Diskusijas par tiesu sistēmas efektivitāti un lietu izskatīšanas ātrumu nerimst jau kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tomēr tiesu noslogotība un lielais izskatāmo lietu daudzums ir tikai viena medaļas puse. Izmantojot Civilprocesa likuma dotās iespējas, civiltiesisko strīdu izskatīšanu tiesā nereti apzināti vilcina viena no strīdā iesaistītajām pusēm. Kā piemēru minēšu ASV ārzonas uzņēmuma Menard Port LLC darbības skaļu rezonansi guvušajā tiesvedībā pret Nordic Partners grupas uzņēmumiem.

Kopš Menard Port LLC prasības iesniegšanas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā drīz būs pagājis gads, tomēr līdz lietas skatīšanai pēc būtības tiesa vēl nav tikusi. Teju gada garumā risinājušās peripetijas ap prasības nodrošinājuma piemērošanu vairāk kā divdesmit ar minēto lietu nesaistītiem NP grupas uzņēmumiem un tā atcelšanu, tomēr kārtējās tiesai iesniegtās Menard Port LLC prasības draud kļūt par to klupšanas akmeni, kas tiesvedībai var likt ievilkties neprognozējamā garumā. Tiesvedības «ievilkšanas» shēma īsumā izskatās šādi: 2014. gada 29. septembrī Menard Port LLC iesniedza prasības pieteikuma grozījumus un papildinājumus, prasot vairāk kā 5 miljonu eiro lielo prasījuma summu palielināt vēl par vairāk kā 2,7 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka daļai atbildētāju lietā prasības nodrošinājums ir atcelts, Menard Port LLC 21. oktobrī iesniedz pieteikumu par prasības nodrošinājuma apmēra grozīšanu, to solidāri sadalot starp četriem atbildētājiem.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), oktobra sākumā veicot likumības revīziju fonda 2014. un 2015. gadā finansētajiem projektiem, kuru realizēšanu nodrošina biedrība Latvijas Literatūras centrs (LLC), konstatējis nepilnības iesniegtajās starpatskaitēs, informē VVKF.

Atskaites nav sniegušas skaidru un patiesu priekšstatu par piešķirtā finansējuma izlietojumu.

Revīzijas mērķis bija pārbaudīt piešķirtā finansējuma izlietojuma atbilstību projektu finansēšanas līgumos minētajiem nosacījumiem, kā arī LLC spēju finansiāli nodrošināt sekmīgu projektu realizāciju. Revīzijas rezultātā tika pārbaudīta dokumentācija VKKF finansētajiem projektiem.

Kopējais piešķirtais finansējums bija 236 tūkstoši, no kuriem izmaksāts finansējums 183 tūkstošu eiro apmērā. Secināts, ka atskaites iesniegtas par 109,6 tūkstošiem eiro, tā rezultātā kopējais iztrūkums bijis 73,7 tūkstošu eiro apmērā. 5.oktobrī kopējais atlikums projektu kontos bijis 23 eiro.

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Restorāns Kuk Buk izveidojis miera ostu iepirkšanās centra burzmā, Jāņa Rozes grāmatnīcas vidū .

«Atverot lielveikalā restorānu, turklāt grāmatnīcas vidū, nav jālauza galva par cilvēku plūsmas trūkumu, bet gan jāpanāk, ka tiec pamanīts, pie tevis uzkavējas un pēc tam iegriežas atkārtoti. No malas šķiet vienkāršs uzdevums, bet tas ir maldīgs uzskats,» stāsta restorāna Kuk Buk īpašnieks Mārtiņš Labāns. Līdz šim astoņus gadus savu karjeru viņš saistījis ar IT nozari un pēdējos četrus gadus strādājis Draugiem Group, kur attīstījis dažādus IT projektus. «Pagājušā gada martā sapratu – esmu jau 31 gadu vecs un, ja gribu ko dzīvē mainīt, ir jākustas. Pametu darbu un sāku meklēt iespējas. Būtībā par 110 tūkstošiem eiro nopirku jaunu dzīves veidu – izveidoju restorānu. Atpakaļ neskatos, jo restorāna biznesā saredzu pietiekami daudz izaicinājumu. Šeit attiecības ir ļoti vienkāršas – es, tu, ēdiens.

Pateicoties spējai iedrošināt klientus nebaidīties ēdienu līdz galam pagatavot pašiem, restorāns "Buržujs" atradis veidu, kā līdz klientu mājām nogādāt restorāna kvalitātes maltīti.

2012.gadā dibinātā SIA "Jummis" darbu uzsāka ar veikalu "Idille" izveidošanu un pirms pieciem gadiem tiem piepulcēja arī restorānu "Buržujs".

Uzņēmuma vadītājs Gaitis Burba stāsta, ka kopš tā laika uzņēmums strādājis divos virzienos. Viens ir Latvijas mazo uzņēmumu un mājražotāju bioloģiskās pārtikas un ekoproduktu mazumtirdzniecība, otrs - klientu apkalpošana restorānā, kas piedāvāja gan jūras veltes, gan citas maltītes. Patreiz restorāns ir slēgts, bet tā virtuvē rosība turpinās.

Izglābšanos tur savās rokās

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna pārvaldītāja SIA OZRT restorāna iekārtošanā ir investējusi ap 100 000 eiro, stāsta OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Viņš norāda, ka šie līdzekļi ir investēti tādās lietās kā trauki, tekstilpreces, dažas papildu iekārtas virtuvē un bārā, kā arī vairākos dizaina elementos. Laika gaitā OZRT ieguldīto līdzekļu apjoms varētu sasniegt 150 000 eiro.

Ieguldītās investīcijas plānots atpelnīt trīs gadu laikā.

Tiesa, Streņģe arī atzīmē, ka restorāna izveidē savu daļu ir ielicis katrs Latvijas iedzīvotājs ar samaksātajiem nodokļiem. «Uzņēmums OZRT piedalījās konkursā par telpu nomu, mēs šeit ienācām jau lielā mērā izveidotās un mēbelētās telpās.»

«Konkursā par iespēju pārvaldīt restorānu Gaismas pilī OZRT pieteicās pagājušā gada nogalē, kad arī tika paziņoti rezultāti. Startējām divas reizes. Pirmajā konkursā diemžēl neuzvarējām, bet uzņēmums, kurš uzvarēja, no projekta atteicās, tāpēc tika izsludināts atkārtots konkurss,» stāsta Streņģe.

Dzīvojamais komplekss Čiekurkrasti, kas plašākā sabiedrībā pazīstams kā Pērle, iekļuvis prestiža starptautiskā arhitektūras konkursa Architizer A+Awards finālā, sacenšoties konkurencē ar labākiem arhitektūras un dizaina projektiem no 100 pasaules valstīm, informē projekta attīstītāji.

Projekts Pērle ir nominēts kategorijā Mazstāvu daudzdzīvokļu kompleksu apbūve (1-4 stāvi). Projektu pamata atlases kritēriji konkursa ietvaros skar arhitektūras formu, funkcionalitāti un novitāti, liela nozīme ir pieškirta arhitektūras iecerei un vīzijai.

Daudzīvokļu kompleksa Pērle neviendabīgā konstrukcija ļāvusi veidot atšķirīgus mājokļu plānojumus, kā rezultātā gandrīz visi dzīvokļi paver skatu uz ezeru un ēkā nav divu vienādu dzīvokļu – katrs plānojums ir atšķirīgs, to platība no 67 m2 līdz 211 m2.

Projekts Pērle atrodas Mazā Baltezera krastā, tā būvniecība tika iesākta 2012.gada augustā un pabeigta 2013.gada janvārī. Dzīvokļu komplekss ietver sevī 63 premium klases apartamentus, virs 70% no kuriem jau ir atraduši savus saimniekus. Pērle piedāvā mājas iedzīvotājiem plašu infrastruktūru gan ēkā - baseins, fitnesa zāle, konsjerža serviss, koplietošanas terase, gan projekta teritorijā – privātā laivu piestātne, labiekārtota pludmale, bērnu rotaļu laukums. Tuvāko mēnešu laikā Pērlē tiek plānots arī atvērt restorānu, kas piedāvās ekoloģiski tīru bioloģisku virtuvi mājas iedzīvotājiem un viesiem.

Ažiotāža publiskajā telpā saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever ir pārmērīga, norāda restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Kā atzīmē Streņģe, ņemot vērā, ka LNB ir jauna, apjomīga un ilgi tapusi celtne, atsevišķi ar to saistīti notikumi nereti tiek uztverti emocionāli. Līdz ar to Kleever pārstāvji iepriekš nojauta, ka arī restorāna nosaukuma paziņošanu radīs dažādus viedokļus un jautājumus.

Taču publiskajā vidē izskanējušie komentāri, kas apšauba restorāna pārvaldītāju latvisko domāšanu, ir nekorekti, piebilst Streņģe.

«Lai kāds būtu restorāna nosaukums, uzskatām, ka ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga. Pateicamies ikvienam, kas veltījis labus vārdus restorāna nosaukumam, taču skarbos komentārus, jo īpaši tos, kas apšauba mūsu latvisko domāšanu un cieņu pret valsts valodu, uzskatām par nekorektiem,» uzsver Streņģe.

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Restorāns Vincents pēc Mārtiņa Rītiņa aiziešanas būs unikālas profesionālas komandas apvienojums – vīnziņa tandēms ar šefpavāru, un Latvijā līdz šim nekas tāds nav bijis – parasti ir vai nu labs šefpavārs vai labs vīnzinis, nevis to kombinācija, intervijā DB norāda jaunais restorāna Vincents vadītājs Raimonds Tomsons.

Restorānā Vincents Tomsons strādāja 18 gadus, viņš sāka restorānā darbu kā praktikants, tad kļuva par viesmīli, pēc tam – par zāles vadītāju un tagad ir pārņēmis Mārtiņa Rītiņa pienākumus. Viņa kaislība ir uzzināt pēc iespējas vairāk par vīniem. Vēl pirms pāris mēnešiem viņš kala plānus sava zīmola un konsultāciju attīstībai, taču tagad viņš izvēlēts Vincenta direktora amatam.

Kādēļ šim amatam izvēlējās tieši Jūs?

Tas visdrīzāk ir jāvaicā tiem, kuri man to piedāvāja, taču es domāju, ka savu lomu nospēlēja tas, ka es Vincentā esmu sava veida veterāns – es šeit esmu strādājis 18 gadus, bijis blakus Mārtiņam un zinu visus pienākumus gan saistībā ar virtuvi, gan darbiniekiem. Droši vien mans lēmums pārņemt restorāna Vincents vadību ir loģisks un dabisks, jo es pusi savas dzīves esmu veltījis tam, ar ko man vislabāk patīk nodarboties. Tas viss ļauj izjust savu ieguldījumu restorāna attīstībā. Tāpat būtiski, ka mans vārds, pateicoties maniem pēdējiem sasniegumiem, kļuva pietiekami zināms. Protams, mani nepazīst tik labi kā Rītiņu, jo es neesmu šefpavārs, bet viņš mums visiem ir spilgts piemērs, kā ar smagām pūlēm var sasniegt šādu rezultātu. Man direktora amats ir liels gods un liels izaicinājums.

Rīgā, Dzirnavu ielā 31, atklāts jau otrais Vidusjūras virtuves restorāns – Riviera. Jaunais, 265 kvadrātmetru plašais restorāns atrodas tikai 50 metru attālumā no otra Riviera restorāna Antonijas ielā.

Gada siltajā sezonā jaunais restorāns spēs uzņemt vienlaicīgi vairāk nekā 100 viesu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus un vairāk nekā 400 dažādu vīnu klāstu.

Otrais atpazīstamā zīmola Riviera restorāns ir veidots līdzīgā koncepta stilā – zilos, klusinātos toņos, lakoniski elegants un papildināts ar svaigiem dizaina elementiem. Ēdienkarte ir restorāna šefpavāra un līdzīpašnieka, vairāku starptautisku kulinārijas konkursu laureāta, Jāņa Sokolovska veidota. Pēc viņa vārdiem, tajā apvienoti labākie produkti mūsu reģiona gardēžiem saprotamā pagatavošanas veidā, ar Riviera raksturīgo, pazīstamo garšu. Savukārt restorāna vīna karti ir izstrādājis pazīstamais someljē un Riviera līdzīpašnieks Eduards Jakuševskis.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Nākamnedēļ, 29.jūlijā plānota oficiālā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Gaismas pils restorāna un tā īstā nosaukuma atklāšana, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

Ņemot vērā ažiotāžu ap restorāna sākotnējo nosaukumu un prasību to latviskot vai mainīt, tieši pasākuma laikā viesiem un medijiem pirmajiem būs iespēja uzzināt restorāna galējo nosaukumu.

«Restorāns vēl tiek veidots, jo, tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī bibliotēku un restorānu nevar izveidot viens cilvēks - pie tā mēs strādājam vesela komanda. Esam iecerējuši veidot īpašu garšu bibliotēku jeb latviešu ēdienu pavārgrāmatu, kuras «autori» būs bibliotēkas apmeklētāji, šādi apzinot senaizmirstus latviešu ēdienus un radot jaunas receptes,» uzsver šefpavārs Dāvis Kancāns.

Daļā Rīgas restorānu Valentīndienai, kas būs sestdien, 14.februārī, ir rezervēti lielākā daļa galdiņu un iedzīvotāju aktivitāte šogad ir liela, aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot galvaspilsētas restorānu pārstāvjus.

Restorānā Bibliotēka Nr.1 aģentūrai BNS pastāstīja, ka Valentīndienai ir rezervēti visi restorāna galdiņi.

Bibliotēka Nr.1 pārstāvji atzina, ka iedzīvotāju aktivitāte, tāpat kā pirms gada, ir liela, taču šogad restorānā galdiņi rezervēti savlaicīgāk - ja pagājušajā gadā klienti restorānā galdiņus rezervēja 7.-8.februārī, tad šogad jau 5.-6.februārī.

Arī restorāna, bāra Garāža pārstāve Lita Podniece aģentūrai BNS teica, ka restorānā lielākā daļa galdiņu Valentīndienai ir rezervēti. «Gandrīz visi galdiņi ir rezervēti, varētu būt, ka divi vai trīs galdiņi ir brīvi,» viņa sacīja, piebilstot, ka lielākā rezervācijas aktivitāte bija pagājušajā nedēļā un šonedēļ.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Menard Port LLC ar iesniegumu ir vērsies policijā un Ģenerālprokuratūrā, lūdzot uzsākt kriminālprocesu pret koncerna Nordic Partners Limited īpašnieku Daumantu Vītolu un vēl divām amatpersonām Solvitu Pētersoni un Ivo Luka-Indānu, teikts medijiem izplatītā paziņojumā.

«Visas minētās amatpersonas lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iespējams, ir krāpušās, prettiesiski izšķērdējušas svešu mantu, mantkārīgā nolūkā tīši un ļaunprātīgi pārsniegušas savas pilnvaras, nodarot zaudējumus uzņēmumam un citām personām, kā arī novedušas vairākus uzņēmumus līdz maksātnespējai, sacīts Menard Port LLC iesniegumā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei un Ģenerālprokuratūrai,» vēsta paziņojums.

Pašlaik tiesiskā ceļā tiek risināts civiltiesiskais strīds starp Vītolu un Menard Port LLC par kopīpašumā esošajam uzņēmumam NP Business Centre, kam pieder nekustamais īpašums un kas apsaimnieko industriālo parku, nodarīto zaudējumu 5,3 miljonu eiro apmērā piedziņu.

Rīgā, 11 Novembra krastmalā, atklāta pirmā kuģa - Vidusjūras virtuves restorāna Rīgas Pērle, jaunā piestātne.

330 kvadrātmetru plašais kuģis – restorāns siltajā sezonā spēj uzņemt līdz pat 180 viesu, savukārt ziemā vienlaikus vairāk nekā 60 gardēžu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus.

«Šis ir vienīgais restorāns – kuģis Baltijā ar aprīkotu restorāna virtuvi un kruīzu piedāvājumu, kas ietver pilna servisa apmeklētāju apkalpošanu - dzīvo mūziku, vakariņas un ekskursijas pa Daugavu. Turklāt pēc renovācijas un siltināšanas restorāns uz ūdens atvērts viesiem arī ziemā,» stāsta kuģa - restorāna Rīgas Pērle īpašnieks Vjačeslavs Zubkovs.

Viņš stāsta, ka kuģa atjaunošanā ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro, bet piestātnē – 20 tūkstoši eiro.

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Ādažos šonedēļ atklāts ceturtais zīmola Hercogs restorāns.

Restorāna īpašnieks Andris Rūmītis jaunajā restorānā sola godīgas cenas un gardu mājas ēdienu. Līdz šim Hercogs zīmola restorāni atklāti Mārupē, Mežaparkā un Ķīpsalā.

Rūmītis DB pastāstīja, ka jau ilgu laiku cilvēki viņu aicināja atvērt restorānu Ādažos, jo šajā vietā trūkst ģimenes restorāna. Viņš uzskata, ka jaunā restorāna atrašanās vieta ir pievilcīga: «Tuvumā ir Saulkrasti, Tallinas šoseja, militārā bāze – arī karavīriem labi jāpaēd, lai viņi būtu stipri.»

Ieguldīto līdzekļu apmēru Rūmītis neatklāj, atzīstot, ka investēts daudz naudas, taču investīcijas vēl nav noslēgušās. «Aprēķins ir vienkāršs: trīs gadu laikā restorānam jāatpelna ieguldītās investīcijas. Parasti nomas līgums ir uz pieciem gadiem, un pēdējos divus gadus vari sākt pelnīt,» viņš skaidro. «Šo telpu remontu sākām pirms gandrīz diviem gadiem un bija paredzēts to atvērt pērnā gada martā, taču tas neizdevās. Atvēršana aizkavējās vairāku iemeslu dēļ – atļauju, finanšu un citu,» piebilst A. Rūmītis.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna Klīversala nosaukuma maiņas izdevumus 3000 eiro apmērā segs restorāna pārvaldītāja SIA OZRT, apstiprina uzņēmuma valdes loceklis Lauris Streņģe.

Iepriekš jau vēstīts, ka sākotnēji iecerētā restorāna nosaukuma Kleever identitātes izveidē un ar to saistīto materiālu izgatavošanā ir ieguldīti aptuveni 5000 eiro.

Streņģe iepriekš atzina, ka gadījumā, ja būs jāmaina restorāna nosaukums un visi ar to saistītie elementi, piemēram, ēdienkartes un citi vizuālie materiāli, tas varētu izmaksāt aptuveni 3000 eiro.

Trešdien kļuva zināms, Gaismas pils restorāna nosaukums būs Klīversala. «Sabiedrības kopējais viedoklis un mūsu sajūtas bija tās, kas lika izvēlēties šo nosaukumu. Lēmumam punktu pielika ļoti emocionāla vēstule no dažādu profesiju pensijas vecuma cilvēkiem, kuri aicināja izvēlēties tieši šo nosaukumu,» sacīja Streņģe.

Kompleksa The Pearl kanalizācija netiks novadīta Mazā Baltezera aizsargjoslā, bet par nepatiesu, un nepamatotu uzskatāma informācija, ka ir ticis pārkāpts Aizsargjoslu likums, uzsver projekta attīstītājs New Europe.

«Zemesgabals, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, atrodas Ādažu novada teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās. Zemesgabala teritorija nav applūstoša,» uzsver attīstītājs New Europe.

Attīstītājs skaidro, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu aizsargjosla šādā gadījumā nosakāma teritorijas plānojumā, taču tā nedrīkst būt mazāka par 10 metriem. Šajā 10 metru aizsargjoslā būvniecība neesot pieļaujama, un tā vienlaikus sakrīt ar tauvas joslas platumu, kurā arīdzan ir aizliegta apbūve.

Ādažu novada teritorijas plānojumā Mazā Baltezera aizsargjosla noteika 50 metru platā joslā, paredzot, ka būvniecību šajā aizsargjoslā ir iespējams veikt, tikai ievērojot iedibināto būvlaidi – detālplānojumā zemesgabalam noteikto līniju, kas norāda robežu, kurā pieļaujama apbūve, skaidro Pērles attīstītājs. New Europe uzsver, ka zemesgabalā, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, vairākās publiskajās apspriešanās apspriestais detālplānojums ir iedibinājis būvlaidi, un tā ir ne tuvāk par 10 metriem no Mazā Baltezera krasta.