Kaimiņvalsts Krievijas ieguldījumi Latvijas pārtikas uzņēmumos pēdējos divos gados pieauguši.
Investīciju atdeve vēl tiks aplēsta, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka tas veicinās eksporta apjomu palielināšanos. Nozares eksperti saredz, ka investīciju projekti nozarē turpināsies, jo tikai tā var izdzīvot konkurences cīņā.
Viens no jaunākajiem darījumiem – Valmieras gaļas kombināta pārdošana Krievijas kompānijai GazEnergoStroi - var uzlabot nozares konkurētspēju un veicināt eksportu, saredz eksperti. Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks uzskata – ja uzņēmumam būs garantēts eksports uz Krieviju, tad aina ir cerīga. Jo orientēšanās tikai uz Latvija tirgu, kas ir šaurs un pēc apjomiem neliels, nebūtu prāta darbs. Jau ziņots, ka Valmieras gaļas kombināta investors GazEnergoStroi plāno radīt 400 jaunas darbavietas, gaļas kombināta teritorijā atjaunojot gan gaļas produktu ražošanu, gan izveidojot trīs līdz četrus inovatīvus uzņēmumus, kas darbotos augsto tehnoloģiju jomā. Kompānijas prezidents Sergejs Čerņins skaidroja, ka gaļas kombināts savu darbību varētu sākt ar nelielu jaudu, pakāpeniski to palielinot līdz 100 vai vairāk tonnām diennaktī. Paredzēts, ka daļa produkcijas nonāks Latvijas tirgū, bet pamatā to eksportēs uz Krieviju, kur, neraugoties uz nopietno konkurenci šajā jomā, Latvijā ražotos produktus joprojām augstu vērtē. Iespējams, ka sākotnēji Valmierā varētu fasēt kādas Krievijas agrofirmas sagatavoto produkciju, kamēr kombināts tiks atjaunots un modernizēts, taču vēlāk investors sola dot priekšroku vietējiem gaļas lopu ražotājiem.
Eksporta apjomu, īpaši uz Krieviju, plāno arī vairāki piena nozares uzņēmumi, kas pieredzējuši īpašnieku maiņu. Daudznozaru kompānijai (DK) Daugava īpašnieks mainījās pirms pusotra mēneša, kad 40.31 % uzņēmuma kapitāldaļu nonāca Krievijas uzņēmuma Gogol – Mogol DVA īpašumā. Uzņēmuma saimnieks Aigars Vaivars skaidroja, ka 1,8 miljonus eiro vērtais darījums ļāvis norēķināties ar kreditoru – Swedbank, kā arī tas ļāvis produkcijai samazināt cenas par 20 – 30 %. Turpmāk Daugava plāno nodarboties ar ražošanu, bet Gogol – Mogol DVA nodarbosies ar produkcijas izplatīšanu Krievijas tirgū. Paredzams, ka premium produkcija tiks eksportēta uz Krieviju, īpaši Maskavas, Sanktpēterburgas un Kaļiņingradas reģioniem. A. Vaivars iepriekš skaidroja, ka Daugavas sadarbības partnerim pieder piena pārstrādes uzņēmums Kaļiņingradā, kur tiek ražots divu veidu siers un tā kā investoram ir labi sakari Krievijas tirgū, tad produkcijai būšot labas noieta iespējas kaimiņvalsts tirgū.
Saldējuma ražošana un eksports kļuvis arī par viena no lielākā piena produktu ražotāja Food Union vienu no prioritātēm. Uzņēmuma saldējuma kategorijas vadītājs Dmitrijs Dokins neslēpj, ka tieši «baltais zelts» jeb piens bijis tas, kas atvedis investorus uz Latviju. Kopējie ieguldījumi jaunās saldējuma ražošanas iekārtās un virzīšanā tirgū jau sasnieguši 13,3 miljonus eiro un uzņēmums neslēpj ambiciozos plānus stiprināt savas pozīcijas Baltijā un jo īpaši Krievijā ar saldējumu, kas ražots no «baltā zelta».
Krievijas investoriem Latvijas pārtikas pārstrāde šķiet ļoti vilinoša, jo pēdējā laikā šīs valsts uzņēmēji ir ieguldījuši naudu ne tikai piena, bet arī gaļas un maizes pārstrādes uzņēmumos. Krievijas investori Latvijā investē naudu ne tikai pārtikas pārstrādē, bet arī tranzītbiznesā, banku sektorā un metālapstrādē, mašīnbūvē. To liecina SIA Lursoft datu bāzē redzamie dati. Kopumā pašlaik Krievijas tiešo investīciju uzņēmumu pamatkapitālos portfeļa bilance (ienākošās – izņemtās summas) ir sasniegusi 238 milj. Ls. Tomēr ieguldīto summu apmērs ir ievērojami lielāks.