Rekordi paliek rekordi - decembra pirmajā daļā pasaule sagaidīja lielāko sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial public offering jeb IPO) vēsturē.

Par vietējās Rijādas biržas iespēju izmantošanu izšķīrās Saūda Arābijas naftas milzis Saudi Aramco. Tam ar šī procesa palīdzību izdevās piesaistīt līdzekļus gandrīz 26 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Pēc šī IPO Saudi Aramco vērtība ir noteikta 1,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Tādējādi tā ir kļuvusi par pašu vērtīgāko publisko kotēto biržas kompāniju pasaulē. Vēl ir tikai divas citas publiskas akciju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz viena triljona ASV dolāru barjeru - Apple (1,18 triljoni ASV dolāri) un Microsoft (1,14 triljoni ASV dolāri). Katrā ziņā nu vērtīgākais pasaules uzņēmums tiks tirgots Rijādā nevis Ņujorkā.

Pēc sākotnēji veiksmīgās debijas akciju tirgū Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" akcijas cena samazinājusies, un papildu spiedienu radījuši notikumi Irākā.

Kompānijas akcijas cena, reaģējot uz ziņām par ģenerāļa Kasema Soleimani nonāvēšanu, kopš piektdienas ir sarukusi par 2%, tādējādi atspoguļojot tirgus dalībnieku bažas, ka Irāna varētu reaģēt, uzbrukumus vēršot arī uz ASV sabiedrotā šajā reģionā - Saūda Arābijas - naftas infrastruktūru.

Interesanti, ka akcijas cena virzās pretēji naftas cenas dinamikai, jo kopš aizvadītās nedēļas ceturtdienas melnā zelta cena pieaugusi par 6% līdz 70 dolāriem par barelu, un tādā veidā veicinātu pasaules vērtīgākās kompānijas ienākumus.

Tiesa gan, "Saudi Aramco" akcijas cena pakāpeniski uz leju slīdējusi jau kopš decembra vidus. 16.decembrī, nedēļu pēc ieiešanas biržā, akcijas cena sasniedza savu augstāko punktu, taču tad tās virziens pagriezās uz leju, un kopš šīs dienas uzņēmuma vērtība kopumā ir zaudējusi 10% jeb vairāk nekā 200 miljardus dolāru.

Saūda Arābijas Kapitāla tirgus pārvalde paziņojusi, ka atļāvusi valsts naftas un gāzes ieguves uzņēmumam «Saudi Aramco» īstenot daļas savu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā, un paredzams, ka tas finansiālā ziņā būs lielākais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums pasaulē.

Plānots, ka «Saudi Aramco» piedāvās iegādāties 5% savu akciju, un par šīm akcijām uzņēmuma kasē varētu ieplūst 100 mijardi ASV dolāru. Līdz ar to «Saudi Aramco» tirgus kapitalizācija varētu būt divi triljoni dolāru, sasniedzot valdības noteikto mērķi, ziņo telekanāls «Al Arabiya».

Iecerēts, ka jau šogad Rijādas biržā tiks piedāvāts iegādāties 1% «Saudi Aramco» akciju, bet vēl 1% akciju Rijādas biržā sākotnējā publiskā piedāvājumā varēs nopirkt nākamgad. Turklāt nākamajā vai aiznākamajā gadā notiks «Saudi Aramco» akciju sākotnējais publiskais piedāvājums ārzemēs.

Sākotnējā piedāvājuma prospekts tiks publiskots 9.novembrī.

2019. gada pirmajā pusē «Saudi Aramco» strādāja ar 46,9 miljardu dolāru tīro peļņu, un gandrīz visa tā tika izmaksāta dividendēs valstij, ziņo BBC.

Pasaules pelnošākā kompānija Saudi Aramco publicējusi sīkāku informāciju par plānoto akciju tirdzniecības uzsākšanu biržā, raksta BBC.

Publicētajā prospektā ziņots, ka ne tikai lielajiem institucionālajiem investoriem, bet arī privātajiem investoriem būs iespēja iegādāties akcijas. Taču 600 lappušu plašajā prospektā netiek atklāts, cik akciju tiks piedāvāts investoriem un arī netiek minēts potenciālais tirdzniecības uzsākšanas datums. Prospektā minēts, ka līdz 0,5% no kompānijas piedāvātajām akcijām tiks atvēlētas privātajiem investoriem, taču Aramco vēl nav paziņojis, cik liels īpatsvars tiks paredzēts lielākajiem institucionālajiem investoriem.

Tajā pašā laikā prospektā minēti iespējamie riski, tostarp, valdības kontrole pār naftas ražošanas apjomiem un teroristu uzbrukums.

Naftas kompānijas Saudi Aramco akcijas cena ceturtdien turpināja pieaugt, un uzņēmuma vērtība sasniedza Saūda Arābijas kroņprinča Muhameda bin Salmana iepriekš gaidītos 2 triljonus dolāru.

Pirmajā tirdzniecības dienā akcijas cena uzlēca par 10%. Ceturtdien akcijas cena pieauga vēl par gandrīz 10%, taču tad kāpums nedaudz atslāba un pieaugums bija aptuveni 5%.

Kompānijas novērtējums liecina, ka Aramco patlaban ir vērtīgāks nekā piecas nākamās vērtīgākās naftas kompānijas kopā - ExxonMobil, Total, Royal Dutch Shell, Chevron un BP. Tāpat šis ir lielākais akciju tirdzniecības darījums, pārspējot Alibaba akciju IPO 2014.gadā, kad uzņēmums piesaistīja 25 miljardus dolāru.

DB jau rakstīja, ka šis ir vēsturisks mirklis, jo pavērsies viena no pašām ietekmīgākajām un slepenākajām kompānijām pasaulē, kas desmitiem gadu finansējusi Saūda Arābijas karaļnama ambīcijas.

Saūda Arābijas valsts naftas un dabasgāzes kompānija "Saudi Aramco" trešdien kļuva par pasaules vērtīgāko uzņēmumu, pārspējot ASV tehnoloģiju milzi "Apple", jo augošās naftas cenas izraisīja šī uzņēmuma akciju cenu kāpumu, bet tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas kritās.

"Saudi Aramco", kas tiek uzskatīta par lielāko naftas ieguves kompāniju pasaulē, bija 2,42 triljonus dolāru vērta, balstoties uz tās akciju cenu biržas tirdzniecības sesijas noslēgumā.

"Apple" akciju cena pēdējā mēneša laikā ir kritusies. Trešdien beidzoties oficiālajai tirdzniecības sesijai, šīs kompānijas vērtība bija 2,37 triljoni ASV dolāru.

"Apple" akciju cena kritās par spīti tam, ka "Apple" peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos bija labāka par gaidīto, pastāvot spēcīgam patēriņa pieprasījumam.

"Saudi Aramco" nesen ziņoja, ka tās tīrā peļņa pērn pieaugusi par 124%. Pasaules ekonomikai sākot atkopties no Covid-19 pandēmijas, uzņēmuma tīrā peļņa 2021.gadā pieaugusi līdz 110 miljardiem dolāru salīdzinājumā ar 49 miljardiem 2020.gadā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

ASV un Eiropas naftas cenas saruka par aptuveni 4%, un "Saudi Aramco" lēmums ietekmēja arī enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

"Aramco" paziņojumā teikts, ka tā plāno pazemināt jēlnaftas cenas klientiem Āzijā par diviem ASV dolāriem uz barelu.

"Tas viss pastiprina bažas, ka globālais tirgus slīkst naftā, kas nav pietiekami ātri izmantojama, pat ja cenas ir pievilcīgas patērētājiem," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

"Nav šaubu, ka pašreizējais ģeopolitiskais saspīlējums Tuvajos Austrumos novērš vēl straujāku naftas cenu krišanos," viņš piebilda.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par 0,6%, neraugoties uz aviobūvnieka "Boeing" akcijas cenas krišanos par 8% pēc tam, kad ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) sestdien aizliedza aviosatiksmē izmantot daļu no lidmašīnām "Boeing 737 MAX 9", kamēr tās netiks pārbaudītas.

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", plāno izmantot tikai Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" piegādāto naftu, paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

""Orlen" atsakās no Krievijas naftas un plāno produkciju ražot tikai no "Aramco" naftas no Saūda Arābijas," Kreiviss piektdien teicis žurnālistiem.

Līdz šim "Orlen Lietuva" galvenokārt pārstrādāja no Krievijas importētu naftu.

Šonedēļ Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte žurnālistiem teica, ka "Orlen" tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

Naftas kompānija Saudi Aramco plāno pārdot aptuveni 1,5% no kopējā akciju skaita, atklājis uzņēmums.

Kopumā uzņēmumam ir 200 miljardi akciju.

Akcijas cena tiek plānota diapazonā no 30 un 32 reāliem (8-8,53 dolāriem) katra. Tādējādi uzņēmuma kopējā vērtība sasniedz 6-6,4 triljonus reālu (1,6-1,7 triljonus ASV dolāru), padarot par pasaules vērtīgāko uzņēmumu, pārspējot tehnoloģiju uzņēmumu Apple.

Kroņprincis Muhameds bin Salmans cerēja, ka Saudi Aramco vērtība sasniegs 2 triljonus dolāru, taču zemās naftas cenas, klimata krīze un ģeopolitiskais risks ir palielinājis pesimismu starptautisko investoru vidū.

Tiek ziņots, ka līdz 0,5% no kompānijas akcijām tiks piedāvātas privātajiem investoriem, savukārt pārējā daļa - institucionālajiem investoriem.

"Amazon" iegājis vēsturē kā pirmais zīmols, kas pārsniedz 200 miljardu ASV dolāru vērtības atzīmi un saglabā pasaules vērtīgākā zīmola titulu trešo gadu pēc kārtas, liecina konsultāciju uzņēmuma "Brand Finance" šā gada pētījums par pasaulē spēcīgākajiem zīmoliem.

Savukārt, saskaņā ar "Brand Finance" aplēsēm "Lidl" un "Aldi" ir visstraujāk augošie zīmoli mazumtirdzniecībā, pierādot, ka e-komercija nav vienīgais veiksmes faktors nozarē.

Ar pasaulē visstraujāk augošā zīmola titulu izceļas elektroauto ražotājs "Tesla".

Interesanti, ka pēc lielākā IPO vēsturē "Saudi Aramco" ir visvērtīgākais jaunpienācējs 2020. gada sarakstā, ieņemot 24. vietu.

"Ferrari" saglabā pozīciju kā pasaulē spēcīgākais zīmols ar zīmola stipruma indeksu (BSI) 94,1 no 100.

Saūda Arābija taupības pasākumu ietvaros trīskāršo pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai atbalstītu tās koronavīrusa skarto ekonomiku, ziņo "BBC".

Valdība arī paziņojusi, ka tā pārtrauks iztikas pabalstu izmaksu, lai uzlabotu valsts finansiālo situāciju.

Ar naftu bagātā nācija pieredzējusi ienākumu kritumu, jo pazeminājušās melnā zelta cenas.

Saūda Arābija PVN pirmo reizi ieviesa pirms diviem gadiem kā daļu no centieniem samazināt savu atkarību no pasaules jēlnaftas tirgus.

Saūda Arābijas valsts ziņu aģentūra vēsta, ka no 1. jūlija PVN palielināsies no 5% līdz 15%, bet iztikas pabalsta izmaksas tiks apturētas no 1. jūnija.

Pabalsts 245 eiro apmērā mēnesī valsts darbiniekiem tika ieviests 2018. gadā, lai palīdzētu kompensēt palielināto finansiālo slogu, ieskaitot PVN un benzīna cenas pieaugumu.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants "Apple" trešdien kļuvis par pirmo ASV kompāniju, kuras tirgus vērtība pārsniegusi divus triljonus dolāru.

2018.gada martā "Apple" kļuva par pirmo kompāniju, kuras tirgus vērtība sasniedza triljonu dolāru.

"Apple" seko citi informācijas tehnoloģiju giganti, ieskaitot "Amazon", "Microsoft" un "Google" māteskompāniju "Alphabet", no kuriem katrs ir vairāk nekā triljonu dolāru vērts.

"Apple" akcijas šogad pieaugušas par teju 60%, kompānijai pārvarot rūpnīcu slēgšanu Ķīnā, kur tiek ražoti tālruņi "iPhone", un mazumtirdzniecības apturēšanu koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Pagājušā gada decembrī īsi pēc debijas Rijādas fondu biržā Saūda Arābijas valsts naftas un gāzes uzņēmuma "Saudi Aramco" tirgus vērtība pārsniedza divu triljonu dolāru robežu. Šobrīd "Saudi Aramco" vērtība ir samazinājusies zem 1,82 triljoniem dolāru.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par ekonomikas izaugsmes perspektīvām, toties Āzijas biržās bija kāpums un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni 33 gadu laikā.

Volstrītas investoru noskaņojumu pasliktināja Pasaules Bankas prognoze, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,6% pērn, ko daļēji nosaka vājāka ekonomiskā aktivitāte ASV un Ķīnā.

Eirozonas akciju tirgos bija kritums, jo ziņas par Vācijas rūpniecības produkcijas apjoma negaidītu samazināšanos radīja bažas par Eiropas lielākās ekonomikas veselīgumu.

Jēlnaftas cenas pieauga dienu pēc tam, kad tās bija kritušās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

Āzijas biržu indeksi pieauga un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 1990.gada, tirgu dalībniekiem norādot uz nesenā Volstrītas cenu kāpuma pozitīvo ietekmi.

Amerikāņu miljardierim un investoram Vorenam Bafetam piederošās investīciju kompānijas "Berkshire Hathaway" tirgus vērtība trešdien pārsniegusi viena triljona dolāru atzīmi, tam kļūstot par pirmo ar tehnoloģiju nozari nesaistītu uzņēmumu Volstrītā, kas guvis šādu panākumu.

Bafets, kuram piektdien paliks 94 gadi, "Berkshire Hathaway" vadījis kopš 1970.gada, pārveidojot to no maza tekstilrūpniecības uzņēmuma par vienu no pasaulē vērtīgākajām firmām, un viņam kļūstot par vienu no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem.

Trešdien "Berkshire Hathaway" tirgus kapitalizācija pārsniedza viena triljona dolāru atzīmi, uzņēmumu ierindojot starp tādām kompānijām kā "Apple", "Nvidia" un "Microsoft".

Uzņēmuma A klases akciju cena trešdien tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga par 0,8%, bet B klases akciju cena palielinājās par 0,9%, kopējai tirgus vērtībai nedaudz pārsniedzot vienu triljonu dolāru.

Tas ir vienīgais akciju biržā kotētais un ar tehnoloģiju nozari nesaistītais uzņēmums, izņemot Sauda Arābijas valstij piederošo naftas kompāniju "Saudi Aramco", kas spējis sasniegt šādu tirgus vērtību. Elektroauto ražotājs "Tesla", kas iepriekš arī sasniedza viena triljona dolāru tirgus vērtību, pēc analītiķu domām, tiek uzskatīts par tehnoloģiju uzņēmumu.

Reaģējot uz ASV un Ķīnas panākto pirmā posma vienošanos, kas ietver arī vairāku tarifu atlikšanu, "Apple" akcijas cena piektdien pieauga par 1,3%.

Ja tarifi stātos spēkā, vairāku "Apple" ražoto produktu, tostarp, iPhone, cenas pieaugtu par 15%. Tāpat cenu pieaugums skartu "iPad" un "MacBook".

Kopumā šogad "Apple" cena ir pieaugusi par vairāk nekā 70%, sasniedzot vēsturiski augstāko atzīmi. Pirmdien uzņēmuma akcija maksā 274,52 dolārus.

Nesen gan uzņēmums zaudēja vērtīgākā līdera godu, jo to pārspēja nesenais biržas debitants "Saudi Aramco", kura kapitalizācija pārsniedza 2 triljonus dolāru. "Apple" kapitalizācija ir aptuveni 1,2 triljoni dolāru.

Naftas cenas pasaulē strauji sarukušas, jo Saūda Arābijas nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Tirdzniecībā Āzijā pirmdien WTI un "Brent" marku jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet "Brent" cenai - līdz 36 dolāriem par barelu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ceturtdien ierosināja, ka OPEC valstis varētu samazināt ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, bet pārējās desmit valstis, kuras arī ietilpst tā dēvētajā OPEC+, varētu samazināt ieguves apjomu par pusmiljonu barelu dienā.

Krievijas rubļa vērtība pirmdien nokritusies līdz četros gados zemākajam līmenim, ņemot vērā naftas cenu straujo samazinājumu pēc neveiksmīgajām sarunām starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC līderi Saūda Arābiju un Maskavu.

Rīta tirdzniecības sesijā rubļa vērtība pret ASV dolāru samazinājusies par vairāk nekā 7% - līdz gandrīz 74 rubļiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2016.gada sākuma.

Saūda Arābija nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi.

Saūda Arābijas valsts kontrolētā naftas kompānija "Saudi Aramco" šā gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 23,2 miljardu ASV dolāru peļņu, kas bija par 50% mazāka nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos, liecina uzņēmuma publiskotais pārskats.

Otrajā ceturksnī peļņa bijusi 6,6 miljardi dolāru jeb par 75% mazāka nekā pagājušā gada aprīlī-jūnijā.

Peļņas kritumu izraisījusi pieprasījuma pēc naftas samazināšanās pasaulē koronavīrusa pandēmijas dēļ, norādījis uzņēmuma vadītājs Amins Nasers.

Saūda Arābijas valstij pieder 98,5% uzņēmuma akciju, un no kompānijas dividendēm ir atkarīga valsts budžeta stabilitāte.

Otrdien naftas cena pieauga, jo ASV stimulēšanas programma un Āzijas pieprasījuma atgūšanās uzlaboja investoru noskaņojumu.

Rezultātā Brent naftas cena pieauga par 22 centiem jeb 0,5% līdz 45,21 dolāram par barelu, bet ASV WTI cena pakāpās par 32 centiem jeb 0,8% līdz 42,36 dolāriem par barelu.

"Jēlnaftas cenas pieaugumu veicina signāli par tālākiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem," norāda "ANZ" eksperti.

Tāpat naftas cenai palīdz vājāks ASV dolārs, norāda "Energy Aspects" analītiķe Virendra Čauhana.

Svētdien "Saudi Aramco" vadītājs Amins Nassers sacīja, ka paredz naftas pieprasījuma pieaugumu, ņemot vērā, ka Āzijas ekonomikas pamazām sāk atgūties.

Tiesa gan, līdzšinējie dati par pēdējā laika pieprasījumu nav pozitīvi - ASV pasažieru aviosatiksme jūnijā saruka par 80%.

Jau kādu laiku pasaulē uguņo enerģijas cena, kas Eiropu pietuvinājis šādai krīzei. Ar lielu interesi tika gaidīta kārtējā Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku lielu naftas ieguvēju, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamātā Krievijas), sanāksme.

“OPEC+” veidojuma pārstāvji šīs nedēļas sākumā apstiprināja plānus no novembra savu kopējo naftas ieguvi dienā palielināt par 400 tūkst. bareliem. Naftas cena, ja vērtē Ziemeļjūras Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu, pēc šī lēmuma palēcās par 3% līdz augstākajam līmenim trīs gados un pietuvojās jau 82 ASV dolāriem par barelu.

Acīmredzami izejvielu tirgus dalībnieki, šķiet, tomēr bija cerējuši uz vairāk šādiem tirgū ieplūstošajiem bareliem. Piemēram, Bloomberg raksta, ka ticis cerēts, ka OPEC naftas ieguves slūžās pavērs par 800 tūkst. bareliem dienā (tātad – divreiz plašāk).

Katrā ziņā šī ziema enerģijas piegāžu ziņā var izvērsties visai saspringta. Pasaulē lielākais naftas ieguvējs Saudi Aramco rēķinājis, ka globālais gāzes deficīts šajā ziemā dienā nozīmēs papildu 500 tūkst. barelu pieprasījumu pēc jēlnaftas.

Pirmdien, reaģējot uz brīvdienās notikušajiem dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas atradnēm, naftas cena pieauga par 20%, raksta Business Insider.

Bloomberg aplēses liecina, ka mērķētie dronu uzbrukumi ietekmējuši aptuveni 6 miljonus barelu naftas jeb aptuveni 5% no kopējā pasaules naftas tirgus. ASV amatpersonas paziņojušas, ka uzbrukumi visdrīzāk bijuši no Irānas puses, kaut arī sākotnēji kā uzbrukumu iniciators pieteikusies Yemeni Houthi group. Šis solis seko laikā, kad Saūda Arābijai piederošais naftas gigants Saudi Aramco plāno pasaulē lielāko akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Pēc uzbrukuma Saūda Arābijas naftas piegādes apjomi saruka uz pusi.

Pēc sākotnēji straujā pieauguma, Brent cena atslāba un bija par 8,4% augstāka nekā iepriekšējā dienā, sasniedzot 65 dolārus par barela, bet WTI pieaugums sasniedza 7,6%.

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas, otrdien žurnālistiem Seimā pastāstījusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Cik man zināms, uzņēmums ["Orlen Lietuva"] no šīs jēlnaftas gatavojas atteikties tuvākajā laikā. Tas ir uzņēmuma lēmums, jo pērk nevis valsts, bet "Orlen". Cik zinu, uzņēmums jau ir ļoti tuvu tai stadijai, kad tas vairs nepirks Krievijas naftu un neizmantos to pārstrādei," viņa sacījusi, atbildot uz jautājumu, vai Lietuvai ir reāli atteikties no visiem Krievijas energoresursiem.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".