Rīgā, 11 Novembra krastmalā, atklāta pirmā kuģa - Vidusjūras virtuves restorāna Rīgas Pērle, jaunā piestātne.

330 kvadrātmetru plašais kuģis – restorāns siltajā sezonā spēj uzņemt līdz pat 180 viesu, savukārt ziemā vienlaikus vairāk nekā 60 gardēžu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus.

«Šis ir vienīgais restorāns – kuģis Baltijā ar aprīkotu restorāna virtuvi un kruīzu piedāvājumu, kas ietver pilna servisa apmeklētāju apkalpošanu - dzīvo mūziku, vakariņas un ekskursijas pa Daugavu. Turklāt pēc renovācijas un siltināšanas restorāns uz ūdens atvērts viesiem arī ziemā,» stāsta kuģa - restorāna Rīgas Pērle īpašnieks Vjačeslavs Zubkovs.

Viņš stāsta, ka kuģa atjaunošanā ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro, bet piestātnē – 20 tūkstoši eiro.

Dzīvojamajā rezidencē Pērle Mazā Baltezera krastā 12.jūnijā atklāts jauns restorāns Pērle. Tā izveidē investēti aptuveni 76 000 eiro, Db.lv informēja restorāna saimniece Mairita Mosāne.

Restorāns saviem apmeklētājiem piedāvā Eiropas virtuvi. Tās koncepts balstīts uz veselīga un ekoloģiski tīra uztura principiem, ēdiena gatavošanā izmantojot Latvijas bioloģiskās lauku saimniecībās audzētus produktus, liekot uzsvaru uz ēdienkartes sezonalitāti.

Restorānā tiks piedāvāta brokastu bufete (brunch), neliela brokastu ēdienkarte ar siltiem ēdieniem, burātāji un laivotāji varēs pasūtīt ēdienu laiskiem vasaras izbraucieniem pa ezeru.

Apartamentu komplekss Pērle ir Premium klases privāta rezidence Mazā Baltezera krastā, kas ir izpelnījusies plašu uzmanību starptautisko arhitektu vidū un tikusi apbalvota ar vairākām balvām, tai skaitā 2015.gadā ir ieņēmusi pirmo vietu arhitektūras konkursā Architizer A+ Awards.

Sekojot pieaugošajam pieprasījumam pēc eksotiskiem atpūtas galamērķiem, ar pirmo tiešo reisu no Rīgas lidostas tūroperators Join UP! Baltic sāk piedāvāt jaunu ceļojumu galamērķi - Šrilanku.

Pirmais lidojums plānots 25.decembrī. Lidojumu uz Matales lidostu veiks aviokompānija "SkyUp Airlines", un tas ceļotājiem būs īsākais pieejamais lidojums uz eksotisko salu no Rīgas.

Lidojuma ilgums ir 12 stundas un 10 minūtes, ar tehnisko nosēšanos degvielas uzpildei Bahreinā, pasažieriem neizkāpjot no lidmašīnas. Matales lidosta atrodas salas dienvidos, kur atrodas lielākā daļa nozīmīgāko apskates objektu, piemēram, Jalas nacionālais parks, Ādama smaile un Deviņu arku tilts.

"Novērojam, ka šajā ziemā pieaug pieprasījums pēc eksotiskiem galamērķiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, sevišķi Ziemassvētku laikā, kad lielākā daļa ceļojumu uz citām valstīm jau ir izpārdoti. Reaģējot uz šo pieprasījumu, sākam piedāvāt ceļojumus uz Šrilanku arī no Rīgas - esam vienīgie, kas nokļūt Šrilankā piedāvā bez pārsēšanās un visīsākajā laikā. Nokļūt pasaules otrā malā 12 stundu laikā un baudīt bagātīgo eksotiku, ko nelielā sala piedāvā, ir labākais piedzīvojums, ko uzdāvināt sev un ģimenei Ziemassvētkos. Turklāt cenas ziņā šī ir pieejama eksotika, ” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Biedrība Taureņa efekts sākotnēji orientējās uz labdarību, strādāja ar bērniem bāreņiem, bet tagad tai svarīgi ir palīdzēt arī citām sociāli atstumtajām grupām, turklāt darīt to ilgtermiņā, trešdien raksta Dienas Bizness.

«Pirms gada sākām meklēt jaunu virzienu, jo sapratām, ka viena lieta ir visu laiku sniegt atbalstu, bet ir arī citi veidi, kā palīdzēt – dod iespēju. Tā nav vienkārši labdarība, kas risina problēmas īstermiņa, bet gan aktivitāte ar ilgtermiņa efektu. Mēs cilvēkiem iedodam ne tikai darbu šodien, bet arī iespēju sevi attīstīt un ceļam cilvēku pašapziņu,» saka Ina Stupele, biedrības Taureņa efekts projektu vadītāja.

Pirms gada biedrība radīja planšetdatoru filca somu un mobilo telefonu maciņu zīmolu Lote, dodot iespēju strādāt cilvēkiem ar invaliditāti, vienlaikus attīstot savu talantu, pilnveidojoties un gūstot ienākumus. Diezgan ilgs laiks pagāja, kamēr tika atrasts konkrēts produkts. «Bija skaidrs, ka gribam dot iespēju strādāt, jautājums bija ko cilvēki no sociāli mazaizsargātajām riska grupām, piemēram, invalīdi spēj darīt. Nav tā, ka var iedot konkrētu uzdevumu un viss, atliek vien gaidīt gatavo produkciju. Tā nav šūšanas rūpnīca. Jāņem vērā viņu darba prasmes, iespējas, termiņus. Cilvēki ar invaliditāti nevar strādāt kā veseli cilvēki no rīta līdz vakaram,» teic Ina.

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Šalcošo priežu spēkošanās ar luksus dzīvokļu namiem Latvijas kūrorta artērijā ir tikai fons Jūrmalas haotiskajām, bet kuslajām pārvērtībām

Jūrmalas attīstības dokumenti vienmēr rodas lielās dzemdību sāpēs. No vienas puses ir pašvaldības intereses, vēl jāņem vērā ieinteresētu naudīgu ļautiņu intereses (to salāgošana pabieži nonākusi preses uzmanības lokā), kā arī piketēšanas gatavībā vienmēr ir pilsētas pagātnes un dabas vērtību aizstāvji. Jūrmala, šo to laiku pa laikam pieslīpējot, tomēr nav uzziedējusi tik koši kā daža laba ar kāpām apveltīta vieta uz ziemeļiem vai uz dienvidiem no Latvijas. Novirzoties no galvenajām ielām, pamestu celtņu karkasi, fantastisku arhitektūras pērļu sapuvušas koka mežģīnes ar degradētu vidi piedevās ir realitāte arī šodienas Jūrmalā. Kopš izdauzīja logus deviņdesmito gadu sākumā, nekas nav mainījies, nākas nopūsties jūrmalniekiem. Viss liecina par to, ka strādājošas stratēģiskas bildes attīstībai īsti nav, bet pilsētas tēvi arvien mēdz shēmot, kā mainīt noteikumus, lai cauri sietam izbirtu kāds projekts, kuram ir gauži maz sakara ar sabiedrības labumu.

Ar tālu un eksotisku galamērķi sevi pieteicis tūroperators Itaka, kas atpūtniekus vedīs no Rīgas uz Madagaskaru, otrs jaunpienācējs TUI pagaidām ir bez īpašiem pārsteigumiem

2019. gada vasaras sezonā Itaka Latvija no Rīgas lidostas piedāvās sešus galamērķus – Turcijas pilsētas Izmiru un Bodrumu, Zakintas salu un Krētas rietumu daļas pilsētu Hanju Grieķijā, kā arī čarterreisus uz Albāniju un Madagaskaru (Nosy Be). Savukārt SIA TT Baltics, kas uz franšīzes līguma pamata izmanto TUI zīmolu, Baltijas tirgū ir ienākusi ar ceļojumiem uz trim valstīm – Spāniju, Kipru un Turciju.

Uzņēmuma Novatours vadītājs Leonīds Močeņovs ir atturīgs, vērtējot, kādu ietekmi uz atpūtas ceļojumu tirgu Latvijā atstās Itaka Latvija un TUI zīmola pārstāvju darbības uzsākšana. «Vēl ir pāragri spriest, jaunpienācējus varēsim vērtēt pēc kāda laika – pēc rezultātiem un padarītā darba,» viņš nosaka.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA Latvija) sadarbībā ar t/c Domina Shopping organizētajā Starptautiskajā Skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgū (SMU) Grand Prix jeb galveno balvu ir ieguvis uzņēmums JA GLORY no Slovākijas, kuru produkts ir košļājamā gumija svara zaudēšanai, informē JA Latvija.

Veiksmīgākais uzņēmums no Latvijas šogad ir austu un mezglotu aproču ražotājs Rakstums, kas ieguva galveno balvu kategorijā — Labākā pārdošanas komanda.

Kopumā gadatirgus pulcēja 100 starptautisku skolēnu mācību uzņēmumu un vairāk nekā 100 ekonomikas un sociālo zinību skolotāju un biznesa konsultantu no 16 pasaules valstīm.

JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns, vērtējot šī gada SMU sniegumu: «Starptautiskais skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgus ir SMU programmas nākamais līmenis — iespēja jaunajiem uzņēmējiem paplašināt redzesloku, iegūt citu valstu dalībnieku kontaktus, novērtēt un saprast, kāda ir starptautiskā konkurence. Šogad vairums skolēnu gadatirgu uztvēra kā izstādi — iespēju parādīt savu preci Latvijas patērētājam, necerot gūt ieņēmumus, to pārdodot. Jāuzslavē mūsu skolu jaunieši, kas ļoti apzinīgi un nopietni bija gatavojušies gadatirgum un parādīja gan labas komunikācijas, gan svešvalodu prasmes.»

Meža vidū 20 minūšu brauciena attālumā no Valkas atrodas Vijciema medību pils, kas ilgus gadus stāvēja pamesta, bet nu ieguvusi saimniekus, kuri ir noticējuši vēsturiskā nama tūrisma un arī kultūras potenciālam.

Meža vidū iznirst vēsturiskā nama aprises, līdz Vijciema medību pils pagalmā kā pendele pulksteņa ciparnīcā ieduras meža ceļš. Valmieriešu ģimene Agneta Kīta un Arnis Smiļģis ēku iegādājās tikai pirms diviem gadiem, agrākajai Dikļu pils direktorei Agnetai vienkārši atrodot to sludinājumu portālā. Pils jaunā saimniece ir arī Valmieras retro interjera salona Pērle Vintage īpašniece, taču viņas interese par vēsturi neaprobežojas ar grezniem dīvāniem un galdiņiem. «Jau pirms laba laika sapratu, ka mani saista muižas un to liktenis,» paskaidro Agneta.

No Palmbīčas uz pili

Pirmo pieredzi viesmīlības jomā Agneta ieguva, strādājot viesnīcā Palmbīčas kūrortā, Amerikā, paralēli viesmīlības biznesa studijām amerikāņu augstskolā. Latvijā viņa studējusi uzņēmējdarbības vadību un mārketingu. «Viesmīlība ir nozare, kurā visātrāk iespējams saņemt atgriezenisko saiti no klienta. Tas pozitīvi uzlādē,» atzīst Agneta. Piedzimstot dēlam, ģimene pārcēlusies uz Agnetas dzimto Valmieras pusi, jo ilgojušies pēc «zaļākas un mierīgākas dzīves». Ģimene iegādājās senu guļbūvi Mūrmuižā, kuru īpašnieks pārdeva kā nojaucamu apgrūtinājumu, taču guļbūve, rūpīgi restaurēta, kļuva par ģimenes mājvietu. Agneta kādu laiku bija Dikļu pils direktore, un tā palēnām visi saskares punkti ar padziļināto interesi par vēsturiskajām ēkām un interjeriem savilkušies kopā, liekot nostiprināties apziņai par to, ka «esmu pietiekami spēcīga, lai beidzot izveidotu kaut ko savu». Agneta sāka lūkoties pēc īpašuma, kuram varētu dot otro dzīvi. Tā pirms diviem gadiem viņa pamanīja sludinājumu, ka tiek pārdota Vijciema medību pils. «Braucām skatīties. Visapkārt mežs, līdz pēkšņi nekurienes vidū iznirst sapņu mājiņa. Fantastiski meža skati, apsnigušas egles. Es vīram teicu – šī būs īstā vieta,» atceras Agneta.

Aiz skandāla ap Krievijas miljardiera Oļega Burlakova mantojuma dalīšanu, iespējams, stāv kāda ar Krievijas augstāko varas ešelonu saistīta un sankcijām pakļauta persona, ziņo Ukrainas medijs “comments.ua”.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Maskavas tiesa neeksistējošam Veras un Nikolaja Kazakovu fondam par labu it kā rakstīto testamentu atzina par īstu.

Tiek lēsts, ka Oļega Burlakova atstātais mantojums ir no 650 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru liels. Saskaņā ar likumu, puse no Burlakova īpašuma pieder viņa sievai Ludmilai kā neatraidāmai mantiniecei, savukārt otra puse, tajā skaitā arī aptuveni 220 miljonu ASV dolāru vērtā 106 metrus garā trīsmastu buru jahta “Melnā Pērle”, ietilpst mantojuma masā.

Šī jahta vēl 2018.gadā aizdomīgu darījumu rezultātā nonāca Kazakovu kontrolētās Kipras kompānijas “Silver Angel Yachting Limited” īpašumā, un pēc Melnkalnes tiesas lēmuma par visu uz tās esošo mākslas darbu inventarizāciju tika pretlikumīgi izvesta no Tivatas ostas Melnkalnē. “Comments.ua” ziņo, ka jahta 29.jūnijā esot redzēta Duresas ostā Albānijā, turklāt šoziem, kad jahta atradās pie Karību salām, uz tās klāja esot manīta Krievijas politiskajai elitei pietuvināta un sankcijām pakļauta persona.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

16.aprīlī plkst.15 Dailes teātra mazajā zālē teātris Ziloņa dziesma. Ziloņa dziesma ir kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona (dz. 1978) pirmā luga, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2004.gadā ASV. 2014.gadā kanādiešu režisors Šarls Binamē tai radījis filmas versiju. Ar izrādi Ziloņa dziesma Dailes teātrī kā režisors atgriežas kādreizējais Dailes teātra aktieris Andrejs Žagars.

No sava darba kabineta slimnīcā ir pazudis ievērojams psihiatrs. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē.

Iveta Zāģere pirms diviem gadiem nolēma izkāpt no komforta zonas – atvērt M.Pūres restorānu gandrīz 40 kilometru attālumā no Rīgas.

Vēl pirms četriem gadiem notika pirmais Ogres uzņēmējas lēciens ar galvu aukstā ūdenī, atverot Ogrē beķereju. Ar gadiem cilvēku plūsma Ogres promenādē palielinājusies, biznesa plānā ierakstītie mērķi saistībā ar beķereju ir sasniegti, taču restorāns ir kā tāds dzeguzes bērns – dzīvesstila uzņēmums, kas pašlaik spēj pastāvēt vienīgi beķerejas siltajā paspārnē. «Matemātika ir nepielūdzama, lai kā tu gribētu «izvilkt». Esam pamanījušies atvērt restorānu sarežģītā brīdī,» atzīst Iveta. Ivetas vīrs Māris Bulats, ar kuru viņa iepazinās, studējot pirmajā kursā Latvijas Mākslas akadēmijā, ir dzimis Ogrē. Sākotnēji ģimene dzīvoja Rīgā, bet vēlāk pieņēma lēmumu pārcelties uz klusāko un zaļāko Ogri.

Helsinkos atvērta pirmā viesnīca Radisson RED, kas atrodas jaunā un modernā ēkā pilsētas vecākajā parkā – Kaisaniemi parkā.

Viesnīca Radisson Red Helsinki atvērta modernisma stilā celtā jaunā ēkā, ko projektējis Somijas arhitektūras uzņēmums Anttinen Oiva Arkkitehdit.

Astoņu stāvu viesnīcā ir 195 numuri un apartamenti ar Radisson RED raksturīgo dizainu. Pirmajā stāvā viesiem un vietējiem iedzīvotājiem ir pieejams restorāns RED Bar and Kitchen. Tāpat arī pieejams bārs un āra vasaras terase ar skatu uz blakus esošo Kaisaniemi parku.

“Ar prieku paziņojam par mūsu pirmās viesnīcas Radisson RED atvēršanu Somijā, Helsinkos, “Baltijas pērlē”. Radisson RED Helsinki Skandināvijā ir mūsu ceturtā Radisson RED viesnīca pēc pirmās viesnīcas Radisson RED atvēršanas Dānijā, Orhūsā, un divām viesnīcām Oslo. Mūsu Radisson RED zīmols ir iecienīts Ziemeļvalstu reģionā, pateicoties tā uzsvaram uz modernu dizainu un mākslu, kā arī mierīgajai videi, kas piemērota biznesa un atpūtas ceļotājiem. Mēs ar nepacietību gaidām gan vietējos, gan starptautiskos ceļotājus mūsu jaunajā un dinamiskajā viesnīcā,” saka Radisson Hotel Group Ziemeļeiropas un Rietumeiropas reģiona vecākais viceprezidents Toms Flanagans Kartunens (Tom Flanagan Karttunen).

Domājot par ceļojuma galamērķi, mani vilināja kādas austrumu zemes kultūras un dzīves garšas izzināšana, bet es vēlējos doties uz tādu valsti, kas nav ārkārtīgi liela un ko viena ceļojuma laikā varētu aptvert. Šrilanka izmēra ziņā ir teju identiska Latvijai, bet ir viena būtiska atšķirība – Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni iedzīvotāju, bet tur – 20 miljoni. Braucienā devos kopā ar savu draugu Alvi, saulainajā Šrilankā pavadījām 17 dienas.

Šrilankā bijām februāra beigās – marta sākumā, un šie mēneši šajā zemē ir atzīti par ceļošanai labvēlīgākajiem. Jāsaka gan, ka es biju mazliet pārsteigta par tur valdošo karstumu, jo dažbrīd gaisa temperatūra bija 35–40 grādi. Tolaik Latvijā bija aukstums, tāpēc pēc ierašanās Šrilankā dažas dienas bija vajadzīgas, lai aklimatizētos. Uz Šrilanku var braukt arī citos gada mēnešos, jo tur vienmēr ir silti. Taču ir arī lietus sezonas; valsts vidienē, īpaši, kur ir kalnains apvidus un tējas plantācijas, lietus līst samērā bieži.

Šo ceļojumu plānojām paši un gribējām izbaudīt to, kā ir būt vietējiem, nevis iekāpt ar kondicionieri aprīkotā autobusā un izbraukāt visus iecienītākos ceļotāju maršrutus. Informāciju smēlāmies dažādos ceļvežos un Šrilankas tūrisma portālos. Bijām izplānojuši tikai pirmās četras brauciena dienas, pēc tam vadījāmies pēc sajūtām – kurp gribas doties un kur vēlamies uzturēties ilgāk.

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš novembra vidū pievienojās Pjotram Avenam daļēji piederošā Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” direktoru padomei, intervijā Ukrainas medijam nv.ua norādījis, ka runas par “Kyivstar” nacionalizāciju būtu solis atpakaļ.

“Ukrainai būs vajadzīgi milzīgi privātā sektora ieguldījumi, ārvalstu tiešie ieguldījumi un atbalsts no Eiropas un ASV privātā sektora, lai pārvarētu kara sekas. Ja netiks aizsargātas īpašumtiesības, tostarp akcionāru tiesības Amerikas Savienotajās Valstīs, un netiks saglabāti uzņēmumi, kas sniedz labumu Ukrainas tautai, tā būs stratēģiska kļūda Ukrainai, kas padarītu Ukrainas atjaunošanu un atbalstu šai valstij turpmākajos gados daudz grūtāku un dārgāku, un kapitāla plūsmas daudz ierobežotākas,” intervijā pauž Maiks Pompeo.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sāk darbu Pjotram Avenam daļēji piederošā Kyivstar direktoru padomē 

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kā neatkarīgs direktors pievienosies Pjotram Avenam...

Pēc viņa teiktā “Kyivstar” ir svarīga Ukrainas ekonomikas pērle. ““Kyivstar” ir neticami labi kalpojis Ukrainas tautai un bijis neticami dāsns. Pēdējo divu gadu laikā tas bijis arī nozīmīgs dalībnieks, palīdzot Ukrainas tautai,” intervijā nv.ua saka bijušais ASV valsts sekretārs.

M.Pompeo “Kyivstar” direktoru padomē darbosies kā konsultāciju kompānijas “Impact Investments” partneris, kas ir ASV nesen izveidota stratēģisko un finanšu konsultāciju un ieguldījumu sabiedrība.

“Es ar lepnumu pievienojos “Veon” un “Kyivstar” izcilajā kalpošanā Ukrainas iedzīvotājiem, nodrošinot būtisku savienojamību un digitālos pakalpojumus veselības, izglītības, uzņēmējdarbības izaugsmes un izklaides jomā. Es arī izsaku atzinību “Kyivstar” mātesuzņēmumam “Veon” par tā vadošo lomu investīciju veikšanā Ukrainā ar savu ilgtermiņa apņemšanos un iniciatīvu “Investēt Ukrainā tagad!””, kompānijas “Veon” paziņojumā norāda M. Pompeo uzsverot, ka tieši ar privāto uzņēmumu un investīciju palīdzību Ukraina nodrošinās savu ekonomisko nākotni un panākumus.

“Veon” jau šā gada jūnijā paziņoja par apņemšanos ar meitasuzņēmuma “Kyivstar” starpniecību investēt 600 miljonus ASV dolāru Ukrainas atveseļošanā. Ieguldījumi tiks veikti “Kyivstar” infrastruktūras projektos, nodrošinot būtisku savienojamību un 4G pakalpojumus visā valstī, attīstot visiem ukraiņiem pieejamus augstākā līmeņa digitālos pakalpojumus un kopienas atbalsta projektus. Apņemoties sniegt pakalpojumus Ukrainā, “Veon” ir pilnībā pametis Krievijas tirgu, pārdodot savu meitaskompānijas “Vimpelcom” par pusi no tā vērtības, jo Krievija apstiprina ārvalstu aktīvu pārdošanu tikai pēc 50 % atlaides noteikšanas.

Jautāts, vai ārvalstu investori ir gatavi nākt uz Ukrainu, Maikls Pompeo teic, ka pirms dažiem mēnešiem bijis Kijivā kopā ar privāto investoru grupu no būvniecības nozares līdz telekomunikācijām. “Viņi meklēja veidus, kā atrast vietas, kur varētu ieguldīt, gūt peļņu saviem akcionāriem, bet vienlaikus veikt svarīgo rekonstrukcijas un atjaunošanas darbu, kas jāveic Ukrainā. Es domāju, ka amerikāņu investori ir pilnībā gatavi to darīt, bet viņiem tas jādara ar pārliecību, ka viņi var ieguldīt Ukrainā tā, lai viņu uzņēmumi gūtu peļņu, ka pret viņu darbiniekiem tiks nodrošināta laba attieksme un kapitāls, ko viņi ieguldīs Ukrainā, būs pasargāts no konfiskācijas vai nacionalizācijas,” saka Pompeo.

“Veon” ir Amsterdamas biržā kotēts mobilo sakaru operators (VON.AS) un tas ir 100% Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” īpašnieks.

M. Pompeo bija 70. ASV valsts sekretārs no 2018. līdz 2021. gadam un sestais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors no 2017. līdz 2018. gadam. Iepriekš M. Pompeo pārstāvēja Kanzasas štatu ASV Pārstāvju palātā no 2011. līdz 2017. gadam. Viņš ir absolvējis ASV Militāro akadēmiju Vestpointā un Hārvardas Juridisko skolu.

SIA Agni izaugsmi veicinājuši vairāki nozīmīgi kamīnu montāžas pasūtījumi jaunajos daudzdzīvokļu māju projektos Rīgā un Jūrmalā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados SIA Agni izdevies apgrozījumu kāpināt no 141 tūkstoša eiro 2011. gadā līdz 755 tūkstošiem eiro 2013. gadā. Tas ļāvis uzņēmumam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. SIA Agni direktors Hārdijs Parādnieks skaidro, ka izrāvienu nodrošinājuši vairāki veiksmīgi projekti Latvijā, kā arī ambiciozs projekts Vīnē.

Agni vārds 21 gada laikā biežāk tiek saistīts ar kamīniem, jo uzņēmums nodarbojas ar kamīnu un akmens izstrādājumu izgatavošanu, projektēšanu, tirdzniecību un montāžu, kā arī individuālu kamīnu un dabīgā akmens projektu izstrādi. Tomēr uzņēmuma darbības diapazons ir plašāks, jo pakalpojumu klāstu tas papildinājis ar NMC poliuretāna karnīžu tirgošanu, dekoru un angļu sanitārtehnikas tirdzniecību, kā arī ar būvniecības darbiem. «Kamīna izvēle ir ilgstošs process. Tajā piedalāmies mēs, klienti, ar otrajām pusītēm, dizaineri un reizēm arī arhitekti. Cilvēks par sev tīkamāko kamīna risinājumu neizlemj vienā dienā. Reizēm tas prasa gadu un vairāk. Mēģinām pārdot sajūtas, ne tikai preci,» stāsta H. Parādnieks.

Klusums un miers ir Rīgas Vīlandes ielas pievienotā vērtība, te pārsvarā darbojas tādi uzņēmumi, kuriem nav nepieciešama liela garāmgājēju plūsma.

Vīlandes iela, kas jūgendstila namu koncentrācijas ziņā īpaši neatpaliek no izslavētās Alberta ielas, ir salīdzinoši neliela – 385 metrus gara ieliņa pilsētas klusajā centrā. XIX gadsimtā tā tika dēvēta par Palisādu ielu, padomju laikos nesa Jankas Kupalas vārdu, XIX gadsimta 90. gados īsu brīdi tikusi dēvēta Livonijas ziemeļu pilsētas Fellinas vārdā, bet Igaunijas neatkarības atjaunošanas gados ieguvusi kaimiņvalsts pilsētas Vīlandes nosaukumu.

Tajā atrodas vairākas arhitekta Rūdolfa Heinrika fon Cirkvica projektētas ēkas, pašā greznākajā namā Vīlandes un Elizabetes ielu krustojumā dzīvojis dziedonis un rakstnieks Mariss Vērta, gleznojis mākslinieks Jānis Brekte, bet bērnību pavadījusi arī Mihaila Bulgakova trešā sieva Jeļena Nirenberga, kura kļuva par prototipu krievu literatūras slavenākajai un neatvairāmākajai raganai. Šobrīd koķeto ēku ar piemīlīgo tornīti, kas savā ziņā ir kļuvusi par ielas vizītkarti, apdzīvo kupls un visnotaļ raibs uzņēmumu pulciņš. Vienuviet ir gan advokātu un dizaineru biroji, gan svešvalodu centrs, fitnesa studija, jauno māmiņu apvienība u.c. Vīlandes iela ir klusā centra vēl neatklātā pērle, vienisprātis ir DB aptaujātie uzņēmēji, kuri šajā biznesa vietā saskata galvenokārt tikai plusus.

Mežotnes pilij jāpiesaista pieczvaigžņu viesnīcas operators, bet Igates pils ir jāiznomā vai jāpārdod, ja neizdodas piesaistīt nomnieku, teikts šodien valdībā izskatītajos dokumentos.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un VNĪ meitasuzņēmums SIA VNĪ pilis izstrādājuši koncepciju par Mežotnes pils un Igates pils turpmāko darbību. Mežotnes pils ilgtermiņa attīstības scenārijs paredz līdzšinējās darbības attīstīšanu atbilstoši Mežotnes pils kultūrvēsturiskajam statusam, veicot neatliekamus ieguldījumus kompleksa ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanai un piesaistot sadarbības partneri - pieczvaigžņu viesnīcas operatoru. Līdz sadarbības partnera piesaistei VNĪ pilis turpinās veikt pilnvarnieka pienākumus.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos teikts, ka šogad un nākamā gada pirmajā pusē būtu jāiegulda Mežotnes pils ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanā, līdz 2016.gada pirmajai pusei būtu jāpiesaista sadarbības partneris - pieczvaigžņu viesnīcas operators, kā arī jāizstrādā sadarbības modelis un jādefinē sadarbības nosacījumi. No 2016.gada līdz 2018.gadam kopā ar piesaistīto partneri būtu jāveic ieguldījumi, proti, jāattīsta pašreizējā četrzvaigžņu viesnīca pieczvaigžņu viesnīcas līmenī pils ēkas trešajā stāvā, jāpapildina interjers un jāierīko Mežotnes pils muzejs pils ēkas otrajā stāvā, kā arī jāizveido augstākās klases restorāns pils ēkas pirmajā stāvā.

Ar svētku dievkalpojumu sestdien, 2. jūlijā svinīgi tiks atklāta atjaunotā kultūrvēsturiskā pērle – Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca, kas pēc rekonstrukcijas ir atguvusi savu sākotnējo vēsturisko spožumu, informē Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa.

Katlakalna baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir celta pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1794. gadā. Tā ir unikāla ar savu Latvijas baznīcām neraksturīgo, apaļo – Romas panteonam līdzīgu formu. Izprotot baznīcas vērtību Latvijas dievnamu kontekstā, tika veikta ēkas vēsturiskā restaurācija, pirms tam veicot nopietnu un ilgu ēkas izpētes darbus, apzinot vēsturiskos sienu krāsojumus, pārbaudot pamatu un sienu mūrējumu stāvokli.

Restaurācija ilga divus gadus, un tās laikā baznīca tika atjaunota no pamatiem līdz jumtam. Restaurēta altāra glezna un vēsturiskais tornītis virs baznīcas kupola, virs kura tagad atrodas apzeltīts arhibīskapa Jāņa Vanaga iesvētīts krusts.

Atceltas uzņēmējai Inārai Vilkastei piederošo zemesgabalu Rīgā, Dārzciema ielā, un Jūrmalā, Poruka prospektā 5, izsoles, teikts zvērinātā tiesu izpildītāja Mārča Midega paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsoļu atcelšanas iemesls paziņojumā nav minēts.

2019.gada 19.janvārī sākās Vilkastei piederošo abu zemesgabalu elektroniskās izsoles. Bija plānots, ka tās noslēgsies 2020.gada 20.janvārī.

Parāda piedzinējs abiem zemesgabaliem bija "Baltic International Bank".

Zemesgabala Rīgā, Dārzciema ielā, platība ir 0,253 hektāri, bet nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 75 600 eiro, savukārt zemesgabala Jūrmalā, Poruka prospektā 5, platība ir 0,2122 hektāri, bet nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 87 600 eiro.

Par korupciju tiesātā bijušā Valsts ieņēmuma dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedre Vilkaste savu pirmo firmu nodibināja 1992.gadā. Kopš 2003.gada viņa darbību pilnībā pārorientējusi uz nekustamo īpašumu biznesu. Vilkastes realizēto projektu skaitā ir tirdzniecības centrs "Dino", daudzdzīvokļu ēka "Jūrmalas pērle", daudzdzīvokļu nams "Mežaparka vilnis", kas 2007. gadā saņēma apbalvojumu konkursā "Labākais jaunais projekts" nominācijā "Labākais elitārās mājas projekts", kā arī citi projekti Mārupē, Ādažos, Jūrmalā, Rīgā, Kanādā un Melnkalnē.

Rīgas brīvostas pārvalde un Lietuvas uzņēmums SNG Solar parakstījuši līgumu par zemes nomu Rīgas ostā Spilves pļavu teritorijā saules enerģijas parka attīstīšanai, paredzot gan saules paneļu uzstādīšanu, atjaunojamās saules elektroenerģijas ražošanu un uzkrāšanu, gan arī ūdeņraža un alternatīvo degvielu ražošanu.

Līgums paredz, ka uzņēmumam SNG Solar piecu gadu laikā Spilves pļavu teritorijā 177,2 ha platībā jāuzbūvē saules enerģijas ražotne ar nominālo jaudu 100 MW, kas gada laikā spētu saražot ap 100 tūkstošus MWh zaļās elektroenerģijas. Plānotais saules paneļu parks Spilves pļavās būs viena no lielākajām zaļās enerģijas ražotnēm Baltijā.

Plānotās investīcijas parka izveidei ir no 60 līdz 80 miljoniem eiro.

Darba uzdevumā ir paredzēta saules paneļu uzstādīšana un pieslēguma izveidošana pie 110 kV līnijas, kā arī augstsprieguma un vidēja sprieguma apakšstacijas izbūve topošā Rīgas brīvostas Spilves industriālā parka teritorijā.

“Šāda mēroga un tvēruma projektu realizācija atkārtoti apliecina, ka mūsu ostas nav tikai piestātnes kravu pārkraušanai, bet inovāciju, ražošanas un ekonomiskās attīstības centri. Investīciju piesaistei ostās ir jābūt mūsu prioritātei un ambīcijai ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Rotu pasaulē sevi piesaka arvien jauni materiāli.

Māksliniece Līga Lākute jau gadu tās darina no papīra

Pastiprināta interese par graciozajām rotām sievietēm rodoties tad, kad tiek vērsta viņu uzmanība uz materiālu – tad tausta, mēra un arī pērk, stāsta Līga. Ar papīra krellēm viņa pati saskārusies jau bērnībā – tādas bijušas mammai, visticamāk, no ārzemēm vestas. Ilgu laiku šķitis, ka tās ir gliemežvāku krelles, līdz abas ar māsu sākušas skrubināt un secinājušas, ka materiāls ir papīrs. Meklējot idejas savam mazajam biznesam, kurā radīt kaut ko pašas rokām, Līga internetā uzdūrās papīra krellēm un atcerējās arī ainas no bērnības. «Acīmredzot tās visu laiku sēdējušas manī,» prāto Līga. Pasaulē tādas zina jau sen, Latvijai šī tehnika kaut kā esot paslīdējusi garām.