Lai gan Krievijas uzņēmums GazEnergoStroi, kurš pērn iegādājās Valmieras gaļas kombinātu, uzņēmuma teritorijas sakārtošanā jau bija ieguldījis pārdesmit tūkstošus eiro, projekts ir pārtraukts, kas skaidrojams gan ar neskaidro situāciju gaļas eksporta biznesā Krievijas embargo dēļ, gan arī projekta neatbalstīšanu Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā.

Kā biznesa portālam Nozare.lv atzina Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Baiks, Krievijas investors jau bija veicis teritorijas un ēku sakopšanas darbus, ieguldot vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Tomēr, ņemot vērā pašreizējo ārpolitisko situāciju un Krievijas noteikto pārtikas preču embargo, jautājums par gaļas kombināta attīstību ir zaudējis aktualitāti, kā arī radījis maksimālu piesardzību pret visu projektu kopumā. Pieļauju, ka investors var izvēlēties pārdot bijušā kombināta teritoriju vai arī ieturēt ilgstošu nogaidīšanas periodu, izvērtējot Eiropas Savienības un Krievijas tālākās ekonomiskās attiecības, sacīja Baiks.

Korporācija GazEnergoStroi pabeigusi Valmieras gaļas kombināta iegādes darījumu Latvijā.

Valmieras gaļas kombināts ir bankrotējis uzņēmums ar plašu teritoriju - aptuveni 20 hektāru platībā, no kuriem 16 hektāri pāries kompānijas īpašumā, bet pārējie 4 hektāri būs ilgtermiņa nomā. Korporācija GazEnergoStroi plāno atjaunot pašu Valmieras gaļas kombinātu, kā arī uz esošās uzņēmuma bāzes izveidot tehnoloģisko parku, kuru veidotu trīs līdz četras inovatīvi – tehnoloģiskas ievirzes ražošanas kompānijas. Kopējā ēku platība, kas atrodas uzņēmuma teritorijā, ir vairāk nekā 100 tūkstoši kvadrātmetru. Dažas no tām ir labā stāvoklī, bet daļu ir nepieciešams rekonstruēt vai būvēt no jauna. Uzņēmuma rekonstrukciju plānots uzsākt jau šogad.

Korporācija GazEnergoStroi, kas iegādājusies Valmieras gaļas kombinātu, jau šogad iecerējusi sākt uzņēmuma rekonstrukciju.

Krievijas korporācija plāno atjaunot Valmieras gaļas kombinātu, kā arī uz esošās uzņēmuma bāzes izveidot tehnoloģisko parku, kuru veidotu trīs līdz četras inovatīvi –tehnoloģiskas ievirzes ražošanas kompānijas. Kā DB noskaidroja korporācijā, uzņēmums iecerējis blakus gaļas kombinātam izveidot biogāzes ražotni, kurā tiks pārstrādāti gaļas pārstrādes procesā radušies atkritumi, taču pagaidām detalizēti aprēķini netiek atklāti. Korporācijas pārstāvji arī neatklāj, kādas ievirzes projektus vēl paredzēts attīstīt, tiesa, ar pārtikas pārstrādi un gaļas ražošanu tie nebūšot saistīti. Ražošanu plānots uzsākt 2014. vai 2015. gadā. Kopējā ēku platība, kas atrodas uzņēmuma teritorijā, ir vairāk nekā 100 tūkstoši kvadrātmetru un dažas no tām ir labā stāvoklī, bet daļu ir nepieciešams rekonstruēt vai būvēt no jauna. Par ES līdzekļiem apkārt uzņēmumam plānots izbūvēt jaunus pievedceļus un pievilkt visām nepieciešamās pievadkomunikācijas. Pēdējos gados GazEnergoStroi iesiastījusies projektos Latvijā un citās Baltijas valstīs, un šis ir sestais uzņēmums, kas iegādāts šajā reģionā.

Rēzeknes gaļas kombināts (RGK) plāno uzsākt desas Kalnu servelāde, kuras sastāvā būs zirga gaļa, ražošanu. Jauno desu plānots sākt ražot un pārdot tuvākajā laikā, norāda uzņēmuma pārstāvji.

«Veicot regulārus tirgus pētījumus, pieprasījuma analīzi un analītiku, jau savlaicīgi bijām pamanījuši, ka šobrīd Latvijā zirga desas ražošana ir brīva niša. Pēdējo nedēļu saceltās ažiotāžas dēļ, kad Eiropā patērētāju uzmanība, ir pievērsta zirgu gaļai, esam nolēmuši uzsākt jauna produkta ražošanu,» saka RGK padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Tāpat uzņēmums sola rīkot degustācijas, lai ar jauno produktu iepazīstinātu visus interesentus un zirgu gaļas cienītājus.

Viņš min, ka «daudzi vēl šodien atceras padomju laikā popularitāti ieguvušo desu Stepes pusžāvētā, kas arī tika ražota no zirga gaļas». «Šobrīd šāda veida delikatese vairs netiek piedāvāta, tomēr pieprasījums pēc tās ir, tādēļ esam nolēmuši uzsākt tās ražošanu un ļaut katram Latvijas iedzīvotājam nogaršot, kāda tad īsti ir pēdējā laikā tik bieži aprunātā zirga,» norāda G. Piteronoks.

Rēzeknes gaļas kombināts sācis jauna produkta– zirga gaļas desas Kalnu servelāde ražošanu, kas šonedēļ pieejama patērētājiem.

Kā pastāstīja Rēzeknes gaļas kombināta padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks, pirmā desas partija jau ir nokūpināta un pieejama patērētājiem. «Uz doto brīdi Kalnu servelādi jau var iegādāties mūsu mazāko partneru veikalos visā Latvijā. Pakāpeniski ir plānots to iekļaut arī lielveikalu tīklu sortimentā, kas būs atkarīgs no tīklu ieinteresētības un atsaucības. Ceram, ka drīzumā produkts būs pieejams visos mūsu partneru veikalos,» stāsta G. Piteronoks.

Jaunā produkta sastāvā ir līdz 80 % zirga gaļas, savukārt pārējo aizņem cūkgaļa. G. Piteronoks izteicās, ka interese par šo produktu ir liela, īpaši pēc pēdējā laika notikumiem tirgū. Ieguldītās investīcijas jaunā produkta izveidē gan netiek atklātas. SIA Rēzeknes gaļas kombināts savu produkciju piedāvā jau no 2001. gada un šobrīd pēc pagatavotās produkcijas ražošanas apjomiem ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijā. Uzņēmuma produkcijas sortimentā ir vairāk kā 300 dažādu gaļas izstrādājumu.

Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem straujā cūkgaļas cenu kāpuma dēļ šā gada pirmie mēneši bijuši smagi, teica Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un gaļas pārstrādes uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

«Biržā cūkgaļas cena ir paaugstinājusies par 35% un gaļas ražotāji tamdēļ ir spiesti celt gala produktu cenas tirgū, lai gan iedzīvotāju maciņi nav kļuvuši biezāki. Mēs esam spiesti celt cenas, bet nevaram tās paaugstināt proporcionāli izejvielu cenu kāpumam,» teica Piteronoks, piebilstot, ka gaļas pārstrādātāji bija spiesti nedaudz celt gala produktu cenas, taču ne tik lielā mērā kā palielinājušās izejvielu cenas.

Viņš atzina, ka straujais cūkgaļas cenu kāpums negatīvi pārsteidzis pārstrādes sektoru. «Janvāra sākumā vairumtirdzniecības cena cūkgaļai dzīvsvarā bija 1,02 eiro, bet šobrīd tā ir svārstās no 1,35 līdz 1,37 eiro,» sacīja Piteronoks.

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Rēzeknes gaļas kombināts» modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā pusmiljonu eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Piteronoks sacīja, ka «Rēzeknes gaļas kombināts» Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ir izsludinājis vairākus iepirkuma konkursus par tehnoloģisko iekārtu iegādi. «Plānojam realizēt investīciju projektus ar mērķi modernizēt esošās iekārtas un radīt konkurētspējīgākus produktus,» sacīja Piterenoks, piebilstot, ka investīciju projektu īstenošanai kompānija plāno piesaistīt arī Eiropas Lauku fonda lauksaimniecības attīstībai (ELFLA) finansējumu.

«Rēzeknes gaļas kombināts» padomes priekšsēdētājs neizslēdza, ka pēc investīciju projektu realizācijas kompānija sāks ražot arī jaunus produktus, taču precīzāku informāciju par tiem neatklāja. «Mēs nepārtraukti radām kaut ko jaunu. Tā ir mūsu ikdiena. Jebkuras gaļas produkcijas ražošanā nepieciešama mainība, jo cilvēkam viens un tas pats produkts apnīk,» teica kompānijas padomes priekšsēdētājs.

Bankrotējušais gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Triāls likvidēts, un reģistrēta tā izslēgšana no Komercreģistra.

Par to liecina ieraksts Lursoft datu bāzē. Jāatgādina, ka viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem SIA Triāls par maksātnespējīgu tika pasludināts no 2009. gada 30. aprīļa. Maksātnespējas procesa lieta pret Triālu tika ierosināta pēc Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) pieteikuma.

Tā paša gada novembrī uzņēmuma kreditori nolēma sākt bankrota procedūru. Uzņēmumam kopumā bija 272 kreditori un kopējā prasījumu summa bija 5,276 miljoni latu. Lielākie nodrošinātie kreditori bija SEB banka, VID, SIA Agro Baltic, Valmieras pilsētas dome un citi. Aprīļa sākumā Valmieras gaļas kombinātu, kurā iepriekš atradās SIA Triāls ražotne, iegādājās Krievijas korporācija GazEnergoStroi, kas paredz atjaunot ražotni un izveidot tehnoloģisko parku vairāku projektu attīstīšanai.

Valmieras gaļas kombinātu (VGK) plānots atjaunot un saglabāt uzņēmuma zīmolu, kā arī paralēli attīstīt 3 līdz 4 inovatīvus uzņēmumus, kas darbotos augsto tehnoloģiju jomā. Par to informēja korporācijas GazEnergoStroi prezidents Sergejs Čerņins, kurš bija ieradies Valmierā, lai apskatītu iegādāto kombināta teritoriju.

S.Čerņins apstiprināja, ka celtniecības darbi varētu tikt uzsākti šī gada beigās vai nākamā gada sākumā, kad būs apstiprināts uzņēmuma biznesa plāns. Ja viss noritēs kā plānots, tad jau 2014. gada beigās uzņēmums varētu uzsākt darbu.

Investors ir aprēķinājis, ka pie sākotnējiem ražošanas apjomiem uzņēmumā kopumā varētu tikt nodarbināti 400 darbinieki - ap 200 gaļas kombinātā un tikpat daudz citos uzņēmumos.

Sākotnēji paredzēts darbu sākt ar nelielu jaudu – līdz 20-30 tonnām diennaktī, bet pakāpeniski plānots produkcijas apjomus palielināt, sasniedzot 100 vai vairāk tonnu diennaktī. Investors neslēpj, ka vispirms nepieciešams uzsākt darbu, atrast savu vietu tirgū un, atbilstoši pieprasījuma pieaugumam, palielināt produkcijas apjomu. S.Čerņins norāda, ka daļa produkcijas nonāks Latvijas tirgū, taču pamatā to plānots eksportēt uz Krieviju, kur, neraugoties uz nopietno konkurenci šajā jomā, Latvijā ražotie produkti tiek augstu vērtēti savas kvalitātes dēļ. platība, kas atrodas uzņēmuma teritorijā, ir vairāk nekā 100 tūkstoši kvadrātmetru.

Latvijas nākotne – rūpniecības attīstība un jaunu darba vietu izveide, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Valmieras gaļas kombināta investors, Krievijas giganta GazEnergoStroi prezidents, par miljonāru dēvētais uzņēmējs Sergejs Čerņins, kurš piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā.

Viņš arī atzīst, ka lielais emigrējušo skaits, kad aizbrauc augsti kvalificēti kadri, ir viena no nacionālajām traģēdijām.

Domāju, ka tas mezgls ir jāpārcērt un šeit jārada jaunas darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Konferencē piedalījās latvieši no pasaules mēroga kompānijām, un skaidrs, ka viņi šeit atnāks ar citām zināšanām un Eiropas pieredzi. Viņi transnacionālās kompānijās ir mācījušies, kā organizēt biznesu, un viņi savu biznesu jau varēs pārvaldīt kvalitatīvi augstākā pakāpē.

Kādu redzat Latvijas vietu globālajā pasaulē?

Latvijai ir jāattīsta tūrisms. Šeit ir attīstīta Rīga un Jūrmala, bet nav pilnībā attīstītas brīnišķīgas ekoloģiskas vietas dažādās Latvijas malās. Daba šeit ir vienreizēja, tā ir ekoloģiski tīra. Arī pārtikas produkti ir ļoti labi, piemēram, piena produkti. Tāpēc vēlamies attīstīt Valmieras gaļas kombinātu. Skaidrs, ka nav jēgas nodarboties ar gigantomāniju, kā tas bija Padomju Savienības laikā, kad tā platība bija 25 ha, bet jāskatās, kas notiek tirgū. Sākumā jāražo nedaudz. Kad iet labāk, tad jāaug. Tā soli pa solim jāiet uz priekšu.

Pārtikas ražotāji pašreizējā situācijā, kad strauji pieaugušās izmaksas pilnībā nav iespējams ietvert produkta realizācijas cenās, vienlaikus nezaudējot pircējus, spiesti meklēt visus iespējamos risinājumus, lai noturētos tirgū.

Nenoliedzami, patērētāji ir tie, kuri ar savu pirkumu izdara izvēli par labu pašmāju vai importētās pārtikas iegādei. Straujas inflācijas apstākļos pircēji mēdz izvēlēties zemākas cenas produktus, ko bieži vien piedāvā tieši ārvalstu ražotāji. Savukārt pašmāju ražotāji atrodas starp laktu un āmuru, kur ražošanas izmaksu pieaugums pārsniedz pirktspēju. Stratēģijas un risinājumi cīņai ar lielāko izaicinājumu – inflāciju - ir atšķirīgi.

Smaga situācija

“Receptes situācijā, kad izmaksas pieaug un to nākotnes perspektīvas (elektroenerģijas, cūkgaļas biržas cenu izmaiņas) ir miglā tītas, nav. Bet tādus risinājumus, kas balstīti uz cilvēku — pircēju apmānīšanu, nelietojām un nelietosim,” komentē SIA Rēzeknes Gaļas kombināts padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks. Viņš prognozē, ka patēriņš, kas izteikts kilogramos, kritīsies, bet ražotāju izmaksas uz katru saražoto kilogramu palielināsies, kas nozarei kopumā nozīmē smagus laikus. “Situācija ir ļoti smaga,” tā G. Piteronoks.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šonedēļ atkal ierosinājusi savulaik Bislana Abdulmuslimova holdingā AB Holding iekļautās SIA Baltijas marka maksātnespējas procesa lietu.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamie dati, minētā lieta ierosināta 3.aprīlī pēc SIA Rēzeknes gaļas kombināts pieteikuma.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks atturējās komentēt situāciju. «Esmu burtiski nupat atgriezies no ārzemju komandējuma un nepārzinu lietas norisi,» Nozare.lv sacīja Piteronoks.

Kā ziņots, pēc Rēzeknes gaļas kombināta pieteikuma Baltijas markas maksātnespējas lieta tika ierosināta arī pērn, taču 12.decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa to izbeidza, jo Rēzeknes gaļas kombināts savu pieteikumu atsauca.

LETA jau ziņoja, ka pērn oktobrī Baltijas markai mainījās īpašnieki un vadība. Par Baltijas markas 100% īpašnieku kļuva apsardzes firma SIA Bars Security, kas pieder Edgaram Rubīnam. Iepriekš Baltijas marka vienādās daļās piederēja Vasilija Meļņika SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Gaļas ražotāji pērn audzējuši apgrozījumu, šogad bažas par konkurences saasināšanos

«2014.gads izskatās izaicinošs, ko nosaka galvenokārt situācija ārējos tirgos. No vienas puses, graudu cenas ir samazinājušās, no otras – situācija ar cūkgaļas un cūkgaļas produktu eksporta aizliegumu no ES uz Krieviju var izraisīt konkurences saasināšanos, tādā veidā mazinot tirgus spēlētāju peļņu,» situāciju tirgū komentē a/s Rīgas miesnieks vadītājs Janeks Kalbins.

Viņa viedoklim gan oponē a/s Rēzeknes gaļas kombināts līdz īpašnieks Guntis Piteronoks, sakot, ka termiski apstrādātu gaļas produkciju drīkst vest uz Krieviju un aizliegums nekādā veidā neietekmē Rēzeknes gaļas kombinātu.

Apgrozījums aug

SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" izsludinājis konkursu cūku kaušanas kompleksa izveidei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums plānojis izveidot cūku kaušanas kompleksu ar integrētu CO2 apdullināšanas un plaucēšanas sistēmu. Paredzamā līgumcena ir 400 tūkstoši eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 8.jūnijam, bet komplekss jāizveido līdz 2021.gada 28.februārim.

Iepirkums tiek īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam pasākuma "Investīcijas materiālajos aktīvos" apakš pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" ietvaros.

Kā liecina "Lursoft" dati, SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" pagaidām vēl nav iesniedzis 2019.gada pārskatu. 2018.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 36,3 miljonus eiro, bet peļņa - 522 tūkstošus eiro. Kopējais darbinieku skaits bija 450.

SIA Tukuma gaļas kombināts Lat kopš janvāra nestrādā, cer uz investoru

Uzņēmums nestrādā kopš šā gada janvāra un tā produkcija veikalos vairs nav pieejama. «Kombināta darbinieki pašlaik esot bezdarbnieki. Taču uzņēmumam tiekot meklēts investors, pašlaik notiekot sarunas, un lēmums tikšot pieņemts tuvākajās dienās. Katrā ziņā, esot cerība, ka uzņēmums savu darbību varētu atsākt. Tad arī darbā tikšot aicināti bijušie strādnieki, kuri tagad ir bezdarbnieki,» tā, atsaucoties uz uzņēmuma valdes locekli, kas vēlējusies palikt anonīma, vēsta Neatkarīgās Tukuma ziņas, kas, apmeklējot uzņēmumu, pārliecinājās, ka par jelkādu darbību uzņēmumā nekas neliecina. Saskaņā ar Lursoft datiem uzņēmuma valdes priekšsēdētāja kopš 2011. gada ir Inta Leiba, bet valdes locekle – Inese Baldzēna.

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, kurā pieprasa norādīt izcelsmes valsti gaļai, kas ir pārstrādātu produktu, piemēram, cīsiņu, pelmeņu vai saldētas picas sastāvā, tomēr gaļas pārstrādātāji norāda, ka tas radīs ievērojamus izdevumus, otrdien raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Līdz šim izcelsmes valsts obligāti bija jānorāda tikai svaigai liellopu gaļai.

EP Vides komitejas priekšsēdētājs Džovanni la Via norādījis, ka pēc zirga gaļas skandāla ir jāatgūst patērētāju uzticība, tomēr jānodrošina, lai jauni noteikumi neradītu jaunus apgrūtinājumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kādu nozarē ir ļoti daudz. Deputāti rezolūcijā atkārtoti pauduši bažas par krāpšanu pārtikas aprites jomā, tās potenciālo ietekmi uz pārtikas nekaitīgumu, patērētāju veselību un pārtikas ķēdes darbību, kā arī lauksaimniecības produktu cenu stabilitāti.

Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Rēzeknes Gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks atzīst, ka viņam nebūtu nekas iebilstams pret šo ieceri, taču tas nozīmē papildu izdevumus. «Katras izmaiņas nozīmē papildu finansējumu. Iepakojumu pasūtu uzreiz lielos apjomos vairāku kilometru garumā un tas tagad nozīmē, ka atkal būs jāveic kārtējās izmaiņas. Es jau saprotu, ka jāatbalsta vietējie ražotāji, bet izmaksas uzkraus uz pašu uzņēmēju pleciem,» skaidro uzņēmuma vadītājs. Viņš norāda, ka uzņēmumam tas nozīmētu izdevumus simtiem tūkstošu eiro apjomā.

Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents un ārsts Pēteris Apinis

Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem, tā viņš.

Apinis norāda, ka kolēģi no Dānijas un Zviedrijas esot stāstījuši, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru ēstūžiem», jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. «Tirdzniecības tīkls Rimi aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas,» saka Apinis, runājot par to, ka arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirgu gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.

Uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam piederošais AB Holding iegādājies Latvijas inovatīvo sukāžu ražotājas SIA RicBerry 50% daļu no uzņēmuma līdzīpašnieces, operdziedātājas Ievas Viļumas, informēja uzņēmumā.

Darījuma summu puses neatklāj.

Uzņēmuma ikdienas vadību pēc iegādes kopīgi īstenos Abdulmuslimovs un uzņēmuma līdzīpašniece - operdziedātāja Ieva Viļuma.

«Mans mērķis ir izveidot RicBerry par pasaules mēroga eko saldumu ražotāju, kura kapitalizācija nākamajos piecos gados pārsniegs šodien holdingā iekļautos uzņēmumus. Holdingam sadarbība ar šo Latvijas uzņēmumu ir laba iespēja ieiet Rietumvalstu slēgtajos pārtikas tirgos, pārsteidzot tos ar eko inovāciju Made in Latvia,» norādījis Abdulmuslimovs.

Tāpat viņš norādīja, ka šī nebūs holdinga pēdējā investīcija šogad.

«Atšķirībā no vairuma darījumu Latvijā mēs sadarbībai izvēlējāmies tādu modeli, kur jaunie dibinātāji varētu komfortabli turpināt inovācijas un paaugstināt zīmola potenciālu. Apvienojoties, nevis pārdodoties skandināvu milžiem, varam vairot Latvijas pārtikas meistaru tradīcijas, saglabājot darbvietas un pozicionējot Rīgu kā eko pārtikas lielpilsētu,» norāda uzņēmējs.

Ražotāji uzskata, ka PVN būtu jāsamazina ne tikai augļiem, ogām un dārzeņiem, bet arī pienam un gaļai, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja samazinātu PVN pienam, augtu pirktspēja un mēs varētu ražot vairāk, par ieceri samazināt PVN likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas precēm saka z/s Akmeņkalni saimnieks Kārlis Akums. Zemkopības ministrijas (ZM) izveidotā darba grupa vienojusies samazināt PVN no 21% līdz 5% augļiem, dārzeņiem un ogām, eksperti ir vienisprātis, ka PVN jāsamazina tiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ko var izaudzēt Latvijā.

Akmeņkalnu saimnieks gan domā, ka PVN samazināšana būtu jāattiecina arī uz pienu un piena produktiem. «Tas būtu tikai pozitīvi, bet neviens par to nedomā. Augļiem, dārzeņiem un ogām, protams, ir vajadzīgs mazāks PVN, taču paskatieties, kas notiek Nakts tirgū, kur tirgotāji strādā bez kases aparātiem, – kurš viņus izkontrolēs? Gaidu, vai tiešām 100 gudrās galvas nepiemēros zemāku PVN piena produktiem. Tagad pie manis uz veikalu atnāk pensionārs ar 250 g burciņu, lai nopirktu pienu. Kad samazinās PVN, viņš varēs nopirkt 0,5 l,» saka K. Akums. Zemnieks domā, ka ministriem un Saeimas deputātiem trūkst stratēģiskās domāšanas, – darbojas princips «paēdušais neēdušo nesaprot». Arī Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks iepriekš izteicās, ka PVN samazināšana jāsāk ar augļiem un dārzeņiem un jāturpina ar pārējo pārtiku, tostarp gaļu, un tad būtu redzams skaidrs ieguvums.

Uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs pēc koncerna AB holdings reorganizācijas un tā kapitāldaļu pārņemšanas atbalsta ideju izveidot piena pārstrādes koncernu kā pretsparu Krievijas investoru izveidotajam Food Union, kurš, pēc viņa prognozēm, agri vai vēlu tiks pārdots franču kompānijai Danone.

«Viens ir skaidrs - ja gribam saglabāt vietējo piena pārstrādi, jāveido liels koncerns. Piemēram - AS Rankas piens, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens - tie ir lieliski uzņēmumi, tomēr to apgrozījums, tirgus daļa un zīmoli nav spēcīgi. Tikai jauns piena pārstrādes holdings varēs veidot pretsvaru AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens (VP) apvienotajam koncernam Food Union,» norāda Abdulmuslimovs.

Jautāts, kāpēc būtu jāveido pretspars un vai tiek prognozētas izmaiņas piena tirgū, viņš norādīja, ka izmaiņas būs un to shēma būs «visai vienkārša».

Koncerns AB holdings turpmāk paplašinās lauksaimniecības un pārtikas biznesu, pievēršoties arī aitu audzēšanai, tādējādi apgādājot ar izejvielu gaļas pārstrādes uzņēmumus Rēzeknē un Daugavpilī, biznesa portālam Nozare.lv atzina holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš gan neatklāja investīciju apmēru ganāmpulkā, norādot, ka šķirnes dzīvnieki iepirkti Eiropas Savienībā.

«Šovasar Eiropā esmu iepircis 1000 aitas un aunus, kuri tiks audzēti kādā saimniecībā Latgales pusē. Gribu pārliecināties, vai konkrētās šķirnes dzīvnieki būs piemēroti Latvijas klimatam, neslimos un dos ģenētiski augstvērtīgus pēcnācējus. Plānojam izvērst augstvērtīgu gaļas dzīvnieku ražošanu ar mērķi apgādāt Rēzeknes un Daugavpils gaļas kombinātus ar izcilu izejvielu kūpinājumu ražošanā,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī atzina, ka holdinga uzņēmumiem ir būtiski apstrādāt pašiem savu izejvielu, jo šogad plānota paplašināšanās specifiskos eksporta tirgos.