«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Mūsdienu formu, kas praktiski visā pasaulē uzveikusi kapitālismu, ar pārliecību var nosaukt par finanšu kapitālismu. Tas, pirmkārt, attiecas uz to lomu, kuru šodienas pasaules uzbūvē spēlē pasaules finanses un tās radītais globālais finanšu tirgus.

Šodien, kā vēl nekad, pasaule dzīvo ar devīzi nauda atrisina visu (nu vai gandrīz visu). Gan ekonomikas, gan zinātnes, gan tehnikas progresu, kā arī visus citus cilvēces dzīves svarīgos aspektus uz priekšu virza nauda. Ja nepieciešams realizēt uzrāvienu kādā no cilvēces darbības frontēm, vai tās būtu augstās tehnoloģijas vai kino šedevru radīšana, tur tiek novirzīti finanšu resursi. Visas atlikušās panākumu radīšanas komponentes pēc tam rodas kā ar burvju nūjiņas mājienu.

Pie tam, naudai vispār nerūp cilvēces progress un vēl jo vairāk - tā nenodarbojas ar labdarību. Nauda vienkārši pārvietojas tur, kur tā vislabākajā veidā var radīt jaunu naudu.

Telekomunikāciju tirgū jau notiek un vēl arī gaidāmas spēku samēru izmaiņas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākie telekomunikāciju uzņēmumi ir paziņojuši pirmā pusgada rezultātus, kā arī ir kļuvuši pieejami pagājušā gada individuālie un konsolidētie pārskati. 2016. gadā Lattelecom konsolidētais apgrozījums bija 189 milj. eiro (2015. gadā – 187 milj. eiro), Latvijas mobilais telefons (LMT) – 190 milj. eiro (2015. gadā – 180 milj. eiro), liecina crediweb.lv dati. Arī 2017. gada pirmajā pusgadā Lattelecom grupas apgrozījums veidoja 90,6 milj. eiro, savukārt LMT ziņo par apgrozījumu šī gada pirmajos sešos mēnešos – 97 milj. eiro – par 9% vairāk nekā pērn šajā periodā, kas nozīmē, ka, iespējams, var runāt par līdera maiņu nozarē. Tai pat laikā uzņēmumu individuālie apgrozījumi 2016. gadā vēl atšķiras par 4,4 milj. eiro, priekšā esot Lattelecom.

Par maksātnespējīgu pasludināts viens no Latvijas «veiksmes stāstiem» kompānija Vitrum, kas pirms pāris gadiem saņēma ES fondu miljonu, vēl pirms diviem gadiem apgrozīja 20 miljonus eiro un bija arī Microsoft sadarbības partneris.

Kā liecina Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts, par kompānijas administratoru apstiprināts Andris Puide. Viņš DB sacīja, ka Vitrum kreditori viena mēneša laikā no šodienas var pieteikt savus kreditoru prasījumus, taču atteicās pa telefonu izpaust, kāda šobrīd ir uzņēmuma bilances situācija. Vitrum vienīgais valdes loceklis ir Jurijs Baskakovs, liecina Crediweb dati. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 100 tūkstoši Ls. Vitrum ražo bāru mēbeles, veikalu iekārtas, aukstuma iekārtas, logus, durvis, noliktavu iekārtas, plauktu sistēmas un citu produkciju.

2009. gada sākumā uzņēmums izvēlējās ražot profesionālās elektriskās virtuves iekārtas. «Mūsu uzdevums – visas mūsu nozares importu aizvietot ar Vitrum ražojumiem un no tirgus «aizvākt» lēto produkciju no Ķīnas un Turcijas,» toreiz savas ambīcijas atklāja J. Baskakovs. Uzņēmējs uz jauno produkciju lika lielas cerības, cerot, ka apjomi varētu pieaugt un ar to varētu aizvietot līdzīgu lēto preču importu. 2008.gadā Vitrum apgrozīja 20 miljonu latu un eksports bija ap 70%. DB arī vēstīts, ka 2008.gadā Vitrum noslēdza līgumu ar informācijas tehnoloģijas kompāniju Microsoft par autorizētu iekārtu un mēbeļu piegādi. Tieši ar Microsoft Vitrum savulaik saistīja lielas cerības.

Par Latvijas bagātāko sievieti saskaņā ar Baltic Screen pētījumu kļuvusi AS Grindeks līdzīpašniece Anna Lipmane, viņai seko Ieva Plaude-Rēlingere un Tatjana Kargina.

Pirms diviem gadiem Latvijas bagātāko sieviešu pirmā desmitnieka kopējais īpašumu novērtējums bija 211 miljoni latu, pērn bija palikuši pieticīgie 105 miljoni, bet nu šī kopsumma sarukusi vēl iespaidīgāk – līdz 76 miljoniem latu. Tomēr, kā norāda saraksta veidotāji no Baltic Screen, visas simt jaunajā sarakstā minētās daiļā dzimuma pārstāves joprojām uzskatāmas par pilntiesīgām miljonāra statusa īpašniecēm. Turklāt šo statusu ir nodrošinājuši visdažādākie faktori, un nozīmīgākais nebūt nesaucas «sava vīra sieva».

Turpinās pēckrīzes tendences – jauno uzņēmumu skaits un kopējais pamatkapitāls samazinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīga un tās apkārtne ir ekonomiski visaktīvākais Latvijas reģions, tajā pašā laikā lielākā vai mazākā mērā tas ir pakļauts līdzīgām tendencēm, kas raksturīgas citiem reģioniem un visai Latvijai kopumā. Vērtējot tādus rādītājus kā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, kā arī to kopējais pamatkapitāls, redzams, ka turpinās pēckrīzes tendences – jauno uzņēmumu skaits samazinās, tāpat kā sarūk šo uzņēmumu kopējais pamatkapitāls.

Triju gadu laikā jaunreģistrēto sabiedrību skaits galvaspilsētā sarucis par trešdaļu – līdz 6,9 tūkstošiem 2016. gadā, to pamatkapitāls vēl vairāk – par divām trešdaļām, liecina crediweb.lv dati. Apmēram par trešdaļu jauno uzņēmumu skaits sarucis arī tādās Latvijas pilsētās kā Ventspils, Valmiera un Rēzekne. No šāda aspekta jāizceļ Daugavpils, kurā triju gadu laikā nav bijis vērojams konstants jauno uzņēmumu skaita kritums un būtībā tas saglabājies samērā stabils.

Piecu gadu laikā, kopš 2011. gadā Lietuvas kompānija Pigu iegādājās vietējo interneta veikalu 220.lv, interneta veikals ir kļuvis par lielāko Latvijā savā nozarē, tā īpašniekam Pigu Latvia apgrozot 25,5 miljonus eiro 2015. gadā.

Vēl 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums bija sasniedzis 16,5 miljonu eiro. Gada laikā ievērojami ir palielinājies ne tikai uzņēmuma apgrozījums, bet arī peļņa – līdz 125,5 tūkstošiem eiro pērn, audzis arī darbinieku skaits un samaksātie nodokļi.

Uz otro vietu noslīdējis vietējā kapitāla internetveikals 1a.lv, kura īpašnieks Mobilukss pērn apgrozījis 23,0 miljonus eiro un nopelnījis 35,8 tūkstošus eiro.

Visu TOP 10: Lielākie internetveikali, pēc neto apgrozījuma 2015. gadā skatieties raksta galerijā!

Avots: crediweb.lv atlase (Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta dati). Atlasīti uzņēmumi, kuru pamata nodarbošanās ir plaša patēriņa preču tirdzniecība internetā

Pagājušajā nedēļā — 16. jūnijā reģistrēts uzņēmums SIA LMPT ar ievērojamu pamatkapitālu — 648 tūkst. Ls, liecina informācija Uzņēmuma reģistrā.

LMPT 100% īpašnieks ir Ralfs Kļaviņš. Viņš ir arī amatpersona vairākos ar ostas darbību saistītos uzņēmumos, liecina informācija crediweb.lv. Ralfs Kļaviņš ir valdes priekšsēdētājs Rīgas tirdzniecības ostā un Latmorporttrans, valdes loceklis uzņēmumā Piejūras investīcijas, savukārt darbojas padomē šādās kompānijās: Rīgas 1. saldētava, Rīgas ostas elevators, Skonto-Metāls, Rīgas centrālais termināls, Baltijas tranzīta serviss, Rīgas tirdzniecības osta un Riga Fertilizer Terminal.

LMPT vienīgā amatpersona ir valdes loceklis Andis Kļaviņš, kurš ir amatpersona vairākos uzņēmumos: pārtikas vairumtirgotājā Premia FFL, konsultāciju uzņēmumā Aconsult un ar ostas darbību saistītos uzņēmumos — Rīgas tirdzniecības osta un Latmorporttrans (juridiskā adrese Eksporta 7). BNS informācija liecina, ka Rīgas Tirdzniecības ostas īpašnieki ir trīs Latvijā reģistrētas kompānijas — Piejūras investīcijas (44%), BTH Rīga (44%) un Latmorporttrans (12%).

Konkurence telekomunikāciju nozarē jau daudzus gadus ir ļoti asa, Latvijas ārējie tirgi – no vienas, austrumu, puses, joprojām ir samērā ģeopolitiski nestabili, no otras, rietumu, puses, Brexit ir sašūpojis lielas tirgus masas, kā ietekmē arī mūsu valsts iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes ik pa brīdim tiek samazinātas.

Tas nozīmē lēnāku izaugsmi gan uzņēmumu līmenī, gan iedzīvotāju ienākumu griezumā. Lai gan Latvijas ekonomika nenoliedzami atrodas sarežģītā fāzē, telekomunikāciju nozares pārstāvji spriež, ka šie procesi biznesa vidē ir normālas parādības, ar kurām rēķinās ikviens: ir vieglāki, ir grūtāki posmi, bet ilgtermiņā tie veicina attīstību, neļauj uzņēmumiem ieslīgt pašapmierinātībā. Turklāt nereti ir tieši otrādi – nestabilitāte apkārt rada pieprasījumu pēc biežākas saziņas un informācijas apmaiņas, kas savukārt stimulē pieprasījumu pēc pakalpojumiem.

Visu rakstu par Latvijas telekomunikāciju nozari lasiet 23. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Pazīstamais šovbiznesa pārstāvis un Ikšķiles novada domes deputāts Kaspars Upaciers, kurš vairāk pazīstams kā Ufo, nodibinājis firmu Pastum Pastum.

Par to liecina Komercreģistra informācija. SIA Pastum Pastum reģistrēta 11. oktobrī un tās reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 100 Ls. Kaspars Upaciers ir vienīgais uzņēmuma valdes loceklis.

Pats uzņēmuma dibinātājs DB gan atteicās no plašākiem komentāriem, nevēloties stāstīt, ar ko jaundibinātā firma nodarbosies, jo tā esot privāta lieta. Uzņēmējs ir valdes loceklis arī kompānijā SIA Medianet, liecina Crediweb informācija.

Konditoreja Daile pēc triju mēnešu pārtraukuma atsākusi darbu.

Uzņēmumā DB uzzināja, ka konditoreja atvērta jau divarpus dienas un šobrīd tajā strādā daļa bijušo darbinieku – pārdevējas un konditores. Ar uzņēmuma saimnieku DB pagaidām neizdevās sazināties. Kā novēroja DB, konditorejā veikts kosmētiskais remonts, produkcijas sortiments saglabājies līdzšinējais.

Jau ziņots, ka Daile darbu pārtrauca februāra pirmajā pusē pēc uzņēmuma īpašnieces Maijas Dzenovskas nesaskaņām ar sadarbības partneri, kura vārdu viņa nenosauca.

DB jau ziņoja, ka Dailes darbinieki bija lielā neskaidrībā par turpmāko. Lai gan īpašniece solīja darbu atsākt, tas nenotika. Daļa Dailes darbinieku aprīļa beigās jau vērsušies tiesā, jo nav saņēmuši samaksu par padarīto un dīkstāvi, parāds kopumā pārsniedzis 14 tūkstošus Ls.

Latvijas biškopības biedrības izsludinātajā 0.5 miljonu eiro vērtajā iepirkumā par medus un citu biškopības produktu popularizēšanu par uzvarētāju atzīta BB Aģentūra.

Par to liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums par lēmuma pieņemšanu. BB Aģentūras piedāvātā līgumcena ir 531 tūkstotis eiro.

Latvijas biškopības biedrības (LBB) izpilddirektore Rita Bartuševica informē, ka projektu plānots īstenot ES Tirgus veicināšanas programmas ietvaros. Šis jau ir otrs projekts, ko biedrība gatavojas realizēt. Iepriekšējos trīs gadus īstenots līdzīgs projekts, taču biškopji secinājuši, ka ar to ir par maz, lai mainītu sabiedrības viedokli par biškopības produktiem, tāpēc nolemts turpināt sabiedrības izglītošanu.

Skaidrība par to, vai ES atbalsta šī projekta īstenošanu varētu būt jūnijā vai jūlijā. Atbalsta intensitāte projektā ir 80 %, bet 20 % finansējums ir LBB līdzekļi. Pēc projekta realizēšanas 50 % finansējums būs no ES, bet pārējie 50 % - valsts nauda.

Būvniecības nozare strauji atkopjas, tomēr vēl joprojām ievērojami atpaliek no pirmskrīzes gados sasniegtā.

Ekonomikas lejupslīdes periodā būvniecības nozare, salīdzinot ar tautsaimniecību kopumā, cietusi visvairāk. Tās produkcijas apjoms 2010. gadā faktiskajās cenās, salīdzinot ar 2008.gadu, bija nokrities par 950,9 miljoniem latu jeb 54%. Vislielākais kritums bijis ēku būvniecības (55%) un inženierbūvju apjomiem (27%). Šobrīd nozares ātrā atgūšanās ieguvusi valstisku nozīmīgumu.

Pirmās pozitīvās izmaiņas bija vērojamas jau 2011. gadā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2011. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 6%. Vēl platāks solis sperts 2012. gadā. Pēc provizoriskajiem datiem, būvniecības produkcijas apjoms pērn pārsniedza viena miljarda latu (1,06 miljardi) robežu un pieaugums pret iepriekšējo gadu veidoja 23%. Tomēr šie rezultāti joprojām atpaliek no 2008. gada līmeņa – vien 60%.

Veicot eksperimentu ar slēpto kameru pirms jaunā mācību gada sākuma LTV raidījums de facto pārliecinājies, ka nepilngadīgie var nopirkt alkoholu nelielos veikaliņos un lielveikalā Maxima. Eksperimenta laikā septiņpadsmitgadīgais Toms un piecpadsmitgadīgais Daniels apstaigājuši vairākus veikalus un kafejnīcas mēģinot iegādāties alu.

Vispirms pārbaudītas dažas kafejnīcas Rīgas centrā, par kurām puiši bija dzirdējuši – te alkoholu pārdodot arī nepilngadīgajiem. Tomēr šoreiz eksperimenta dalībniekiem iegādāties alu nav izdevies – bārmene pat norādījusi, lai ejot uz blakus kafejnīcu, jo te esot salikts daudz video kameru un viņa alu nepārdošot.

Eksperimenta dalībnieki tālāk ķērušies pie jauniešiem ierastāka alkohola iegādes veida – veikala. Alu bez problēmām izdevies nopirkt divos mazos veikaliņos Pārdaugavas pusē.

Lielveikalos Rimi un Prisma eksperimenta dalībniekiem alu nopirkt nav izdevies – pārdevējas prasījušas uzrādīt dokumentus un alu nav pārdevušas. Pirms pusgada, šā gada janvārī, de facto veica līdzīgu eksperimentu – toreiz gan Prismā, gan Rimi raidījuma eksperimenta dalībniecei alkoholu nopirkt izdevās.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Lai pasaulē veicinātu cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jau šī gada septembrī 52 valstis, tostarp - Latvija, uzsāks automātisku informācijas apmaiņu par finanšu iestāžu kontiem, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja .

VID ieskatā tas ir būtisks solis, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt nodokļu maksātāja ārvalstīs glabāto naudu, tostarp arī to, kad nodokļu maksātājs gūst ienākumus kā juridiskās personas patiesais labuma guvējs un tādējādi mazinātu iespējas slēpt ienākumus ārzonās.

Pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi pārrobežu krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Ieņēmumi, kas netiek deklarēti un no kuriem netiek nomaksāti nodokļi, ievērojami samazina valsts budžeta ieņēmumus, norāda VID.

Turpmāk reizi gadā iesaistīto valstu nodokļu administrācijas informāciju VID par Latvijas rezidentu finanšu kontiem un ienākumiem iesaistīto valstu finanšu iestādēs. Informācija tiks sniegta gan par fiziskajām, gan arī juridiskajām personām (iekļaujot informāciju par trastiem un nodibinājumiem).

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.