Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija Shell līdz gada beigām Latvijā plāno atvērt desmit degvielas uzpildes stacijas, informēja Shell International sabiedrisko attiecību Lielbritānijā nodaļas vadītājs Džonatans Frenčs.

«Shell var apstiprināt, ka ienāk Latvijas tirgū,» apliecināja Frenčs. Tas tiek īstenots, noslēdzot zīmola licences līgumu ar SIA Baltic Fuel Retail Partner.

«Šī iniciatīva ir daļa no plašas stratēģijas, lai piepildītu mūsu izaugsmes cerības un paplašinātu Shell zīmola izplatību jaunos tirgos, tostarp Latvijā,» skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Kā ziņots, vairākās vietās Rīgā līdzšinējo uzņēmuma Trest uzpildes staciju vietā tiek ierīkotas Shell degvielas uzpildes stacijas, liecina aculiecinieku novērojumi.

Trest degvielas uzpildes stacijas (DUS) Rīgā pamazām pārtop par Shell zīmola benzīntankiem, Db.lv ziņo aculiecinieki.

No neoficiāliem, bet drošiem avotiem DB kļuvis zināms, ka līdz gada beigām Latvijā plānots atvērt 10 Shell zīmola DUS franšīzes. Izkārtnes jau nomainītas DUS Maskavas ielā un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Mārtiņš Stirāns Dienas Biznesam atzina, ka viņam nav informācijas par šādām izmaiņām degvielas tirgū.

M.Stirāns skaidroja, ka šāda līmeņa kompānijas pa vienai nemēdz ienākt ārvalstu degvielas tirgos, jo tām būtiski ir iegādāties lielāku staciju tīklu. Līdz ar to eksperts pieļāva, ka vēl nav pienācis īstais brīdis, lai kompānija izplatītu oficiālu paziņojumu.

Uzņēmuma Trest Oil pārstāvji no komentāriem pagaidām atturējās.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Royal Dutch Shell" pirmdien paziņoja par vērienīgu restrukturizāciju, kas paredz nosaukumā likvidēt pirmos divus vārdus un pārcelt savu nodokļu rezidenci no Nīderlandes uz Lielbritāniju.

"Royal Dutch Shell" norāda, ka turpmāk padomes sēdes notiks Lielbritānijā, un šajā valstī bāzēsies arī uzņēmuma vadītāji un finanšu bosi.

Vienlaikus kompānija savā nosaukumā likvidēs vārdus "Royal Dutch", un turpmāk uzņēmumu sauks vienkārši "Shell".

Tāpat uzņēmums plāno atcelt tā nedaudz mulsinošu struktūru ar divu klašu akcijām. Šobrīd Londonas biržā akcionāri var iegādāties A vai B klases akcijas.

Akcionāri par šo restrukturizācijas plānu balsos nākamajā mēnesī.

Nīderlandes valdība paziņojusi, ka to šis "Royal Dutch Shell" paziņojums ir nepatīkami pārsteidzis.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Royal Dutch Shell" trešdien paziņoja par vērienīgu restrukturizāciju, kuras ietvaros līdz 2022.gada beigām paredzēts likvidēt 7000-9000 darbavietu.

Nepieciešamību pēc restrukturizācijas uzņēmums skaidro ar naftas cenu kritumu pasaules tirgū, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

"Royal Dutch Shell" šī plāna ietvaros cer ietaupīt 2-2,5 miljardus ASV dolāru (1,7-2,1 miljardu eiro) gadā.

Uzņēmums jau jūlijā izteica pieņēmumu, ka varētu tikt likvidētas darba vietas, ņemot vērā otrajā ceturksnī ciestos zaudējumus 18,1 miljarda dolāru apmērā.

"Royal Dutch Shell" vairāk nekā 70 valstīs nodarbina aptuveni 80 000 cilvēku.

Degvielas mazumtirdzniecības zīmols Shell šodien atvēris divas pirmās degvielas uzpildes stacijas Latvijā.

Abas stacijas atrodas galvaspilsētā Rīgā, intensīvas satiksmes punktos Dārzciema ielā 127 un Maskavas ielā 293a. Šīs jaunās stacijas ir pirmās un vienīgās Shell mazumtirdzniecības vietas, kas darbojas Baltijas valstīs, kā arī pirmās no 10 stacijām, kuras plānots Latvijā atvērt līdz gada beigām.

Jaunajās stacijās Shell saviem klientiem piedāvās importēto degvielu Shell V-Power.

Royal Dutch Shell plc izveidots Anglijā un Velsā, tā galvenā pārstāvniecība atrodas Hāgā, un uzņēmuma akcijas iekļautas Londonas, Amsterdamas un Ņujorkas akciju biržās.

Koncerns Royal Dutch Shell saņēmis Baltā nama atļauju sākt urbšanas darbus Čukču jūrā starp Kamčatku un Aļasku ar mērķi iegūt naftu, vēsta laikraksts The New York Times.

Urbšanas darbus Arktikā uzņēmums varēs sākt jau vasarā.

Shell plāno izvietot Čukču jūrā divas urbšanas platformas, kas spēs iegūt līdz 400 000 barelu dienā. Vides aktīvistu kustība Greenpeace uzskata, ka urbšanas darbi var apdraudēt rezervātu Vrangeļa sala.

Neraugoties uz ekologu bažām, naftas industrijas pārstāvji aktīvi lobēja darbu uzsākšanu, jo šajā reģionā varētu atrasties 15 miljardi barelu naftas.

Kā norādīja ASV Iekšlietu ministrijas pārstāve Ebigeila Rosa Hārpere, varasiestādes apņēmušās spert visus nepieciešamos soļus, lai Čukču jūrā garantētu darbu drošību.

Naftas cenas pieaugums un šī resursa ieguves izmaksu apcirpšana var vilināt investorus uz lielo šī resursa ieguves kompāniju akciju iegādi

Naftas cena pēc divu mēnešu pauzes atkal sākusi flirtēt ar 70 ASV dolāru par barelu atzīmi. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena kopš februāra vidus ir pieaugusi jau par 11,5%.

Naftai kļūstot dārgākai, var uzlaboties tirgus dalībnieku skatījums uz pasaules lielākajiem naftas uzņēmumiem. Piemēram, ietekmīgā ASV investīciju banka Goldman Sachs šonedēļ paudusi prognozi, ka Rietumvalstu naftas nozares milži ir pārdzīvojuši eksistenciālu krīzi un pašlaik tie esot zemā starta gatavībā smelt labumus. Šogad gan lielo naftas kompāniju akcijas investoriem pārsvarā nesušas sarūgtinājumu – to vērtība ir sarukusi aptuveni par 10%. Arī trīs gadu skatījumā ASV Enerģijas sektora vērtspapīru indekss ir vienīgais no kādu nozari raksturojošajiem indikatoriem, kura vērtība šajā termiņā ir sarukusi. Cerības gan pastāv, ka pēc sliktiem laikiem nāks šo akciju renesanse.

Britu enerģētikas gigants BP panācis vienošanos, kas paredz iegādāties valstī lielāko elektrisko automobiļu uzlādes infrastruktūras uzņēmumu «Chargemaster», liekot cerības uz strauju šīs nozares izaugsmi nākamo 20 gadu laikā.

Šāds solis sperts laikā, kad līdzīgus darījumus noslēguši arī konkurenti «Royal Dutch Shell» un «Total», tiem izvēršot darbību elektrisko automobiļu tirgū.

BP darījuma summa atklāta netiek.

Šis darījums paredz, ka «Chargemaster» izvērsīs elektrisko automobiļu uzlādes tīklu BP 1200 degvielas uzpildes stacijās visā Lielbritānijā.

«Chargemaster» dibināts pirms desmit gadiem un šobrīd tas Lielbritānijā pārvalda 6500 elektrisko automašīnu ātrās uzlādes punktus. Uzņēmums izstrādā, ražo, pārdod un pārvalda elektrisko automobiļu uzlādes iekārtas.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Pasaulē ir ap 63 000 MNK aptuveni ar 800 000 meitas uzņēmumiem un miljoniem piegādātāju un vairumtirgotāju. Tajā pašā laikā, tikai 500 (1) lielākās rūpniecības korporācijas kontrolē 70% no pasaules tirdzniecības un šis procents pēdējo divdesmit gadu laikā ir nepārtraukti pieaudzis.

Tās pārvalda arī 90% no pasaules tiešo ārvalstu investīciju apjoma.

200 MNK kopējie pārdošanas apjomi ir līdzvērtīgi 28% no pasaules IKP, bet tās nodarbina mazāk par 1% no pasaules darbaspēka.

No 100 lielākajām ekonomikām pasaulē, 51 ir multinacionālās korporācijas, tikai 49 ir valstis (dati balstīti uz salīdzinājumu starp korporatīvo pārdošanas apjomu un valstu IKP). Tas nozīmē, ka, piemēram, General Motors tagad ir lielāks nekā Dānija, Daimler ir lielāks nekā Polija, Royal Dutch Shell ir lielāks nekā Venecuēla, IBM ir lielāks nekā Singapūra un Sony ir lielāks nekā Pakistāna. Top 200 multinacionālo korporāciju kopējie pārdošanas apjomi ir lielāki nekā visas pasaules ekonomika mīnus 10 lielāko valstu ekonomikas.

Akciju cenas pasaulē ceturtdien lielākoties kritās, atjaunojoties tirdzniecības saspīlējumam starp ASV un Ķīnu, un drūmo noskaņojumu pastiprināja ziņas par recesiju Honkongā.

Analītiķi norādīja uz ziņu aģentūras «Bloomberg» rakstu, ka Ķīnas amatpersonas ir skeptiski nokaņotas par iespējamu ilgtermiņa tirdzniecības vienošanos ar ASV, kā investoru noskaņojumu pasliktinošu.

Negatīva ietekme bija arī tam, ka Čikāgas reģiona rūpniecības rādītājs samazinājies līdz četru gadu zemākajam līmenim.

Parīzes biržas indekss kritās pēc Francijas autobūvnieka PSA akcijas cenas ievērojamas samazināšanās, jo investorus nepārliecināja ierosinātā apvienošanās ar ASV un Itālijas uzņēmumu «Fiat Chrysler». Milānas biržā gan pieauga «Fiat» akcijas cena.

Londonas biržā bija kritums, sarūkot energofirmas «Royal Dutch Shell» un kredītiestāžu «Lloyds Banking Group» un «Standard Chartered» akciju cenām.

Naftas giganta Saudi Aramco akcijas cena pēc tirdzniecības uzsākšanas biržā uzlēca par 10%, uzņēmuma vērtībai sasniedzot 1,88 triljonus dolāru.

Pagājušajā nedēļā uzņēmums, kas ražo vairāk nekā desmitdaļu no kopējā pasaules naftas piedāvājuma, piesaistīja finansējumu 25,6 miljardu dolāru vērtībā.

Šodienas pieaugums par 10% nozīmē, ka uzņēmuma tirgus vērtība sasniedz aptuveni 1,88 triljonus dolāru. Tādējādi Saudi Aramco patlaban ir visvērtīgākā kompānija pasaulē, taču tā vērtība ir zemāka nekā kroņprinča Muhameda bin Salmana lēstie 2 triljoni dolāru. Kompānijas novērtējums liecina, ka Aramco patlaban ir vērtīgāks nekā piecas nākamās vērtīgākās naftas kompānijas kopā - ExxonMobil, Total, Royal Dutch Shell, Chevron un BP.

Tāpat šis ir lielākais akciju tirdzniecības darījums, pārspējot Alibaba akciju IPO 2014.gadā, kad uzņēmums piesaistīja 25 miljardus dolāru.

Naftas kompānijām smagākais periods vēl nav aiz muguras, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas un dabasgāzes cenām preču biržās ceļojot zemāk, jauns izpārdošanas vilnis skāris lielo pasaules energokompāniju akcijas. Piemēram, ASV enerģijas nozares milža Exxon Mobil akcijas vērtība kopš šā mēneša sākuma ir samazinājusies gandrīz par 9% – līdz 74,63 ASV dolāru atzīmei. Gandrīz par 9% Ņujorkas biržā sarukusi arī Chevron Corporation akcijas vērtība. Gāžas arī cauruļvadu ražotāju akciju vērtība – kopš decembra sākuma, piemēram, ASV šāda uzņēmuma Williams akcijas cena ir sarukusi par 26%. Turklāt cenas sarūk ne tikai ASV enerģijas nozares kompānijām. Kopš šā mēneša sākuma Amsterdamas biržā Royal Dutch Shell akcija zaudējusi 12% savas agrākās vērtības. Savukārt Londonā par 10,5% minētajā periodā sarukusi BP akcijas vērtība. Par 10,4% samazinājusies arī Francijas Total akcijas cena.

Naftas kompānijas Saudi Aramco akcijas cena ceturtdien turpināja pieaugt, un uzņēmuma vērtība sasniedza Saūda Arābijas kroņprinča Muhameda bin Salmana iepriekš gaidītos 2 triljonus dolāru.

Pirmajā tirdzniecības dienā akcijas cena uzlēca par 10%. Ceturtdien akcijas cena pieauga vēl par gandrīz 10%, taču tad kāpums nedaudz atslāba un pieaugums bija aptuveni 5%.

Kompānijas novērtējums liecina, ka Aramco patlaban ir vērtīgāks nekā piecas nākamās vērtīgākās naftas kompānijas kopā - ExxonMobil, Total, Royal Dutch Shell, Chevron un BP. Tāpat šis ir lielākais akciju tirdzniecības darījums, pārspējot Alibaba akciju IPO 2014.gadā, kad uzņēmums piesaistīja 25 miljardus dolāru.

DB jau rakstīja, ka šis ir vēsturisks mirklis, jo pavērsies viena no pašām ietekmīgākajām un slepenākajām kompānijām pasaulē, kas desmitiem gadu finansējusi Saūda Arābijas karaļnama ambīcijas.

Krievijas iecerētā gāzes vada "Nord Stream 2" būvniecība Baltijas jūrā būtu pretrunā ar Eiropas interesēm, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Atbildot uz klātesošo deputātu jautājumiem ministrs atgādināja par vairāku Eiropas Savienības (ES) valstu, tostarp arī Latvijas, viedokli, ka "Nord Stream 2" īstenošana būtu pretrunā Eiropas interesēm.

Viņš arī uzsvēra, ka projekta īstenošana apdraudētu ne tikai Ukrainu, bet arī vairākas ES dalībvalstis. Ministrs arī atgādināja, ka minētais jautājums ES līderu līmenī pārrunāts jau pagājušā gada beigās, taču prognozēja, ka tas atgriezīsies attiecīgo nozaru ministru darbakārtībā. Tomēr pašlaik, kā sacīja ministrs, esot jāsagaida arī Eiropas Komisijas (EK) atzinums par projektu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nesenās tikšanās laikā ar Zviedrijas premjerministru Stefanu Levēnu norādīja, ka viens no Eiropas enerģētikas politikas izaicinājumiem ir kopēja nostāja attiecībā uz "Nord Stream 2" projektu, kas skar gan vides aizsardzības jautājumu, gan ar enerģētikas drošību saistītos politiskos aspektus.

Eiropas un ASV akciju tirgos ceturtdien cenas lielākoties saruka, investoriem kļūstot aizvien bažīgākiem par sliktajiem makroekonomikas datiem un lielo uzņēmumu darbības rezultātiem.

Ceturtdien publicētie statistikas dati liecina, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 32,9%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākuma 1947.gadā.

Savukārt Vācijas IKP šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, sarucis par 10,1%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākuma 1970.gadā.

Vilšanos radīja arī tādu uzņēmumu kā "Airbus", "ArcelorMittal" un "Royal Dutch Shell" darbības rezultāti. Toties lielās digitālo tehnoloģiju kompānijas "Apple", "Amazon", "Facebook" un "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" investorus iepriecināja ar labiem rezultātiem, tāpēc Ņujorkas biržas "Nasdaq" indekss pieauga.

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Piecas pasaulē lielākās naftas pārstrādes kompānijas šā gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājušas gan savu izdevumu apmērus, gan ražošanas apjomus, reaģējot uz pieprasījuma un cenu kritumu tirgū, raksta "Reuters".

Degvielas pieprasījums pasaulē sarucis par vairāk nekā 30%.

Vairāku naftas uzņēmumu vadītāji prognozē, ka pieprasījums arī tuvākajos ceturkšņos saglabāsies mazāks nekā pirms pandēmijas, ņemot vērā, ka cilvēki gan ceļo mazāk, gan dodas citos izbraucienos mazāk nekā iepriekš.

Vājais pieprasījums nozīmē, ka naftas ražotājiem ir jāpārskata savi biznesa plāni, norāda konsultāciju kompānijas "Alarez & Marsal" rīkotājdirektors Lī Maginnis.

"Exxon Mobil" plāno savas produkcijas apjomus plāno samazināt par 20% jeb 4,4 miljoniem barelu dienā, savukārt "BP" paziņojis, ka kopējos naftas ražošanas apjomus līdz 2030.gada beigām plāno samazināt par 1 miljonu barelu. Patlaban ražošanas apjomi sasniedz 3,6 miljonus barelu.