Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Latvijas restorāniem jākļūst elastīgākiem un atvērtākiem dažādu tehnoloģiju izmantošanā, tas varētu palīdzēt uzlabot servisa kvalitāti un stiprināt konkurētspēju, uzskata restorānu biznesa eksperte Jeļena Kašina.

Pēc ekspertes domām, tādā nelielā tirgū kā Latvija, kur uz dažiem tūkstošiem gardēžu ir vairāki simti restorānu, tehnoloģiju primārais mērķis ir paaugstināt efektivitāti un uzlabot apkalpošanu, bet nākamais solis – piesaistīt jaunus klientus.

«Kā ikvienā viesmīlības biznesā, svarīgi ir ne vien klientu iegūt, bet arī prast sniegt servisu tā, lai viņš atgrieztos,» piebilst Kašina.

Šo tendenci apliecina nule notikusī Rīgas restorānu nedēļa, kurā tika eksperimentēts ar galdiņu rezervēšanu tiešsaistē. Piemēram, restorānā Aqua Luna tas palielināja apmeklētāju skaitu par 9%, salīdzinot ar citām restorānu nedēļām.

Nupat aizritējušajā rudens Rīgas restorānu nedēļā bija vērojams liels vietējo un ārvalstu apmeklētāju pieplūdums un tas kliedē mītu par Rīgas restorāniem kā dārgu un nepieejamu vietu vairumam cilvēku, secinājušas tūrisma un viesmīlības ekspertes.

Restorāna Aqua Luna līdzīpašniece Jeļena Kašina informēja, ka Aqua Luna pagājušajā nedēļā pabija 436 viesu, kas bija par 54% vairāk nekā rudens restorānu nedēļā pirms gada.

«Prāvāks viesu skaits skaidrojams ar to, ka Latvijā arvien pieaug interese par restorānu kultūru, kā arī Rīgas restorānu nedēļas īpašo konceptu, kura demokrātiskais piedāvājums pamudināja cilvēkus apmeklēt restorānus,» atzīmēja Aqua Luna līdzīpašniece.

Kašina piebilda, ka par tradīciju kļuvušās restorānu nedēļas veicina to, ka apmeklētāju skaits Rīgas restorānos pieaug arī ikdienā.

Restorānu nedēļas iniciatora un rīkotāja Rīgas Tūrisma un attīstības biroja (RTAB) vadītāja Vita Jermoloviča atzina, ka šo īpašo restorānu nedēļu nolūks ir lauzt joprojām zināmā sabiedrības daļā valdošo priekšstatu par restorāniem kā par nepieejamām un dārgām vietām.

Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Šogad jau ceturto gadu pēc kārtas ir uzsākta Latvijas restorānu cīņa par iekļūšanu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2016 sarakstā, informē Normunds Norenbergs.

Restorānu vērtēšana ir sākusies, un to jau otro reizi veic neatkarīga starptautiska žūrija – ar Michelin zvaigznēm godalgoti šefpavāri no dažādām Eiropas valstīm. Kopumā restorānu vērtēšana norit divās kārtās, bet gala rezultāti tiks paziņoti nākamā gada februārī.

«Restorānu kultūra Latvijā attīstās, un esmu gandarīts, ka ceturto reizi pēc kārtas varam noskaidrot labākos restorānus Latvijā. Ja šis projekts Latvijas restorāniem ir kaut neliels stimuls kļūt labākiem, mēs visi no tā esam tikai ieguvēji,» informē projekta vadītājs Normunds Norenbergs. Viņš turpina: «Ņemot vērā jaunu restorānu ienākšanu tirgū, var prognozēt, ka šī gada labāko restorānu sarakstā sagaidīsim izmaiņas. Cik lielas vai mazas, to rādīs rezultāti.»

Apmeklējot restorānu, 57% iedzīvotāju kā viens no būtiskākajiem kritērijiem ir kvalitatīvs, no vietējiem produktiem pagatavots ēdiens, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) sadarbībā ar Snapshots veiktā aptauja.

To pierāda arī rekordaugstie Rīgas restorānu nedēļas rezultāti, kuras laikā restorānos tika pasniegti 9670 īpašo piedāvājumu, kas raksturo mūsdienu Latvijas garšu. Tas ir par 95,3% vairāk nekā pērn, informē RTAB.

Aizvien lielākā vērtība tiek piešķirta restorāniem, kuros iespējams baudīt kvalitatīvus, no vietējiem produktiem pagatavotus ēdienus, to norāda 57% aptaujāto, kas ir par 10% vairāk nekā 2013.gadā. No 47% līdz 50% palielinājies arī Eiropas virtuves cienītāju īpatsvars, un dubultojies to patērētāju īpatsvars, kas iecienījuši eko virtuves restorānus – šobrīd tas sasniedzis 8%.

Aizvien retāk restorānu apmeklētāji nododas eksotisku garšu meklējumiem, piemēram, Āzijas virtuve kā kritērijs restorāna izvēlē šogad svarīga 40% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju pretstatā 51% 2013.gadā. Popularitāti zaudē arī ātrās apkalpošanas restorāni/bistro – to popularitāte kritusies par 11%, sasniedzot 35%.

«Ir informācija no drošiem avotiem, ka šis ir mūsu konkurentu kompānijas organizēts pasūtījums. Mēs noteikti to tā neatstāsim, arī paši veiksim izmeklēšanu, savāksim visus pierādījumus un tad arī atklāsim, kurš uzņēmums tas ir,» restorānos Vairāk saules veikto kratīšanu un to slēgšanu Dienas Biznesam komentē īpašnieks Endijs Bērziņš.

Jau vēstīts, ka saistībā ar aizdomām par iejaukšanos kases aparātos, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljonu eiro zaudējumi, restorānu tīklā Vairāk saules otrdien tika uzsākta kratīšana un visi restorāni slēgti.

DB jau rakstījis, ka jaunākie Vairāk saules restorāni tirdzniecības centros Mols un Damme ir atvērti telpās, kur iepriekš atradās ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Čili pica picērijas.

«Tas, kas te notiek, ir vienkārši nonsenss, es nekad nevarēju iedomāties, ka tik vienkārši, tikai uz aizdomu pamata var graut un paralizēt biznesu. Mums ir konfiscēti visi datori, telefoni, darbs ir paralizēts, ražošana apstādināta. Ir arestēta mūsu grāmatvede, līdzīpašnieks, un policija neko vairāk mums nevar paskaidrot, nav arī zināms, cik ilgi pārbaudes turpināsies,» teic E.Bērziņš.

Iedzīvotāju interese par restorānu āra terašu rezervāciju ir liela, atzina vairāku restorānu pārstāvji.

Restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš apliecināja, ka interese par terašu apmeklēšanu ir liela, tomēr uzsvēra, ka cilvēkiem ir jāsaprot apmēri.

"Piemēram, tirdzniecības centra "Spice" restorānā mums ir 30 galdiņi, taču terasē būs seši galdiņi, lai viss atbilstu nosacījumiem. Ja atnāks cilvēki pa diviem, vienlaikus atbilstoši nosacījumiem varēsim apkalpot 12 cilvēkus," skaidroja Bērziņš.

Terasēm nosaka darba laika ierobežojumus 

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus...

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pakāpeniska ierobežojumu atcelšana nozarei ir vieglāk īstenojama. "Vajag kustināt ekonomiku. Ja jūnijā visu vienlaicīgi atvērtu vaļā, būtu daudz grūtāk visiem no pirmās dienas sākt strādāt, nekā atverot nozari pakāpeniski," stāstīja "Vairāk saules" līdzīpašnieks.

Arī restorāna "36.līnija" pārvaldnieka "Lauris Service Restaurants" līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs atzina, ka interesentu par galdiņu rezervācijām ir ļoti daudz. "Sestdien un svētdien [8. un 9.maijā] viss restorāns ir norezervēts, bet, protams, ar domu, ja kaut kas mainās, mēs viesiem atzvanām un brīdinām par jaunajām izmaiņām," teica Aleksejevs.

Tikmēr kafijas grauzdētavas "Rocket Bean Roastery" vadītājs Ancis Romanovskis apliecināja, ka uzņēmums terases atvēršanai ir gatavs. "Cilvēki ir noilgojušies pēc kopīgām pasēdēšanām ja ne iekštelpās, tad kaut vai ārpusē," pauda Romanovskis.

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša biznesa izšķiršanās 

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša uzņēmēja biznesa izšķiršanās, jo ne...

Savukārt Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, komentējot, vai līdz ar terašu atvēršanu nav gaidāms cenu kāpums restorānos un kafejnīcās, lai tās segtu iepriekšējos mēnešos radušos zaudējumus, norādīja, ka tad, ja kāds cels cenas, tad tas būs saistīts ar citu izmaksu kāpumu, nevis tieši zaudējumu segšanu.

"Redzams, ka citās nozarēs ir būtisks cenu kāpums. Ir iepludināta liela Eiropas nauda, kas veicina inflāciju, degvielas cenu kāpums tiešā veidā produktu un restorānu cenu kāpumu. Tāpat, ja daudzi cilvēki būs aizbraukuši uz ārzemēm, tad arī darbaspēka izmaksas kāps. Neviens jau neceļ cenas tāpat, ņemot vērā sīvo konkurenci, restorānu ir ļoti daudz," pauda Jenzis.

Jau vēstīts, ka no piektdienas restorānu terasēs varēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.

Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?

Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.

No 10. līdz 16.oktobrim Rīgā norisināsies jau desmitā Rīgas restorānu nedēļa, kurā piedalīsies 57 restorāni, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

«Rīgas restorānu nedēļa oktobrī notiks jau desmito reizi, un redzam, ka četru gadu laikā tā ir kļuvusi par ļoti gaidītu notikumu Rīgā. Skaitļi runā paši par sevi - apmeklētāju skaits sasniedz vairāk nekā desmit tūkstošus katrā Restorānu nedēļā. Arī restorānu interese kļūst arvien lielāka, šo pasākumu padarot par tādiem kā svētkiem visā pilsētā. Protams, šo izdevību lielākoties izmanto tie, kuriem restorānu kultūra nav sveša, bet lielākais gandarījums ir par tiem, kuri to izbauda pirmo reizi, un tiem, kuri, pateicoties šim notikumam, atrod savu mīļāko restorānu Rīgā, » skaidro RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

THE CATCH FAMILY restorāns Berlīnē – November Brasserie – pērn kļuvis par pirmo latviešiem piederošo ēdināšanas uzņēmumu, kas iekļauts Michelin ceļveža ieteikto restorānu sarakstā, stāsta Aleksandrs Slobins, THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs un dibinātājs.

Lai gan restorānu November Brasserie atvērām vien pērnā gada jūnijā, īsā laikā tam izdevās sasniegt ne tikai lieliskus biznesa rādītājus, bet arī gūt Michelin atzinību, par ko es ļoti priecājos, atzīmē A.Slobins. Augstu vērtēju arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iniciatīvu aicināt Michelin veikt gastronomijas izpēti Latvijā, jo tas noteikti varētu palīdzēt mūsu valstij piesaistīt jaunus tūristus, spriež A.Slobins. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz labu ēdiena pasniegšanas vietu, tāpēc pieļauju, ka kāds no augstākā līmeņa vietējiem restorāniem varētu ne tikai saņemt atzinību un tikt iekļauts Michelin ceļvedī, bet pat pretendēt uz zvaigzni, prognozē THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs, norādot, ka šāds novērtējums nāks par labu ne tikai konkrētajam restorānam, bet arī visai nozarei kopumā.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Galvenais mērķis dalībai Restorānu nedēļā ir jaunu klientu piesaiste un atpazīstamības veicināšana, peļņas gūšana tās laikā nav primārais uzdevums

Šoruden Rīgas restorānu nedēļā piedalījās 45 restorāni, kopā apkalpojot teju 16 tūkstošus viesu, kas ir par 28,5% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Fotoattēli skatāmi raksta galerijā!

Restorānu nedēļā restorāns Čarlstons piedalās ar mērķi piesaistīt jaunus klientus, atzīst tā vadītājs Artūrs Birnbaums. «Vēlamies parādīt, kas esam un ko varam. Šoruden bijām apmeklētākais restorāns, mums ir lielas telpas, un komanda ļoti labi strādāja. Kopumā apkalpojām gandrīz 700 viesus,» viņš stāsta. Pasākuma atdevi gan varēs mērīt tikai pēc kāda laika. Čarlstons Restorānu nedēļā piedalās jau ceturto reizi, iepriekš šī pasākuma laikā to apmeklēja aptuveni 500 viesu.

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.

Pēdējā laika notikumi un situācija ēdināšanas nozarē kopumā liek apsvērt un, iespējams, mainīt savas nākotnes ieceres restorānu biznesā iesaistītajiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Visiem vēl spilgtā atmiņā ir notikumi restorānu tīklā Vairāk saules, kad policija veica kratīšanas un slēdza visas tā ēdināšanas vietas. Tāpat jau ilgāku laiku tiek runāts par to, ka nodokļu slogs nozarei Latvijā ir trešais lielākais Eiropā. Tas viss kopā nozares uzņēmumiem liek aizdomāties, kā dzīvot tālāk. Restorānu Hercogs līdzīpašnieks Andris Rūmītis intervijā DB apliecina, ka nodokļu slogs ir ļoti liels, bet gadījums ar restorānu tīklu Vairāk saules licis aizdomāties par nākotnes plānu piebremzēšanu.

Šobrīd darbojas jau trīs zīmola Hercogs restorāni, tostarp Mārupē, Ķīpsalā, pavisam nesen Hercogs darbu sācis Mežaparkā. Ceturtais Ādažos vēl top un, visticamāk, durvis vērs šā gada augustā. Savukārt pagājušajā gadā pārdots pirmais Hercogs restorāns, kas atradās Jelgavā. A. Rūmītis jau iepriekš izteicās, ka bizness Jelgavā pārdots, lai varētu iegūt papildu līdzekļus attīstībai. Jelgava ir pagātne, bet Ķīpsala – nākotne, tagad uzsver restorānu īpašnieks.

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.

Baltijas valstu restorānu, kafejnīcu un viesnīcu nozare ceturtdien, 31.oktobrī, plāno protesta akciju pret nodokļu slogu, aģentūru BNS informēja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente Ēvalda Šiškauskiene.

Latvijā nozares pārstāvji plāno protesta akciju pie Saeimas, Lietuvā protestētāji pulcēsies pie valdības nama, bet Igaunijā protesta akcija notiks visos restorānos.

"Mums visiem protesta akcija notiks vienlaikus," norādīja Šiškauskiene, kas organizē protesta akciju Lietuvā.

Šiškauskiene teica, ka nozares pārstāvjiem Viļņā paredzēta tikšanās ar valdības pārstāvjiem. Visos Lietuvas restorānos un kafejnīcās vienlaikus tiks atskaņots audiovizuāls vēstījums par esošo situāciju.

Jau ziņots, ka Latvijas viesmīlības nozares pārstāvji protestā pie Saeimas plāno lūgt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā. Plānots, ka protestā piedalīsies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Restorānu biedrības, Latvijas Bāru asociācijas, Latvijas Bārmeņu federācijas un Latvijas Vīnziņu asociācijas pārstāvji un biedri, kā arī citi nozares atbalstītāji.

Līdz ar trīs restorānu atvēršanu Latvijā, globālā zīmola Burger King franšīzes īpašnieki Tallink Grupp plāno radīt aptuveni 100 jaunu darba vietu.

Tallink Grupp paziņojusi, ka otrais Burger King restorāns Latvijā tiks atvērts Rīgā, Vienības gatvē bet trešais restorāns - Vecrīgā, Audēju ielā, informē uzņēmumā.

Restorānu Vienības gatvē paredzēts atvērt līdz 2020. gada beigām un restorānu Audēju ielā - 2021. gada pirmajā pusē.

Jau vēstīts, ka pirmo ātrās ēdināšanas ķēdes restorānu plānots atvēts iepirkšanās un izklaides centrā Akropole 2020. gada beigās.

“Drīzumā varēsim paziņot arī pirmo divu restorānu atvēršanas datumus, kas ieplānoti jau 2020. gadā. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie restorānu iekārtošanas un aprīkošanas, kā arī procedūru izstrādes un personāla atlases veiksmīgai restorānu darbības uzsākšanai Akropolē un Vienības gatvē, vienlaikus ievērojot visus pašreizējos drošības noteikumus un pasākumus," komentē Tallink Grupp krasta mazumtirdzniecības biznesa attīstības vadītāja Katre Kevaska.

Lai arī Pāvelam Gognidzem gruzīnu asinis nav dominējošās, ar to pilnīgi pietiek, lai Rīgā izveidotu restorānu ķēdi ar nosaukumu Yakuza, kā tiek dēvēts slavenas mafijas klans Japānā. Būt gruzīnam Latvijā ir pat nedaudz izdevīgi, viņš saka intervijā DB.

Kā tapa Yakuza?

Nosaukums Yakuza, manuprāt, parāda, ka mēs esam nedaudz ironiski pret sevi. Tie, kuri saprot, kas ir īsta japāņu virtuve, redz, ka tā nav īsta japāņu virtuve, jo Eiropas cilvēkiem īstu japāņu virtuvi piedāvāt nevar. Visi tie suši, ko mēs Latvijā pazīstam, piemēram, ar Filadelfijas sieru, ir drīzāk amerikāņu suši, nevis japāņu. Jā, mūsu restorāni piedāvā japāņu virtuvi, bet tādu, kas galvenokārt ir domāta eiropiešiem. Mēs pārāk nopietni uz sevi šajā ziņā neskatāmies. Tā radās zināma ironija pret sevi, kas atspoguļojas nosaukumā. Japāņi parasti pie mūsu restorānu izkārtnēm mēdz fotografēties. Es varu tikai vien iedomāties, ko viņi par šo raksta sociālajos tīklos. (Smejas) Mēs esam ļoti lepni, ka japāņi, piemēram, no Japānas vēstniecības vai japāņu kompānijām, kuras šeit, pie mums Latvijā, darbojas, nāk pie mums un viņiem patīk. Taču es vēl neesmu piedzīvojis tādu dienu, un domāju, ka arī nepiedzīvošu, kad japānis pasūtīs suši ar Filadelfijas sieru. Domāju, ka viņi nesaprot, kas tas tāds vispār ir. Vārds Yakuza nozīmē japāņu mafiju, līdzīgi, kā piemēram, Cosa Nostra Itālijā. Kad es domāju restorāna nosaukumu, iespējams, nedaudz ietekmējos no restorānu ķēdes ar nosaukumu Mafija, kas atrodas Kijevā. Ar nosaukumu ir tā, ka, ja tas aizķer, to atceras. Nav obligāti, lai tas patiktu. Ja restorānam būtu neitrāls nosaukums, tas mārketinga ziņā, protams, nebūtu tik veiksmīgs.

Sāku kā deviņdesmito gadu viduča pavārs-konditors – tā par sevi saka Valtera restorāna dibinātājs Valters Zirdziņš. Tajā laikā konditoreja likās skaistāka, dižāka, jo kulinārija vairāk asociējās ar padomju laika virtuvi. Lūzuma punkts bija ap 2000.gadu, kad es aizbraucu uz Vāciju, un man bija iespēja mācīties un strādāt tieši restorānā.

Pirms sava restorāna atvēršanas es dzīvoju un strādāju Valmierā, biju pavārs Dikļu pilī. Zinu, ka daudziem pavāriem ir sapnis par savu restorānu, un man bieži likās, ka es to nekad neizdarīšu. Vienmēr pietrūka kāds cilvēks, draugi, kas pamudina.

Domājot par savu restorānu, man bija blociņš ar pierakstiem. Tajā viena lappuse bija ar restorāna nosaukumiem, bija maziņi knifiņi, zīmēti trauki, dēlīši. Zināju, ka negribu lielu restorānu, kantainu, taisnstūra telpu. Telpām jābūt interesantām, mājīgām, ar māju sajūtu.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki savus sapņus nepiepilda, ir bažas – par kādu naudu es to izdarīšu? Daudzi saka – man jau tā nauda dzīvē neinteresē. Bet tomēr, lai uztaisītu restorānu, vajag kaut kādus līdzekļus. Pat ja tev ir māja, ir arī dakšas jānopērk, pannas un katli. Tas droši vien bija viens no iemesliem, kāpēc arī es kādu laiku to nedarīju, baidījos darīt vai nezināju, kā to izdarīt.