Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

2010. gada pirmajos astoņos mēnešos ar peļņu strādāja septiņas Latvijas bankas un divas ārvalstu banku filiāles, kopā nopelnot 7,1 miljonu latu, tomēr banku sektora kopējie zaudējumi augusta beigās sasniedza 299,2 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Banku sektora zaudējumi šogad pirmajos astoņos mēnešos bijuši par 34,3% mazāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi sasniedza 455,4 miljonus latu. FKTK prognozē, ka kopējie banku sektora zaudējumi šogad kopumā varētu būt ap 500 miljoniem latu, kas būtu aptuveni par trešdaļu mazāki nekā 2009. gadā, kad tie sasniedza 773,4 miljonus latu.

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem augusta beigās sasniedza 96 miljonus latu.

Augusta beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,4 miljardus latu jeb par 2.6% vairāk nekā jūlija beigās, t.sk. palielinājās gan piesaistīto rezidentu noguldījumu atlikums – par 1,4% jeb 89 miljoniem latu, gan piesaistīto nerezidentu noguldījumu atlikums – par 4,4% jeb 173 miljoniem latu.

Visas trīs vadošās reitingu aģentūras nesen vēlreiz norādīja uz nopietnu situācijas sarežģīšanos salu valstī saistībā ar Grieķijas parādu krīzes turpināšanos.

Maija beigās Fitch Ratings samazināja Kipras ilgtermiņa reitingu uzreiz par trīs pakāpieniem no AA- līdz A-, nosakot „negatīvu” prognozi. Jau iepriekš, marta beigās, arī S&P samazināja republikas reitingu no A līdz A- ar „negatīvu” prognozi. Bet Moody’s, kurš Kipras reitingu par diviem pakāpieniem no Aa3 (AA-) uz A2 (A) samazināja jau februārī, maijā pārskatīja reitinga „stabilo” prognozi uz „negatīvo”.

Visas aģentūras atzīmē, ka pamata risks Kipras ekonomikai ir pārlieku lielais banku sektors. Turklāt tas ir cieši saistīts ar šobrīd krīzes pārņemto Grieķiju.

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

Banku sektora kopējie zaudējumi aprīļa beigās sasniedza 176,5 miljonus latu, ko galvenokārt radīja izdevumi uzkrājumiem nedrošiem kredītiem, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvie dati.

Šogad ar peļņu strādājušas septiņas Latvijas bankas un viena ārvalstu bankas filiāle, kopā nopelnot 4,2 miljonus latu.

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem aprīļa beigās sasniedza 37.9 miljonus latu.

Banku sektora likviditātes rādītājs ir palielinājies un aprīļa beigās sasniedza 67,3% (marta beigās – 62,8%). Arī banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs ir palielinājies līdz 14,5% (marta beigās – 14,2%). Kopš gada sākuma kapitālu palielinājušas sešas bankas kopumā par 127,6 miljoniem latu un aprīļa beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1,7 miljardu latu.

Aprīļa beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,1 miljardus latu, kas ir par 3,1% jeb 301,8 miljoniem latu vairāk nekā marta beigās. Aprīlis ir pirmais mēnesis, kad piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni, un jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad noguldījumu atlikuma gada pieauguma temps ir pozitīvs – 3,6%.

Vēl pirms gada lielos zaudējumos iestigušais Latvijas banku tirgus 2010. gadā nostājies uz kājām.

Arī ar valsts teju miljarda latu atbalstu glābtās, tomēr arvien dziļākos mīnusos slīgstošās Parex bankas sadalīšana labajā un sliktajā bankā paglābusi Latvijas finanšu tirgus no jauniem satricinājumiem.

Tiesa gan, visiem finanšu tirgus dalībniekiem nav paveicies izdzīvot - banku sektorā bez licences palika viena no visu laiku mazākajām Latvijas bankām - VEF banka, bet apdrošināšanas tirgu atstāja Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS. No tirgus aizgāja arī vairākas apdrošināšanas brokeru kompānijas. Tomēr šo tirgus dalībnieku aiziešana būtisku iespaidu uz kopējo tirgu neatstāja, turklāt 2010. gadā Latvijā atvērtas divas ES dalībvalstu banku filiāles.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Atkārtotas globālās recesijas un banku krīzes risks ir augsts, liecina pētījums, kurā apskatīti banku nozares lielākie draudi.

CSFI (The Centre for the Study of Financial Innovation) ikgadējā aptaujā Banking Banana Skins, kas veikta sadarbībā ar PricewaterhouseCoopers, no 30 iespējamiem banku riskiem makroekonomika izvirzīta saraksta augšgalā.

Aptauja liecina, ka kopš tās sākšanas pirms 13 gadiem bažas par banku nozares nākotnes izredzēm ir sasniegušas augstāko līmeni. Daudzi respondenti nākotnē paredz banku maksātnespējas un nacionalizācijas gadījumus.

Galvenais trauksmes iemesls ir eirozonas krīze, kas draud ar vairāku valstu maksātnespēju. Eiro sabrukums iespaidotu bankas ne tikai Eiropā, bet visos svarīgākajos pasaules reģionos. Baņķieri visā pasaulē - ASV, Kanādā, Ķīnā, Argentīnā un Austrālijā - eiro krīzi ievieto risku augšgalā.

Lai gan formāli var runāt par nodokļu maksātāju naudas aizvien lielāku norobežošanu no banku nedarbu sekām nākotnē, banku sistēmas strukturālo īpatnību dēļ valstu budžetu nauda aizvien atrodas pamatīga riska ēnā.

Aizejošais Eiropas Parlaments (EP) par vienu no sava politiskā mantojuma zīmēm atstās eirozonas banku savienības ēkai nepieciešamās detaļas, par kurām EP šodien balso plenārsesijā Strasbūrā. Runa ir par kārtību, kā nākotnē risināt problemātisku eirozonas banku glābšanas vai neglābšanas jautājumu, un šis tas par depozītu garantijām. Visumā EP ar šiem balsojumiem atstās labu mantojumu, tomēr ar tiem ir daudz par maz, lai par nesen pārciesto finanšu krīzi teiktu ‒ «nekad vairs».

Ņemot vērā banku darbības un uzbūves īpatnības, jāsecina, ka riskēt kārākiem Eiropas baņķieriem turpmāk ir sagādātas zināmas neērtības un lielāka atbildība, tomēr teikt, ka nu gan valstu budžetu nauda būs pasargāta no banku krīzēm nākotnē, nevar.

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Pirmo reizi vēsturē žurnāla The Bankers veidotajā lielāko banku top 1000 pirmajā vietā iekļuvusi Ķīnas banka.

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC), par 15% palielinot kapitālu, gada laikā uzkāpusi no trešās uz pirmo vietu. Kopējais bankas kapitāls sasniedzis 160,6 miljardus ASV dolāru, tādējādi izspiežot no līdera titula Bank of America, kas nokritusi uz trešo vietu. Otro vietu spējusi noturējusi cita ASV banka JP Morgan.

Lielāko banku desmitniekā no Lielbritānijas iekļuvusi vien HSBC, gūstot ievērojamus ienākumus no Āzijas darījumiem. Vienīgā lielā Lielbritānijas banka, kas uzlabojusi savu darbību, ir Standard Chartered – tās peļņa pieaugusi par gandrīz 3%, kā rezultātā banka pakāpusies par vienu vietu augstāk līdz 33. vietai. Pārējo lielo Lielbritānijas banku - HSBC un Barclays - peļņa sarukusi, savukārt RBS un Lloyds turpina strādāt ar zaudējumiem.

Latvijas Krājbankas 2011.gada nogalē gūtie zaudējumi būtiski ietekmēja banku sektora darbības rezultātu un 2011. gadu tas kopumā noslēdza ar zaudējumiem 179 miljonu latu apmērā.

Neiekļaujot Krājbankas un arī Parex bankas gūtos zaudējumus, banku sektors kopumā 2011. gadā darbojās ar 97 miljonu latu peļņu, tajā skaitā 11 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles kopā nopelnīja 197,5 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

Tādējādi 2011. gads būs jau trešais gads pēc kārtas, kad Latvijas banku nozare strādājusi ar zaudējumiem, tajā skaitā 2010. gadā tie bija 360,7 miljoni latu, bet 2009. gadā – 773,4 miljoni latu, liecina FKTK dati. Db.lv jau vēstīja, ka Krājbankas zaudējumi pērn pārsniedza 200 miljonus latu.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

Lielākā daļa Zviedrijas banku ir labi kapitalizētas, salīdzinot starptautiskā mērogā, un kredītu zaudējumi tuvākajā laikā varētu samazināties, uzskata Zviedrijas centrālā banka Riksbank.

Finanšu tirgi pēc pieaugoša stabilitātes perioda atkal ir sastapušies ar būtiskām neskaidrībām saistībā ar vairāku Eiropas valstu parādu krīzi.

Riksbank uzskata, ka kredītu zaudējumi laika periodā no 2010. gada līdz 2012. gadam būs mazāki nekā lēsts iepriekšējā bankas Finanšu stabilitātes pārskatā novembrī. Vadoties pēc galvenā scenārija, četru lielāko banku – Nordea, SEB, Swedbank un Handelsbanken – kredītu zaudējumi varētu sasniegt 61 miljardu Zviedrijas kronu (4,45 miljardi latu). Tikmēr šogad kredītu zaudējumi šīm bankām sasniegšot 28 miljardus kronu (2,03 miljardus latu). Iepriekš banka paredzēja, ka zaudējumi šogad būs krietni iespaidīgāki - 65 miljardi kronu (4,71 miljardi latu).

Šogad septiņos mēnešos banku tirgus strādājis ar 90,4 miljonu latu peļņu iepretim 312,8 miljonu latu zaudējumiem pērn šajā laika periodā.

Tādējādi jūlijs ir jau septītais mēnesis pēc kārtas, kad banku sektors kopumā darbojies ar peļņu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). DB aplēses liecina, ka jūlijā banku sektors nopelnījis 21,8 miljonus latu.

Tajā skaitā šogad septiņos mēnešos ar peļņu 139,4 miljonu latu apjomā strādājušas 16 bankas un piecas ārvalstu banku filiāles, kas aizņem 84,6% kopējos banku aktīvos. Tātad pārējo banku zaudējumi bijuši 49 miljonu latu apjomā. Vēl pērn septiņos mēnešos ar peļņu strādāja astoņas bankas un divas ārvalstu banku filiāles, kopumā nopelnot septiņus miljonus latu.

FKTK skaidro, ka banku pelņu ietekmēja gan operatīvās darbības rezultāts (procentu un komisijas naudas ieņēmumu pārsniegums pār to darbības izdevumiem), gan kredītportfeļa kvalitāte (izdevumu uzkrājumiem nedrošiem parādiem būtisks samazinājums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu).

Jau ceturto mēnesi pēc kārtas banku sektors darbojas ar peļņu un kopumā četros mēnešos gūtās peļņas apjoms sasniedza 55,9 miljonus latu iepretim 176,4 miljonu latu zaudējumiem pērn attiecīgajā laika periodā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati liecina, ka tajā skaitā ar kopējo peļņu 75,3 miljonu latu apjomā šogad strādājušas 14 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles, kuru kopējā tirgus daļa banku sektora aktīvos ir 73,2%. Tādējādi var aplēst, ka pārējo dažu banku zaudējumi šogad četros mēnešos sasniedza 19,4 miljonus latu. Tā kā šogad trīs mēnešos bankas strādāja ar 33,47 miljonu latu peļņu, aprīlī banku kopējā peļņa tādējādi bijusi 22,43 miljoni latu.

Dati liecina, ka martā banku peļņa bija 14,56 miljoni latu, februārī tā bija 7,98 miljoni latu, bet janvārī – 10,93 miljoni latu.