Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ceturtdien vainoja valsts iedzīvotājus Baltkrievijas rubļa devalvācijā, paziņojot, ka varas iestādes neplānoja pērnā gada beigās devalvēt nacionālo valūtu, bet iedzīvotāji izdarīja visu, lai tas notiktu.

«Mēs negrasījāmies devalvēt nacionālo valūtu. Un es toreiz teicu - ja jūs skraidīsiet pa valūtas maiņas punktiem, jūs mūs pamudināsiet uz to, ka mēs būsim spiesti palaist nacionālo valūtu brīvā peldējumā, lai neiztukšotu mūsu zelta valūtas rezerves,» Lukašenko sacīja preses konferencē Minskā.

«Tad kādas var būt pretenzijas man? Es zināju, ka jūs kā īsteni baltkrievi mani neklausīsiet. Jūs pagājušajā gadā nopirkāt 60 tūkstošus automobiļu. Šajā gadījumā jūs izvedāt no Krievijas visu, kas tur bija, no Maskavas un no Pīteras (Sanktpēterburgas),» sacīja prezidents.

Baltkrievijas rublis pērn zaudēja pusi savas vērtības. Decembrī tas tika devalvēts par 9% attiecībā pret ASV dolāru.

Reaģējot uz Krievijas rubļa vērtības samazināšanos un bažījoties par to, ka varētu tikt devalvēts Baltkrievijas rublis, Baltkrievijas iedzīvotāji pēdējās dienās aktīvi uzpērk ārvalstu valūtu.

Tādēļ Baltkrievijas centrālā banka noteikusi 30% nodokli ārvalstu valūtas pirkšanas darījumiem gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Centrālā banka norādījusi, ka nodoklis būs spēkā uz laiku.

Centrālā banka arī noteikusi, ka visiem eksportētajiem puse no to ienākumiem vietējā valūtā ir jākonvertē Baltkrievijas rubļos. Lai mazinātu ārvalstu valūtas uzpirkšanu, paaugstinātas procentu likmes, piektdien norādīts Baltkrievijas centrālās bankas paziņojumā.

Baltkrievija jau 2011.gadā piedzīvoja nopietnu ekonomikas krīzi ar valūtas devalvāciju un strauji augošu inflāciju.

Baltkrievijas rubļa vērtība piektdienas rītā bija par 8% mazāka nekā dienu iepriekš.

Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.

2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.

Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.

Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».

Savulaik tā arī nepieņemtais lēmums par lata devalvāciju bija pareizs, jo eksportējošo nozaru attīstībai tas neko nebūtu devis, diskusijā «Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga?» atzina attiecīgo nozaru asociāciju vadītāji.

Kā jau ziņots, savulaik 2006.-2008. gadā Latvijā noritēja karstas diskusijas, ka viens no labākajiem atbalsta veidiem eksportā varētu būt valūtas devalvācija, kas veicinātu eksportu. Jautāti, vai šis nepieņemtais lēmums bija pareizs vai nē, uzņēmēji atbildēja apstiprinoši.

«Toreizējais lēmums bija pareizs. Devalvācija neko daudz nedotu, jo tajā brīdī bija «nobrukuši» pasaules tirgi un valdīja pietiekami liels haoss,» sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš,

«Brīdī, kad bija runas par devalvāciju, daudzi neticēja latam. Notika valūtu konvertācijas un problēmas ar bankām. Tādā situācijā valūtas devalvācija būtu sliktākais scenārijs,» piekrita Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

«Situācija šajā Baltijas valstī, kas globālās finanšu krīzes laikā izturēja kaut ko tuvu depresijai, izskatās, iet uz labo pusi: Starptautiskais Valūtas fonds ceturtdien savā ziņojumā norādīja, ka Latvijas atlabšanas plāns strādā. Standard & Poor's šonedēļ paaugstināja valsts reitingu . Un, lai gan bezdarba līmenis joprojām ir 18%, ekonomika ir augusi trīs ceturkšņus pēc kārtas,» raksta The Wall Street Journal.

Vienlaikus medijs atzīmē - daži ekonomisti saka, ka pazīmes, kas liecina par Latvijas atdzimšanu - tās sarūkošais tirdzniecības deficīts, stabilā valūta un krītošais budžeta deficīts - varētu arī slēpt nopietnus šķēršļus valsts ceļā uz ekonomikas veselību.

Latvija tiekot uzskatīta par eksperimentu. Pēc ekonomikas sabrukuma tā mēģina izveidot uz eksportu orientētu atlabšanu, nedevalvējot valūtu - latu, kas ir piesaistīts eiro.

The Wall Street Journal raksta, ka valūtas devalvācija, kas padara eksportu un ražošanu konkurētspējīgāku starptautiskā mērogā, ir tradicionāls ceļš, bet Latvijas valdība bija apņēmusies cīnīties pret devalvāciju - pat pēc 7,5 miljardus eiro liela ārkārtas finansējuma pieņemšanas 2009.gadā, jo piesaistes saglabāšana ir priekšnoteikums Latvijas ilgi lolotajam mērķim ieviest eiro. Latvija tā vietā esot izvēlējusies padarīt preces un pakalpojumus lētākus, nospiežot uz leju algas visā ekonomikā. Tas ir process, kas zināms kā iekšējā devalvācija. Tas līdzinoties Īrijas, Grieķijas un citu vājāko eirozonas dalībvalstu rīcībai.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sestdien no amata atbrīvojis premjerministru Mihailu Mjasņikoviču laikā, kad valsts cīnās pret Krievijas ekonomikas krīzes ietekmi.

Lukašenko atcēla no amata Mjasņikoviču, kurš Baltkrievijas valdību vadīja kopš 2010.gada decembra un viņa vietā iecēla savu līdzšinējo biroja vadītāju Andreju Kobjakovu, informēja Baltkrievijas prezidenta kanceleja.

Baltkrievijas prezidents arī nomainīja centrālās bankas vadītāju un vairākas augsta ranga amatpersonas, tostarp ekonomikas un rūpniecības ministrus.

Pirms valdības sastāva maiņas Lukašenko piektdien pauda brīdinājumu valdībai, sakot, lai vairākas amatpersonas savos amatos, iespējams, ir atradušās pārāk ilgi.

«To var labot,» viņš sacīja.

Lai gan Baltkrievijas rublis oficiāli nav piesaistīts Krievijas rubļa kursam, Baltkrievija ir ļoti atkarīga no Krievijas un jutīga pret tās ekonomikas problēmām.

Viena no pasaules ekonomisko notikumu topa ziņām nenoliedzami ir Baltkrievijas rubeļa devalvācija par vairāk nekā 50%. Šāda veida risinājumu krīzes ietekmē ir izvēlējusies ne viena vien valsts, tādējādi cenšoties palielināt ienākošās naudas plūsmu un eksporta apjomus.

Faktiski tādā veidā lielā mērā tiek atzīts - nauda mums ir beigusies, un tagad speram izmisuma soli. Tiesa, Baltkrievijas gadījumā šis izmisums izskatās visai pamatīgs (bet ne pārsteidzošs), jo tās Eiropas valstis, kas dažu pēdējo gadu laikā ir izšķīrušās par devalvācijas soli, to nespēra tik radikāli plašu - vairāk nekā 50% ir pamatīga savas nacionālās valūtas nonivelēšana. Protams, šādā situācijā rodas divi pamatjautājumi.

Pirmkārt, kā notikušais ietekmēs Latvijas uzņēmējus, proti, tos, kuri sadarbojas ar Baltkrieviju. Tiem, kuri importē preces no šīs valsts, vismaz sākotnēji šī ziņa par rubeļa devalvāciju ir iepriecinoša, jo jāmaksā būs salīdzinoši mazāk. Tomēr nevajag aizmirst, ka pēc devalvācijas parasti visai nenovēršami ir sekojusi arī inflācija, un tas var nozīmēt, ka nākotnē par saņemtajām precēm var nākties maksāt vēl vairāk, nekā līdz šim. Diez vai ir kāds cits iemesls tam, ka paši baltkrievi šobrīd histēriski izpērk veikalus. Savukārt diezgan izmisuši droši vien ir tie uzņēmēji, kuri eksportē savas preces uz Baltkrieviju, vai arī ir, piemēram, noslēguši līgumus par kāda būvobjekta realizāciju šajā kaimiņvalstī, piekrītot samaksu saņemt rubeļos. Var sanākt, ka viņi šobrīd strādās par kapeikām.

Vjetnama devalvējusi savu valūtu dongu par vairāk nekā 9%. Tās mērķis ir stabilizēt ekonomiku, kas cieš no augstās inflācijas, kā arī lielajiem tirdzniecības un budžeta deficītiem, ziņo Financial Times.

Šī jau ir ceturtā devalvācija valstī kopš 2009.gada novembra.

Financial Times norāda, ka donga devalvācija nav pārsteigums. Tirgus tagad mēģināšot prognozēt, vai šogad gaidāma vēl viena devalvācija.

Saskaņā ar Vjetnamas centrālās bankas tīmekļa vietnē ievietoto informāciju oficiālais donga-dolāra maiņas kurss tiek samazināts no18,932 uz 20,693, kas nozīmē samazinājumu par 9,3%.

Lielbritānijas bankas Standard Chartered ekonomisti norādījuši, ka, lai gan devalvācija bijusi lielāka nekā paredzēts, spiediens uz dongu saglabāsies, kas saistīts ar bailēm no inflācijas. Tā janvārī sasniedza 12,2%.

Šodien notikušās Baltkrievijas rubeļa devalvācijas sekas uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs pārāk jūtamas, jo Baltkrievija nav starp Latvijas ārējās tirdzniecības nozīmīgākajiem partneriem, bet pieprasījums pēc Baltkrievijas precēm Latvijā nav pārāk augsts, uzskata eksperti.

Baltkrievijas rubeļa devalvācija teorētiski nozīmēs, ka Baltkrievijas preces paliks konkurētspējīgas, taču praksē šo preču konkurētspēju nosaka pieprasījums pēc tām un tas Latvijā nav īpaši augsts, aģentūrai LETA sacīja investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

«Līdz ar to nekāda būtiska iespaida uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs. Rubeļa devalvācija nozīmēs to, ka Baltkrievijā daudziem cilvēkiem ievērojami pasliktināsies dzīves līmenis un Baltkrievijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pastiprināsies vēlme meklēt iespējas pārvietot savu biznesu vai strādāt ārpus savas valsts. Cits jautājums ir par to, cik lielas viņiem būs iespējas šīs vēlmes īstenot,» sacīja Rungainis.

Pēdējo mēnešu laikā atsevišķi Eiropas taupības politiku aizstāvji reklamē Latvijas piedzīvoto finanšu krīzes laikā, lai ilustrētu to, ka «iekšējā devalvācija» darbojas. Tomēr šo piemēru nevar uzskatīt par veiksmes stāstu un Eiropas līderi, atkārtojot Latvijas paveikto, draud izraisīt jaunu finanšu krīzi.

Tā britu avīzē The Guardian raksta Vašingtonas Ekonomikas un politikas izpētes centra ekonomists Marks Veisbrots (Mark Weisbrot).

M. Veisbrots norāda, ka ir smieklīgi par veiksmīgu saukt ekonomisko stratēģiju, kuras laikā valsts ekonomika samazinās par 24%, kas ir smagākais kritums 2008. – 2009. gadu krīzes laikā, bet oficiālais bezdarba līmenis pieaug no 5,3% 2007. gadā līdz vairāk nekā 20% 2010. gadā.

Lai gan bezdarba līmenis pašlaik ir samazinājies līdz 14,4% un ekonomika sākusi pieaugt – Latvijas taupības pasākumi bijuši pārāk augsta cena, lai maksātu par ne īpaši ātru atgūšanos. Tas ir apmēram tā pat, kā lielīties ar veiksmīgu ASV Lielo Depresiju, raksta M. Vesibrots.

Viena no lielākajām veļas ražotājām Latvijā a/s Lauma Lingerie pērn labi nopelnījusi un par ceturtdaļu audzējusi noietu

Tekstilnozares sestā lielākā uzņēmuma neto apgrozījums 2013. gadā bijis 7,2 milj. Ls (10,24 milj. eiro), kas ir par 25,6% vairāk nekā 2012. gadā. Apgrozījuma pieaugums bijis visos galvenajos noieta tirgos un nesis gandrīz miljonu eiro peļņu, kas vairākas reizes pārsniedz 2012. gada rezultātu, kad uzņēmums nopelnīja 264,2 tūkst. eiro. Akciju sabiedrības mātes uzņēmumam pērnais gads bijis mazāk veiksmīgs.

Attīsta pārdošanu

2013. gadā Lauma Lingerie atvēra 11 jaunus franšīzes veikalus, tostarp divus no tiem Latvijā, divus Igaunijā, divus Saūda Arābijā, četrus Baltkrievijā un vienu Ukrainā. Pašlaik Lauma Lingerie pieder 50 mazumtirdzniecības veikali, kuru vidū ir 39 franšīzes, kas izvietotas astoņās pasaules valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Albānijā un Saūda Arābijā. Pērn akciju sabiedrība franšīzes veikalu atvēršanā, kā arī jaunu iekārtu iegādē ieguldīja 237 tūkst. eiro. A/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone pērnā gada pozitīvos finanšu datus saista ar veiksmīgu franšīzes attīstību un spēju piedāvāt dizaineru radītas kolekcijas. «Tās ne tikai atbilst pasaules modes tendencēm, bet arī nosaka veļas gaumi pārdošanas tirgos. Turklāt pēdējās sezonās mūsu produkcija ir tikusi atzīta par īpaši inovatīvu un sievietei draudzīgu,» apgalvo L.Matisone. Viņa lēš, ka apgrozījums veļas ražošanas nozarē ir audzis strauji ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs. DB rakstīja, ka tekstila nozares kopējais apgrozījums pērn bija 664,5 milj. eiro, tostarp 585,4 milj. eiro bija eksporta apjoms.

Ārvalstu valūtas rezervju izsīkšana un ekonomikas strukturālās problēmas, kā arī iedzīvotāju darbības, kas vērstas uz uzkrājumu veidošanu ārvalstu valūtā, ekspertus vedina domāt, ka jau šogad varētu tikt devalvēta Ukrainas nacionālā valūta – grivna.

Citadele Asset Management fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Andris Kotāns stāsta, ka grivnas iespējamā devalvācija ir aktuāla tēma Ukrainā, lai gan valsts institūcijas šos viedokļus noraida un mēģina uzturēt stabilitātes iespaidu, sevišķi līdz oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

«Grivnas kurss vēsturiski izveidojies par diezgan jūtīgu tēmu elektorātam, sevišķi pēc 2008.gada beigās pieredzētās masīvā un straujā 40% vietējās valūtas vērtības samazinājuma. Tomēr, lūkojoties uz Ukrainas makroekonomiskajiem rādītājiem, jo īpaši uz tā saucamajiem «dvīņu deficītiem» gan fiskālajā, gan ārējo maksājumu bilances jomā, kuri 2012.gadā tiek prognozēti attiecīgi 5% un 6% apmērā, investoru starpā ir samērā vienots viedoklis, ka devalvācija notiks, tomēr visdrīzāk valdība ar dažādu līdzekļu palīdzību spēs šo nepieciešamību atlikt pēc parlamenta vēlēšanām,» ekonomisko situāciju auglīgo stepju un pagaidām lētā tērauda zemē raksturo A. Kotāns.

Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

Iekšējā devalvācija Latvijā ir izslimota, bet tas nenozīmē, ka mēs būtu kļuvuši imūni pret globālo kaiti vārdā Gigantiski Valstu Parādi; rūgtenās zāles pret to rīs visi

Latvijas tauta un ekonomika savu rūgto taupības un valūtas iekšējās devalvācijas zāļu kausu ir izdzērusi. Iejūtīgie starptautiskie apmeklētāji, kas nāk aplūkot atspirgstošo neseno sirdzēju, izsaka komplimentus par sārtajiem vaidziņiem un runā par Latvijas krīzes «mācībām». Pēdiņās vietējā mācībstunda liekama tāpēc, ka neviens to negrasās atkārtot, jo tik rūgtas zāles nevienas Rietumu zemes elektorāts nenorītu, tomēr ar samilzušajiem Rietumvalstu parādiem jādara kaut kas būs. Latvijā tas bija iespējams ap- stākļu sakritību virknes dēļ, kas gan ir cits stāsts, ko šeit nepīšu klāt.

Kā jau norāda termins «iekšējā devalvācija», pirmskrīzes kredītu dzīrēs šeit bija sagāzts pārāk daudz naudas, un lata vērtībai bija jākrītas, tikai devalvācija tika vadīta tā, ka nekriās pašas valūtas vērtība, bet gan tika strauji bremzēti valsts ierastie tēriņi un ievērojami kritās iedzīvotāju rocība un spēja tērēt. Paralēli savilktās jostas taktikai Latvijā risinājums tam tika rasts ar vienvirziena aviobiļešu pirkšanu uz labvēlīgākiem darba tirgiem. Šo scenāriju gluži fiziski nevar atļauties visi, un jebkurā gadījumā šāda veida taupība Rietumu valstsvīriem būtu politiska pašnāvība. Varam nešaubīties, ka tāda nenotiks.

Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveide nav alternatīva integrācijai Eiropā, jo topošajā savienībā dominē uzpirkšanas mehānisms .

Pavisam drīz – 29. maijā – Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna gatavojas parakstīt Eirāzijas Ekonomiskās savienības dibināšanas līgumu. Tas būs nākamais solis aiz 2011. gadā izveidotās Krievijas muitas savienības un pusceļš uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi – Eirāzijas savienību, ko vairāki eksperti nodēvējuši par Padomju Savienību jaunās skaņās. Eirāzijas savienība ir Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva ideja tranzīta stimulēšanai, kurai Putins pieķēries ar lielu deg- smi un, pēc dažu mediju paustā, esot jau uzrunājis tai pievienoties arī Ķīnu un Indiju. Tas, vai Ķīna un Indija tiešām ģeopolitiski varētu izšķirties par šādu soli, pagaidām gan izskatās apšaubāmi, jo šīm valstīm ir svarīgas attiecības ar citu pasaules lielvaru – ASV, taču nākamās Muitas savienības dalībnieces jau zināmas – Kirgizstāna un Armēnija.

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.

Kazahstāna negaidīti devalvē savu valūtu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaules finanšu sistēmai tuvākajā laikā, visticamāk, nāksies sadzīvot ar vairāku valūtu devalvāciju, kur riska zonā nonākušas faktiski visu attīstības valstu valūtu vērtības. Šīs nedēļas beigās centienus balstīt savu valūtu atmetusi arī Kazahstānas centrālā banka (iestāde ziņoja, ka pāriet uz tirgus noteiktu valūtas kursu), kā rezultātā ASV dolāra cena Kazahstānas tengēs strauji pieauga par 23% – līdz 257 tengu atzīmei. Kopš pagājušā gada sākuma ASV dolāra cena tengēs ir palielinājusies jau par 67%. Savukārt eiro cena tengēs šajā laika posmā ir pieaugusi par 35%. Jāatgādina, ka vēl samērā nesen – pagājušā gada februārī – jau nācās pārdzīvot vienu Kazahstānas tenges devalvāciju.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Ja augustā AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vēl tika lolota cerība, ka globālie politiski ekonomiskie procesi vienu no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem skars ne pārāk spēcīgi, tad šodien visi ir spiesti atzīt, ka piepildās vissliktākās prognozes, aģentūrai LETA teica DLRR valdes priekšsēdētāja Natālija Petrova.

No vienas puses, Krievijas partneri baidās sūtīt uz Latviju remontēt dārgos aktīvus - vilcienus, jo baidās no savu īpašumu zaudēšanas sankciju dēļ. No otras puses, uzņēmuma darbu negatīvi ietekmē rubļa devalvācija. Samazinoties rubļa vērtībai, Latvijas preces un pakalpojumi Krievijā kļūst pārāk dārgi. Turklāt Krievijā aktīvi izvēršas importa aizvietošanas valsts programma un DLRR komercpiedāvājumi konkursos rubļa kursa, nodevu, kvotu, licencēšanas, ceļa un citu izdevumu dēļ kļūst nekonkurētspējīgi augstās cenas dēļ.

Situācijā, kad apmēram divas trešdaļas no DLRR kopējā pasūtījumu portfeļa ir Krievijas pasūtījumu daļa, rubļa devalvācija jau negatīvi atspoguļojusies uz DLRR ieņēmumiem, jo daļa līgumu ar krievu partneriem tika noslēgta rubļos. Uzņēmuma ienākumi no pakalpojumu sniegšanas un produkcijas realizācijas ievērojami samazinājās, tajā pašā laikā uzņēmumam ir jāpilda savas saistības.

Latvijas piekoptā «iekšējā devalvācija» prasījusi milzīgu sociālo uzupurēšanos, krasi pieaugot bezdarba līmenim un strauji sarūkot iekšzemes kopproduktam (IKP), turklāt ekonomikas atlabšana pēc šādas politikas piekopšanas ir ļoti gausa, tāpēc ir apšaubāms slavētais Latvijas piemērs eirozonas cīņā ar tās pašreizējo krīzi.

Tā savā jaunākajā ziņojumā norāda Vašingtonas Ekonomikas un politikas izpētes centra ekonomists Marks Veisbrots (Mark Weisbrot).

2008. un 2009. gadā, kad vairākas valstis krīzes iespaidā piedzīvoja ekonomikas lejupslīdi, Latvijas IKP kritums bija lielākais pasaulē. Laika posmā no 2007. gada nogales līdz 2009. gada nogalei Latvijas ekonomika saruka par aptuveni 24%. Tajā pat laikā bezdarba līmenis valstī pieauga no 5,3% 2007. gada beigās līdz 20,5% 2010. gada sākumā.

«Jebkurš apgalvojums, ka «iekšējā devalvācijas» stratēģija ir ekonomisks panākums, var vienīgi tikt balstīts tikai uz hipotēzi, ka [valūtas] devalvācija ar ekspansīvu makroekonomisko politiku būtu bijusi sliktāks scenārijs,» savā ziņojumā norāda Veisbrots.

«Jostas savilkšana» pasākumi neatrisina nekādas problēmas nekonkurētspējīga darba tirgus gadījumā. Grieķijai, Spānijai un citām eirozonas periferiālajām valstīm ir jāveic nodokļu sistēmas reformas, kā arī jāsamazina valsts aparāts un jāmaina neilgtspējīgās pensiju sistēmas.

Tā savā komentārā Financial Times norāda Pensilvānijas Universitātes profesors un finansists Džeremijs Sīgels (jeremy Siegel), uzsverot, ka vienīgais dzīvotspējīgais risinājums eirozonas glābšanai ir eiro devalvācija.

Investori bažījas, ka gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu un ieviesīs jaunu valūtu, valsts depozīti un parāds tiks pārkonvertēti jaunajā valūtā, kuras vērtība, salīdzinot ar eiro, strauji saruks. Ja Grieķija piekops šādu taktiku, aizsāksies banku problēmas ne tikai Grieķijā, bet arī Portugālē, Spānijā un pat Itālijā, jo noguldītāji baidīsies, ka arī šo valstu valdības varētu rīkoties līdzīgi Grieķijai.

Pārtikas eksports uz Ukrainu pilnībā apstājies, taču pagaidām lielu satraukumu neredz; Latvijai vairāk jācīnās pret ĢMO

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure intervijā DB stāsta, ka kopīgi ar Zemkopības ministriju izstrādāts plāns B gadījumam, ja ekonomisko sankciju rezultātā iestātos stunda X.

Kā Ukrainas krīze un valūtas devalvācija Krievijā ietekmējusi pārtikas nozari? Kādi šobrīd ir signāli?

Politiskā situācija nav skaidra, bet panikas noteikti nav. Ir nozares, kas ir vairāk jutīgas, un visgudrākie bija uzņēmumi, kuri jau laicīgi diversificēja savu produktu portfeli.

Ir uzņēmumi, kam jau vēsturiski un pēc patēriņa īpatnībām Krievija kļuvusi par lielāko noieta tirgu. Visjutīgākās ir zivju nozare, gaļa un piens. Situācija gaļas un piena nozarē nav kritiska, jo to portfelis ir samērā diversificēts. Savukārt zivju nozarē ir sāpīgi, jo mūsu šprotes vairāk lieto austrumu zemes, dienvidu republikas un Krievija, bet Rietumos tās neēd. Pat ja mēs gribētu, Eiropā ar savām šprotēm populāri nekļūtu.

Nobela prēmijas ekonomikā laureātam Polam Krugmanam (Paul Krugman) ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm, tādēļ viņš publiskajā telpā skarbi izsakās par Latvijas un Igaunijas ekonomiskajiem sasniegumiem, citējot Pītersona starptautiskās ekonomikas Institūta Vašingtonā ekonomista Andersa Oslunda (Anders Aslund) teikto, raksta BBN.

P. Krugmans varētu būt bijis «sāpināts», jo viņa prognozes par Baltijas valstu nespēju atlabt no ekonomiskās krīzes izrādījušās nepareizas. Jau vēstīts, ka P. Krugmans pirms vairākiem gadiem smagākākā krīzes posma laikā Latvijā izteicās, ka «Latvija būs nākamā Argentīna», paužot, ka Latviju neizbēgami sagaida bankrots, un vienīgā glābšanās izeja būtu valūtas devalvācija.

«Tagad redzams, ka izcilais ASV ekonomists ir kļūdījies. Viņš pats gan nav gatavs to atzīt, tādēļ tagad apgalvo, ka, piemēram, Igaunija nevar būt piemērs valstīm, kas vēlas no krīzes glābties, veicot taupības pasākumus,» norāda institūta vadošais pētnieks A. Oslunds.

Latvijai kopā ar eiro pagājuši tikai pieci mēneši, bet mums jau var nākties iesaistīties kopējo eirozonas problēmu risināšanā, turklāt katram iedzīvotājam personīgi – ar savu maciņu.

Lai beidzot iekurbulētu kreditēšanu eirozonā, it īpaši krīzes skartajās Dienvideiropas valstīs, un tādējādi veicinātu investīcijas, nodarbinātību un patēriņu, Eiropas Centrālā banka (ECB) nākusi klajā ar vēsturisku lēmumu, nosakot negatīvu depozītu likmi. Tas nozīmē, ka tām bankām, kas līdz šim savu naudiņu tā vietā, lai to dotu kredītos iedzīvotājiem, labprātāk noguldīja ECB, tagad par šiem noguldījumiem varētu nākties maksāt zināmus soda procentus. Pie 110 miljardiem eiro, kas mēneša laikā vidēji tiek noguldīti ECB, soda procenti sasniegtu 110 miljonus eiro, kas pēc ECB vadītāju domām varētu būt pietiekams stimuls, lai bankas šo naudu laistu apritē. Tikai, kā jau visām lietām ir divas puses, arī šim pasākumam ir sava ēnas puse. Turklāt atbildi uz jautājumu, vai tādā veidā tiešām tiks stimulēta kreditēšana un no tās izrietošie labumi, citējot klasiķus, zina tikai vējš. Vismaz līdz šim ECB ieviestie mehānismi nav bijuši gana efektīvi, lai kreditēšanu eirozonā atdzīvinātu, drīzāk mezgls ir savilcies vēl ciešāk.