Piektdien Krievijas Centrālā banka negaidīti palielināja aizņemšanās izmaksas, jo augošais konflikts Ukrainā un draudošā sankciju paplašināšana ir pasliktinājusi ekonomikas stāvokli un spiež uz leju rubļa vērtību, raksta Bloomberg.

Tādējādi likme tiek celta jau 3. reizi šogad. Likme palielināta no 7,5% līdz 8%. Neviens no Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem neprognozēja likmes paaugstināšanu.

Paaugstinot likmes, Krievijas Centrālā banka mēģina pazemināt inflācijas gaidas un apturēt kapitāla aizplūšanu no valsts.

Pēc centrālās bankas lēmuma Krievijas rubļa kurss pret dolāru pavājinājās par 0,3% līdz 35,1325 rubļiem. Kopš 16. jūlija rublis ir uzrādījis sliktāko rezultātu starp 24 jaunattīstības valstu valūtām.

Krievijas valdība paredz, ka 2 triljonu dolāru lielā ekonomika augs par 0,5%, kas ir lēnākais temps kopš 2009. gada. Pērn tās izaugsme bija 1,3%.

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Par spīti notiekošajam Ukrainā, Krievijas tūristu skaits Latvijā strauji pieaug. Centrālās statistikas pārvaldes dati atklāj, ka pērn pirmajā pusgadā Latvijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs uzturējušies 132 783 tūristi no Krievijas, savukārt šogad šajā pašā laika periodā to skaits pieaudzis par 16,6 tūkstošiem. Tūrisma eksperti gan norāda, ka notiekošais mainījis šīs valsts ceļotāju paradumus - tagad grupu vietā no Krievijas uz Latviju krietni vairāk brauc individuālie tūristi, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

To, ka grupu tūrisms Krievijā lēnām virzās uz krahu, apliecina arī cita pēc citas pienākošās ziņas par bankrotējošām tūrisma kompānijām. Piemēram, pagājušajā piektdienā viena no lielākajām Krievijas tūrisma kompānijām Intaer paziņoja par savas darbības pārtraukšanu. Kā iemesls tika minēts «būtisks valūtas kursa pieaugums un negatīvā politiskā situācija».

Portāla baltictravelnews.com direktors Aivars Mackevičs individuālo tūrismu saista ar vēlmi nodrošināties priekšdienām. «Daļai uzkrājies kaut kāds kapitāls, un viņi bažījas, kā situācija attīstīsies pašā Krievijā. Liela neziņa ir par to, kas notiks tālāk ar sankcijām. Katrs grib, lai šis kapitāls ir drošībā, lai ar to vēlāk varētu darboties arī viņu bērni,» Dienai skaidro A. Mackevičs. Viņš piebilst, ka Baltijas valstis Krievijas iedzīvotājiem ir labs patvērums. Tās atrodas tuvu dzimtenei, un te var runāt krieviski. «Krievijas tūristi uz Latviju brauc aptaustīt vidi. Ja nu gadījumā būs jāmūk no valsts, tad šī viņiem liekas piemērota vieta,» teic eksperts.

No Krievijas šogad aizplūdis kapitāls 110 miljardu ASV dolāru apmērā, liecina Maskavas Augstākās ekonomikas skolas aplēses.

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls Doždj vēsta, ka kapitāla aizplūšana pārsniegusi oficiālās prognozes.

Krievijas ekonomikas ministrija kapitāla aizplūšanu šogad prognozēja 100 miljardu dolāru apmērā, bet centrālā banka Bank Rossii - 90 miljardu dolāru apmērā.

Maskavas Augstākās ekonomikas skolas atskaitē norādīts, ka kapitāla aizplūšanu no Krievijas galvenokārt veicina ekonomikas stagnācija, Rietumu sankcijas Krievijai, augsts ārējo parādu segšanas līmenis, kā arī inflācija un valūtas vērtības kritums.

Augstākās ekonomikas skola prognozē, ka šogad kopumā no Krievijas aizplūdīs kapitāls 120 miljardu dolāru apmērā.

Ieguldījumu veikšana jaunattīstības tirgos ir sarežģītāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs, jo jaunattīstības valstīs ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan politiskajiem, gan arī dažādiem strukturālajiem faktoriem, saka Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.

Viņš norāda - nenoteiktība jaunattīstības valstīs ir lielāka nekā attīstītajās valstīs. Bieži vien investori vispār izvairās no ieguldījumu veikšanas jaunattīstības valstīs, un, piemēram, slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) pārsvarā iegulda tikai ASV tirgū. Lai ieguldīšanu jaunattīstības tirgos padarītu drošāku, investors var no sākuma apsvērt ieguldījumu veikšanu, piemēram, plaši diversificētos biržā tirgotajos fondos, jo ieguldījumu veikšana individuālu uzņēmumu akcijās jaunattīstības valstīs ir daudz riskantāka un neparedzamāka nekā līdzīgu ieguldījumu veikšana attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, iesaka eksperts.

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Iespējams, vērojams kārtējā rubļa pavājināšanās cikla sākums

Līdz ar kārtējo kauju intensificēšanos Ukrainā strauji mazumā gājusi tirgus dalībnieku apetīte attiecībā pret Krievijas finanšu aktīviem. Valdot šādam fonam, piemēram, eiro cena Krievijas rubļos kopš pagājušā mēneša vidus pieaugusi jau gandrīz par 13% un šo ceturtdien atradās virs 62 rubļu atzīmes. Savukārt ASV dolāra cena rubļos šajā termiņā pieaugusi par 12%.

Līdz ar nosacītu pamieru Ukrainas austrumos Krievijas rublis no tirgus dalībnieku visvairāk pārdotās valūtas kādu brīdi bija pārvērties par valūtu, kuras iegāde nesa vislielāko peļņu. Rubļa cena eiro kopš februāra sākuma līdz maija vidum palielinājās par 40%; aptuveni par tikpat pieauga arī rubļa cena ASV dolāros. Daudzi augstāka riska tolerances investori cerēja, ka ir panākts zināms lūzuma punkts un stingrākas sankcijas pret Maskavu vairs noteiktas netiks.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Ņemot vērā Ukrainas konflikta turpināšanos, investori, kuri ieguldījuši naudu Krievijā, patlaban atbrīvojas no šīm investīcijām, pārvietojot līdzekļus uz citām jaunattīstības valstīm.

Pagājušajā nedēļā investori no ASV lielākā biržā tirgotā fonda, kas iegulda Krievijā Market Vectors Russia ETF, izņēma līdzekļus 12,3 miljonu ASV dolāru apmērā, liecina Bloomberg apkopotie dati. Pirms tam jūlijā no fonda aizplūda jau 90,8 miljoni dolāru, kas ir straujākais mēneša kritums kopš februāra.

Līdzekļi no Krievijas ieguldījumu fondiem turpina aizplūst aizvien straujāk, tirgus dalībniekiem gaidot, kādas sankcijas ASV un Eiropas Savienība atkal Krievijai piemēros.

Starptautiskais Valūtas fonds pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas IKP šajā gadā augs par 0,2%, kas ir ievērojami mazāk nekā 0,5%, ko prognozēja valdība. Pērn ekonomika auga par 1,3%.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Otrdien Krievijas rubļa vērtība pret dolāru un eiro saruka līdz zemākajam līmenim kopš maija, reaģējot uz ziņām, ka ASV prezidents Baraks Obama un Eiropas līderi vienojušies par jaunām sankcijām Krievijai, raksta The Wall Street Journal.

Rubļa vērtība pret dolāru sasniedza 35,7 rubļus par dolāru, kas ir vājākais līmenis kopš 6. maija. Visu laiku zemāko līmeni rublis sasniedza 3. martā – 36,85 rubļus par dolāru. Rublis atrodas zem spiediena arī pret eiro, un tā vērtība pieaugusi virs 48 rubļiem pirmo reizi kopš 13. maija. Šajā mēnesī rublis ir zaudējis aptuveni 6% no savas vērtības, un, visticamāk, šāda tendence turpināsies, paplašinot sankciju loku.

Renaissance Capital paredz, ka rublis līdz gada beigām turēsies ap 35,5 rubļu atzīmes. Tomēr, ja Sberbank un VTB Bank, kas ir divas galvenās Krievijas bankas, tieši ietekmēs ES sankcijas, sekas tirgum un valūtai visdrīzāk būs lielākas nekā citas, kas līdz šim piemērotas.

Ekonomikas kritums Krievijā turpinās, un vārga izaugsme gaidāma tikai 2016. gada pavasarī, jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā prognozē eksperti.

Pēc pārsteidzoši saudzīga IKP krituma par 2,2% gada griezumā (ceturkšņa kritums par 1,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, otrā ceturkšņa operatīvie dati rāda kritumu jau par 4,6% (pēc ekspertu aplēsēm ceturkšņa kritums bijis ap 2.5%; detalizēti dati vēl nav publicēti).

Tas pārliecinoši kliedē diezgan populāru viedokli, ka Krievija šo krīzi pārdzīvos viegli, teikts apskatā. Krievijas ekonomikas ministrija joprojām uzskata, ka krīzes dziļākais punkts jau aiz muguras un ka trešajā ceturksnī IKP dinamika (pret iepriekšējo ceturksni) atgriezīsies plusos. Tas ir nepamatoti optimistisks viedoklis, un, lai arī ekonomikas krituma temps ceturkšņu griezumā kļūs lēnāks, mēs joprojām saglabājam šī gada janvārī un aprīlī Swedbank ekonomikas apskatā pausto viedokli, ka šogad Krievijas ekonomikā recesija turpinās padziļināties un ļoti vārga izaugsme ceturkšņu (bet ne gada) griezumā varētu atjaunoties tikai 2016.gada pavasarī.

Piektdien Krievijas Centrālā banka paaugstināja bāzes procentu likmi vairāk nekā prognozēja eksperti – līdz 9,5%, raksta Bloomberg.

Tādējādi šis ir augstākais līmenis kopš likme tika ieviesta pirms 13 mēnešiem.

Līdz šim likme bija 8%. Centrālās bankas solis pārsteidza visus Bloomberg aptaujātos ekonomistus, jo pārdošākā prognoze bija, ka tā cels likmi līdz 9%.

Kopš Ukrainas krīzes sākuma martā centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabuļina ir ieviesusi stingrāku monetāro politiku, palielinot aizņemšanās izmaksas, lai mazinātu inflācijas gaidas un bremzētu lielāko kapitāla aizplūdes vilni kopš Lehman Brothes sabrukuma 2008. gadā.

Ceturtdien rubļa vērtība piedzīvoja straujāko kāpumu starp jaunattīstības valstu valūtām, atgūstoties no rekordzemās atzīmes, jo tirgus dalībnieku vidū valdīja runas, ka centrālā banka cels likmes. Pēc paziņojuma gan rubļa vērtība saruka par 1% līdz 42,073 rubļiem par dolāru.

Stiprinās dolārs un gada beigās – rubļa drāma

Šis gads vētraini pagājis arī valūtu tirgū, kur beidzot notika tirgus dalībnieku ilgstoši gaidītā ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat gada beigās īstu drāmu sagādāja Krievijas rublis. «Ir valūtas, kuru uzvedība Latvijas eksportētājus priecēja, un ir valūtas, kuras ne tikai apbēdināja, bet radīja arī būtiskas problēmas,» norāda SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.

Ja runā par eiro/dolāru, tad sākumā gan viss nenotika gluži tā, kā tika gaidīts, un gada pirmajā pusē eiro pamanījās pietuvoties pat 1,40 dolāru atzīmei. Tiesa gan, tad, kad pavasarī Eiropas Centrālā banka (ECB) negaidīti noteica negatīvu eiro depozītu likmei, kopējās valūtas vērtība stabili ceļoja 1,2 ASV dolāru līmeņa virzienā. «Atbalstu ASV dolāram sniedza arī Federālo rezervju sistēma. Rudenī tika pārtraukta kvantitatīvās mīkstināšanas programma, un tirgus dalībnieki jau sacenšas ar prognozēm par dolāra procentu likmju celšanu. Rezultātā gada beigas eiro pavada 1,25 dolāru rajonā (gada laikā zaudēti vairāk kā 9% vērtības), gaidot no ECB papildus tirgus atbalsta pasākumus. Šobrīd izskatās, ka tendences nākamajā gadā nemainīsies. Eiro un dolāra procentu likmes dodas pretējos virzienos, ECB un ASV FRS politika atšķiras, vairāk vai mazāk atšķiras arī ekonomikas dati un to tendences (bezdarbs, inflācija, izaugsme), kas liek domāt, ka eiro nākamā gada otrajā ceturksnī varētu nokļūt zem 1,20 dolāru atzīmes, bet nākamā gada beigas varētu sagaidīt 1,16 dolāru rajonā. Ja tā notiks, tad šāda cenu uzvedības tendence būs pozitīva eksportētājiem, kuri rēķinus izraksta dolāros. Lai arī ASV Latvijas importa/eksporta sarakstā neieņem būtisku aili, ASV dolārs tomēr Latvijā joprojām ir ļoti populāra valūta, jo virkne valsts norēķini notiek tieši šajā valūtā,» skaidro SEB eksperts.

Pie Maskavas valūtas maiņas punktiem svētdien veidojās garas rindas, Krievijas iedzīvotājiem bailēs par Krievijas rubļa devalvāciju masveidā mainot naudu pret ārvalstu valūtu, vēsta Gazeta.ru.

Reaģējot uz Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, ASV brīdinājušas Maskavu par iespējamām ekonomiskām sekām, kas var ietekmēt Krievijas rubļa vērtību.

Krievijas iedzīvotājiem nav uzticības nacionālajai valūtai, kaut arī Krievijas amatpersonas uzstāj, ka bažām par rubļa kursu nav pamata, vēsta Bloomberg.

«Problēmu nav. Plānots rubļa likmi padarīt elastīgu, lai nebūtu mākslīga kontrole kā agrāk,» aizvadītajā nedēļā sacīja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Kopš gada sākuma Krievijas rublis zaudējis 9,3% vērtības pret ASV dolāru, un rubļa vērtība pret ASV un Eiropas valūtām jau ir pārspējusi visus vēsturiskos rekordus, liecina Bloomberg dati.

Produktu, to izejvielu cenu sadārdzinājums ir palielinājis pieprasījumu Latvijā pēc faktoringa pakalpojumiem, vienlaikus uz šo jomu savu nospiedumu atstājusi arī Krievijas invāzija Ukrainā.

Pēc vairāku uzņēmēju sacītā situācijā, kad strauji aug cenas, viena un tā paša ražošanas apjoma nodrošināšanai ir nepieciešami lielāki apgrozāmie līdzekļi, kam kā viens no avotiem tiek uzskatīts faktorings, kas būtībā ir apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret preces pircēja parādu. Šādus faktoringa pakalpojumus izmantojot daudzi uzņēmumi, jo tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot savā biznesā un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši situācijā, kad daudzu preču un pakalpojumu cena aug.

Garš rēķinu apmaksas laiks (30 vai pat 90 dienas) nozīmē, ka preču piegādātājiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, bet naudu vajag, lai iegādātos ražošanai nepieciešamās izejvielas un pakalpojumus, kā arī samaksātu nodokļus.

Piektdien Krievijas Centrālā banka negaidīti paaugstināja bāzes procentu likmi, lēmumu pamatojot ar pieaugošo inflācijas risku un Ukrainas spriedzi, kā arī sankciju draudiem, kas var bremzēt ekonomikas attīstību un vājināt rubli, raksta Bloomberg.

Likme palielināta no 7% līdz 7,5%.

Šajā gadā rubļa vērtība pret dolāru ir samazinājusies jau par 8,4%, kas ir otrs sliktākais rezultāts starp 24 jaunattīstības valstu valūtām, atpaliekot vien no Argentīnas peso.

Piektdien arī starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s samazināja Krievijas kredītreitingu līdz zemākajam investīciju līmenim – BBB-.

Martā Krievijas gada inflācija pieauga līdz 6,9%, salīdzinot ar 6,2% februārī. Kā paredz centrālās bankas pārstāvji, šajā gadā inflācija varētu būt 5-6%.

Finanšu ministrijas pārstāvji prognozē, ka Krievijas inflācija savu augstāko atzīmi var sasniegt maijā vai jūnijā – 7,5%.

Ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai Rīga kļūtu par reģionālo finanšu pakalpojumu centru, bet šīs idejas īstenošanai vajadzīga valsts pragmatiska rīcība un sabiedrības izpratne

To intervijā DB stāsta Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš norāda, ka citu valstu pieredze apliecina – tas ir iespējams. Par iespējām un pieredzi tiks diskutēts arī Finanšu sektora attīstības iespēju konferencē, ko 4. novembrī organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Domnīca Certus sadarbībā ar DB.

Fragments no intervijas:

Vai Rīga var kļūt par finanšu centru?

Jā, Rīga var kļūt par finanšu centru. Protams, lai tas tā varētu notikt, ir jāsaprot, vai tam ir priekšnosacījumi, vai ir pieprasījums pēc šāda produkta – pakalpojuma, vai ir politiska vēlme šādu centru veidot Latvijā, konkrēti, Rīgā, vai ir atbilstoša normatīvo aktu bāze, vai ir izpildāmas uzstādītās prasības finanšu centra darbībai. Finanšu centri parasti nav valstis, bet gan konkrētas pilsētas — Londona, Ņujorka, Singapūra, Honkonga utt. Vēsture liecina, ka finanšu centru var izveidot daudzās vietās, tostarp arī mazu valstu pilsētās. To var izdarīt arī Tallinā, Viļņā un Rīgā. Šodien Honkonga ir viens no pieciem pasaules lielākajiem finanšu centriem, bet savulaik tā bija anklāvs pie Ķīnas sāniem, kur nebija nekā, izņemot zvejnieku ostu. Kāpēc tā? Vispirms jau Honkongas ģeogrāfiskais stāvoklis – līdzās lielvalstij, kurā tajā laikā bija liela politiska nestabilitāte, un arī tās politiskais statuss – Lielbritānijas pārziņā līdz 1997. gadam. Kapitālam ir vajadzīga drošība, salīdzinoši zemi nodokļi, tiesiskums un pārliecība, ka nenotiks nacionalizācija vai jebkāda cita veida ekspropriācija. Pagājušā gadsimta 50. gados Ķīnā bija karš, kam sekoja kultūras revolūcija, bet daudziem bija vēlme veidot darījuma attiecības ar Ķīnu. Bija drošības riski, turklāt tiem, kas darbojās Ķīnā, bija nepieciešami finanšu pakalpojumi – rezultātā sāka veidoties finanšu pakalpojumu centrs ārpus Ķīnas – Honkongā. Ar zināmu līdzību šodien var raudzīties uz Baltijas reģionu un Austrumu bloka valstīm – Krieviju, Vidusāzijas un Aizkaukāza valstīm, arī Ukrainu un Baltkrieviju. Lai arī šajās valstīs ir vietas, kuru nosaukumā ir finanšu pakalpojumu centrs, taču tās nav tādas, par kurām balsotu kapitāls. Proti, pērn pirmo reizi starptautisko finanšu centru reitingā tika iekļauta arī Rīga, apsteidzot tādus finanšu centrus kā Maskava un Sanktpēterburga, kuru reitings bija pat krities. Pat neko īpašu nedarot, Baltija un Latvija jau tiek uzskatīta par labu vietu finanšu pakalpojumu centram, turklāt austrumos dažādu iemeslu dēļ ir nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem, bet nav atbilstoša piedāvājuma, turklāt kapitāls tur nevēlas atrasties. Galvenie šķēršļi, kas attur kapitālu, ir drošības un prognozējamas uzņēmējdarbības vides trūkums. Tātad izredzes ir un tās vēl vairāk pastiprina tas, ka Latvija ir viena no valstīm, caur kuru notiek kapitāla «bēgšana» no Krievijas. Piemēram, pēc Global Financial Integrity vērtējuma no 2007. līdz 2013. gadam no šīs valsts «aizbēguši» 884 miljardi ASV dolāru. Tā ir milzīga nauda. Tas nozīmē, ka daļa Krievijas uzņēmēji nejūtas droši un nopelnīto nevēlas ne glabāt, ne arī investēt savā dzimtenē.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Vairāk naudas ekonomikā nenozīmētu to izaicinājumu risināšanu, kas Latvijai ir

Tā saka DNB bankas valdes priekšsēdētājs un prezidents Atle Knai un cita starpā iesaka Latvijas uzņēmējiem savos biznesa plānos piefiksēt Krievijas rubļa vērtību – tā šādā līmenī ir uz palikšanu.

Nesen ar kādu draugu runājāmies, ka bankas dod kredītus tiem, kam nauda jau ir, un tāds bija arī viņa privātais novērojums – kad kontā parādījās nauda pēc īpašuma pārdošanas, banka sāka piedāvāt arī visādas finanšu rosības iespējas. Kā Latvijā ir ar finanšu pieejamību?

Tas ir jautājums, ko mums pastāvīgi uzdod gan klienti, gan mediji – vai Latvijā ir grūti saņemt finansējumu? Un mana atbilde ir – nē, jo šis ir tirgus ar augstu konkurenci, un netrūkst banku, kas gribētu aizdot. Bet bankas uzdevums nav finansēt pilnīgi visu. Mēs fokusējamies uz zema līdz vidēja riska segmentu. Tā ka es piekrītu jūsu novērojumam, ka tie, kas spēj aizņemties, arī dabū naudu.

AS Norvik banka peļņa pirms uzkrājumu izveidošanas pērn sasniegusi deviņus miljonus eiro, taču izveidotie uzkrājumi bija 52 miljoni eiro, tā rezultātā veidojas zaudējumu summa 43 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels skaidro, ka uzkrājumi tika veidoti saistībā ar bankas agrāk veiktajiem ieguldījumiem pārņemto ķīlu atpirkšanai, kā arī saistībā ar ekonomikas lejupslīdi Krievijā 2014.gadā. Bankas veiktās aktivitātes savas tirgus daļas palielināšanai un bankas reputācijas stiprināšanai, kā arī papildu ieguldījumi kapitālā un paveiktā bilances attīrīšana rada stabilu pamatu bankas turpmākajai attīstībai, uzsver vadītājs.

Ka jau minēts, 2014.gadā banka atzinusi aktīvu vērtības samazināšanu, ņemot vērā esošās tirgus cenas neprofila aktīviem. Vienlaicīgi zaudējumi tika atzīti sakarā ar Krievijas rubļa devalvāciju 2014.gada nogalē, kas būtiski ietekmēja ieguldījumu novērtējumu atsevišķos grupas uzņēmumos un tie zaudējumi veidoja 34% no kopējiem 2014.gadā atzītiem vērtības samazināšanas zaudējumiem. Ievērojama daļa jeb 17% no 2014.gadā atzītā vērtības samazinājuma, faktiski tika atzīta visaptverošo ienākumu/izdevumu ietvaros iepriekšējos periodos. 2014. gadā kopējie vērtības samazināšanas zaudējumi, kas tika atspoguļoti peļņas un zaudējumu aprēķinā sasniedza 52,1 miljonu eiro. Ņemot vērā minētos apstākļus, bankas tīrie zaudējumi 2014.gadā bija 43,8 miljoni eiro. Šā gada 1.ceturksnī Krievijas rublis atguvis 14% no gada beigās zaudētās vērtības, kas pozitīvi ietekmēja bankas bilanci.

Rublis atkal zem pārdošanas spiediena, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cenām nonākot zemāk, zem pastiprināta pārdošanas spiediena atkal nonācis Krievijas rublis. Melnā zelta cena (Brent jēlnaftas) kopš oktobra beigām ir samazinājusies par 17,5%. Šajā pašā laikā ASV dolāra cena Krievijas rubļos ir palielinājusies par 8,2% – līdz 69,3 rubļu atzīmei. Savukārt gada laikā dolāra cena rubļos ir iespējusi pieaugt aptuveni par 30% (kopš 2014. gada sākuma tie būtu jau gandrīz 110%). Līdzīgi rublim gājis arī tā attiecībās ar eiro – kopš pagājušā mēneša sākuma eiro cena rubļos pieaugusi par 8,1% – līdz 75,85 rubļu atzīmei. Savukārt kopš 2014. gada sākuma kopējās valūtas vērtība Krievijas rubļos palielinājusies aptuveni par 70%.

Pēdējo divu tirdzniecības dienu laikā Krievijas Centrālā banka ir iztērējusi vismaz 1,68 miljardus ASV dolāru, lai balstītu krītošo rubli, raksta Bloomberg.

Tādējādi Krievijas Banka ir pārtraukusi piecus mēnešus ilgo intervenču pauzi un veikusi lielāko intervenci kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā martā. Rublis pēdējo trīs mēnešu laikā ir piedzīvojis strauju kritumu, sasniedzot centrālās bankas noteikto robežu, kad tā sāks iejaukties tirgū.

3.oktobrī centrālā banka ir iztērējusi 980 miljonus dolāru, lai balstītu rubli, liecina jaunākie dati bankas mājaslapā. Banka arī ziņo, ka tā ir paaugstinājusi augšējo tirdzniecības robežu par 10 kapeikām līdz 44,6 rubļiem, tādējādi signalizējot, ka tā ir iztērējusi vēl vismaz 700 miljonus dolāru šajā dienā. Patlaban rublis no šīs robežas ir mazāk nekā 0,1% attālumā.