http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(347).jpg
Tas nu ir izdarīts - pēc nepilnus divdesmit gadus ilgušām diskusijām parlaments ir apstiprinājis tā saucamo nulles deklarāciju ieviešanu, turklāt jau sākot ar nākamo gadu.
Tātad vismaz teorētiski valstij jau drīzumā vajadzētu būt visai precīzai informācijai par katru Latvijas iedzīvotāju, kura turības līmenis pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas jeb šajā gadījumā 10 tūkstošus latu. Jēdziens «turība» šajā kontekstā gan ir lietojams visai nosacīti, jo ar deklarāciju rakstīšanu būs jānodarbojas arī tiem, kuru kredītsaistības pārsniedz minētos 10 tūkstošus latu, tātad - lielai daļai hipotekāro kredītņēmēju. Tomēr praksē gan saistībā ar šīm deklarācijām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
Piemēram, tiek paredzēts, ka deklarēt vajadzēs ne tikai naudas uzkrājumus, bet arī nekustamos īpašumus un automašīnas, kas reģistrētas kaut kur ārvalstīs. Interesanti būtu zināt, kā atbildīgās valsts iestādes gatavojas to nodrošināt. Ja pietiekami turīgs Latvijas pilsonis, kurš zināmu apsvērumu dēļ nav ieinteresēts deklarēt savu villu ārzemēs, kā mūsu valsts iestādes gatavojas pierādīt pretējo?
Ja šāds īpašums ir iegādāts Vācijā, Zviedrijā vai kādā citā Eiropas Savienības (ES) valstī, to, visticamāk, tomēr nāksies deklarēt, jo saņemt informāciju no attiecīgajiem ES valstu dienestiem mūsdienās nav diez ko liela problēma. Savukārt, ja šādi īpašumi ir Krievijā, arābu valstīs, Dienvidamerikā, par tiem Latvijas valstij ir izredzes vispār nekad dzīvē neuzzināt.
Arī attiecībā uz naudas uzkrājumiem situācija nebūt nav viennozīmīga. Ja nauda tiek uzglabāta kādas bankas kontā, tai izsekot nemaz nav tik grūti. Pavisam cita situācija ir tad, ja cilvēks naudu, par kuru nevēlas atskaitīties glabā seifā vai nu kādā, piemēram, Venecuēlas bankā, vai arī bieži piesauktajā «burkas» bankā mājās zem gultas. Kamēr šāds turīgs cilvēks nesāk zīmēties, pērkot dārgus auto, nekustamos īpašumus vai uzņēmumu kapitāldaļas, par viņa turību valsts iestādes pat nojaust nevar. Toties dārga konjaka pirkšana par skaidru naudu nevienā reģistrā fiksēta (vismaz pagaidām) netiek.
Citiem vārdiem sakot, tiem, kuri nekādi nav ieinteresēti atzīties Latvijas valstij par saviem ienākumiem, faktiski jau joprojām tiek iespēja to nedarīt. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielā mērā saņems deklarācijas no tiem iedzīvotājiem, kuriem totāli nav, ko slēpt.
Turklāt šo nulles deklarāciju sakarā derētu aktualizēt vēl kādu gana svarīgu, taču jau nedaudz piemirstu jautājumu. Redz, pirms dažiem gadiem Latvijā teju rokzvaigznes līmeņa statusu guva kāds Neo, kuram bija izdevies brīvi studēt VID datu bāzes saturu. Vai mēs varam būt pārliecināti, ka pie deklarāciju datiem nemēģinās tikt kāds, kura nodomi nebūt nav tik nevainīgi kā savulaik Neo? Respektīvi, nav pieļaujams, ka tūlīt pēc deklarāciju iesniegšanas negodprātīgi elektronisko sistēmu uzlaušanas speciālisti varētu ātri vien noskaidrot, kuri Latvijas iedzīvotāji tad ir tik turīgi, ka viņiem nākas rēķināties ar nulles deklarācijām.
