SIA Rīgas satiksme degvielu nodrošina naftas kontrabandā iesaistīta firma, kuras piesegšanā varētu būt bijis iesaistīts bijušais valsts galvenais muitnieks Vladimirs Vaškevičs.
Ar Rīgas satiksmei nepieciešamās degvielas piegādi un uzglabāšanu nodarbojas pašvaldības uzņēmumam pilnībā piederoša SIA Degvielas apgāds (51 % Degvielas apgāda kapitāldaļas Rīgas satiksme iegādājās 2005. gada martā, bet 2006. gada septembrī kļuva par vienīgo uzņēmuma īpašnieci). Tā kā Degvielas apgādam «nebija pieredzes naftas produktu ieviešanai muitas noliktavā, uzglabāšanā un tirdzniecībā, kā arī nav nepieciešamās klientūras, tika nolemts noslēgt pilnvarojuma līgumu ar nozarē pazīstamu un pieredzējušu komersantu,» teikts Degvielas apgāda 2007. gada pārskatā. Šis komersants ir SIA OVI, kura valdes priekšsēdētājs un bijušais īpašnieks ir Vladimirs Oderovs, kuram šovasar tika piespriests piecu gadu cietumsods par apjomīgu naftas kontrabandu (prokuratūra uzskata, ka, pārdodot nelegālo degvielu, legalizēti vairāk nekā 1 milj. Ls). Šobrīd tiesas spriedums gan ir pārsūdzēts.
Vienā adresē
Nevar izslēgt, ka Rīgas satiksme, jau pērkot Degvielas apgādu, plānoja kopīgu biznesu ar OVI. Proti, Degvielas apgāda iepriekšējais saimnieks, zvērināts advokāts Centis Zitāns, ir līdzīpašnieks (5%) SIA Grāmatvedība un juridiskie pakalpojumi, kurā kapitāldaļas pieder arī kādam ASV Arkanzasas štatā reģistrētam uzņēmumam Strafford LLC. Šajā pašā adresē ASV reģistrēts arī uzņēmums CarnelCommerce LLC, kas ir vienīgais SIA Carnel īpašnieks. Carnel šobrīd pieder 16,4 % OVI kapitāldaļu, bet vēl līdz šā gada aprīlim tas bija vienīgais OVI īpašnieks. Carnel valdes priekšsēdētājs ir V. Oderova dēls Jevgēnijs Oderovs. J. Oderovs ieņem valdes locekļa amatu arī OVI. Ņemot vērā, ka OVI īpašnieku sarakstā Carnel parādās laikā, kad, spriežot pēc publiski pieejamas informācijas, tiesībsargājošās struktūras sāka pētīt V. Oderova biznesa melno pusi, nevar izslēgt, ka tā aizsegā slēpjas par kontrabandu tiesātais uzņēmējs. Šobrīd lielākais (83,6 %) OVI īpašnieks ir Lihtenšteinā reģistrēts uzņēmums ASIAVOY LLC. Pirms šī uzņēmuma nepilnus divus mēnešus akcijas atradās ASV Oregonas štatā reģistrēta uzņēmuma - Terrat Trade LLC - rokās, bet pirms tam vienīgais īpašnieks bija jau minētais SIA Carnel. Līdz ar Terrat Trade LLC parādīšanos īpašnieku sarakstā šā gada aprīļa beigās par 1,95 milj. Ls palielinājies uzņēmuma pamatkapitāls.
Remontēja un pārdeva
Tā kā gan Carnel īpašnieks, gan Strafford LLC reģistrēti vienā adresē, iespējams, V. Oderovs saistīts arī ar Degvielas apgādu, kam Jūrmalā pieder naftas bāze. C. Zitāns nevarēja atbildēt uz Db jautājumu par Strafford LLC pārstāvjiem, norādot, ka viņam Grāmatvedības un juridiskajos pakalpojumos pieder tik neliela kapitāldaļu pakete, ka «īpaši neesmu satraucies, kas tur un kā». Jautāts, vai Degvielas apgādam bijusi sadarbība ar OVI jau laikā, kad tas vēl nepiederēja Rīgas satiksmei, pēc ilgākām pārdomām C. Zitāns atbildēja noraidoši. Viņš Db skaidroja, ka iepriekšējos gados netika veikta aktīva naftas bāzes saimnieciskā darbība. «Notika naftas bāzes renovācija. Pēc tam to pārdevām Rīgas satiksmei,» teica C. Zitāns. Degvielas apgāda pērnā gada pārskatā gan minēts, ka «naftas bāze bija sliktā tehniskā stāvoklī. Tai piegulošā infrastruktūra neatbilda vispārpieņemtajām prasībām, t.sk. spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (piem., ugunsdrošības) un Latvijas Dzelzceļa standartiem, kā rezultātā netika nodrošināta naftas produktu transportēšana no stacijas Sloka». Naftas bāzes remontdarbi pērn izmaksājuši 63,9 tūkst. Ls, bet rezervuāru krāsošana - vēl 53,7 tūkst. Ls, liecina uzņēmuma pērnā gada pārskats. Spriežot pēc Zemesgrāmatas un Privatizācijas aģentūras ziņām, Degvielas apgādam piederēja naftas bāze, taču zeme, uz kuras tā atradās, bija valsts īpašumā. Tā privatizēta par 252 tūkst. Ls vien pagājušā gada rudenī, kad Degvielas apgāda īpašnieks jau bija pašvaldības uzņēmums.
Lieli zaudējumi
Rīgas satiksme par Degvielas apgāda iegādi samaksāja 1,3 milj. Ls, liecina Db aplēses, izmantojot C. Zitāna amatpersonas deklarācijās pausto informāciju. Kompānijas pamatkapitālā Rīgas satiksme 2007. gadā ieguldījis vēl pusmiljonu Ls, kas, spriežot pēc gada pārskata, darīts, lai varētu nodrošināt uzņēmuma saimniecisko darbību, jo pašam uzņēmumam naudas nav. Proti, Degvielas apgāda kasēs naudas līdzekļi ir niecīgi (2007. gada beigās tikai nepilni 4 tūkst. Ls), savukārt ieņēmumi gan pērn, gan vēl gadu iepriekš bija mērāmi desmitos tūkstošu pretēji vairāk nekā 200 tūkst.Ls lielajiem izdevumiem, praktiski nav arī aizņemto līdzekļu. Rezultātā uzņēmums pērno gadu noslēdzis ar 208 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem. Šā gada pirmajā pusē Rīgas satiksmeDegvielas apgāda pamatkapitālā ieguldījusi vēl nepilnus 53 tūkst. Ls, liecina Rīgas satiksmes gada pārskats. Db neizdevās gūt Rīgas satiksmes atbildes uz jautājumiem, kas skar Degvielas apgāda iegādi, biznesu, finansiālo darbību, iegādes un pastāvēšanas lietderību, pilnvarojuma līguma slēgšanu ar OVI un sadarbības nosacījumiem ar to. Ar argumentu, ka Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam «nav spēka» un jautājumi «nav forši», Db tika atteikta saruna klātienē, solot atbildes sniegt rakstiski. Vairāk nekā nedēļas laikā tas tā arī nenotika. Arī Rīgas satiksmes gada pārskati nedod informāciju par Degvielas apgāda iegādes un darbības nepieciešamību un lietderību. Pat 2005. gada pārskata vadības ziņojumā ne ar vārdu nav pieminēta Degvielas apgāda kapitāldaļu iegāde.
Vērtē kā šaubīgu
«Par uzņēmuma iegādi ir apmēram skaidrs, jo pirkti tiešām tika aktīvi - naftas bāze, kas atkarībā no izmantošanas iespējām un mērķiem var būt pat krietni vērtīgāka, ja tiek savesta normālā saimniekošanas kārtībā (kādā tā iegādes brīdī nav bijusi). Grūtāk komentēt par to, kas ar šo iegādāto īpašumu tika darīts tālāk,» pēc Db lūguma izvērtēt Degvielas apgāda pērnā gada pārskatu atzina finanšu konsultāciju uzņēmuma Laika stars valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko. Viņš atzina, ka, nezinot ar OVI noslēgtā pilnvarojuma līguma tekstu un nosacījumus, ir grūti spriest, kam ir kādas tiesības un pienākumi, tāpat arī nevar saprast, kādas ir OVI iespējas gūt peļņu no šīs bāzes izmantošanas. 2007. gada datos redzams, ka OVI ir tiesības rīkoties ar šo naftas bāzi (divi 10 000 m3 rezervuāri, divi 700 m3 rezervuāri, divjoslu dzelzceļa atzarojums, 140 m gara estakāde vilcienu apkalpošanai), par to maksājot 50 tūkst. Ls. Vienlaikus pats SIA Degvielas apgāds par saviem līdzekļiem veicis remontdarbus un citas izmaksas, ko nesedz nelielie ieņēmumi. «Tāpēc, ja uzņēmuma iegāde pati par sevi varētu būt ekonomiski pamatots lēmums, tad šī īpašuma nodošana ar pilnvarojuma līgumu citās rokās, oficiāli gūstot tik nelielus ieņēmumus, gan ir šaubīga. Tad jau labāk iekonservēt šo objektu un nedarīt neko, ja jau, kaut ko darot, mums sanāk piemaksāt. Bet varbūt pilnvarojuma līgums satur kādu citu skaidrojumu par šo dīvaino situāciju,» vērtēja V. Jerošenko.
Izveidots starpnieks
No Db pieejamās informācijas par Degvielas apgādu jāsecina, ka faktiski uzņēmums darbojies kā starpnieks, radot izdevumus, no kuriem varētu izvairīties, iepērkot degvielu «pa tiešo» no piegādātājiem, piemēram, uzņēmuma uzturēšanas un administrācijas izmaksas. Administrācijas izmaksas pērn bijušas 67.7 tūkst. Ls lielas. Turklāt šīm izmaksām vērojama tendence strauji augt - 2006. gadā tās bija gandrīz uz pusi mazākas. Parasti lielie patērētāji degvielu iegādājas konkursu kārtībā, kur piedāvātā summa, protams, ir mazāka par degvielas mazumtirdzniecības cenu, Db atzina Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis. Arī Rīgas satiksme pirms Degvielas apgāda iegādes degvielu iepirka konkursa kārtībā. Pēdējais Rīgas satiksmes konkurss par degvielas iegādi izsludināts 2006. gadā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā rodamā informācija. Arī tajā viens no uzvarētājiem bija OVI. Kopējā līguma summa bija 2.4 milj. Ls. Ņemot vērā, ka Rīgas satiksmes izdevumi par degvielu gadā ir ievērojami lielāki (2006. gadā vien tie bija nepilni 6.3 milj. Ls), maz ticams, ka pašvaldības uzņēmums joprojām brauc ar degvielu, kas iegādāta 2006. gadā rīkotajā konkursā. Spriežot pēc IUB informācijas, nevienu lielu degvielas iegādes konkursu nav izsludinājis arī Degvielas apgāds. Tas gan viņam, pēc IUB vadītāja Andreja Tiknusa teiktā, bija jādara. «Nevar būt tā, ka Rīgas satiksme iepērk degvielu no meitas uzņēmuma, kas to dabūjusi nezin kur. Tam [meitas] uzņēmumam ir jātaisa iepirkumu procedūra,» teica A. Tiknuss. Db neizdevās noskaidrot, cik litrus degvielas gadā Rīgas satiksme patērē, taču Degvielas apgāda gada pārskatā minēts, ka «2007. gada laikā tika pieņemti no piegādātājiem, pārkrauti, uzglabāti un nogādāti degvielas uzpildes stacijās 5 172 825 litri Rīgas pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Rīgas satiksme pa dzelzceļu piegādātā degviela». O. Karčevskis atzina, ka ar šādu degvielas apjomu teorētiski ir pietiekami pasažieru pārvadāšanas uzņēmuma vajadzībām, bet, skatoties no degvielas tirdzniecības viedokļa, tas ir neliels apjoms. Pērn kopumā Latvijā patērētas 1.37 miljoni tonnas degvielas, no kurām 909.1 tūkst. tonnu realizēti mazumtirdzniecībā, bet 191.5 tonnas - vairumtirdzniecībā, liecina VID apkopotā informācija. Rīgas satiksmes izdevumi par degvielu šogad plānoti nedaudz virs 10 milj. Ls, bet nākamgad jau tiek lēsti 11.57 milj. Ls apjomā, liecina uzņēmuma budžeta projekts. Gandrīz visa šī summa - 11.36 milj. Ls - nākamgad paredzēta sabiedriskā transporta nodrošināšanai ar degvielu. Uzņēmums arī prognozē, ka 2010. un 2011. gadā šie izdevumi tikai augs - tie plānoti attiecīgi 15.17 un 16.05 milj. Ls apjomā, kas vedina domāt, ka OVI bez garantētiem ienākumiem nepaliks. Tiesa, Db nav zināms, uz cik gadiem slēgts pilnvarojuma līgums ar šo degvielas kompāniju, jo arī uz šo jautājumu Rīgas satiksme atbildi nesniedza. Db arī neizdevās pārliecināties, vai un kā uzlabojusies OVI finansiālā situācija pēc līguma noslēgšanas ar Degvielas apgādu, jo, kā teikts Lursoft datubāzē, uzņēmuma 2007. «gada pārskata iesniegšana nav reģistrēta».
Dzīvo no dotācijām
Starp citu, OVI kā degvielas piegādātāju iecienījusi arī Rīgas brīvostas pārvalde, kas šā gada sākumā atzina to par uzvarētāju konkursā par degvielas piegādi brīvostas kuģiem un autotransportam par 5.65 milj. Ls. Uzņēmums bijis arī viens no uzvarētājiem 2004. gadā brīvostas izsludinātā konkursā par degvielas un eļļas piegādi. Lielajiem izdevumiem, kas saistīti ar Degvielas apgāda iegādi, tā darbību un darbinieku un pārraugu algošanu, grūti rast pārliecinošu pamatojumu, ņemot vērā, ka Rīgas satiksme pati sevi nespēj uzturēt un uzņēmuma darbības nodrošināšanai gadu no gadu prasa arvien lielākas pašvaldības dotācijas, kas tiek segtas no nodokļu maksātāju naudas. Šogad dotācijās no Rīgas domes tā saņem 44.7 milj. Ls, bet nākamgad, pat optimizējot budžetu (samazinot reisu skaitu par 5 %, neplānojot strauju darbinieku algu palielinājumu, apcērpot administrācijas izmaksas un investīciju programmu), dotācijas apjoms jāpalielina vēl par 28.63 milj. Ls, kopumā sasniedzot jau 73.33 milj. Ls. Rīgas satiksmes nākamā gada budžeta projektu jau ir akceptējusi Rīgas domes Satiksmes un transportu lietu komiteja, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Droši par uzņēmumam paredzēto dotācijas apjomu varēs runāt tikai, pieņemot pilsētas nākamā gada budžetu.