Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija Shell līdz gada beigām Latvijā plāno atvērt desmit degvielas uzpildes stacijas, informēja Shell International sabiedrisko attiecību Lielbritānijā nodaļas vadītājs Džonatans Frenčs.

«Shell var apstiprināt, ka ienāk Latvijas tirgū,» apliecināja Frenčs. Tas tiek īstenots, noslēdzot zīmola licences līgumu ar SIA Baltic Fuel Retail Partner.

«Šī iniciatīva ir daļa no plašas stratēģijas, lai piepildītu mūsu izaugsmes cerības un paplašinātu Shell zīmola izplatību jaunos tirgos, tostarp Latvijā,» skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Kā ziņots, vairākās vietās Rīgā līdzšinējo uzņēmuma Trest uzpildes staciju vietā tiek ierīkotas Shell degvielas uzpildes stacijas, liecina aculiecinieku novērojumi.

Trest degvielas uzpildes stacijas (DUS) Rīgā pamazām pārtop par Shell zīmola benzīntankiem, Db.lv ziņo aculiecinieki.

No neoficiāliem, bet drošiem avotiem DB kļuvis zināms, ka līdz gada beigām Latvijā plānots atvērt 10 Shell zīmola DUS franšīzes. Izkārtnes jau nomainītas DUS Maskavas ielā un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Mārtiņš Stirāns Dienas Biznesam atzina, ka viņam nav informācijas par šādām izmaiņām degvielas tirgū.

M.Stirāns skaidroja, ka šāda līmeņa kompānijas pa vienai nemēdz ienākt ārvalstu degvielas tirgos, jo tām būtiski ir iegādāties lielāku staciju tīklu. Līdz ar to eksperts pieļāva, ka vēl nav pienācis īstais brīdis, lai kompānija izplatītu oficiālu paziņojumu.

Uzņēmuma Trest Oil pārstāvji no komentāriem pagaidām atturējās.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Royal Dutch Shell" pirmdien paziņoja par vērienīgu restrukturizāciju, kas paredz nosaukumā likvidēt pirmos divus vārdus un pārcelt savu nodokļu rezidenci no Nīderlandes uz Lielbritāniju.

"Royal Dutch Shell" norāda, ka turpmāk padomes sēdes notiks Lielbritānijā, un šajā valstī bāzēsies arī uzņēmuma vadītāji un finanšu bosi.

Vienlaikus kompānija savā nosaukumā likvidēs vārdus "Royal Dutch", un turpmāk uzņēmumu sauks vienkārši "Shell".

Tāpat uzņēmums plāno atcelt tā nedaudz mulsinošu struktūru ar divu klašu akcijām. Šobrīd Londonas biržā akcionāri var iegādāties A vai B klases akcijas.

Akcionāri par šo restrukturizācijas plānu balsos nākamajā mēnesī.

Nīderlandes valdība paziņojusi, ka to šis "Royal Dutch Shell" paziņojums ir nepatīkami pārsteidzis.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija Royal Dutch Shell trešdien paziņoja, ka pārņems britu konkurentu BG Group, īstenojot šogad, iespējams, lielāko darījumu.

Darījuma summa veidos 47 miljardus sterliņu mārciņu (64 miljardus eiro).

«Royal Dutch Shell un BG valdes ir iepriecinātas paziņot, ka tās panākušas vienošanos par piedāvājumu, ko Royal Dutch Shell gatavojas izteikt par BG jau emitētajām un emitēšanai paredzētajām akcijām,» norāda Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija.

Analītiķi vēsta, ka šī darījuma rezultātā varētu tikt izveidota kompānija, kuras vērtība pārsniegtu 200 miljardus mārciņu.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Royal Dutch Shell" trešdien paziņoja par vērienīgu restrukturizāciju, kuras ietvaros līdz 2022.gada beigām paredzēts likvidēt 7000-9000 darbavietu.

Nepieciešamību pēc restrukturizācijas uzņēmums skaidro ar naftas cenu kritumu pasaules tirgū, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

"Royal Dutch Shell" šī plāna ietvaros cer ietaupīt 2-2,5 miljardus ASV dolāru (1,7-2,1 miljardu eiro) gadā.

Uzņēmums jau jūlijā izteica pieņēmumu, ka varētu tikt likvidētas darba vietas, ņemot vērā otrajā ceturksnī ciestos zaudējumus 18,1 miljarda dolāru apmērā.

"Royal Dutch Shell" vairāk nekā 70 valstīs nodarbina aptuveni 80 000 cilvēku.

Degvielas mazumtirdzniecības zīmols Shell šodien atvēris divas pirmās degvielas uzpildes stacijas Latvijā.

Abas stacijas atrodas galvaspilsētā Rīgā, intensīvas satiksmes punktos Dārzciema ielā 127 un Maskavas ielā 293a. Šīs jaunās stacijas ir pirmās un vienīgās Shell mazumtirdzniecības vietas, kas darbojas Baltijas valstīs, kā arī pirmās no 10 stacijām, kuras plānots Latvijā atvērt līdz gada beigām.

Jaunajās stacijās Shell saviem klientiem piedāvās importēto degvielu Shell V-Power.

Royal Dutch Shell plc izveidots Anglijā un Velsā, tā galvenā pārstāvniecība atrodas Hāgā, un uzņēmuma akcijas iekļautas Londonas, Amsterdamas un Ņujorkas akciju biržās.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Koncerns Royal Dutch Shell saņēmis Baltā nama atļauju sākt urbšanas darbus Čukču jūrā starp Kamčatku un Aļasku ar mērķi iegūt naftu, vēsta laikraksts The New York Times.

Urbšanas darbus Arktikā uzņēmums varēs sākt jau vasarā.

Shell plāno izvietot Čukču jūrā divas urbšanas platformas, kas spēs iegūt līdz 400 000 barelu dienā. Vides aktīvistu kustība Greenpeace uzskata, ka urbšanas darbi var apdraudēt rezervātu Vrangeļa sala.

Neraugoties uz ekologu bažām, naftas industrijas pārstāvji aktīvi lobēja darbu uzsākšanu, jo šajā reģionā varētu atrasties 15 miljardi barelu naftas.

Kā norādīja ASV Iekšlietu ministrijas pārstāve Ebigeila Rosa Hārpere, varasiestādes apņēmušās spert visus nepieciešamos soļus, lai Čukču jūrā garantētu darbu drošību.

Ukraina ir parakstījusi nozīmīgu slānekļa gāzes līgumu ar Royal Dutch Shell, ziņo BBC. Tas tiek uztverts kā mēģinājums samazināt atkarību no Krievijas gāzes importa.

Vienošanās, kuras vērtība ir 10 miljardi ASV dolāru, panākta Pasaules ekonomikas foruma, kas norisinās Šveices slēpošanas kūrortā Davosā, ietvaros.

Ukrainai varētu būt vienas no lielākajām slānekļa gāzes rezervēm Eiropā.

Līgumu starp Ukrainais valsts kompāniju Nadra Yuzivska un Shell parakstījuši enerģētikas giganta vadītājs Pēteris Vosers un Ukrainas enerģētikas ministrs Eduards Stavickis.

Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam

Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.

Arvien uzstājīgāk dzirdamas runas, ka naftas cena kādā brīdī un jau, iespējams, visai tuvā nākotnē nonāks pie 100 ASV dolāriem par barelu.

Šīs nedēļas sākumā šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 73 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pie pagājušā gada pirmajiem Covid-19 vīrusa uzplūdiem Brent jēlnaftas cena uz brīdi saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Naftas cenas pārmaiņas bijušas ievērojamas, un tas tā var turpināties. Piemēram, viena no pasaules ievērojamākajām investīciju bankām - Bank of America - nupat ziņojusi, ka jēlnaftas cena jau nākamgad var nonākt pie 100 ASV dolāriem par barelu. Ja tas tā būs, tad bilde ar cenrāžiem degvielas uzpildes stacijās daudziem autobraucējiem var kļūt pat vēl krietni krietni nepatīkamāka.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Naftas kompānijām smagākais periods vēl nav aiz muguras, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas un dabasgāzes cenām preču biržās ceļojot zemāk, jauns izpārdošanas vilnis skāris lielo pasaules energokompāniju akcijas. Piemēram, ASV enerģijas nozares milža Exxon Mobil akcijas vērtība kopš šā mēneša sākuma ir samazinājusies gandrīz par 9% – līdz 74,63 ASV dolāru atzīmei. Gandrīz par 9% Ņujorkas biržā sarukusi arī Chevron Corporation akcijas vērtība. Gāžas arī cauruļvadu ražotāju akciju vērtība – kopš decembra sākuma, piemēram, ASV šāda uzņēmuma Williams akcijas cena ir sarukusi par 26%. Turklāt cenas sarūk ne tikai ASV enerģijas nozares kompānijām. Kopš šā mēneša sākuma Amsterdamas biržā Royal Dutch Shell akcija zaudējusi 12% savas agrākās vērtības. Savukārt Londonā par 10,5% minētajā periodā sarukusi BP akcijas vērtība. Par 10,4% samazinājusies arī Francijas Total akcijas cena.

Akciju cenas pasaulē ceturtdien lielākoties kritās, atjaunojoties tirdzniecības saspīlējumam starp ASV un Ķīnu, un drūmo noskaņojumu pastiprināja ziņas par recesiju Honkongā.

Analītiķi norādīja uz ziņu aģentūras «Bloomberg» rakstu, ka Ķīnas amatpersonas ir skeptiski nokaņotas par iespējamu ilgtermiņa tirdzniecības vienošanos ar ASV, kā investoru noskaņojumu pasliktinošu.

Negatīva ietekme bija arī tam, ka Čikāgas reģiona rūpniecības rādītājs samazinājies līdz četru gadu zemākajam līmenim.

Parīzes biržas indekss kritās pēc Francijas autobūvnieka PSA akcijas cenas ievērojamas samazināšanās, jo investorus nepārliecināja ierosinātā apvienošanās ar ASV un Itālijas uzņēmumu «Fiat Chrysler». Milānas biržā gan pieauga «Fiat» akcijas cena.

Londonas biržā bija kritums, sarūkot energofirmas «Royal Dutch Shell» un kredītiestāžu «Lloyds Banking Group» un «Standard Chartered» akciju cenām.

Pasaulē ir ap 63 000 MNK aptuveni ar 800 000 meitas uzņēmumiem un miljoniem piegādātāju un vairumtirgotāju. Tajā pašā laikā, tikai 500 (1) lielākās rūpniecības korporācijas kontrolē 70% no pasaules tirdzniecības un šis procents pēdējo divdesmit gadu laikā ir nepārtraukti pieaudzis.

Tās pārvalda arī 90% no pasaules tiešo ārvalstu investīciju apjoma.

200 MNK kopējie pārdošanas apjomi ir līdzvērtīgi 28% no pasaules IKP, bet tās nodarbina mazāk par 1% no pasaules darbaspēka.

No 100 lielākajām ekonomikām pasaulē, 51 ir multinacionālās korporācijas, tikai 49 ir valstis (dati balstīti uz salīdzinājumu starp korporatīvo pārdošanas apjomu un valstu IKP). Tas nozīmē, ka, piemēram, General Motors tagad ir lielāks nekā Dānija, Daimler ir lielāks nekā Polija, Royal Dutch Shell ir lielāks nekā Venecuēla, IBM ir lielāks nekā Singapūra un Sony ir lielāks nekā Pakistāna. Top 200 multinacionālo korporāciju kopējie pārdošanas apjomi ir lielāki nekā visas pasaules ekonomika mīnus 10 lielāko valstu ekonomikas.

Naftas giganta Saudi Aramco akcijas cena pēc tirdzniecības uzsākšanas biržā uzlēca par 10%, uzņēmuma vērtībai sasniedzot 1,88 triljonus dolāru.

Pagājušajā nedēļā uzņēmums, kas ražo vairāk nekā desmitdaļu no kopējā pasaules naftas piedāvājuma, piesaistīja finansējumu 25,6 miljardu dolāru vērtībā.

Šodienas pieaugums par 10% nozīmē, ka uzņēmuma tirgus vērtība sasniedz aptuveni 1,88 triljonus dolāru. Tādējādi Saudi Aramco patlaban ir visvērtīgākā kompānija pasaulē, taču tā vērtība ir zemāka nekā kroņprinča Muhameda bin Salmana lēstie 2 triljoni dolāru. Kompānijas novērtējums liecina, ka Aramco patlaban ir vērtīgāks nekā piecas nākamās vērtīgākās naftas kompānijas kopā - ExxonMobil, Total, Royal Dutch Shell, Chevron un BP.

Tāpat šis ir lielākais akciju tirdzniecības darījums, pārspējot Alibaba akciju IPO 2014.gadā, kad uzņēmums piesaistīja 25 miljardus dolāru.

Krievijas iecerētā gāzes vada "Nord Stream 2" būvniecība Baltijas jūrā būtu pretrunā ar Eiropas interesēm, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Atbildot uz klātesošo deputātu jautājumiem ministrs atgādināja par vairāku Eiropas Savienības (ES) valstu, tostarp arī Latvijas, viedokli, ka "Nord Stream 2" īstenošana būtu pretrunā Eiropas interesēm.

Viņš arī uzsvēra, ka projekta īstenošana apdraudētu ne tikai Ukrainu, bet arī vairākas ES dalībvalstis. Ministrs arī atgādināja, ka minētais jautājums ES līderu līmenī pārrunāts jau pagājušā gada beigās, taču prognozēja, ka tas atgriezīsies attiecīgo nozaru ministru darbakārtībā. Tomēr pašlaik, kā sacīja ministrs, esot jāsagaida arī Eiropas Komisijas (EK) atzinums par projektu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nesenās tikšanās laikā ar Zviedrijas premjerministru Stefanu Levēnu norādīja, ka viens no Eiropas enerģētikas politikas izaicinājumiem ir kopēja nostāja attiecībā uz "Nord Stream 2" projektu, kas skar gan vides aizsardzības jautājumu, gan ar enerģētikas drošību saistītos politiskos aspektus.

Naftas kompānijas Saudi Aramco akcijas cena ceturtdien turpināja pieaugt, un uzņēmuma vērtība sasniedza Saūda Arābijas kroņprinča Muhameda bin Salmana iepriekš gaidītos 2 triljonus dolāru.

Pirmajā tirdzniecības dienā akcijas cena uzlēca par 10%. Ceturtdien akcijas cena pieauga vēl par gandrīz 10%, taču tad kāpums nedaudz atslāba un pieaugums bija aptuveni 5%.

Kompānijas novērtējums liecina, ka Aramco patlaban ir vērtīgāks nekā piecas nākamās vērtīgākās naftas kompānijas kopā - ExxonMobil, Total, Royal Dutch Shell, Chevron un BP. Tāpat šis ir lielākais akciju tirdzniecības darījums, pārspējot Alibaba akciju IPO 2014.gadā, kad uzņēmums piesaistīja 25 miljardus dolāru.

DB jau rakstīja, ka šis ir vēsturisks mirklis, jo pavērsies viena no pašām ietekmīgākajām un slepenākajām kompānijām pasaulē, kas desmitiem gadu finansējusi Saūda Arābijas karaļnama ambīcijas.

Eiropas un ASV akciju tirgos ceturtdien cenas lielākoties saruka, investoriem kļūstot aizvien bažīgākiem par sliktajiem makroekonomikas datiem un lielo uzņēmumu darbības rezultātiem.

Ceturtdien publicētie statistikas dati liecina, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 32,9%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākuma 1947.gadā.

Savukārt Vācijas IKP šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, sarucis par 10,1%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākuma 1970.gadā.

Vilšanos radīja arī tādu uzņēmumu kā "Airbus", "ArcelorMittal" un "Royal Dutch Shell" darbības rezultāti. Toties lielās digitālo tehnoloģiju kompānijas "Apple", "Amazon", "Facebook" un "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" investorus iepriecināja ar labiem rezultātiem, tāpēc Ņujorkas biržas "Nasdaq" indekss pieauga.

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Piecas pasaulē lielākās naftas pārstrādes kompānijas šā gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājušas gan savu izdevumu apmērus, gan ražošanas apjomus, reaģējot uz pieprasījuma un cenu kritumu tirgū, raksta "Reuters".

Degvielas pieprasījums pasaulē sarucis par vairāk nekā 30%.

Vairāku naftas uzņēmumu vadītāji prognozē, ka pieprasījums arī tuvākajos ceturkšņos saglabāsies mazāks nekā pirms pandēmijas, ņemot vērā, ka cilvēki gan ceļo mazāk, gan dodas citos izbraucienos mazāk nekā iepriekš.

Vājais pieprasījums nozīmē, ka naftas ražotājiem ir jāpārskata savi biznesa plāni, norāda konsultāciju kompānijas "Alarez & Marsal" rīkotājdirektors Lī Maginnis.

"Exxon Mobil" plāno savas produkcijas apjomus plāno samazināt par 20% jeb 4,4 miljoniem barelu dienā, savukārt "BP" paziņojis, ka kopējos naftas ražošanas apjomus līdz 2030.gada beigām plāno samazināt par 1 miljonu barelu. Patlaban ražošanas apjomi sasniedz 3,6 miljonus barelu.