Kredītrisku vadības un parādu piedziņas uzņēmumu SIA Creditreform Latvija iegādājies Norvēģijas uzņēmums AS B2Holding.

Jaunais īpašnieks ieguvis 99,5% Creditreform Latvija daļu, savukārt 0,5% daļu paliek iepriekšējā īpašnieka - Vācijas uzņēmuma Creditreform īpašumā.

Abas puses par darījuma nosacījumiem un summu klusē, norādot, ka nākotnē no šī darījuma iegūs abi uzņēmumi. Plānots, ka pēc notikušā darījumā SIA Creditreform Latvija nosaukums un vadība netiks mainīta, to vienīgi papildinās ar jaunā akcionāra pārstāvi. B2Holding vadītāji skaidro, ka Creditreform kā iegādes mērķis izvēlēts, jo uzņēmumam ir laba reputācija un vadība, turklāt ir viena no lielākajām šī sektora kompānijām Latvijā. Tirgū patlaban strādā tikai aptuveni 4-5 uzņēmumi, kas var apstrādāt lielu skaitu parādu, stāsta kompānijas pārstāvji.

Par SIA «Creditreform Latvija» 99,5% kapitāldaļu tiešo īpašnieku kļuvis Luksemburgā reģistrēts uzņēmums «B2Kapital Holding S.a.r.l.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lai gan tiešais SIA «Creditreform Latvija» 99,5% kapitāldaļu īpašnieks mainījies, tā gala īpašnieks joprojām ir Norvēģijas «B2Holding» grupa, kura iegādājās «Creditreform Latvija» 2014.gadā.

Līdz šim 99,5% SIA «Creditreform Latvija» kapitāldaļu īpašnieks bija Nīderlandē reģistrētā kompānija «Ultimo Netherlands B.V.», bet pirms tam no 2014. līdz 2015.gadam tiešais daļu tiešais īpašnieks bija Norvēģijā reģistrētais «B2Holding AS». Gan «Ultimo Netherlands B.V.», gan jaunais kapitāldaļu tiešais īpašnieks «B2Kapital Holding S.a.r.l.» ir «B2Holding AS» meitas uzņēmumi.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku sarakstā komercreģistrā ierakstītas 23.augustā.

Pārējās 0,5% pamatkapitāla daļas pieder Vācijā reģistrētajai kompānijai Verband Der Vereine Creditreform.

Paus konsults, audzējot apgrozījumu par 71%, pakāpies uz nozares augstākā goda pjedestāla pakāpiena. TOP 10 parādu piedziņas uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn palielinājies gandrīz par 50%, tomēr šis skaitlis neatspoguļo nozares tendences, jo galvenie pieauguma «vaininieki» ir trīs uzņēmumi, kuru apgrozījums mērāms miljonos: UAB Gelvora filiāle Latvijā, SIA Paus Konsults un Lindorff Oy Latvijas filiāle.

UAB Gelvora filiāles Latvijā apgrozījums pērn uzšāvies gaisā, pieaugot gandrīz piecas reizes - līdz 1,1 milj. Ls, turklāt 2011. gads ir pirmais, kurš noslēgts ar peļņu (254,0 tūkst. Ls) kopš filiāles dibināšanas Latvijā 2009. gadā. Uzņēmuma pamatapgrozījumu veido cesijas darījumu rezultātā iegūtie ienākumi.

«Esam aktīvi darbojušies cesijas darījumu sektorā, uzpērkot dažādu uzņēmumu prasības pret parādniekiem, kā arī palielinājuši sadarbības apjomu ārpustiesas piedziņā, kā klientus piesaistot vairākus Latvijas TOP 20 uzņēmumus,» atzīmē UAB Gelvora filiāles Latvijā biznesa attīstības vadītājs Jānis Lukaševskis. SIA Paus konsults Juridiskā departamenta direktore Aija Zirne apgrozījuma pieaugumu skaidro ar iepriekšējos gados nodoto lietu skaitu, jo cilvēki parādus maksā pakāpeniski, pēc grafikiem u.tml., turklāt palielinājies arī lietu skaits ar piedziņas izdevumiem.

Ekonomiskā pagrimuma laikā vajadzība pēc parādu piedziņas pakalpojumiem neaug, līdz ar to notiek rīvēšanās par esošajiem klientiem.

Nozarē darbojas vairāk nekā 70 kompānijas, vērā ņemamas ir apmēram padsmit, pārstāvētas gan ārvalstu – pārsvarā Skandināvijas, gan vietējo īpašnieku dibinātās kompānijas, nozarē nodarbināti ap 400 cilvēku. «Tirgū komfortabli var strādāt 6–7 nopietnas kredītmenedžmenta kompānijas. Droši vien paliks starptautiskās firmas pat tad, ja patlaban tās darbojas ar zaudējumiem, to mātes kompānijas ir ieinteresētas atrasties konkrētā tirgū,» spriež SIA Balt Risk valdes locekle Gaļina Seržante.

«Turpmāk varētu kristies parādu skaits, jo pēdējos divus gados nav notikusi kreditēšana, bet atgūto parādu summas palielināsies. Līdz ar to mums saruks apgrozījums, bet peļņa palielināsies – augs rentabilitāte. Savukārt tālākas prognozes liedz veikt vēlēšanu tuvošanās — šobrīd ir tikai populistiski saukļi, pēc tām paredzama līdzīga situācija kā pēc pašvaldību vēlēšanām — ar budžeta griešanām un nodokļu celšanu,» tā SIA Paus konsults valdes loceklis Mārcis Katajs. Vislabāk parādu piedziņas kompānijām ir strādāt tad, kad ekonomika attīstās. «Cilvēki iet, skrien, dara — cita dinamika. Krīzes laiks nav ne viegls, ne patīkams arī parādu piedziņas uzņēmumiem, tas ir daudz sarežģītāks, darbiniekiem psiholoģiski smagāks,» rezumē SIA Creditreform Latvijā valdes loceklis Māris Baidekalns.

Parādu piedzinējiem pērn bijuši ļoti dažādi rezultāti - vieni spējuši palielināt apgrozījumu, savukārt citiem darbības apjomi samazinājušies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Kopumā TOP 10 parādu piedzinēju apgrozījums pērn samazinājies par 12% un bijis 4,99 milj. Ls apmērā. Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati liecina, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits palicis tādā pašā līmenī kā 2009. gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%. Savukārt B2B segmentā redzams ievērojams kritums - salīdzinot ar 2009. gadu, par 43% samazinājies iesniegto lietu skaits, bet to summa kritusies vairāk nekā uz pusi (54%). Kopumā iesniegto lietu skaits pērn samazinājies par 5,4%, bet summa - par 3,9%, un nozares kompāniju rezultāti jāskata kontekstā ar nozares attīstības negatīvajām tendencēm.

Pieaudzis eirozonas parādu krīzes izraistītu uzņēmumu bankrotu skaits, bet šādas tendences turpinājums var likt 1,5 miljoniem eiropiešu zaudēt savas darba vietas, secināts Creditreform pētījumā, vēsta AFP.

Kompānijas ikgadējā maksātnespējas ziņojumā norādīts, ka Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā un Šveicē pērn bijuši 175 tūkstoši uzņēmumu maksātnespējas gadījumu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugums 0,3% apmērā.

Pieaugušais maksātnespējas gadījumu skaits apdraud 1,5 miljonu eiropiešu darbavietas, kas ir pieaugums 7,1% apmērā, salīdzinot ar gadu iepriekš. Savukārt, 2009. gadā uzņēmumu maksātnespējas apdraudēja divus miljonus darba vietu, norāda kompānija.

Situācija šogad var pasliktināties vēl vairāk, kas saistīts ar to, ka daudzi vidējie uzņēmumi uz finanšu tirgu izaicinājumiem reaģē novēloti. Creditreform norāda, ka katrs trešais maksātnespējas gadījums piemeklējis kompāniju, kas strādā pakalpojumu sektorā.

Norvēģijas finanšu kompānija B2Holding, kas darbojas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tirgos, paziņojusi, ka ir iegādājusies lielāko Polijas uzņēmumu, kas nodarbojas ar parādsaistību portfeļu iegādi un parādu piedziņu, Ultimo.

Ultimo turpmāk kļūs par B2Holding uzņēmumu grupas sastāvdaļu. Latvijā un Baltijas valstīs to pārstāv uzņēmumi B2Kapital, Creditreform Latvija, Creditreform Lietuva, Creditreform Eesti un OK Incure, informēja B2Kapital valdes loceklis Gints Vīns.

B2Holding Ultimo iegādājās no starptautiskā investīciju fonda Advent International un mazākuma akcionāriem, kas investēja Ultimo grupā 2006. gada oktobrī. 2013. gadā Ultimo noslēdza lielāko «slikto» patēriņa kredītu parādu portfeļa darījumu Polijas tirgū.

B2Holding uzņēmuma galvenā mītne atrodas Oslo, Norvēģijā. Uzņēmums līdz šim ir bijis pārstāvēts Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tirgos.

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.

Tas ir bezatbildīgi, melīgi un neprofesionāli, lai kādu motīvu dēļ tas arī ticis darīts. Runa ir par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas skaļo paziņojumu, ka SWIFT (Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība) Latviju ir iekļāvusi augsta riska valstu sarakstā.

Izrādās, tie ir meli. Kā norāda FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš, SWIFT reģionālā pārstāvniecība ir informējusi Latvijas atbildīgās iestādes, ka šīs organizācijas rīcībā nav informācijas par SWIFT lēmumiem saistībā ar augsta riska valstu sarakstu veidošanu. Ir nožēlojami, ka finanšu ministre nav tik kompetenta un profesionāla, lai zinātu, ka SWIFT kā organizācija neveido banku vai valstu sarakstus pēc kādiem kritērijiem un neaiztur maksājumu ziņojumus.

Cīņu ar naudas atmazgāšanu pastiprināt ar apzinātiem meliem, kas grauj uzticību Latvijas finanšu sektoram, ir, mazākais, bezatbildīgi.

Kā norādīts SWIFT informācijā – SWIFT ir neitrāla organizācija, kas nodrošina ziņojumu apmaiņas pakalpojumu un nav iesaistīta kādā finanšu transakciju kontroles vai uzraudzības sistēmā. Tā ir publiski pieejama informācija, kuru var atrast jebkurš, vienkārši ieguglējot. Tas tikai nozīmē vienu – finanšu ministre meloja un apzināti izplatīja nepatiesu informāciju. Turklāt tūlīt pēc tam sekoja paziņojums FKTK mājaslapā, kur norādīts: par mūsu sektora uzraudzību atbildīgās institūcijas šodien ir apstiprinājušas, ka minētā informācijas apmaiņa gan iekšzemē, gan starptautiskajā vidē notiek netraucēti un ierastajā kārtībā. Šādi meli no tik augstas amatpersonas par tik jutīgu tēmu kā banku sektors un tā kredibilitāte ir tīša kaitniecība.

Noslēgusies Latvijas Krājbankas patēriņa kredītportfeļa nodošana Norvēģijas kompānijas AS B2Holding meitas sabiedrībai SIA B2Kapital, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvji.

Tādējādi sākot ar 2.septembri kredītportfelī ietilpstošās saistības pret Latvijas Krājbanku ir nodotas SIA B2Kapital, kas pārvaldībai un ikdienas kredītportfeļa apkalpošanai kā partneri izvēlējusies SIA Creditreform Latvija.

Augustā un septembrī par jauno maksājumu veikšanas kārtību, kas stājusies spēkā ar 2. septembri, tika informēti visi tie Latvijas Krājbankas klienti, kuru saistības ietilpst nododamajā kredītportfelī.

Visu klientu parādsaistību līgumiskie noteikumi paliek spēkā un netiek mainīti, tādēļ Latvijas Krājbankas klientiem nav jādodas uz banku vai Creditreform Latvija biroju, lai pārslēgtu līgumus ar uzņēmuma daļas ieguvēju SIA B2Kapital.

Ievērojami samazinājušies gadījumi, kad uzņēmēji pieprasa priekšapmaksu. Tā liecina SIA Creditreform Latvijā ikgadējais pētījums par pārdošanas nosacījumu un maksājumu kavējumu tendencēm darījumos starp juridiskām personām (B2B) Latvijas tirgū.

2010. gadā 23,5% no visiem darījumiem uzņēmēji noteica simtprocentīgu priekšapmaksu pirms preču piegādes vai darbu izpildes, bet 2011. gadā tie bija 18,4% no visiem darījumiem, savukārt 2012. gadā darījumi ar apmaksu pirms preču piegādes vai darbu izpildes veidoja vien 10,1%.

Straujāk nekā iepriekšējos gadus ir pieaudzis darījumu skaits ar līgto apmaksas termiņu no 8 līdz 14 dienām pēc preču piegādes vai darbu izpildes – par 22,5%. Šāds apmaksas termiņš 2012. gadā ir ticis noteikts biežāk nekā 2011. gadā, kad vairums uzņēmēju līgumos paredzēja 15–30 apmaksas dienu termiņu pēc preču piegādes vai darbu izpildes. Pētījums arī atspoguļo tendenci 2012. gadā līgumus slēgt uz klientiem labvēlīgākiem nosacījumiem ar garāku apmaksas termiņu. Pērn līgumos noteiktais vidējais darījumu apmaksas termiņš bijis 30,5 dienas pēc preču piegādes vai darbu izpildes, un tas ir par 0,8 dienām vairāk nekā 2011. gadā.

SIA Creditreform Latvijā interneta portāls www.crediweb.lv kopš 21. aprīļa ir vēl viena vietne, kurā elektroniskā veidā var iegādāties Latvijas uzņēmumu finanšu datus – bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu.

SIA Creditreform Latvijā valdes loceklis Māris Baidekalns pastāstīja, ka informācija par uzņēmumiem tiek iegūta SIA Lursoft IT, kā arī no pašiem uzņēmumiem un Uzņēmumu Reģistra. Visi šie informācijas avoti tiek izmantoti, lai veidotu savus produktus un piegādātu klientiem.

Pagaidām crediweb.lv reģistrētie lietotāji lielākoties var nopirkt finanšu informāciju par 2007. un 2008. gadu. Jāatzīmē, ka uzņēmumu finanšu informācijas cena crediweb.lv ir tieši tāda pati kā SIA Lursoft IT portāla www.lursoft.lv lietotājiem. Viena uzņēmuma bilance maksā 3 latus, bet peļņas un zaudējumu aprēķins 2 latus.

25 lielākie Latvijas mazumtirgotāji 2011. gadā valstij nodokļos samaksājuši 154,7 miljonus latus, liecina Dienas Biznesa sadarbībā ar Creditreform Latvijā veiktais pētījums.

«Mazumtirdzniecības uzņēmumi ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā starp visām nozarēm. Līderis samaksāto nodokļu ziņā ir SIA Maxima Latvija, kura kopējie aprēķinātie nodokļi 2011. gadā bija 55,8 miljoni latu, bet samaksātie – 57,0 miljoni latu. Procentuāli lielāko daļu no kopējās summas veidoja pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Otrs lielākais nodokļu maksātājs ir SIA Rimi Latvia ar aprēķināto nodokļu kopsummu 34,4 miljoni latu, bet samaksāto – 34,1. Tālāk lielāko nodokļu maksātāju skaitā ierindojās Mego, Palink, DT Mobile, Stockmann u.c.,» uzskaita SIA Creditreform Latvijā mārketinga speciāliste Kristīne Veinberga.

85,3% TOP 500 uzņēmumu nodrošinājuši labu maksātspēju, liecina SIA Creditreform Latvijā veiktais pētījums par Latvijas 500 lielāko uzņēmumu maksātspēju.

TOP 500 uzņēmumu grupā nostiprinājušies tie komersanti, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bija virs septiņiem miljoniem latu. Lielākā daļa šo uzņēmumu biznesu attīstījuši daudzu gadu garumā un sekmīgi nostiprinājušies noteiktos tirgus segmentos, vairākums spējuši arī nodrošināt un saglabāt pietiekami stabilu finansiālo stāvokli, secināms pēc SIA Creditreform Latvijā uzņēmumu kredītspējas risku vērtēšanas sistēmas CrefoScore datiem.

Savukārt tādu, kuru maksātspējas vērtējums atbilst vidēja riska vai nedaudz zem vidējā riska līmeņa arī nav mazs - 11% no to kopējā skaita. Gada laikā lielākie uzņēmumi nostabilizējušies. Uzņēmumi, kuriem iepriekšējos gados maksātspēja bijusi laba, arī šogad tā ir tik pat stabila vai uzlabojusies. Savukārt tie uzņēmumi, kuru maksātspēja pērn sasvārstījusies, ir vai nu tikuši atpakaļ ierindā vai arī saskārušies ar maksātnespējas problēmām.

Degvielas tirgotājs Neste Latvija uzsver, ka ilgstoši mēģinājis risināt parāda atdošanas jautājumu ar taksometru kompāniju Smile Taxi, un tikai pēc tam kad tas nav devis rezultātu pieteica taksometru kompānijas maksātnespēju.

Neste Latvija atgādina, ka 2008.gada martā SIA Zelta bulta parāds uzņēmumam bija apmēram 12 tūkst. latu. Neveiksmīgu pārrunu ar klientu un neregulāru atmaksu veikšanu rezultātā, nepanākot vienošanos par parāda atmaksu, 2008.gada septembrī tika piesaistīts kredītpiedzinējs - uzņēmums SIA Creditreform Latvija. Pēc maksājuma grafika saskaņošanas, SIA Zelta bulta turpināja veikt nelielus maksājumus, bieži neievērojot grafiku. Pēdējais maksājums 100 Ls apmērā no SIA Zelta bultas ir saņemts 2009. gada 4. jūnijā, pēc kā turpmāk ne maksājumi, ne informācija no klienta vairs nav saņemti.

Detalizētas atskaites SIA Zelta Bulta tāpat kā visiem pārējiem klientiem tika nosūtītas reizi mēnesī. Ar SIA Creditreform Latvija starpniecību tika veiktas visas nepieciešamās parāda piedzīšanas darbības, kā rezultātā SIA Neste Latvija, iepriekš brīdinot debitoru (2009. gada 16. jūlijā tika nosūtīta ierakstīta vēstule), 2009. gada 6. oktobrī pieteica tā maksātnespēju. Uz šo brīdi parāds sastāda 3427 latus.

Šogad pirmajā pusgadā 72 % no visiem veiktajiem darījumiem norēķinos tiek izmantota priekšapmaksa vai daļēja priekšapmaksa, liecina kredītpiedziņas kompānijas Creditreform veiktais pētījums.

Pagājušajā gadā tajā paša laika posmā tādu norēķinu kārtību izmantoja 55 % gadījumos.

2008.gada pirmajā pusgadā 45 % no aptaujātajiem uzņēmumiem preču un pakalpojumu pārdošanu veica ar dažādu termiņu pēcapmaksas noteikumiem, tad šogad situācija krasi izmainījusies. Šī gada pirmajā pusgadā ar pēcapmaksas nosacījumiem vairs savas preces un pakalpojumus pārdeva tikai 28 % aptaujātie uzņēmumi. Tādējādi, baidoties no maksājumu kavējumu vai vispār nesamaksāšanas riska, atliktie maksājumi darījumos nokritušies par 17 procentpunktiem. Turklāt ievērojami īsāki kļuvuši arī pēcapmaksas vidējie termiņi.

Pērn vidējais maksājuma kavējums sarucis līdz 11,2 dienām, liecina SIA Creditreform Latvijā veiktais pētījums par pārdošanas nosacījumu un maksājumu kavējumu tendencēm darījumos starp juridiskām personām vietējā tirgū.

2011. gadā klienti, kuri krīzi pārdzīvojuši sekmīgi un saglabājuši sadarbības partneru uzticību, varēja cerēt arī uz pretimnākošākiem apmaksas nosacījumiem. Nozīmīga daļa uzņēmēju nav pakļāvuši savu darbību papildu riskam un lielāko daļu darījumu slēguši tikai ar priekšapmaksu.

2011. gadā līgumos noteiktais vidējais darījumu apmaksas termiņš bijis 29,7 dienas pēc preču piegādes vai darbu izpildes, kas ir par 4,4 dienām jeb 17,4% ilgāks nekā 2010. gadā. Pētījums rāda, ka, kopā ņemot apmaksas nosacījumus pirms preču piegādes un darījumus ar termiņu līdz 14 dienām pēc preču piegādes, 2011. gadā tie veido 52%, kas ir tikai par 0,3% vairāk nekā 2010. gadā, tādējādi uzņēmēju piesardzība saglabājas. 2011. gadā novērojama arī otra tendence - divkārt ir pieaudzis darījumu skaits, kur līgtais apmaksas termiņš pēc preču piegādes ir vairāk nekā 61 diena. 2011. gadā šādi darījumi veidoja jau 9%. «To noteikušas tendences būvniecības nozarē 2011. gadā. Nozaru griezumā būvnieku uzņēmumos vidējais noteiktais maksājuma termiņš 2011. gadā bijis 26,8 dienas, kas ir straujš pagarinājums, salīdzinot ar 19,9 dienām 2010. gadā. Pieaugot investīcijām valstī, pēc ievērojama krituma 2010. gadā būvniecības tirgus diezgan strauji ir atdzīvojies, it īpaši Rīgā un Jūrmalā. Iemesls pozitīvajiem rezultātiem būvniecībā ir aktīvāka Eiropas struktūrfondu apguve.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad. Labākas izaugsmes iespējas šobrīd lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos, saka eksperts.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Latvijas lats un ar tā noturību saistītā Baltijas valstu valūtu stabilitāte ir viens no pieciem riska faktoriem, kas var apdraudēt eirozonas stabilitāti šogad, raksta Reuters.

Eiropas ekonomiku šogad ietekmēs Vācijas parlamenta vēlēšanas, Īrijas referendums, Baltijas valstu valūtu stabilitāte un Krievijas/Ukrainas gāzes konflikta tālāka virzība.

Kā pirmais eiro zonas ekonomiku ietekmējošais faktors tiek minēts Vācijas parlamenta vēlēšanas.

Eiropas ekonomiku var ietekmēt Baltijas valūtu stabilitāte Tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsīs tam, kāda tiks izveidota Eiropas lielākās ekonomikas - Vācijas parlamenta koalīcija. Ja izveidosies centriski labēja koalīcija, kuru pēc analītiķu domām varētu veidot Vācijas Kristīgo demokrātu partija, Kristīgo sociālā savienība un Brīvo demokrātu partija, varētu tikt lemts par pastiprinātu banku sektora attīrīšanu no toksiskajiem aktīviem uzkraujot papildus slogu Vācijas nodokļu maksātājiem.

Ārvalstu uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē. Kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus, uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.

Šādas atziņas iekļautas Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pētījumā par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai, kas tika prezentēts ceturtdien, 26.maijā, informē padomes projektu direktore Marta Jaksona .

To apstiprina uzņēmēju teiktais (citāti no ziņojuma):

«Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema.»

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Saeimā iesniegto priekšlikumu – paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem «čaulas» uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu.

FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā «ofšoru nodokļa» ieviešanā:

1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija – apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis risks tiek pārnests uz plašāku klientu loku (rezidentiem).