Jaunākais izdevums

Parādu piedzinējiem pērn bijuši ļoti dažādi rezultāti - vieni spējuši palielināt apgrozījumu, savukārt citiem darbības apjomi samazinājušies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Kopumā TOP 10 parādu piedzinēju apgrozījums pērn samazinājies par 12% un bijis 4,99 milj. Ls apmērā. Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati liecina, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits palicis tādā pašā līmenī kā 2009. gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%. Savukārt B2B segmentā redzams ievērojams kritums - salīdzinot ar 2009. gadu, par 43% samazinājies iesniegto lietu skaits, bet to summa kritusies vairāk nekā uz pusi (54%). Kopumā iesniegto lietu skaits pērn samazinājies par 5,4%, bet summa - par 3,9%, un nozares kompāniju rezultāti jāskata kontekstā ar nozares attīstības negatīvajām tendencēm.

SIA Creditreform Latvijā apgrozījums pērn sarucis par 15%, salīdzinot ar 2009. gadu, līdz 1.7 milj. Ls. «Š.g. pirmajā pusē tirgū turpinās iepriekšējās negatīvās sarukuma tendences, īpaši tas jūtams B2B sektorā. Kreditori ir ļoti piesardzīgi, un parādu kvalitāte ir slikta,» teic SIA Creditreform Latvijā valdes loceklis Māris Baidekalns. Viņš piebilst, ka pagājušais gads bijis aktīvs cesiju pirkšanas darījumos.

Šobrīd droši var teikt, ka nozarē dominē divas kompānijas: Creditreform Latvijā un Paus konsults. Paus konsults apgrozījums pēdējos gados konsekventi pieaudzis, uzņēmums ieguvis arī Dienas biznesa sadarbībā ar Lursoft strauji augošā uzņēmuma statusu - Gazele. 2010. gadā kompānijas darbības apjomi audzēti vēl par trešdaļu, kas ļāva sasniegt 1,6 milj. Ls apgrozījumu. SIA Paus konsults Juridiskā departamenta direktore Aija Zirne prognozē, ka darbības pozitīvās tendences turpināsies arī šogad. «Kopš pagājušā gada beigām daudz aktīvāk tiek strādāts arī pie uzņēmuma pakalpojumu pārdošanas, un ir jau redzama atdeve.

Lai veiksmīgi strādātu, ļoti svarīga ir stratēģija,» uzskata A. Zirne. Īpaši straujš apgrozījuma uzrāviens izdevies Sergel - 86%, kas tam ļāvis kļūt par devīto lielāko kompāniju nozarē. Zviedrijas kapitāla uzņēmums darbību Latvijā uzsāka 2008. gadā, tāpēc arī pieaugums pirmajos darbības gados bijis tik straujš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieaudzis parādu skaits nebanku kreditēšanas un elektronisko sakaru nozarēs

Žanete Hāka,19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intervija: Maksājumu kavētāju statistika ir dramatiska

Elīza Grīnberga, speciāli DB,20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizvien ir daudz kredīta maksājumu kavētāju, un nereti cilvēki nezina, kā krīzes gadījumā runāt ar bankas speciālistiem, lai mainītu kredīta nosacījumus, tādēļ izvairās no sarunas, stāsta SIA Ralum vadošais partneris Reinis Kučers, kurš iepriekš strādājis parādu piedziņas jomā, taču tagad izveidojis uzņēmumu, kas konsultēs parādniekus sarunās ar aizdevēju.

Fragments no intervijas:

Pirms vairākiem gadiem vadījāt Parādu piedziņas uzņēmumu asociāciju? Kādēļ pieņēmāt lēmumu mainīt pievērsties parādnieku pusei?

Iepriekšējā pieredze man ir saistīta ar parādu piedziņas jomu un ilgus gadus vadīju Latvijā vadošo parādu piedziņas uzņēmumu Lindorff (tagad Intrum), tajā pašā laikā vadīju Parādu piedziņas asociāciju. Tajā laikā valdībā sākās iniciatīva par likuma tapšanu, kas regulē piedziņas nozari. Tika izveidota darba grupa ar visām iesaistītajām ministrijām un šī brīža nozares uzraugu – PTAC, kā arī lielākajiem tirgus spēlētājiem. Tas bija gana aizraujošs projekts arī man, jo likuma tapšanā pirms tam nebiju iesaistījies. Tolaik likuma veidošana bija interesanta, sākot no histēriskiem smiekliem līdz pat vēlmei raudāt, jo tas, kā notiek komisiju tikšanās un kā tiek argumentēti aspekti likuma tapšanai, nereti sasniedz absurdu. Protams, saprotu atsevišķu ministriju nostāju, taču dažkārt iesaistīto pušu skats ir ārkārtīgi subjektīvs, un no mūsu dalības faktiski nebija nekāda pienesuma, jo tas bija politiski diktēts uzdevums ar pilnīgi skaidru mērķi – ierobežot nozari. Šobrīd gan jāsaka, ka pieņemtā likuma galarezultāts ir vairāk vai mazāk optimāls un nozares dalībnieki ir adoptējušies uzraugošo iestāžu prasībām. Tāpat palīdzēju apvienot Lindorff Baltijas valstīs vienā uzņēmumā, pārņēmām Latvijas Krājbankas portfeli, kas bija arī interesants izaicinājums, jo faktiski bija jāizveido atsevišķa struktūrvienība ar Bankas funkciju. Kad šis gana sarežģītais projekts bija pabeigts un iegājis izpildes stadijā, nolēmu paņemt pauzi pēc gandrīz 15 gadu gara posma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paus konsults, audzējot apgrozījumu par 71%, pakāpies uz nozares augstākā goda pjedestāla pakāpiena. TOP 10 parādu piedziņas uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn palielinājies gandrīz par 50%, tomēr šis skaitlis neatspoguļo nozares tendences, jo galvenie pieauguma «vaininieki» ir trīs uzņēmumi, kuru apgrozījums mērāms miljonos: UAB Gelvora filiāle Latvijā, SIA Paus Konsults un Lindorff Oy Latvijas filiāle.

UAB Gelvora filiāles Latvijā apgrozījums pērn uzšāvies gaisā, pieaugot gandrīz piecas reizes - līdz 1,1 milj. Ls, turklāt 2011. gads ir pirmais, kurš noslēgts ar peļņu (254,0 tūkst. Ls) kopš filiāles dibināšanas Latvijā 2009. gadā. Uzņēmuma pamatapgrozījumu veido cesijas darījumu rezultātā iegūtie ienākumi.

«Esam aktīvi darbojušies cesijas darījumu sektorā, uzpērkot dažādu uzņēmumu prasības pret parādniekiem, kā arī palielinājuši sadarbības apjomu ārpustiesas piedziņā, kā klientus piesaistot vairākus Latvijas TOP 20 uzņēmumus,» atzīmē UAB Gelvora filiāles Latvijā biznesa attīstības vadītājs Jānis Lukaševskis. SIA Paus konsults Juridiskā departamenta direktore Aija Zirne apgrozījuma pieaugumu skaidro ar iepriekšējos gados nodoto lietu skaitu, jo cilvēki parādus maksā pakāpeniski, pēc grafikiem u.tml., turklāt palielinājies arī lietu skaits ar piedziņas izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu nodokļu parādu piedziņas jomā un pilnveidojot nodokļu piedziņā piemērojamos nodokļu normatīvos aktus, ir izdevies panākt, ka šā gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug, informē VID.

Būtiski palielinājušās arī piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas – šī gada astoņos mēnešos piedzīti 189,6 miljoni latu, kas ir par 34% vairāk nekā 2012.gada astoņos mēnešos.

Ja kopš 2008.gada nodokļu parādu kopējam apjomam katru gadu bija tendence pieaugt, tad kopš 2012.gada kopējais parādu apjoms ir salīdzinoši stabils - 2012.gadā nodokļu parādu apjoma pieaugums bija 10%, bet šā gada astoņos mēnešos – 0,6%.

Iemesls tam ir ekonomikas augšupeja, piedziņas rezultātā iekasētie nodokļu parādi un no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 1.janvārim īstenotais nodokļu atbalsta pasākums. Efektīvāku nodokļu parāda piedziņu dienestā ietekmējuši arī tādi faktori kā nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošana un VID iniciētās izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā rīkoties, ja klients nemaksā rēķinus: kā laicīgi paredzēt un novērst šādas situācijas?

"Konsultatīvā sabiedrība "Conventus""",08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pilnpiedziņa ne tikai rallijā: kā pilna parādu piedziņa palīdz biznesa vidē?

Konsultatīvā sabiedrība ''Conventus'',22.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par 27,45% pieaudzis VID iekasēto nodokļu parādu apjoms

Lelde Petrāne,03.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug. Būtiski palielinājušās piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas - šī gada desmit mēnešos piedzīti 243,59 miljoni latu, kas ir par 27,45% vairāk nekā 2012.gada desmit mēnešos, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Ja kopš 2008.gada nodokļu parādu kopējam apjomam katru gadu bija tendence pieaugt, tad kopš 2012.gada kopējais parādu apjoms ir salīdzinoši stabils - 2012.gadā kopējā nodokļu parāda apjoma pieaugums bija 10%, 2013.gada desmit mēnešos kopējais parāda apjoms samazinājies par 2,93%, reāli piedzenamo parādu apjoms samazinājies par 24,50%.

Iemesls tam ir ekonomikas augšupeja, piedziņas rezultātā iekasētie nodokļu parādi un no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 1.janvārim īstenotais nodokļu atbalsta pasākums. Efektīvāku nodokļu parāda piedziņu dienestā ietekmējuši arī tādi faktori kā nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošana un VID iniciētās izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos. Viena no būtiskākajām VID iniciētajām izmaiņām normatīvajos aktos piedziņas efektivitātes uzlabošanai ir grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot iespēju noteikt riska personas statusu nodokļu parādniekiem (fiziskām personām, juridisku personu valdes locekļiem), skaidro dienests. 2012.gada 1.janvārī darbu uzsāka jaunizveidotā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, centralizējot parāda piedziņas procesus un nodrošinot vienveidīgu un vienādas intensitātes piedziņas darbu visā valsts teritorijā attiecībā uz visiem VID administrēto maksājumu veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parādu piedzinējiem pērn nodoti parādi 236,9 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka,26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par negodīgu komercpraksi parādu piedziņas kompānijai 8 tūkst. Ls sods

Sanita Igaune,08.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir atzinis par negodīgu un aizliedzis parādu piedziņas kompānijai IK Regnus īstenot tās komercpraksi, kas izpaudās kā parādnieku informēšana parāda piedziņas procesa ietvaros par komersanta tiesībām veikt noteiktas ar normatīvajiem aktiem pretrunā esošas darbības, piemēram, aprakstīt un pārdot parādnieka kustamo mantu, vērsties policijā, lai uzsāktu kriminālprocesu.

PTAC parādu piedziņas kompānijai ir piemērojis 8 tūkst. Ls naudas sodu. PTAC uzsāka vērtēt IK Regnus īstenoto komercpraksi, ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības.

Lietas izpētes gaitā PTAC secināja, ka komersants parāda piedziņas procesā īstenojis maldinošu un agresīvu komercpraksi, sniedzot nepatiesu informāciju par parādu piedziņas procesu, kā arī par komersanta tiesībām un pilnvarām piedziņas veikšanai. Parādu piedziņas kompānija izsūtījusi parādniekiem vēstules, kur sniegusi šādu informāciju: «Gadījumā, ja pamatparāds un zaudējumi netiks samaksāti, kompānija REGNUS ir pilnvarota pēc sava ieskata izvēlēties un uzsākt jebkādas aktīvas darbības, t.sk., visas Jūsu kustamās mantas, kas atrodas Jūsu vai radinieku dzīvesvietās, aprakstīšanu, izvešanu un pārdošanu izsolē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā pusi no parādu piedzinēju portfeļa veido banku klienti

Žanete Hāka,10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parādu piedziņa: Stabili uz abām kājām

Elīna Pankovska,24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu piedziņas nozarē pēdējos gados vērojama stabilitāte un izaugsme, nozares pārstāvji to prognozē arī turpmāk, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sešas lielākās parādu piedziņas kompānijas pagājušajā gadā kopumā apgrozījušas vairāk nekā 11,4 miljonus eiro. Tas ir vairāk nekā 2013. gadā, kad kopumā tika apgrozīti vairāk nekā 10,58 miljoni eiro, liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedziņas (LĀPP) asociācijas apkopotā informācija. Savukārt šo sešu lielāko kompāniju peļņa 2014. gadā veidoja 2,73 miljonus eiro. Nozares pārstāvji atzīmē – izskatās, ka 2015. gads uzņēmumiem būs līdzīgs kā iepriekšējais, un tas nozīmē nelielu izaugsmi.

Cesijas aug

Nozares dati rāda, ka pēdējos gados ir pieaudzis cesiju skaits, tomēr daļu parādu piedziņas kompāniju tas dara piesardzīgus. Ja 2013. gadā iesniegto cesijas lietu skaits sešās lielākajās parādu piedziņas kompānijās bija 45,32 tūkstoši, tad pagājušajā gadā to skaits sasniedza jau 61,63 tūkstošus lietu. «Analizējot nozares statistikas datus, daudzi uzņēmumi izvēlas ātrāk nekā iepriekšējos gados cedēt savus parādus. Protams, ka cesijas darījumus visaktīvāk realizē bankas, nebanku kreditētāji un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, tomēr arī citu nozaru uzņēmumi daudz biežāk šādu iespēju vismaz apsver. Domāju, ka uzņēmēji sapratuši, ka daudz efektīvāk ir noslēgt cesijas darījumu, saņemt naudu šodien un uzreiz to ieguldīt biznesā, nekā turpināt ieguldīt naudu un cilvēkresursus parādu atgūšanas procesā, tādā veidā atraujot tos no sava pamatbiznesa,» norāda parādu piedziņas uzņēmuma UAB Gelvora Latvijas filiāles biznesa attīstības vadītājs Jānis Lukaševskis. Viņš arī piebilst, ka liela daļa uzņēmēju ir mācījušies no iepriekš pieļautajām kļūdām un analizējuši arī citu kļūdas. Tāpēc uzņēmumu kredītpolitika ir daudz piesardzīgāka, kā rezultātā parādnieku skaits nav tik liels, bet darbs ar parādniekiem notiek plānveidīgi, bieži izvēloties nodot parādus apstrādē ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. SIA Konsultatīvā sabiedrība Conventus valdes loceklis Jānis Krastiņš skaidro, ka tieši uz investīciju rēķina cesijas portfeļos vai arī, sniedzot klientiem rezultatīvākus risinājumus, aug parādu atgūšanas nozares uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parādu piedziņas izmaksu «griestus» būs jānosaka valdībai

Madara Fridrihsone,07.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, cik lielas var būt parādu piedziņas izmaksas, regulēs īpaši valdības noteikumi, taču Parādu piedziņas likumā tiks noteikts, ka šīm izmaksām jābūt samērīgām.

Parādu piedziņas likuma autoru – Ekonomikas ministrijas – valsts sekretārs Juris Pūce valdības komitejas sēdē pirmdien skaidroja, ka optimālā variantā parādu piedziņas izmaksām nevajadzētu pārsniegt paša parāda apmēru, taču nelielu parādu gadījumā bieži veidojoties situācijas, kad parāda piedziņas izmaksas objektīvu iemeslu dēļ pārsniedz paša parāda apmēru.

Tam gan nepiekrita Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), norādot, ka diez vai kādu parādnieku izdosies pārliecināt par to, ka 5 Ls liela parāda piedziņas izmaksas objektīvu iemeslu dēļ sasniegušas 50 Ls.

Viņaprāt, šādos gadījumos parādu piedziņas izmaksas, iespējams, būtu jāsedz nevis parādniekiem, bet gan komersantam, kura labā parāds tiek piedzīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs,22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV parādu piedzinēji draud ar bērnu nolaupīšanu un mirušo pakāršanu kokos

Jānis Rancāns,11.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varasiestādes apturējušas parādu piedziņas kompānijas Goldman Schwartz darbību, kas izmantojusi melus un iebiedēšanu, lai piedzītu nesamaksātus aizdevumus. Kompānijas parādu piedziņas metodes ietvērušas arī draudus nolaupīt kredītņēmēja bērnus, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

ASV Federālā tirdzniecības komisija atklājusi, ka parādu piedziņas kompānijas darbinieki zvanījuši klientiem un teikuši, ka var parūpēties par to nokļūšanu cietumā, kā arī piedraudējuši ar šerifa ierašanos, kas parādniekus nogādās cietumā, lai gan, saskaņā ar ASV likumdošanu, šādu tiesību kompānijai nav. Pie draudiem nogādāt parādniekus cietumā Goldman Schwartz darbinieki neesot apstājušies. Uzņēmums draudējis atņemt parādniekiem bērnus un ievietot tos valdības cietumā. Pati parādu piedziņas kompānija šīs ASV Federālās tirdzniecības komisijas apsūdzības nav komentējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Julianus Inkasso Latvija autostāvvietu klientiem jāatlīdzina nepamatoti ieturētos 10 eiro

Žanete Hāka,13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis SIA ,Julianus Inkasso Latvija rakstveida apņemšanos, kurā sabiedrība apņemas pārtraukt īstenoto negodīgo komercpraksi par parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu 17 eiro apmērā lietās, kurās sabiedrība īstenoja parādu ārpustiesas atgūšanu autostāvvietu pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija uzdevumā, informē PTAC.

Tādējādi sabiedrība ir apņēmusies patērētājiem, kuri laika periodā no 2015.gada 1.jūnija līdz 2017.gada 28.jūlijam ir veikuši pilnu parāda atgūšanas izdevumu (17 eiro) apmaksu, atlīdzināt nepamatoti ieturētos parādu atgūšanas izdevumus 10 eiro apmērā.

PTAC pozitīvi vērtē Sabiedrības sadarbošanos, pārkāpuma atzīšanu, kā arī novēršanu.

PTAC saņēma vairāku patērētāju sūdzības par sabiedrības īstenoto komercpraksi saistībā ar parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu to maksimāli pieļaujamā 17 eiro apmērā lietās, kurās patērētājiem, pārkāpjot autostāvvietu lietošanas noteikumus, tika piemērots līgumsods no pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija.

Patērētāji sūdzībās norādīja, ka, saņemot paziņojumus par neapmaksātiem autostāvvietas pakalpojumiem, bija spiesti maksāt parādu atgūšanas izdevumus maksimālajā - 17 eiro apmērā, lai gan patērētāji saņēma tikai pirmreizējo paziņojumu par parādu. PTAC šādu rīcību atzina par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo sabiedrībai nebija pamata piemērot maksimāli pieļaujamo parādu atgūšanas izdevumu apmēru, kas noteikts 2013.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.61, ja patērētāju parādu lietās bez pirmreizējā paziņojuma nosūtīšanas netika veiktas nekādas papildu darbības, lai atgūtu minētos parādus (veikti telefona zvani, sūtīti atkārtoti paziņojumi par parādu u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nesamaksāti rēķini un ieilguši parādi. Ar kādām sekām jārēķinās?

Elīna Lesničenoka, “TGS Baltic” zvērināta advokāta palīdze,21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms ziemas brīvdienām daudzi atceras seno tautas gudrību par to, ka pirms Ziemassvētku vakara jābūt labestīgiem un jāizlīgst, ja gadās ar kādu sastrīdēties, kā arī jānokārto visi parādi. Pēdējais pieminētais būtu jāatceras ne tikai debitoriem, bet arī kreditoriem – pirms jaunā gada vienlīdz svarīgi ir gan atgūt, gan atmaksāt parādus. Parādu pārvaldnieki nepaļaujas uz brīnumiem, bet gan rīkojas, it īpaši tāpēc, ka tagad ir izdevīgs brīdis to darīt.

Ādolfs Mārtiņš Krauklis, Atgustinaudu.lv Pārdošanas vadītājs, uzskata, ka gada nogales tuvošanās liek gan debitoriem, gan kreditoriem (gan fiziskām, gan juridiskām personām) pārskatīt savu bilanci un aprēķināt personīgo līdzekļu apmēru, lai noskaidrotu, vai tie gada laikā ir palielinājušies vai samazinājušies. Viņš saka, ka tautas gudrība vienmēr būs aktuāla – gada beigās visiem debitoriem un kreditoriem ir jāatmaksā vai jāatgūst parādi, neatliekot to uz vēlāku laiku.

Ā.M.Krauklis kungs atzīst, ka parādu problēmu risināšana ļoti reti saistās ar patīkamām emocijām. Tomēr svētku laikā parādu atmaksu pozitīvi var uztvert gan debitors, gan kreditors. Debitoriem Ā.M.Krauklis iesaka ieguldīt pūles un meklēt gada nogales sniegtos risinājumus un iespējas. Kreditorus viņš aicina nekavēties un, ja nepieciešams, vērsties pie parādu piedziņas uzņēmuma, lai gadu nobeigtu ar sakārtotu bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visvairāk sūdzas par SIA Paus Konsults un UAB Gelvora

Žanete Hāka,11.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā audzis sūdzību skaits par parādu piedziņas uzņēmumu darbu, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotā informācija.

Šogad kopumā saņemtas 30 sūdzības, savukārt pērn attiecīgajā periodā tika saņemtas vien četras sūdzības par šo kompāniju darbu.

Visvairāk neapmierināto ir ar SIA Paus Konsults darbību, par kuru saņemtas 12 sūdzības. Otrajā vietā ierindojusies UAB Gelvora filiāle Latvijā ar 10 sūdzībām. Par Lindorff Oy Latvijas filiāli un SIA Julianus Inkasso Latvija saņemtas divas sūdzības par katru, bet viena sūdzība saņemta par piedziņas uzņēmumiem SIA Creditreform Latvijā, Regnus IK, SIA RT Piedziņas grupa un SIA Rīgas detektīvu aģentūra.

Par parādu piedziņas procesu saņemtas deviņas sūdzības, bet septiņas sūdzības saņemtas par negodīgu komercpraksi, savukārt 14 sūdzības PTAC saņēmis par parādu piedziņas uzņēmumu saistībā ar citām darbībām, piemēram, informācijas nesniegšanu patērētājam, papildus izdevumu aprēķināšana utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Analītiķis: ir četri galvenie scenāriji, kā pasaules valstis izkļūs no krīzes

,19.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā maksājamo nodokļu parādu apjoms turpina kritumu, vienlaikus pieaug nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasētās summas un sarūk dzēsto parādu apmēri

Tāda aina tika rādīta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Interesanti, ka, sarūkot kopējam nodokļu parādam un pieaugot kopbudžeta ieņēmumiem, kopējā parāda īpatsvars no 20,7% 2013. gadā ir sarucis līdz 11,1% 2018. gadā.

Cita aina

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes vadītāja Santa Garanča atgādināja, ka tas laiks, kad nodokļu parāds pārsniedza vienu miljardu latu (1,4 miljardus eiro), ir pagātnē (2013.-2017.g). Proti, pēdējā pusotra gada laikā nodokļu parādu apmērs no 1,29 miljardiem eiro 2017. gada oktobrī ir sarucis līdz 932 milj. eiro šā gada jūnijā. Būtiski samazinājies aktuālo parādu apmērs no 857 milj. eiro līdz 554 milj. eiro, turklāt kā pozitīva ziņa tika vērtēti reāli piedzenamo parādu cipari, kas pie sarūkošā nodokļu parādu apmēra ir pieauguši un šā gada 1. janvārī bijuši 174 milj. eiro apmērā. S. Garanča atzina, ka minētais panākts ar dažādiem instrumentiem. Vienlaikus viņa atgādināja, ka 2018. gadā ir būtiski sarucis dzēsto nodokļu parādu apmērs līdz 460 milj. eiro, savukārt 2016. un 2017. gadā tas pārsniedzis 0,5 miljardus eiro. Kā ļoti pozitīvu tendenci S. Garanča rādīja nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasēto summu kāpumu. Proti, 2018. gadā piedziņas rezultātā iekasēti 554 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir par 127,6 milj. eiro jeb 29,9% vairāk. Jāņem vērā, ka 2015. gadā šādā kārtā tika iekasēts tikai 401 milj. eiro. «Rezultāti sasniegti, pateicoties ne tikai normatīvo aktu izmaiņām,» skaidroja S. Garanča. Viņa savu sacīto pamatoja ar kontu reģistru, kā rezultātā nodokļu administrācijai vieglāk nodrošināties pret iespējamu mantas izvazāšanu. «Analītikas stiprināšana ne tika runājot attiecībā par nodokļu riskiem, bet arī par PVN shēmām, bet svarīgi ir pareizi novērtēt nodokļu maksātājus – klientus – un līdz ar to arī izvēlēties atbilstošus instrumentus,» stāstīja S. Garanča. Analītika rādot situāciju, ka tie uzņēmumi, kuriem maksājamie nodokļi ir samērā nelieli, ir vissliktāk disciplinētie, savukārt visdisciplinētākie ir lielie nodokļu maksātāji (maksā vairāk par 100 000 eiro). VID dati rāda, ka 2018. gadā vidējais termiņā iemaksājušo uzņēmumu īpatsvars ir sasniedzis 59%, bet sapņu latiņa ir 90%. Pēc audita nepaliek tuksnesis, jo, veicot uzrēķinu par trijiem gadiem, tas visbiežāk nav paceļams, tāpēc tiekot saīsināts audita pārskata termiņš, vienlaikus uzņēmējam ir iespēja pārskatīt savu iepriekšējo uzvedību un turpināt strādāt. «Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaudzis uzņēmumu, kuriem veikts audits, izdzīvošanas līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru