SIA Rīgas satiksme degvielu nodrošina naftas kontrabandā iesaistīta firma, kuras piesegšanā varētu būt bijis iesaistīts bijušais valsts galvenais muitnieks Vladimirs Vaškevičs.

Ar Rīgas satiksmei nepieciešamās degvielas piegādi un uzglabāšanu nodarbojas pašvaldības uzņēmumam pilnībā piederoša SIA Degvielas apgāds (51 % Degvielas apgāda kapitāldaļas Rīgas satiksme iegādājās 2005. gada martā, bet 2006. gada septembrī kļuva par vienīgo uzņēmuma īpašnieci). Tā kā Degvielas apgādam «nebija pieredzes naftas produktu ieviešanai muitas noliktavā, uzglabāšanā un tirdzniecībā, kā arī nav nepieciešamās klientūras, tika nolemts noslēgt pilnvarojuma līgumu ar nozarē pazīstamu un pieredzējušu komersantu,» teikts Degvielas apgāda 2007. gada pārskatā. Šis komersants ir SIA OVI, kura valdes priekšsēdētājs un bijušais īpašnieks ir Vladimirs Oderovs, kuram šovasar tika piespriests piecu gadu cietumsods par apjomīgu naftas kontrabandu (prokuratūra uzskata, ka, pārdodot nelegālo degvielu, legalizēti vairāk nekā 1 milj. Ls). Šobrīd tiesas spriedums gan ir pārsūdzēts.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Valsts sekretāru sanāksmē, 17.novembrī, izsludināts Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.-2020.gadam, kurš izstrādāts, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu prasības, informē Satiksmes Ministrija.

Minētā plāna mērķis ir veicināt alternatīvo degvielu un tās infrastruktūras attīstību, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi. Plāna uzdevums būs apzināt esošo situāciju alternatīvo degvielu jomā, kā arī noteikt turpmāk veicamos pasākumus alternatīvo degvielu ieviešanai un izmantošanas vecināšanai Latvijā.

Plāns atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020), Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam, kā arī Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī atbilst Eiropas transporta politikas Baltajā grāmatā Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu noteiktajiem mērķiem.

Lai cīnītos pret globālo sasilšanu un piesārņojuma līmeņiem, vairums pasaules attīstīto valstu vienojušās, ka nākotne pieder elektrībai, tostarp automašīnām ar elektrodzinējiem. Tā, piemēram, Norvēģija un Dienvidkoreja jau paziņojušas, ka no 2025. gada pilnībā aizliegs ar degvielu darbināmu jaunu auto tirdzniecību. Arī citas rietumvalstis iecerējušas šādu liegumu ieviest laikposmā no 2030. – 2040. gadam. Tas nozīmē, ka auto ražotājiem strauji jāmainās un jāpielāgojas. Tas patlaban jau notiek, un starp jaunajiem auto katru gadu novērojams arvien lielāks hibrīdauto un elektroauto īpatsvars.

Ekonomiskais ieguvums dārgākai mašīnai

Nav noslēpums, ka jauni hibrīdauto vai elektroauto parasti ir dārgāki nekā ar degvielu darbināmi auto. Tas tāpēc, ka tiem nepieciešams vairāk detaļu un ierīču nekā ierastajām automašīnām (piemēram, baterija, kurā uzkrāt enerģiju, modificēts dzinējs u. c.). Tomēr, ja ar šo automašīnu regulāri brauc, tās cenas starpība atmaksājas aptuveni 4-6 gadu laikā. Vispirms jāņem vērā mazākas enerģijas izmaksas. Bet vienlaikus arī valsts noteiktie nodokļi, apdrošināšanas izmaksas un pat aizdevumu procenti, ja mašīna iegādāta ar kāda finanšu pakalpojuma palīdzību - auto kredīts vai auto līzings, parasti ir zemāki tieši dabai draudzīgiem auto (ieskaitot hibrīdauto un elektroauto). Par aizdevumiem gan jāatceras, ka dažādi aizdevēji piedāvā dažādus nosacījumus un ka tieši noteiktā procentu likme var aizdevumu padarīt izdevīgu vai neizdevīgu. Vieglākais veids, kā šīs aizdevumu likmes un citus svarīgus nosacījumus salīdzināt, ir Sortter mājaslapā – kredītu salīdzināšanas portāls.

Valdības sēdē, 6. februārī, Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz noteikt vienotas prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes un ūdeņraža uzpildes iekārtām, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Ņemot vērā, ka Latvijā alternatīvo degvielu politika ir tikai pašā attīstības sākumposmā, vienotu prasību noteikšana šādu transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes stacijām ir īpaši svarīga. atzīmē ministrijā.

Autotransports veido 91,3% no kopējā transporta SEG (siltumnīcefekta gāzes) emisiju apjoma, bet 23,9% – no kopējā SEG emisiju apjoma. Attiecībā uz transporta nozares radīto gaisa piesārņojumu, nozīmīgas ir nozares radītās slāpekļa oksīda emisijas. NOx emisiju galvenais avots Latvijā ir transports (49%), it īpaši autotransports, kas rada 35% no kopējām emisijām.

Atzīmēts, ka 92% no autoparka veido ar fosilajām degvielām (benzīns un dīzeļdegviela) un 7% ar sašķidrināto naftas gāzi darbināmi transportlīdzekļi, kas ir galvenais SEG emisiju avots. Ir jāapzinās, ka, paplašinot alternatīvo degvielu pielietojumu transportā, varētu parādīties pozitīvā ietekme šādam pasākumam uz Latvijai saistošo mērķu izpildi par SEG emisiju samazināšanu turpmākajos gados.

Pieprasījums pēc enerģijas, it sevišķi transportlīdzekļu degvielas jomā, pasaulē pieaug. Vienlaikus paaugstinās CO2 emisijas. Tādēļ fosilās degvielas pakāpeniska atvietošana ar biodegvielu ir visai pamatota. Arī šī gada 23.janvārī publiskotā Eiropas Savienības klimata un enerģētikas normatīvo aktu pakete orientē nākotnes stratēģiju šajā virzienā.

Šīsdienas situācijā un no vidējā termiņa viedokļa vispirms savu tālāko attīstību un plašāku lietošanu gūs „pirmās paaudzes” biodegvielas (biodīzeļdegviela, bioetanols, augu eļļas degviela) piejaucot parastajām fosilajām degvielām (B5, B30, E5, E85) vai tīrā veidā (B100, AE100). Komerciāli ir pieejamas arvien efektīvākas izejvielu pārstrādes tehnoloģijas biodegvielā, izmantojama vai pielāgojama ir esošā degvielas glabāšanas un sadales infrastruktūra, ir attiecīgs transportlīdzekļu piedāvājums vai nepieciešami nelieli pārkārtojumi. „Pirmās paaudzes” biodegvielu tirgus veicināšana tiks papildināta ar jaunām ienākošām tehnoloģijām, uzlabojot izmaksu konkurētspēju salīdzinot ar fosilām degvielām un plašāk izmantojot izejvielas, kuras nekonkurē ar pārtikas ražošanu.

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Uzņēmumiem nāksies arvien aktīvāk pievērsties ilgtspējas jautājumiem – dažkārt šķiet, ka to ieviešanai nepieciešamas lielas investīcijas, taču rezultātā tās atmaksājas ātrāk, nekā gaidīts, intervijā stāsta SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis

Vai esat novērojuši, ka aug to uzņēmumu skaits, kas domā par ilgtspēju, nevis īstermiņa ieguvumiem?

Vērojams, ka mūsdienās par to aizvien vairāk domā ne tikai uzņēmumi – visa kopējā situācija vidē un ekonomikā mums liek aizvien lielāku uzmanību vērst tieši uz ilgtspējas jautājumiem. Attīstoties ekonomikai un ražošanai, tiek patērēts pieaugošs resursu daudzums, līdz ar to – radīti vairāk atkritumi, un uzņēmumi saprot, ka ilgi tā vairs nevarēs darboties – resursi nav bezgalīgi, un jādomā, kā, pirmkārt, jau mainīt domāšanu un paradumus un līdz ar to mainīt ražošanas procesus, otrkārt, kā atrast jaunas izejvielas un tehnoloģijas, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Esmu gandarīts, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri nākotnē raugās, domājot par šodienas darbībām. Saprot to, ka viņu ietekme uz vidi ir acīmredzama un jau tagad ir jādomā, kā samazināt kaitīgo ietekmi – varam šķirot atkritumus, taupīt elektroenerģiju, ražošanas procesos izmantot energoefektīvus risinājumus, patērēt mazāk degvielas un meklēt dabai ievērojami draudzīgāku degvielu. Uztvere noteikti mainās.

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

SIA Latvija Statoil, par spīti ekonomiskajiem apstākļiem, turpinās investēt un attīstīties. Tā ekskluzīvā intervijā Db apgalvo amatā nesen ieceltais uzņēmuma izpilddirektors Sandis Šteins.

Degvielas tirgus līderis Latvija Statoil pērn uzrādījis lielākos izaugsmes tempus uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgrozījumu kāpinot līdz 283.5 milj. Ls un izvirzot nopietnas pretenzijas uz iekļūšanu starp pieciem Latvijas lielākajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma 2007. gadā. «Veidojot uzņēmuma attīstības rādītāju prognozi no 2008. gada uz priekšu, plānojām, ka vidējam pieaugumam jābūt ap 20% – 25% robežās ar tendenci samazināties,» intervijā atzīst Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins.

Stājoties amatā, jūs norādījāt, ka grasāties uzturēt uzņēmuma līdzšinējo kursu. Vai būs viegli to izdarīt?

Investori, kas vēlas īstenot bioetanola rūpnīcu projektus Latvijā, nebūs tajos ieinteresēti, pirms nebūs stājies spēkā noteikums par 5% obligāto bioetanola piejaukumu fosilajai degvielai.

Viena no rezervēm biodegvielas attīstībai Latvijā ir atsevišķas likumdošanas paketes ar atvieglotiem noteikumiem izstrāde par biodegvielu kā dabai labvēlīgu degvielu, kā tas ir, piemēram, Vācijā. Mums biodegvielai tiek piemērota fosilās degvielas kā dabai kaitīgas degvielas likumdošana, līdz ar to tas ir dārgi un nav izdevīgi biodegvielas ražotājiem un tirgotājiem.

Kāpēc biodegviela ir izdevīga Latvijai? Ja, piemēram, tiek pirkta viena tonna parastā dīzeļa, kas izmaksā nosacīti 700 Ls, tad šajā gadījumā aptuveni 600 Ls aiziet citām valstīm. Savukārt, ja mēs ražojam tīro biodīzeli Latvijā, tad 600 Ls darba algu, nodokļu, zemes apstrādes un citu izmaksu, ka arī saražotā skābekļa veidā paliek Latvijā. Protams, to nevēlas dzirdēt fosilās degvielas ražotāji, jo tas viņiem nozīmētu apgrozījuma kritumu. Atsevišķās publikācijās degvielas tirgotāji ir norādījuši, ka biodegviela ziemā sabiezē, kas gan nav taisnība. Šajā gadījumā tiek jauktas divas lietas – palmu eļļas biodegviela, kas Latvijā nav izmantojama, un rapša biodegviela. Testi ir apstiprinājuši, ka, pie ziemas dīzeļa piejaucot uz rapša bāzes ražotu biodīzeli, tas ir vienlīdz labs kā parastais.

«Situācijā, kad Finanšu ministrija aizliegusi izmantot atlaides dīzeļdegvielai, esam pataisīti par grēkāžiem,» pauž organizācijas Zemnieku saeima (ZSA) pārstāvji.

Kā ziņots, vakar Finanšu ministrija paziņoja, ka zemnieki, kas nolems doties palīgā sniega izvešanā un seku novēršanā, degvielu ar akcīzes atvieglojumu izmantot nevarēs. To, vai tiek ievērots šis nosacījums, īpaši kontrolēs Valsts Ieņēmumu dienests. Likumdošana paredz, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā par degvielu, kuru izmanto tikai lauksaimniecības darbos, un sniega izvešana uz to neattiecas, tāpēc zemnieki nevarēs izmantot degvielu, kas pirkta ar atlaidēm, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, akcentējot, ka nepieciešamo degvielu zemniekiem var nopirkt arī pašvaldība, kurai palīgā tie dodas.

Latvijas automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls Neste sācis piedāvāt jaunu produktu – 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu Neste MY. Šī degviela tiek ražota no 100% atjaunojamajiem resursiem un tās sastāvā nav nafta.

«Klimata pārmaiņas un līdz ar to arī radītās sekas ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Šī premium produkta – Neste MY 100% atjaunojamās dīzeļdegvielas – nonākšana arī Latvijas tirgū ir likumsakarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī ir iespēja pret apkārtējo vidi atbildīgiem patērētājiem viegli izdarīt izvēli par labu ilgtspējīgai un tīrai videi, vienlaikus uzlabojot savas automašīnas darbību. Otrkārt, un tas ir ne mazāk svarīgi – Neste 100% atjaunojamā dīzeļdegviela Neste MY savā ziņā ir dāvana Latvijas simtgadē – ieguldījums valsts ilgtspējībā, tīrākā vidē un labākā nākotnē mūsu bērniem,» atklāj Artu Airiainens (Arttu Airiainen), SIA Neste Latvija ģenerāldirektors.

Circle K Latvijā atklāj jaunu degvielas uzpildes procesu ar automātisko apmaksu - reģistrējot sava auto numura zīmi lietotnē EASY FUEL un pievienojot bankas karti, par degvielu norēķināsies auto.

Līdzīgi risinājumi jau tiek izmantoti arī citviet, piemēram, stāvvietu kontrolei un ceļu nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmās, bet degvielas mazumtirdzniecībā vietējā tirgū šāds risinājums tiek piedāvāts pirmo reizi.

Kā norāda Circle K Latvia degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs: “Pateicoties jaunajai mobilajai lietotnei un viedajiem risinājumam mūsu degvielas uzpildes stacijās, klienti varēs ietaupīt laiku, kas pavadīts veicot degvielas uzpildi. Nav jāuztraucas arī par personīgo datu drošību vai nesankcionētiem darījumiem - automātiskā apmaksas sistēma ir droša un uzticama, turklāt regulāri tiks veiktas papildu drošības pārbaudes.”

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Ūdens, saule, biomasa, vējš - alternatīvās enerģijas ražošanā Latvijā ir milzu potenciāls, kas radītu gan daudz darbavietu, gan ļautu pamatīgi nopelnīt. Tā intervijā Dienas biznesam norāda Norvēģijas Statoil jauno enerģētikas risinājumu departamenta direktors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Viņa pašreizējā darbība saistīta ar ambicioziem saules enerģijas projektiem, kas vismaz daļēji būtu ieviešami arī Latvijā.

Dzīvodams Norvēģijā, viņš novērojis, ka norvēģi līdzjūtīgi skatās uz Latvijas pašreizējo situāciju, tomēr saka, ka pie mums notiekošais bijis paredzams, lai gan varbūt ne tik ātrā tempā.

Jūs Statoil koncernā esat atbildīgs par jauno enerģētikas risinājumu izstrādāšanu. Kā jūs kā sākotnējs Statoil Latvijas filiāles darbinieks esat nonācis pie šādiem pienākumiem?

Latvija Statoil es strādāju kopš 1994. gada. Tur strādājot, es arī pamazām nonācu pie biodegvielas, kas toreiz fosilās degvielas kompānijai bija ļoti netradicionāls solis. Sākām vērtēt, ko tas nozīmētu Latvijas situācijai un kādas iespējas te saskatāmas. Viens no nākamajiem karjeras soļiem man bija iesaistīšanās jauno enerģiju biznesā. Statoil tam ir izveidota īpaša nodaļa. Mans darbs ir saistīts ar jauno, interesanto šīs jomas biznesa iespēju meklēšanu.

Inflācijas veidošanā augošās pārtikas un degvielas cenas drīzumā var nomainīt straujāka pakalpojumu sadārdzināšanās

Bez īpašiem pārspīlējumiem var teikt, ka patēriņa cenu izmaiņu jomā aizvadīto var nosaukt par krasu kontrastu gadu. Vēl pavasara izskaņā patēriņa cenas, rēķinot gada izteiksmē, sasniedza 0,8% vērtu deflāciju, radot bažas ne tikai par ekonomikas atdzišanu, bet potenciālu krīzi, taču decembrī gada inflācijas rādītājs uzkāpis līdz 2,2%. Īpaši straujš inflācijas pieaugums bijis tieši gada pēdējā mēnesī, kad salīdzinājumā ar novembri dzīves dārdzība palielinājusies par 0,6%, bet gada inflācijas rādītājs – no 1,3% līdz 2,2%. Statistikas dati liecina, ka lielo preču un pakalpojumu grupu ietvaros pagājušajā gadā visstraujāko sadārdzinājumu piedzīvojusi pārtika, kura decembrī caurmērā maksājusi par 4,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Šis visai straujais lēciens ir izskaidrojams ar pieprasījuma palielināšanos un jaunu noieta iespēju atrašanu pēc Krievijas noteiktajiem importa ierobežojumiem, kas pārprodukcijas dēļ sākotnēji izraisīja strauju pārtikas cenu mazināšanos.

Šodien Saeimā trešajā lasījumā pieņemti nozīmīgi grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas uzlabos situāciju daudzdzīvokļu namu īpašniekiem un atvieglos jaunu ēku attīstību Latvijā.

Svarīgākās izmaiņas paredz atjaunot iespēju sadalīt atsevišķu dzīvokļu īpašumos vairākas dzīvojamās ēkas uz viena zemesgabala, kas šobrīd nav iespējams. Spēkā esošie noteikumi rada problēmas ne tikai lēmumu pieņemšanas procesā daudzdzīvokļu mājās, bet arī krietni sadārdzina jauno projektu attīstīšanu un jauno dzīvokļu cenas pircējiem, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse.

Spēkā esošais regulējums līdz šim radīja problēmsituācijas – piemēram, vairāku ēku, kas atrodas uz viena zemesgabala, dzīvokļu īpašniekiem mēģinot vienoties par nozīmīgiem remontdarbiem, piemēram, mājas renovāciju – lai to uzsāktu, piekrišana jāiegūst ne tikai no visiem ēkā esošajiem dzīvokļu īpašniekiem, bet arī no visiem pārējiem uz zemesgabala esošo ēku iedzīvotājiem. Šāda situācija īpaši bieži novērojama tieši Rīgas centrā, kur uz viena zemesgabala atrodas fasādes un pagalma ēkas. Turpmāk balsošana par remontdarbiem notiks tikai konkrētas ēkas dzīvokļu īpašnieku vidū, bet kopīga lēmumu pieņemšana starp vairākām ēkām uz viena zemesgabals notiks tikai par kopīgo infrastruktūru.

Attīstības finanšu institūcijā “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes programmā ir pieejams finansējums auto flotes nomaiņai uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem, tai skaitā arī CNG automašīnām, informēja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

“Mēs redzam, ka pāriešana uz zaļāku transportu, kā arī fosilās degvielas patēriņa samazināšana var sniegt ieguvumus uzņēmējdarbībai, tāpēc es ceru, ka nākotnē varēsim lepoties ne tikai ar finansējuma piešķiršanu elektroauto, bet arī CNG auto flotēm. Pašlaik mums izstrādē ir viens projekts, kur lauksaimniecības jomā strādājošs uzņēmums plāno esošos tradicionālās degvielas auto aizstāt ar CNG transportlīdzekļiem ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un izdevumus, kā arī nākotnē potenciāli izmantot biogāzi,” stāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka šajā programmā ir samazinātas nodrošinājuma prasības un būtiskākais, kas tiek gaidīts no uzņēmējiem, ir skaidrs biznesa modeļa redzējums. Bērziņš arī piebilda, ka šāds finansējums būtu pieejams gan transportlīdzekļu iegādei, gan arī lokālās CNG uzpildes stacijas uzstādīšanai uzņēmuma teritorijā.

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

Šā gada laikā tiks vērtētas iespējas palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degviela - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam. Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Latvija Statoil pārstāvis Artūrs Eglītis Db.lv norādīja, ka, palielinot obligāto biodegvielas piejaukumu, degvielas cena varētu palielināties par vienu santīmu litrā, taču tikai tādā gadījumā, ja saglabāsies esošā cenu atšķirība starp fosilo un tīru biodegvielu.

Nepieciešamību palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai Ekonomikas ministrija (EM) pamato ar līdzšinējās biodegvielu ražošanas nozares attīstības Latvijā un valsts atbalsta instrumentu analīzē secināto, ka biodegvielu ražošanas nozares turpmāko izaugsmi vislabāk stimulēs biodegvielu patēriņa pieaugums, savā ziņojumā norāda ministrija.

Ieviešot obligāto biodegvielas piejaukumu benzīnam 2009. gada rudenī un dīzeļdegvielai 2010. gada pavasarī, degvielas cenas nemainījās, jo tolaik spēkā bija akcīzes nodokļa atlaide Latvijā veiktam biopiejaukumam, kas kompensēja dārgākās biodegvielas cenu, skaidro A. Eglītis. Viņš norāda, ka degvielas cenas palielinājās par vienu santīmu 2011. gada janvārī, kad šo nodokļa atlaidi atcēla. Viens santīms litrā – tā ir atšķirība starp fosilo degvielu un tādu, kurai ir 5% piejaukums, jo tīra biodegviela ir līdz pat 30% dārgākā nekā fosilā, skaidro Latvija Statoil pārstāvis.

Lai Latvijā varētu ieviest izbraukuma degvielas tirdzniecību, kas būtiski atvieglotu degvielas iegādi lauku reģionu iedzīvotājiem, ir nepieciešams sakārtot likumdošanu, kas šādu pakalpojumu atļautu realizēt - komentē AS VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Ja 90. gadu sākumā Latvijas lauki bija Latvijas saknes, kuras rūpīgi tika izkoptas, tad šobrīd mēs tās izcērtam - valsts slēdz skolas, slimnīcas, samazina pašvaldību skaitu. Samazinoties cilvēku skaitam laukos, arī degvielas mazumtirgotājiem kļūst neizdevīgi veidot biznesu. Ir jāapzinās, ka lauku reģionos, kur degvielas uzpildes stacijas paliek arvien mazāk, nākotnē šāda tendence saglabāsies. Pat vadošie tirgus līderi izvēlas neattīstīt degvielas uzpildes stacijas lauku reģionos neizdevīguma dēļ.

Šobrīd pastāv divas iespējas - vai nu mēs aizmirstam par lauku iedzīvotājiem, un viņi ir spiesti mērot 30 un vairāk kilometru attālumu līdz tuvākajai uzpildes stacijai, vai arī īstenojam degvielas izbraukuma tirdzniecību. Lai gan jau pirms vairākiem gadiem degvielas tirgotāji ir apsvēruši šāda pakalpojuma īstenošanu, nepieciešamās izmaiņas likumdošanā līdz šim nav veiktas. Šobrīd vienīgā iespēja ir iegādāties degvielu vairumtirdzniecībā, kas paredz, ka pircējam vienā reizē ir jāiegādājas vismaz 1000 litri degvielas. Būsim reālisti - reti kurš lauku iedzīvotājs spēj vienā reizē nopirkt 1000 litrus degvielas, turklāt būtiski ir arī pareizas degvielas uzglabāšanas nosacījumi.