Pirmajā ceturksnī kapitāla apjoms, kas aizplūdis no Krievijas, varētu sasniegt 70 miljardus ASV dolāru, un pastāv risks, ka tas var ievest valsti recesijā, liecina Capital Economics aplēses.
Krievijas ekonomika pērn pieauga par 1,3%, kas ir vājākais temps kopš 2009. gada, raksta Bloomberg.
Pēc nedēļas nogalē notikušā balsojuma Krimā, kurā tika nolemts par pievienošanos Krievijai, investori pārdeva Krievijas aktīvus. Pagājušajā nedēļā Goldman Sachs ziņoja, ka no Krievijas aizplūdis kapitāls gandrīz 45 miljardu dolāru apmērā, kas ir par 60% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.
Pirmdien Krievijas rubļa vērtība pakāpās līdz divu nedēļu augstākajam līmenim, savukārt šodien tā atkal sarūk, jo tirgus dalībnieku vidū valda satraukums par iespējamām jaunām ekonomiskām sankcijām, kā arī turpmāku militāru iejaukšanos Ukrainā, raksta Reuters. Rubļa vērtība pret dolāru pavājinājās par 0,6%, bet par 0,4% pret Krievijas Bankas noteikto dolāru un eiro grozu.
HSBC stratēģis Murats Topraks norāda, ka investori analizēs Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu, meklējot signālus, vai militāru iejaukšanos var gaidīt arī pārējā Ukrainā.
«Krimas vēlēšanas ir viena lieta, bet tirgus vēlas zināt, vai tiek plānots virzīties tālāk. Šis ir viens no tirgus satraukuma iemesliem patlaban,» uzsver eksperts.
Par 0,08 procentpunktiem līdz 9,44% pieauga arī Krievijas valdības parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2027. gada februārī ienesīgums.
Krievijas akciju tirgos gan otrdien ir vērojams kāpums, un Micex indekss pieauga par 1,3%. Vērtspapīru tirgus, pastiprinoties Ukrainas un Krievijas konfliktam, šajā mēnesī ir piedzīvojis kritumu par 10%.
«Ārvalstu investori patlaban ir gatavi meklēt Krievijas aktīvus, kas piedzīvojuši strauju kritumu un kuru cena ir pārāk zema, kas varētu liecināt, ka tirgus tuvojas pārdošanas noslēgumam,» aģentūrai Bloomberg pauž Bank of America Corp ekonomists Krievijā Vladimirs Ozakovskis.