Latvijā aizvien ir daudz kredīta maksājumu kavētāju, un nereti cilvēki nezina, kā krīzes gadījumā runāt ar bankas speciālistiem, lai mainītu kredīta nosacījumus, tādēļ izvairās no sarunas, stāsta SIA Ralum vadošais partneris Reinis Kučers, kurš iepriekš strādājis parādu piedziņas jomā, taču tagad izveidojis uzņēmumu, kas konsultēs parādniekus sarunās ar aizdevēju.
Fragments no intervijas:
Pirms vairākiem gadiem vadījāt Parādu piedziņas uzņēmumu asociāciju? Kādēļ pieņēmāt lēmumu mainīt pievērsties parādnieku pusei?
Iepriekšējā pieredze man ir saistīta ar parādu piedziņas jomu un ilgus gadus vadīju Latvijā vadošo parādu piedziņas uzņēmumu Lindorff (tagad Intrum), tajā pašā laikā vadīju Parādu piedziņas asociāciju. Tajā laikā valdībā sākās iniciatīva par likuma tapšanu, kas regulē piedziņas nozari. Tika izveidota darba grupa ar visām iesaistītajām ministrijām un šī brīža nozares uzraugu – PTAC, kā arī lielākajiem tirgus spēlētājiem. Tas bija gana aizraujošs projekts arī man, jo likuma tapšanā pirms tam nebiju iesaistījies. Tolaik likuma veidošana bija interesanta, sākot no histēriskiem smiekliem līdz pat vēlmei raudāt, jo tas, kā notiek komisiju tikšanās un kā tiek argumentēti aspekti likuma tapšanai, nereti sasniedz absurdu. Protams, saprotu atsevišķu ministriju nostāju, taču dažkārt iesaistīto pušu skats ir ārkārtīgi subjektīvs, un no mūsu dalības faktiski nebija nekāda pienesuma, jo tas bija politiski diktēts uzdevums ar pilnīgi skaidru mērķi – ierobežot nozari. Šobrīd gan jāsaka, ka pieņemtā likuma galarezultāts ir vairāk vai mazāk optimāls un nozares dalībnieki ir adoptējušies uzraugošo iestāžu prasībām. Tāpat palīdzēju apvienot Lindorff Baltijas valstīs vienā uzņēmumā, pārņēmām Latvijas Krājbankas portfeli, kas bija arī interesants izaicinājums, jo faktiski bija jāizveido atsevišķa struktūrvienība ar Bankas funkciju. Kad šis gana sarežģītais projekts bija pabeigts un iegājis izpildes stadijā, nolēmu paņemt pauzi pēc gandrīz 15 gadu gara posma šajā nozarē.
Kādēļ orientējāties tieši uz parādniekiem, nevis veidojāt jaunu piedziņas uzņēmumu?
Sapratām, ka piedziņas uzņēmumu veidot nav jēgas, jo nozare ir piesātināta, tirgū ir lieli spēlētāji, ar kuriem grūti konkurēt. Vēl jo vairāk, sabiedrības interesēs būtu, lai kopējais parādnieku slogs būtu minimāls, jo tas tiešā veidā ietekmē mūsu visu labklājību. Labs piemērs ir Skandināvija, kur nemaksātāju skaits ir zemākais pasaulē, savukārt, dzīves līmenis viens no augstākajiem. Lai to panāktu ir nepieciešams dialogs starp kreditoru un debitoru, kas nav vajadzīgajā līmenī šobrīd. Parādu piedzinēji ir šī brīža vidutājs, kas mēģina panākt risinājumu, lai gan no pieredzes varu teikt, tas diemžēl vairāk ir fokusēts uz kreditora interesēm. Savukārt parādnieki nereti izvēlas vienkārši slēpties un neiziet uz kontaktu, gaidot, kad situācija atrisināsies. Tāpēc redzu, ka ir vajadzība šo procesu aktivizēt ar citu – ne parādu piedziņas metodi! Mūsuprāt, šī arī ir atbilde – panākot aktīvāku un produktīvāku dialogu starp abām pusēm, ieguvēji būs visi. Šobrīd maksājumu kavētāju statistika ir dramatiska, šie cilvēki mums atrodas blakus ikdienā, taču neviens par to īsti nerunā, jo tēma ir sensitīva. Līdz ar to cīņa faktiski notiek iekšēji - katrā mājsaimniecībā; iedzīvotāji meklē papildu darbus, lai situāciju atrisinātu. Ikdienas mikrovide arī nav patīkama, jo uz pleciem gulst finanšu grūtības, tas ir drauds par jumtu virs galvas un bērnu nākotni. Līdz ar to, saliekot kopā zināšanas par piedziņas jomu un esošo situāciju ar nemaksātājiem valstī, sapratām, ka ir nepieciešams veidot uzņēmumu, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt parādniekiem ar zināšanām un konkrētiem risinājumiem, risināt sarežģītas situācijas ar kreditoriem. Šeit būtiski ir panākt to, ka pārrunas notiek vienā līmenī, nevis vienai pusei diktējot savus nosacījumus. Tādēļ Ralum uzdevums ir pilnvērtīgi nodrošināt parādnieka pozīciju pārrunās ar kreditoru, kad pašam cilvēkam tādu zināšanu un iespējas nav.
Visu interviju No parādu piedziņas pie parādniekiem iespējams izlasīt otrdienas, 20. marta, laikrakstā Dienas Bizness!
