzinoši maz, tādējādi cenas krīt, turklāt diezgan pamatīgi. Šodien tirgū dominē pārdevēji. Visticamāk, akciju cenu kritums kādu laiku turpināsies, vērtēja Martinovs.

Aizkrauklē par pircēja piedāvāto summu ir iespējams iegādāties ledus halli, par ko interesi izrādījuši investori no Krievijas un Ķīnas, atklāj Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis.

Viņš norādīja, ka lēmumu pārdot ledus halli pieņēmis tās īpašnieka, uzņēmuma SIA Gaisma īpašnieks Juris Garda, jo pēdējo vismaz trīs līdz četru gadu laikā gan uzņēmumam, gan Aizkraukles novadam un pilsētai kopumā ir spiedīgi finanšu apstākļi. Ja izdotos pārdot šo īpašumu, varbūt būtu iespējams vismaz daļēji norēķināties ar kreditoru.

Runājot par spiedīgajiem apstākļiem, Letinskis atzīmēja, ka viens no faktoriem bijusi ekonomiskā situācija valstī, kas radījusi apgrūtinājumu pašvaldībai sniegt atbalstu halles darbībai. Taču vēl viens faktors bija tas, ka 2009.gadā beigusi funkcionēt Aizkraukles rajona padome.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn uzņēmumi tiešās investīcijas visbiežāk piesaistījuši no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Igaunijas, tiesa gan, vērtējot pēc ieguldīto finanšu apjoma, pirmajā vietā tomēr ierindojusies Nīderlande, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Pētījuma rezultāti parāda, ka skaitliski visvairāk investēšanas gadījumu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā pērn nācis no Krievijas. 2014.gadā reģistrēts 1591 gadījums, kad investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši iedzīvotāji un uzņēmumi no Krievijas. Salīdzinot ar tuvāko sekotāju Lietuvu, tas ir vairāk nekā divas reizes. Tiesa gan, pēdējos gados vidējās summas, kādas investētas, būtiski atšķiras. Tā, piemēram, 2012.gadā, pēc Lursoft aprēķiniem, Krievijas investori katrā investēšanas gadījumā investējuši vidēji 48,84 tūkstošus eiro, 2013.gadā vidējā summa augusi jau līdz 122,68 tūkstošiem eiro, bet pērn atkal sarukusi līdz 76,80 tūkstošiem eiro. Tiesa gan, 2014.gadā reģistrēti 15 darījumi, kad pārstāvji no Krievijas vienā investēšanas gadījumā investētu vairāk nekā miljonu eiro, kamēr 2013.gadā bijuši vien 8 šādi gadījumi.

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos pēc trīs gadu darbības sasniedz peļņu; līdz šī gada beigām platformā finansēto aizdevumu apjoms sasniegs miljardu eiro, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušo gadu noslēdzām ar 2,1 miljona eiro apgrozījumu, kā arī sasniedzām gandrīz 200 tūkstošu eiro peļņu. Galvenais ir izaugsme, bet esam ļoti priecīgi par peļņu. Mūsdienās jaunuzņēmumam tik ātri nonākt pie peļņas ir diezgan netipiski. Tas liecina par mūsu biznesa modeļa ilgtspējību,» saka Mārtiņš Šulte, AS Mintos Marketplace līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Vaicāts, kā uzņēmumam tas izdevies, viņš norāda, ka viens no iemesliem ir tas, ka uzņēmums atrodas Latvijā. Salīdzinot finanšu tehnoloģiju uzņēmumu darbinieku izmaksas Londonā, Latvijā tās esot trīs četras reizes zemākas. Tas ir palīdzējis nonākt pie peļņas ātrāk nekā citiem uzņēmumiem šajā jomā. Tāpat nozīmīgs faktors ir straujā izaugsme. «Uzņēmums katru mēnesi aug apmēram par 10 līdz 15%, līdz ar to aug arī mūsu ieņēmumi, kas rezultējas peļņā,» teic M. Šulte.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Ģeopolitiskie saasinājumi Krievijas kompānijām apgrūtina naudas piesaistīšanu vērtspapīru tirgū .

Krievijas investīciju videi strauji pasliktinoties, sagaidāms, ka šīs valsts korporatīvajai videi būs arvien grūtāk piesaistīt naudu. Jau tiek ziņots, ka vairākas Krievijas kompānijas biržā atlikušas savus sākotnējos publiskos akciju piedāvājumus (Initial Public Offering jeb IPO). Lai gan plāni iet uz biržu netiekot atmesti pilnībā, kompānijas vēlas nogaidīt un redzēt, kā risināsies Krimas konflikts un kādas būs rietumvalstu sankcijas pret Krieviju. Šāda nogaidīšana ir arī saprotama, jo pašlaik grūti iedomāties situāciju, ka investori gribētu IPO laikā izķert Krievijas aktīvus.

Labāk nogaida

Kaimiņvalsts Krievijas ieguldījumi Latvijas pārtikas uzņēmumos pēdējos divos gados pieauguši.

Investīciju atdeve vēl tiks aplēsta, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka tas veicinās eksporta apjomu palielināšanos. Nozares eksperti saredz, ka investīciju projekti nozarē turpināsies, jo tikai tā var izdzīvot konkurences cīņā.

Viens no jaunākajiem darījumiem – Valmieras gaļas kombināta pārdošana Krievijas kompānijai GazEnergoStroi - var uzlabot nozares konkurētspēju un veicināt eksportu, saredz eksperti. Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks uzskata – ja uzņēmumam būs garantēts eksports uz Krieviju, tad aina ir cerīga. Jo orientēšanās tikai uz Latvija tirgu, kas ir šaurs un pēc apjomiem neliels, nebūtu prāta darbs. Jau ziņots, ka Valmieras gaļas kombināta investors GazEnergoStroi plāno radīt 400 jaunas darbavietas, gaļas kombināta teritorijā atjaunojot gan gaļas produktu ražošanu, gan izveidojot trīs līdz četrus inovatīvus uzņēmumus, kas darbotos augsto tehnoloģiju jomā. Kompānijas prezidents Sergejs Čerņins skaidroja, ka gaļas kombināts savu darbību varētu sākt ar nelielu jaudu, pakāpeniski to palielinot līdz 100 vai vairāk tonnām diennaktī. Paredzēts, ka daļa produkcijas nonāks Latvijas tirgū, bet pamatā to eksportēs uz Krieviju, kur, neraugoties uz nopietno konkurenci šajā jomā, Latvijā ražotos produktus joprojām augstu vērtē. Iespējams, ka sākotnēji Valmierā varētu fasēt kādas Krievijas agrofirmas sagatavoto produkciju, kamēr kombināts tiks atjaunots un modernizēts, taču vēlāk investors sola dot priekšroku vietējiem gaļas lopu ražotājiem.

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.