Veikalu ķēde Rimi Latvija apturējusi tirdzniecību ar visu uzņēmuma SIA Forevers produkciju, kur sastāvā norādīta liellopu gaļa, informēja veikala pārstāve Laura Podskočija. Tāpat Forevers produktu tirdzniecību pārtrauks arī veikalu tīkli Maxima un Iki.

Papildināta ar 2.,3. un 4. rindkopu.

«Rūpējoties par mūsu pircēju drošību, balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienestā mājas lapā pieejamo informāciju, šobrīd Rimi veikalos visā Latvijā līdz turpmākajai informācijai tiek apturēta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers produkcija, kuras sastāvā ir norādīts «liellopa gaļa»,» norādīja veikala pārstāve.

Veikalu tīklos Maxima atcelta Forevers ražotās liellopu kotlešu masas tirdzniecība. Lai arī šis produkts nav iekļauts «melnajā zirga gaļas sarakstā», Maxima to netirgos, līdz noskaidrosies situācija saistībā ar Forevers produktiem. «Veiksim pārbaudes paši vai gaidīsim atbildīgo iestāžu atzinumu,» Db.lv informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš, norādot, ka Maxima līdz šim tirgoto Forevers preču klāsts nav liels, piemēram, veikalos netiek tirgotas Forevers desas, pār kurām pašlaik gulstas zirga gaļas ēna.

Lietuva no veikalu plauktiem izņēmusi Latvijas ražotāja Kuršu zeme ražotos gaļas konservus, jo to sastāvā konstatēta zirga gaļa.

Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta izplatītajā paziņojumā teikts, ka zirga gaļa konstatēta Kuršu zemes ražotajos sautētas liellopu gaļas, sautētas cūkgaļas un liellopu gaļas tūristu brokastu konservos.

Iepriekš Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests bija pavēstījis, ka zirga gaļas skandāla nonākšana iespējamība Lietuvā ir neliela. Dienests arī pavēstījis, ka Lietuvas teritorijā ir viena kautuve, kurā gada laikā nokauti 160 zirgi. Gaļa no turienes tiekot eksportēta uz Itāliju.

Ceturtdien Kuršu zeme produkciju no veikalu plauktiem izņēma Maxima un RIMI Latvijā. «Pēc PVD izplatītās ziņas par zirga gaļas atklāšanu Kuršu zemes ražotajos gaļas konservos, Maxima preventīvi, sākot ar ceturtdienu, aptur vairāku minētā ražotāja gaļas konservu tirdzniecību, līdz lietas apstākļu pilnīgai noskaidrošanai,» Db.lv informēja Ivars Andiņš, Maxima preses sekretārs.

Lai gan Eiropas Komisija (EK) norāda uz 10% zirga gaļas piejaukumu Latvijā pārbaudītajos liellopu gaļas paraugos, situācija nemaz nav tik pesimistiska, jo, atšķirībā no citām valstīm, tikai dažos triju Latvijas uzņēmumu ražojumos ir konstatēts zirga gaļas piejaukums, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu. Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu. Otrs lielākais īpatsvars konstatēts Grieķijā - 12,5% no 288 paraugiem -, bet trešais lielākais īpatsvars Latvijā - 10% no 70 pārbaudītajiem paraugiem. Igaunijā ražotajos liellopu gaļas produktos zirga gaļas piemaisījums konstatēts 9,1% gadījumu, bet Lietuvā - 7,6% gadījumu.

«EK apkopojusi uzraudzības dienestu datus, kas indicē problēmas liellopu gaļu saturošas produkcijas ražošanā, taču ar to nekas nebeidzas. Visticamāk, EK būs jāpieņem turpmāki lēmumi par izmaiņām marķējuma prasībās, atzīstot, ka patērētājiem ir būtisks ne tikai pārtikas nekaitīgums, uz ko līdz šim likts galvenais akcents, bet arī pārtikas produktu kvalitāte, tai skaitā - sastāvs,» norādīja Meistere.

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.

Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos liellopu gaļas produktu izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu, kas ir starp augstākajiem piejaukuma rādītājiem ES, ziņo Eiropas Komisija (EK).

Eiropā, pieņemoties spēkā tā dēvētajam zirga gaļas skandālam, Brisele februārī deva rīkojumu veikt DNS pārbaudes produktiem, kuru sastāvā uzrādīta liellopu gaļa. EK arī deva rīkojumu pārbaudīt zirgu kautķermeņus, lai noskaidrotu, vai gaļā neatrodas zirgu pretsāpju medikaments fenilbutazons, kas cilvēkiem ir kaitīgs un kam atbilstoši normatīviem nevajadzētu nokļūt pārtikas ķēdē.

Katrai valstij atbilstoši izmēram noteikts pārbaudāmo paraugu skaits, bet virkne valstu pārbaudījušas vairāk paraugu.

Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā ražotajos liellopu gaļas izstrādājumos, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu.

Nīderlandes atbildīgie dienesti atsaukuši 11 tonnas zirga gaļas, kas pērn valstī ievesta no Francijas.

Lai gan gaļa bija atbilstoši marķēta kā zirga gaļa, tā nebija piemērota patēriņam, jo daļa gaļas iegūta no dzīvniekiem, kurus zinātnieki bija izmantojuši, lai iegūtu vakcīnas pret trakumsērgu un citus serumus.

Policija decembrī Francijas dienvidos veica virkni arestu, saņemot informāciju, ka 200 zirgi, tostarp 60 farmācijas uzņēmumam Sanofi piederoši lopi, nonākuši lopkautuvēs un šo dzīvnieku veterinārie sertifikāti tikuši viltoti.

Laika posmā no 2013. gada janvāra līdz oktobrim pieciem Nīderlandes uzņēmumiem piegādātas aptuveni 11 tonnas zirga gaļas, tostarp, iespējams, arī aizdomīgās izcelsmes gaļa, teikts Nīderlandes pārtikas drošības dienesta NVWA izplatītajā apziņojumā.

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers savu ieraušanu zirga gaļas skandālā skaidro ar konkurentu centieniem nomelnot uzņēmumu, lai to vēlāk varētu veiksmīgāk pārņemt. Aizdomas pastiprina arī tas, ka interese pievērsta tieši šim konkrētajam uzņēmumam un tādēļ Forevers pārstāvji grasās vērsties tiesībsargājošās institūcijās.

«Netiek izslēgta iespējama ļaunprātīga rīcība no konkurentu puses, kas uzdarbojušies, lai ar reiderisma metodēm pārņemtu veiksmīgi strādājošu uzņēmumu, kura gada apgrozījums ir ap 15 miljoniem latu,» komentējot gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers iekulšanos zirga gaļas skandālā, kas rezultējies ar to, ka lielākie Latvijas veikalu tīkli izņēmuši Forevers produktus no tirdzniecības, uzņēmuma vārdā pauž SIA Foreveres zinātniskā konsultante un veterinārārste Anita Lancmane.

Jau ziņots, ka vairākās kautuvēs un vienā gaļas pārstrādes uzņēmumā - Forevers - ir konstatētas aizdomīgas darbības ar zirgu gaļu. Zirgu gaļa konstatēta Latvijas uzņēmuma Forevers produkcijā Vācijā, informē Pārtikas un veterinārais dienests. Forevers pārstāvji Db.lv pauda, ka atbildība par notikušo jāuzņemas gaļas piegādātājiem.

Zirgu gaļas skandāla dēļ Krievija varētu apturēt gaļas importu no Eiropas Savienības (ES), pavēstījis valsts sanitārais dienests.

Krievijas sanitārā dienesta vadītājs Genādijs Oniščenko esot nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijai (EK), kurā prasa garantēt, ka Krievijā pārdotie produkti nesatur zirga gaļu, atsaucoties uz radio Eho Moskvi, vēsta AP. Ja ES nespēs sniegt šādas garantijas, tad Krievija uz laiku varētu pārtraukt gaļas importu no bloka. Tāpat viņš aicinājis Krievijas iedzīvotājus izvēlēties vietējo produkciju.

Tikmēr zirga gaļa atklāta arī Portugālē un Spānijai piederošajās Kanāriju salās tirgotos liellopu gaļas produktos. Spānijas varasiestādes Kanāriju salās izņēmuši tonnu ar hamburgeriem paredzētu saldētu gaļu, kurā zirga gaļas sastāvs svārstījies no pieciem līdz 40 procentiem.

Saistībā ar zirga gaļas skandālu gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers tuvākajās dienās plāno vērsties tiesā pret Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kā arī zinātnisko institūtu Bior, vainojot valsts iestādes uzņēmuma apzinātā nomelnošanā, informē uzņēmuma pārstāve Anita Lancmane.

«Jau tuvākajās dienās tiks sagatavoti dokumenti iesniegšanai tiesā par PVD un "Bior" pārkāpumiem, pildot valsts deleģētās funkcijas. Var jau būt, ka likumi ir rakstīti tikai uzņēmumiem un iedzīvotājiem, nevis arī valsts institūciju ierēdņiem, tomēr domājam, ka valsts institūciju visatļautība, zinot, ka viņus tāpat neviens nesodīs, iespējams, ir pārkāpusi jebkādas robežas,» norādīja Lancmane.

Viņa sacīja, ka Forevers, iepazīstoties ar PVD saņemto analīžu rezultātiem no Anglijas laboratorijas, uzskata, ka patlaban notiek valsts naudas izšķērdēšana un uzņēmuma nomelnošana.

«Vakar plkst.12.30 no PVD saņēmām to pašu piecu paraugu analīžu rezultātus, kurus it kā jau PVD pārbaudīja Vācijas laboratorijā februāra beigās un uz kuru pamata tīši vai netīši veica uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Tāpat kā februārī, par analīžu rezultātiem uzzinājām no preses. Esam veikuši neatkarīgu pārbaudi akreditētā laboratorijā Hamilton Poland Ltd. Pie paraugu noņemšanas un nosūtīšanas piedalījās arī pārstāvji no PVD un Bior. Visi atkārtotai pārbaudei nosūtītie paraugi uzrādīja, ka SIA Forevers produktos zirga gaļas nav,» sacīja Lancmane.

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Rumānijas varasiestādes, netālu no galvaspilsētas Bukarestes, atklājušas zirga gaļu, kas bija marķēta kā liellopu gaļa, vēsta Bloomberg. Savukārt Francijā pieauguši zirga gaļas tirdzniecības apjomi.

Rumānijas veterinārais dienests (ANSVSA) atklājis, ka zirga gaļa cēlusies no kādas kautuves valsts centrālajā reģionā. Varasiestādes slēgušas noliktavas, kur gaļa tika atklāta, un to visu izņēmušas. Gaļa bijusi paredzēta pārdošanai Rumānijā un nekāda sakara ar Eiropas zirgu gaļas skandālu tai neesot, uzsvēra Rumānijas varasiestādes.

Iepriekš kā zirgu gaļas, kura izrādījās daudzu liellopu gaļas pārtikas produktu sastāvā, lai gan uz marķējuma par to netika vēstīts, izcelsmes vieta tika nosaukta Rumānija, kas šo apgalvojumu kategoriski noliegusi. Rumānijas saistību ar zirgu gaļas skandālu noliegušas arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas.

Vācijas pārtikas apriti uzraugošā kompetentā iestāde Latvijas ražotāja Kuršu zeme ražotajos liellopu gaļas konservos laboratoriski ir konstatējusi zirgu gaļu, atsaucoties uz paziņojumu EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, vēsta Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

(Papildināta ar 2. un 3. rindkopu)

«Pēc PVD izplatītās ziņas par zirga gaļas atklāšanu Kuršu Zemes ražotajos gaļas konservos, „Maxima” preventīvi, sākot ar ceturtdienu, aptur vairāku minētā ražotāja gaļas konservu tirdzniecību, līdz lietas apstākļu pilnīgai noskaidrošanai,» Db.lv informēja Ivars Andiņš, Maxima preses sekretārs.

Arī Rimi, pēc PVD paziņojuma, nolēmis Kuršu zemes produkciju no veikalu plauktiem izņemt.

Pēc pašreiz PVD rīcībā esošās informācijas SIA Kuršu zeme nav to uzņēmumu sarakstā, kuriem Latvijas kautuves ir piegādājušas zirgu gaļu. Taču pārbaudes vēl turpinās. Iepriekš PVD informēja, dažās Latvijā pārbaudītajās kautuvēs nav bijusi nodrošināta zirgu gaļas izsekojamība.

Veikalu tīkls Rimi Latvia šodien apturējis tirdzniecību ar Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus (preču zīme Latvijā - Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne, informē veikala pārstāve Laura Podskočija.

«Balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā pieejamo informāciju, hipermārketos un lielveikalos visā Latvijā uz noteiktu laiku līdz turpmākajai rīcībai patlaban apturēta NÖÖ Cepeškungs ražotā pilndūmu desas Parmezāna partijas tirdzniecība, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. Turklāt papildus esam pieprasījuši no piegādātāja sīkākus paskaidrojumus par šo situāciju,» sacīja Podskočija.

Kā ziņots, tikmēr veikalu tīkls top! un veikalu tīkls Elvi nesteidz no pārdošanas izņemt aizdomīgo Parmezāna partiju.

Veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša teica, ka patlaban vēl tiek gaidīta informācija no PVD par konkrētā produkta partijas numuru. Tiklīdz tas būs zināms, tā uzreiz tiks pārtraukta produkta tirdzniecība. Patlaban top! veikalos nopērkamās desas Noo Cepeškungs derīguma termiņš ir 13.aprīlis.

Divus gadus pēc zirga gaļas skandāla, kas pāršalca visu Eiropu, reālu cietumsodu saņēmusi tajā iesaistīta persona. Skandāls atklāja daudzas nepilnības Eiropas Savienības (ES) pārtikas aprites un kvalitātes uzraudzības sistēmā, liekot to pārskatīt un ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai turpmāk patērētāji varētu būt droši, ka uz viņu šķīvjiem nonāk tas, kas ir norādīts uz iepakojuma. Tomēr kritiķi uzskata, ka uzraudzības sistēmai jābūt vēl stingrākai, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Nīderlandes tiesa otrdien piesprieda divarpus gadu cietumā bijušajam gaļas vairumtirgotājam Villijam Seltenam, kurš klientiem pārdeva lielu daudzumu zirga gaļas, kas oficiālajos dokumentos bija uzrādīta kā liellopu gaļa. Tiesa viņu atzina par vainīgu krāpniecībā – rēķinu, marķējumu un pavadzīmju viltošanā. Prokuratūra prasīja negodīgo uzņēmēju sodīt ar pieciem gadiem cietumā.

V. Seltenu aizturēja 2013. gada maijā jeb dažus mēnešus pēc tam, kad visā Eiropā bija uzliesmojis «viltotās» gaļas skandāls, jo vairākās valstīs pārtikas produktos tika atklāta zirga gaļa, kas nebija norādīta uz iepakojuma. Tiesībsargājošās iestādes apgalvo, ka divi nīderlandietim piederoši uzņēmumi laikaposmā no 2011. līdz 2012. gadam pārdevuši 336 tonnas zirga gaļas kā simtprocentīgi tīru liellopu gaļu, vēsta dutchnews.nl.

Rēzeknes gaļas kombināts (RGK) plāno uzsākt desas Kalnu servelāde, kuras sastāvā būs zirga gaļa, ražošanu. Jauno desu plānots sākt ražot un pārdot tuvākajā laikā, norāda uzņēmuma pārstāvji.

«Veicot regulārus tirgus pētījumus, pieprasījuma analīzi un analītiku, jau savlaicīgi bijām pamanījuši, ka šobrīd Latvijā zirga desas ražošana ir brīva niša. Pēdējo nedēļu saceltās ažiotāžas dēļ, kad Eiropā patērētāju uzmanība, ir pievērsta zirgu gaļai, esam nolēmuši uzsākt jauna produkta ražošanu,» saka RGK padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Tāpat uzņēmums sola rīkot degustācijas, lai ar jauno produktu iepazīstinātu visus interesentus un zirgu gaļas cienītājus.

Viņš min, ka «daudzi vēl šodien atceras padomju laikā popularitāti ieguvušo desu Stepes pusžāvētā, kas arī tika ražota no zirga gaļas». «Šobrīd šāda veida delikatese vairs netiek piedāvāta, tomēr pieprasījums pēc tās ir, tādēļ esam nolēmuši uzsākt tās ražošanu un ļaut katram Latvijas iedzīvotājam nogaršot, kāda tad īsti ir pēdējā laikā tik bieži aprunātā zirga,» norāda G. Piteronoks.

Zirga gaļas skandālā ierautā kautuve AIBI ir neizpratnē par PVD paziņojumu un norāda, ka kautuve ievērojusi visas likumos noteiktās prasības.

SIA AIBI savā darbībā ir pilnībā ievērojusi visas LR un ES tiesību aktos noteiktās prasības, attiecībā uz kaušanai paredzēto dzīvnieku iegādi un gaļas realizāciju pārtikas ražošana uzņēmumiem, informē AIBI pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Avotiņš. Kaušanai iegādātie dzīvnieki ir realizēti atbilstoši noteiktajai kārtībai, nodrošinot pilnīgu to izsekojamību, viņš uzsver.

«Iespējams daudzi nezina, ka katram dzīvniekam, kura gaļa tiek izmantota pārtikas produktu ražošanā, ir piešķirts savs unikāls identifikācijas numurs, pēc kura var nekļūdīgi noteikt vai tas ir liellops, vai zirgs. Pastāv arī visiem pieejama datu bāze, kurā var viegli pārbaudīt jebkura dzīvnieka identifikācijas numuru. Bez tam, zirga gaļa ir ievērojami lētākā nekā liellopu gaļa. Tādēļ nevar būt runa par to, ka gaļas produktu pārstrādes uzņēmums nevar atšķirt liellopu gaļu no zirgu gaļas, kā arī zirga kautķermenis tiek marķēts kā zirga gaļa, ja rodas šaubas, to var pārbaudīt gan pēc datu bāzes identifikācijas numuriem, gan gaļas cenas,» paziņojumā pauž zvērināts advokāts.

Francijas valdība ir devusi zaļo gaismu pārtikas palīdzības labdarības organizācijām valsts trūkumcietējiem izsniegt tūkstošiem atsaukto gatavo maltīšu, kuru sastāvā ir zirga gaļa, ziņo thelocal.fr.

Francijas lielveikali, ieskaitot saldētās pārtikas gigantu Picard, atsaukuši tūkstošiem gatavo ēdienu, jo tajos ir zirga gaļa, nevis liellopa gaļa, kā norādīts patērētājiem.

Nevēloties redzēt, kā tonnām pārtikas nonāk atkritumos, trīs pārtikas palīdzības labdarības organizācijas - Restos du Coeur, Secours Populaire un Banque Alimentaire - izteica interesi izsniegt šo ēdienu nabadzīgajiem.

Šī iniciatīva saņēmusi atbalstu, kas nozīmē, ka pārtika pie trūkumcietējiem nonāks, bet pirms tam būs jāmaina uz tās esošā informācija, norādot, ka tā satur zirga gaļu.

Tomēr šobrīd pastāv jautājums, vai labdarības organizācijām pietiks līdzekļu, lai izsniegtu saldētos ēdienus, kuru transportēšanai nepieciešams speciāls autotransports.

Latvijā ražotos saldētos maltās gaļas pīrādziņos konstatēta zirga gaļas piejaukums, tādēļ pīrādzīņi izņemti no tirdzniecības, paziņojusi Anglijas Pārtikas standartu aģentūra.

^{Papildināta no 3. rindkopas ar SIA Matss komentāru.}

Zirga gaļa nav minēta sastāvdaļu sarakstā, tādēļ tai nevajadzētu būt šajā produktā, norāda aģentūra. Pīrādziņi tirgoti ar zīmolu Galdiņ klājies.

Rauga mīklas konditorejas pusfabrikāti ar zīmolu Galdiņ, klājies! tiek ražoti SIA Matss un domāti lielveikalu ceptuvēm un HORECA klientiem Eiropā. «Mēs faktiski esam situācijas ķīlnieki,» db.lv skaidroja SIA Matss valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

Gaļu saldēto mīklas izstrādājumu pildīšanai SIA Matss saņēmis no Rēzeknes gaļas kombināta un marķējis atbilstoši piegādātāja dokumentos norādītajai informācijai. «Pārtraucām līgumu ar šo piegādātāju, tikko saņēmām informāciju par incidentu,» atzina I.Skrebelis. Ar klientu Lielbritānijā viss esot nokārtots, kompensējot viņam zaudējumus. Uzņēmuma vadītājs norādīja, ka incidents bijis jau pirms kāda laika, taču tikai tagad, kad viss jau nokārtojies, nonācis publiskajā telpā. Viņš uzsvēra, ka šāda veida produkcija vietējā tirgū netika piegādāta, tāpēc Latvijas patērētājiem nav jāsatraucas. Turpmāk uzņēmums sola pievērst vairāk uzmanības tam, kāda ir piegādātāju reputācija.

Iespēja, ka liellopu gaļas vietā uz šķīvja varētu būt izrādījies zirgs, laika gaitā ir radījusi ažiotāžu teju visā Eiropā. Interesants, protams, ir jautājums – kurš uzņēmējs pirmais nolēma paņirgāties par saviem konkurentiem, ziņodams atbildīgajiem dienestiem par to, ka ar patērētājiem buļļa vietā tiek pārdots zirgs, jo, kā atzīst paši veterinārijas speciālisti, vajag visnotaļ rūpīgas, padziļinātas analīzes, lai šos abus lopiņus atšķirtu pēc tam, kad tie ir nokauti, nodīrāti un sadalīti.

Turklāt viss šis skandāls ir ļāvis nonākt pie viena otra būtiska secinājuma. Vispirms jau skaidri jāpasaka – zirga gaļa cilvēka veselībai nenodara nekādu ļaunumu un principā tiešām ne ar ko neatšķiras no govs gaļas. Cita runa ir par to, ka zirga gaļai iepirkuma cena no lauksaimniekiem ir ievērojami zemāka nekā govs gaļai, un tādējādi šeit runa ir par nepietiekamu patērētāju informēšanu finansiālā izteiksmē. Iznāk, ka cilvēks ieejot veikalā un samaksājot par liellopu, realitātē saņem pretī ievērojami lētāku produktu. Redz, auto tirgū nopārdot zaporožecu par Ferrari cenu nevar, jo abas šīs automašīnas var viegli atpazīt, bet zirgu par buļļa cenu – mierīgi. Tajā pašā laikā saistībā ar zirga gaļas lietu un patērētāju iespējamo maldināšanu tās sakarā, ir jārunā par kaut ko daudz būtiskāku...

Desiņu, šķiņķa, bekona un cita veida pārstrādātas gaļas pārmērīga lietošana uzturā palielina risku nomirt jaunam, liecina žurnālā BMC Medicine publicētais pētījums.

Pētījums tapa, 13 gadu ilgā laika posmā novērojot cilvēku paradumus un veselību desmit Eiropas valstīs. Zinātnieki uzskata, ka kaitējumu nodara sāls un dažādas ķimikālijas, kas tiek izmantotas pārstrādāto gaļas produktu pagatavošanā.

Par pārstrādāto gaļu (processed meat) tiek uzskatīta gaļa, kuras sagatavošanā un aizkavēšanā no bojāšanās tiek izmantotas sālīšanas, kūpināšanas, konservēšanas u. tml. metodes.

Pāragras nāves risks cilvēkam, kurš ik dienas apēd vairāk nekā 160 gramus pārstrādātas gaļas, salīdzinot ar cilvēku, kurš ikdienā neapēd vairāk par 20 gramiem šīs gaļas, palielinās par 44%. Tiesa gan, tika novērota arī sakarība, ka starp cilvēkiem, kas uzturā lietoja daudz pārstrādātas gaļas, bija vairāk smēķētāju.

Eiropas Komisija izvērtē iespēju uzdot visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem veikt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, jo vairāku dalībvalstu dienesti atklājuši, ka Comigel un Findus ražotajos pārtikas produktos liellopu gaļa aizstāta ar zirgu gaļu, turklāt ir aizdomas par veterināro zāļu atliekvielām šajā gaļā. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz šim veiktajās pārbaudes aizdomīgu gaļu nav konstatējis, tomēr novēroti citi pārkāpumi.

Papildināta ar 1., 2. un 3. rindkopu.

Ja EK pieņems lēmumu visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem vekt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, arī PVD, iepriekš izvērtējot, kuros pārtikas aprites posmos un kādiem pārtikas produktiem, ņems paraugus laboratoriskajām pārbaudēm. Līdz šim Latvijā nav bijuši tādi gadījumi, kad liellopu gaļā tikusi konstatēta zirga gaļas klātbūtne, Db.lv stāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Tomēr līdz šim ir bijuši gadījumi, kad tirgotāji ir nepareizi norādījuši dzīvnieka vecuma kategoriju, tādējādi maldinot pircējus, stāstīja PVD pārstāve. PVD ir konstatējis tādus gadījumus, kad piemēram, aitas gaļa tiek uzdota par jēra gaļu (jērs ir līdz 12 mēnešu vecumam, aita – no 12 mēnešiem), un liellopa gaļa – par jaunlopa gaļu (teļš – līdz 8 mēnešiem, jaunlops – no 8 līdz 12 mēnešiem, no 12 mēnešiem – liellops), skaidro PVD pārstāve.

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

SIA Forevers ražotās gaļas maizes sastāvā ir konstatēti 14 %, bet tējas desas sastāvā 3,2 % zirgu gaļas, liecina pēdējie no Genon laboratorijas Lielbritānijā saņemtie šī uzņēmuma ražotās produkcijas paraugu laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

^{Papildināta ar 4. un 5. rindkopu.}

Tādējādi zirgu gaļa konstatēta kopumā trijos šī uzņēmuma ražotajos produktos – gaļas maizē, tējas desā un kupātos, kuru sastāvā konstatēti 4 % zirgu gaļas, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Vēl četru produktu paraugos ir apstiprināta zirgu DNS klātbūtne, taču zirgu gaļa tajos nepārsniedz 1 % robežu. Laboratorisko izmeklējumu rezultāti vēlreiz apstiprina PVD aizdomas par to, ka SIA Forevers ražošanā ir izmantojis zirgu gaļu, par ko liecina arī pavadzīmes, ar kurām uzņēmumam piegādāta zirgu gaļa.

Kā jau informēts iepriekš, pēc tam, kad PVD, veicot pārbaudes uzņēmumā Forevers, atklāja, ka kautuve AIBI tam piegādājusi zirgu gaļu, taču šī izejviela nav norādīta ne ražojumu receptēs, ne produktu marķējumā, PVD valsts uzraudzības ietvaros paņēma 10 uzņēmuma ražotās produkcijas paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai. Laboratorijā Vācijā visos nosūtītajos produktu paraugos tika konstatēta zirgu DNS klātbūtne, taču tie tika nosūtīti padziļinātai analīzei uz Lielbritāniju. Par konstatēto Pārtikas un veterinārais dienests ziņos Eiropas Komisijai, un jau tuvākajā laikā tiks lemts par soda piemērošanu SIA Forevers.

Lai gan apritējis gads, kopš Eiropu pāršalca zirga gaļas skandāls, situācija būtībā nav mainījusies un Eiropu varētu satricināt līdzīgs skandāls, paziņojusi Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC).

Pērn zirga gaļas skandāls uzliesmoja, izskanot informācijai, ka zirga gaļa daudzos produktos uzdota par liellopu gaļu. Reaģējot uz šo situāciju, Eiropas Komisija (EK) solīja pastiprināt kontroles un palielināt soda apmērus, lai nekas līdzīgs nevarētu atkārtoties.

2013.gada martā EK nāca klajā ar rīcības plānu, kurā tika paredzēts biežāk pārbaudīt gaļas paraugus, biežāk veikt iepriekš nepieteiktas kontroles gaļas apstrādes rūpnīcās, kā arī noteikt bargākus sodus tiem, kas sniedz nepatiesu informāciju, un izveidot brīdināšanas sistēmu.

Taču nesen Eiropas Parlamenta (EP) komiteja noraidīja priekšlikumu, kas paredzēja pieprasīt pārstrādātas gaļas izcelsmes marķējumu. Savukārt soda naudas paaugstināšanu vēl apspriež EP un dalībvalstu ministri.

Koncerns AB Holding tuvākajos gados plāno produkcijas eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras tirgum piedāvājot īpašus «halal» pelmeņus ar brieža gaļu, kūpinātas brieža un arī zirga gaļas desas, atzīst holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš norādīja, ka minētā reģiona tirgus ir ļoti perspektīvs, tomēr jārēķinās ar garšas īpatnībām un ļoti augstām kvalitātes prasībām.

«Pagājušajā gadā premjera vadībā liela delegācija brauca uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru un citām reģiona valstīm. Politiķi «atvēra durvis» uz šo tirgu, tālāk ir biznesa uzdevums - to apgūt. Reģionā darbojas kompānija Hassad food - tas ir valsts fonds ar septiņu miljardu gada apgrozījumu, kas nodarbojas ar pārtikas produktu iepirkumiem arābu tirgiem. Vienīgais, kas viņus ieinteresēja Latvijā, ir lauksaimniecības produkcija un «halal» gaļa, kas iegūta atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. Šajā reģionā ļoti iecienīta kūpināta desa, kur iespējami daudz piparu un sāls. Tāpat ļoti lielā cieņā brieža un zirga gaļa un tās izstrādājumi. Piemēram, mēs sākām pārrunas par iespējām piegādāt reģionam vītinātu «halal» briežu un arī zirga gaļas desu,» sacīja Abdulmuslimovs.