Otrdien Zviedrijas centrālā banka Riksbank palielināja bāzes likmi, tomēr tās pārstāvji norāda, ka tālākas paaugstināšanas plāni jāatliek lēnās globālās atveseļošanās dēļ, liecina bankas paziņojums.

Likme kopš jūlija paaugstināta jau trešo reizi – šoreiz par ceturdaļu no procentpunkta līdz 1%. Tirgus dalībnieki jau iepriekš prognozēja, ka Riksbank likmi palielinās.

Riksbank pārstāvji norāda, ka Zviedrijas ekonomika pieaug strauji, tomēr ekonomikas atvseļošanās temps ASV un Eiropā saglabājas neskaidrs.

Pagaidām inflācijas spiediens Zviedrijā ir zems, tomēr ir sagaidāms, ka tas pieaugs, pieaugot ekonomikas aktivitātei. Lai stabilizētu inflāciju tuvu bankas noteiktajiem 2%, nepieciešams pakāpeniski celt bāzes likmi. Taču, ņemot vērā vājo ekonomikas attīstību ārvalstīs, likmi nevajadzētu celt tik strauji, kā iepriekš plānots.

Zviedrijas centrālā banka izskata iespēju radīt savu digitālo valūtu, vēsta thelocal.se.

Ja patiešām «dzims» e-krona, Riksbank kļūs par pirmo centrālo banku pasaulē ar savu digitālo valūtu. «Jo mazāk Zviedrijā dzīvojošie izmanto banknotes un monētas, jo skaidrāks kļūst tas, ka Riksbank jāizpēta, vai būtu nepieciešams emitēt elektronisko naudu kā papildinājumu tai naudai, kas ir patlaban,» skaidro Zviedrijas centrālā banka.

Skaidra nauda Zviedrijā piedzīvo lēnu nāvi. Banknošu un monētu skaits apgrozībā kopš 2009. gada samazinājies par 40 procentiem. Zviedri ir vieni no pasaulē aktīvākajiem maksājumu karšu lietotājiem.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank trešdien atkal paaugstinājusi bāzes procentu likmi par 0,25 procentpunktiem, ziņo thelocal.se.

Līdz ar to likme sasniegusi 1,25 procentus.

«Zviedrijas ekonomika aug rekordlielā ātrumā. Starptautiskā atlabšana turpinās, lai gan bažas par valstu finansēm Eiropā ir pieaugušas. Inflācijas spiediens Zviedrijā joprojām ir zems, bet sagaidāms, ka pieaugs, ekonomiskajai aktivitātei nostiprinoties,» paziņojumā norādījusi Riksbank.

Kā atzīmē thelocal.se, likme tagad ir atgriezusies līdz līmenim, kāds nav bijis kopš 2009.gada februāra, kad Riksbank samazināja likmes no 2 procentiem uz 1 procentu.

Analītiķi šādu Riksbank lēmumu bija prognozējuši jau iepriekš.

Zviedrijas centrālā banka neuzskata, ka valsts ir «mājokļu burbuļa» vidū, savā ziņojumā norādot, ka strauji augošās mājokļu cenas ir saistītas ar dabiskām norisēm tirgū, vēsta thelocal.se.

Pēdējos gados mājokļu cenas Zviedrijā ir strauji augušas, un pastāv bažas, ka «burbulis» gatavojas pārsprāgt.

Taču ziņojumā Riksbank straujo pieaugumu skaidro ar dabisku attīstību.

«Zviedrijas mājsaimniecību ienākumu pieaugums ir bijis labs, procentu likmes ir samazinājušās un īpašumu piedāvājums nav daudz audzis,» raksta Riksbank.

Tomēr, kā norāda medijs, nekas neliecina, ka tirgus sabremzēsies, un finanšu ministrs Anders Borgs paudis bažas saistībā ar Zviedrijas dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus attīstību.

«Mājokļu tirgus, šķiet, ir iegājis stabilākā stadijā, bet mums jāvēro, kas notiks tuvākajā nākotnē,» sacījis ministrs.

Zviedrijas centrālās bankas Riksbank rīcībā esošie dati liecina, ka pēc pieciem gadiem Zviedrijas iedzīvotāji tikpat kā vairs nelietos skaidru naudu, vēsta Zviedrijas Radio.

Pagājušajā gadā Zviedrijas centrālā banka emitēja jaunas banknotes, lai nomainītu vecās kronas, tomēr aprēķini liecina, ka arī tās tuvāko piecu gadu laikā vairs varētu netikt izmantotas.

Zviedrija ir ieguvusi slavu kā bezskaidras naudas valsts, un maksājumi skaidrā naudā šobrīd aizņem ne vairāk kā 2% no visu Zviedrijā veikto maksājumu vērtības, liecina "Riksbank" informācija.

Zviedrijas radio piektdien ziņo, ka šādu maksājumu īpatsvars nākamo piecu gadu laikā samazināsies līdz 0,5%.

Tomēr Riksbank eksperti uzskata, ka tas varētu nenotikt tik ātri.

«Apmēram 20% maksājumu tirdzniecībā joprojām tiek veikti skaidrā naudā. (..) Mēs domājam, ka skaidrā nauda būs apgrozībā līdz 30.gadiem,» ziņu aģentūrai TT paziņoja bankas preses pārstāvis Fredriks Vange.

Zviedrijas centrālā banka nolēmusi nemainīt bāzes procentu likmi, liecina Riksbank paziņojums.

Likme patlaban ir 1,5% apmērā, un lēmumu to atstāt nemainīgu bankas pārstāvji skaidro ar vēlmi veicināt ekonomisko aktivitāti un nodrošināt inflāciju aptuveni 2% līmenī.

Tiek prognozēts, ka likme netiks mainīta vēl nedaudz vairāk kā gadu, tomēr, kad pieaugs inflācijas spiediens, likmi nāksies pakāpeniski paaugstināt.

Riksbank pārstāvji norāda, ka šogad Zviedrijas ekonomika ir piedzīvojusi daudz spēcīgāku izaugsmi nekā gaidīts. Gada sākumā audzis gan mājsaimniecību patēriņš, gan uzņēmumu investīcijas, savukārt bezdarba līmenis ir zemāks nekā prognozēts.

Bankas pārstāvji arī uzsver, ka pastāv neskaidrība par tālāko ekonomikas attīstību , jo situācija eirozonā ir apvīta problēmām un var pasliktināties, kas nākotnē var negatīvi ietekmēt Zviedrijas ekonomiku. Tādā gadījumā likmi nāksies pazemināt.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank otrdien pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu likmi, lai ļautu inflācijai palielināties līdz noteiktajam mērķim 2% apmērā.

Banka bāzes procentu likmi samazināja par 0,25% - līdz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē tika veiktas jūlijā, kad Riksbank to samazināja par 0,5 procentpunktiem.

Banka norāda, ka zema bāzes procentu likme palielina pieprasījumu ekonomikā, tādējādi veicinot inflāciju.

Riksbank otrdien arī paziņoja, ka procentu likmi varētu sākt paaugstināt 2016.gada vidū, bet līdz 2017.gada beigām tā varētu sasniegt 1,75%.

Trešdien Zviedrijas Centrālā banka Riksbank pārsteidza tirgus dalībniekus, nemainot bāzes procentu likmi, kaut arī iepriekš to minēja starp pasākumiem, kas nepieciešami, lai paaugstinātu inflāciju tuvāk 2% mērķim, raksta MarketWatch.

Riksbank atstāja repo likmi mīnus 0,25% apmērā. The Wall Street Journal aptaujātie analītiķi prognozēja, ka likme tiks samazināta līdz mīnus 0,4%.

Tiesa gan, banka paziņoja, ka palielina parādzīmju iepirkumu programm līdz 40-50 miljardiem kronu.

Riksbank arī paziņoja, ka repo likmes paaugstināšana nav plānota līdz nākamā gada otrajai pusei, turklāt tā būs lēnāka nekā iepriekš domāts.

Pēc paziņojuma Zviedrijas kronas vērtība pret eiro pieauga no 9,36 kronām līdz 9,27 kronām.

Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.

Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?

Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank trešdien pieņēma lēmumu bāzes procentu likmi saglabāt nemainīgu un paplašināt obligāciju iegādes programmu.

Trešdien pieņemtais lēmums paredz, ka bāzes procentu likme Zviedrijā arī turpmāk veidos mīnus 0,5%.

Banka norāda, ka bāzes procentu likmes pakāpenisku palielināšanu paredzēts sākt vien 2018.gada sākumā.

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē Riksbank veica februārī, kad tā tika samazināta no mīnus 0,35%

Tāpat Riksbank trešdien paziņoja, ka valdības obligāciju iegādes programmu paplašinās par papildu 30 miljardiem kronu (3,08 miljardiem eiro), lai tās kopējais apjoms 2017.gada pirmajā pusē sasniegtu 275 miljardus kronu.

Vienlaikus banka paaugstināja Zviedrijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam. Banka prognozē, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,4%, bet nākamgad - par 2,4%.

Zviedrijas Centrālā banka Riksbank atstājusi bāzes procentu likmi esošajā līmeni, norādot, ka ekonomikas atveseļošanās novērsīs deflācijas draudus, raksta Bloomberg.

Procentu likme saglabāta esošajā līmenī – 0,75%. Centrālā banka norāda, ka likme nākamā gada pirmajā ceturksnī varētu būt 0,73%, kas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 0,89%, savukārt 2016. gada beigās tā varētu būt 1,95%.

«Ekonomikas aktivitāte acīmredzami spēcinās, taču inflācija vēl kādu laiku saglabāsies zema,» norāda Riksbank, piebilstot, ka monetārā politika vēl jāsaglabā ekonomiku veicinoša, lai stimulētu inflāciju pieaugt līdz noteiktajam mērķim.

Riksbank samazināja likmi decembrī, lai novērstu deflāciju.

Kaut arī Zviedrijā patēriņa cenas gada griezumā gan janvārī, gan februārī ir sarukušas, patlaban ir signāli, ka ekonomika sāk augt, jo mazinās eksporta samazinājums. Zviedrijas Banka trešdien arī paaugstināja savu ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 2,7%, salīdzinot ar 1,5% pieaugumu pagājušajā gadā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) uzslavējis gan Zviedrijas centrālo banku Riksbank, gan Zviedrijas valdību par spēju tikt galā ar krīzi, vēsta thelocal.se.

Vienlaikus fonds brīdinājis, ka Zviedrijas izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras un norādījis, ka bāzes procentu likmes paaugstināšanai jānotiek pakāpeniski un piesardzīgi.

Neskaidrību par Zviedrijas izaugsmi esot palielinājusi parādu krīze Eiropā.

SVF pārstāvis Pīters Doils (Peter Doyle) atzinīgi novērtējis Zviedrijas centrālās bankas un valdības paveikto krīzes pārvarēšanā, piebilstot, ka «valdība ļāva budžeta pārpalikumam pārtapt par deficītu, lai saglabātu pieprasījumu, un Riksbank ir saglabājusi zemas procentu likmes». SVF arī slavējis Finanšu uzraudzības iestādes (Finansinspektionen) ieviestos ierobežojumus attiecībā uz kreditēšanu.

Finanšu krīze Zviedrijā ir beigusies, trešdien publiskotajā ziņojumā secinājusi Ziemeļvalstu finanšu pakalpojumu grupa Nordea, ziņo thelocal.se.

Saskaņā ar bankas jaunāko prognozi Zviedrijas ekonomika šogad varētu augt par 4,5% un 2012.gadā - par 2,8%.

Tajā pašā laikā bezdarba līmenis samazināsies, bet inflācija kāps. Banka prognozē, ka inflācija pieaugs līdz 2,7% 2011.gadā un 3% 2012. gadā.

«Bezdarba līmenis samazināsies ātri, bet mēs arī redzam pazīmes, ka stukturālais bezdarbs pieaug,» brīdinājis Nordea ekonomists Torbjorns Isaksons.

IKP pieauguma prognoze 2011.gadam 4,5% apmērā ir būtiski lielāka nekā bankas rūdenī izteiktā prpgnoze, kas paredzēja izaugsmi par 2,8%.

Tikmēr bezdarba līmeņa prognoze šim gadam 7,3% apmērā ir tikai nedaudz zemāka nekā iepriekš prognozēts. Nākamgad bezdarba līmenis, kā prognozē Nordea, varētu sarukt līdz 6,8%.

Zviedrijas darba tigus no lejupslīdes atgūstas ātrāk, nekā cerēts, un šobrīt tiek novērots darba vietu pieaugums, kā arī iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanās.

Tas patīkami pārsteidzis Zviedrijas centrālās bankas (Riksbank) pārstāvjus, kas pērn norādīja, ka darba tirgū uzlabojumus nevajadzētu gaidīt ātrāk par 2011.gadu.

«Parasti izmaiņas darba tirgū un bezdarba rādītājos parādās divus ceturkšņus pēc izmaiņām ražošanas apjomos. Tomēr šoreiz šķiet, ka darbavietu skaita pieaugums ir sācies pārsteidzoši agri, ņemot vērā lielo IKP kritumu,» norādījusi Riksbank vadītāja vietniece Barbro Vikmane-Paraka.

Turklāt uzlabojies arī iedzīvotāju noskaņojums, norāda Nacionālais Ekonomiskās izpētes institūts, uzsverot, ka rādītāji ir visaugstākajā līmenī kopš 2007. gada augusta.

Ceturtdien Zviedrijas krona pret dolāru saruka līdz sešu gadu zemākajam līmenim, reaģējot uz centrālās bankas lēmumu samazināt likmi līdz negatīvam līmenim un ieviest ekonomikas stimulēšanas programmu, raksta Reuters.

Krona saruka par 2% līdz 8,5512 kronām par dolāru, kas ir vājākais līmenis kopš 2009. gada aprīlim. Pret eiro krona saruka līdz divu mēnešu zemākajam līmenim – 9,6894 kronām.

«Zviedrijas Centrālā banka bija agresīvāka nekā mēs gaidījām,» saka RBC Capital Markets eksperts Adams Kols. «Turklāt pastāv iespēja, ka banka var paplašināt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, kā arī vēl vairāk samazināt likmi. Līdz ar to patlaban ir grūti domāt konstruktīvi par šo valūtu,» uzsver eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdienas sanāksmē Zviedrijas Centrālā banka Riksbank pazemināja bāzes likmi līdz negatīvam līmenim – mīnus 0,1%, liecina bankas paziņojums.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank paaugstinājusi bāzes likmi līdz 0,5%, liecina bankas paziņojums.

Likme līdz šim bija 0,25%. Tirgus dalībnieki gan gaidīja, ka Riksbank nolems palielināt likmi, jo arī iepriekš bankas pārstāvji izteicās, ka likme tiks palielināta vasarā vai rudenī.

Tomēr Zviedrijas banka norādījusi, ka ekonomikas izaugsme tiek prognozēta lēnāka, tādēļ likme ilgākā termiņā netiks celta tik strauji, kā iepriekš domāts.

Inflācijas spiediens patlaban ir zems, tomēr sagaidāms, ka tas varētu pieaugt, tiklīdz paaugstināsies ekonomiskā aktivitāte. Likme tagad jāpalielina pakāpeniski līdz nepieciešamajam līmenim, lai saglabātu inflācijas mērķi 2% līmenī, tomēr tajā pašā laikā saglabājot stabilu ekonomikas izaugsmi.

Pagājušajā nedēļā centrālo banku apgalvojumi izbrāzās cauri tirgiem gluži kā viesulis. Postījumi ir redzami visā lielā desmitnieka valstu apkaimē, jo pārvērtēšana aptvēra visu monetārās politikas pozīciju uztveri.

Ir pienācis gals dalījumam: ASV Federālās rezervju bankas «vanagi» (kas par augstāko prioritāti izvirza inflācijas uzraudzību) un pārējā pasaule. Dažu pēdējo dienu laikā ECB, Anglijas Centrālā banka un Kanādas Centrālā banka ierosināja, ka šīm institūcijām vajadzētu izbeigt galēji brīvas monetārās politikas neprātu.

Neatliekamas monetārās ekspansijas pārtraukšana nenozīmē, ka tūdaļ pat tās ķersies pie stingrākas politikas. Viena lieta ir labot pārmērīgi piesardzīgo monetāro politiku, bet pavisam cita – nopietni apsvērt sākt monetārās politikas skrūvju piegriešanas ciklu. Nevienam nav noslēpums, ka ECB plāno nākamā gada sākumā samazināt kapitāla iepirkšanu, taču pirmo izmaiņu dati pagaidām vēl ir tālu aiz horizonta (varbūt tās notiks 2019. gadā?).

Zviedrijas kronas vērtība samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš finanšu krīzes, liecina Blomberg dati.

Tādējādi centrālajai bankai varētu būt pienācis brīdis, kad jāsāk celt bāzes procentu likmes. Zviedrijas centrālās bankas Riksbank vadītājs Stefans Ingvess un citas amatpersonas šonedēļ, 6.septembrī, tiksies, lai apspriestu lielākās Ziemeļvalstu ekonomikas monetāro politiku. Visi 24 Bloomberg aptaujātie eksperti prognozē, ka centrālā banka šoreiz likmi atstās esošajā līmenī – mīnus 0,5%, taču visdrīzāk komentāros par nākotni šī tēma varētu tikt apspriesta.

«Krona šobrīd ir tik vāja, ka šis faktors komentāros tiks iekļauts,» prognozē Nordea AB galvenā ekonomiste Annika Vintša. Tajā pašā laikā viņa arī piebilst, ka inflācija ir vāja, tādēļ šonedēļ likmes netiks celtas.

Zviedrijas Centrālajai bankai - Riksbank - jāpārtrauc uztraukties par rekordaugsto privātā parāda līmeni un jārīkojas vairāk, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi, atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) galveno ekonomistu Pjēru Karlo Padoanu, raksta Bloomberg.

«Mēs ļoti nesatraucamies par mājsaimniecību parādu,» uzsvēris OECD pārstāvis, piebilstot, ka šajā sektorā nepastāv burbuļa risks. «Es nedomāju, ka likmju samazināšana veicinās parādu pieaugumu, bet tas signalizētu par vieglākiem monetārajiem un finanšu nosacījumiem,» viņš sacījis.

Uz Riksbank patlaban tiek izdarīts spiediens samazināt likmes, jo 540 miljardus dolāru vērto ekonomiku bremzē vājais eksporta pieprasījums, bet patērētāju cenas oktobrī negaidīti sarukušas. Centrālās bankas pārstāvji patlaban nespēj palielināt inflāciju līdz bankas noteiktajam 2% inflācijas mērķim, neveicinot jau tā pārkarsušo mājokļu tirgus izaugsmi.

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Ceturtdien Zviedrijas centrālā banka Riksbank paaugstināja bāzes likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 0,75%, liecina bankas paziņojums.

Riksbank pārstāvji skaidro, ka Zviedrijas ekonomika turpina uzrādīt spēcīgas izaugsmes pazīmes. Inflācijas spiediens patlaban ir zems, taču ir paredzams, ka tas pieaugs, stiprinoties ekonomiskajai aktivitātei.

Likmi nepieciešams celt pakāpeniski, lai sasniegtu paredzēto inflācijas līmeni 2% apmērā un izveidot apstākļus ekonomikas stabilam pieaugumam, norāda bankas pārstāvji.

Likmes prognoze nav mainīta – šā gada pēdējā ceturksnī tā tiek prognozēta vidēji 0,9%, nākamā gada 3. ceturksnī – 2,1%, bet 2012. gada 3. ceturksnī – 3,1%.

Zviedrijas centrālās bankas politikai trūkst ticamības, sacījis Riksbank vadītāja vietnieks Lars E.O. Svensons, ziņo Bloomberg.

«Manuprāt, pastāv vairākas problēmas saistībā ar monetāro politiku Zviedrijā,» Svensons norādījis runā, kas šodien publicēta bankas interneta vietnē.

«Fakts, ka tirgus repo likmes (likme, par kādu centrālā banka aizdod bankām) trajektorija atšķiras no Riksbank repo likmes trajektorijas, nozīmē, ka paredzētā repo likmes trajektorija nav ticama,» viņš skaidrojis.Pēc viņa domām, trūkst rūpīgas situācijas analīzes, kas pamatotu likmes paaugstināšanu.

Kopš jūlija banka galveno procentu likmi ir paaugstinājusi trīs reizes, paceļot to līdz 1% pagājušajā mēnesī, un lēš, ka likme pakāpsies līdz 3,4% līdz 2013.gada beigām.Vadītājs Stefans Ingvess (Stefan Ingves) uzskata, ka Zviedrijas ekonomikai nepieciešamas augstākas aizņemšanās izmaksas, lai kompensētu mājokļu tirgus nelīdzsvarotības risku.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank nesaskata mājokļu «burbuli» vai burbulim līdzīgu uzvedību mājokļu tirgū, atsaucoties uz augsta ranga bankas amatpersonas teikto, ziņo swedishwire.com.

Tomēr Riksbank direktora vietniece Barbro Vikmana-Paraka (Barbro Wickman-Parak) kā problēmu redz augošo mājsaimniecību parādu apjomu.

Vikmana-Paraka sacījusi, ka Zviedrijas mājsaimniecību parāda pieaugums ir satraucošs. Aizņemšanās pieaugot par 8% gadā.

Viņa norādījusi, ka procentu likmes ir jāceļ, lai sasniegtu inflācijas mērķi, kā arī lai mazinātu mājsaimniecību aizņemšanos.

Neskatoties uz brīdinājumiem, arī finanšu tirgu ministrs Peters Normans neredz tūlītējus «burbuļa» draudus, kas briestu vietējā mājokļu tirgū.

«Nav tūlītēju draudu finanšu stabilitātei, bet mēs esam nobažījušies, ka šādi draudi varētu parādīties nākotnē,» viņš teicis.

Zviedrijas Riksbank varētu atlikt šovasar plānoto bāzes procentu likmes paaugstināšanu, jo patēriņa cenas pieaug lēnāk nekā bija gaidīts, vēsta swedishwire.com.

Gada inflācija Zviedrijā martā bijusi 1,2%, bet kopš februāra inflācijas līmenis saglabājies nemainīgs.

«Tas bija pat zem mūsu prognozēm, un šoreiz tās mums bija diezgan zemas,» komentārā norādījis Danske Markets pārstāvis Rodžers Josefsons (Roger Josefsson).

Saskaņā ar SME Direkt aptauju tirgus vērotāji bija prognozējuši, ka gada inflācija Zviedrijā martā būs 1,4%, bet mēneša inflācija - 0,5%.

Zviedrijas iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, saruka par 4,9%.

Centrālās bankas vadītājs Stefans Ingvess (Stefan Ingves) pagājušajā mēnesī sacīja, ka «ekonomikas atlabšana tagad ieguvusi stabilāku pamatu», kā arī atkārtoja Riksbank nodomus bāzes procentu likmi paaugstināt šā gada vasarā. «Bet tas var būt pārsteidzīgi,» raksta swedishwire.com.

Ceturtdienas sanāksmē Zviedrijas Centrālā banka Riksbank pazemināja bāzes likmi līdz negatīvam līmenim – mīnus 0,1%, liecina bankas paziņojums.

Lēmumu bankas vadība pamato ar to, ka inflācijas kāpumu veicinošie faktori ir vāji, un situācija ārvalstīs ir neskaidra, kas palielina risku, ka inflācija neaugs pietiekami strauji.

Tāpat banka paziņojusi, ka iegādāsies valdības parādzīmes 10 miljardu kronu (1,2 miljardu dolāru) vērtībā un ir gatava iegādāties vairāk, ja tas ir nepieciešams.

«Lai nodrošinātu, ka inflācija aug un tuvojas mērķim, Riksbank ir gatava paplašināt monetāro politiku, un tam obligāti nav jānotiek sanāksmes laikā,» banka norādījusi ziņojumā. Šie pasākumi ietver tālāku likmes samazinājumu, likmes paaugstināšanas pārcelšanu uz vēlāku laiku, kā arī valdības parādzīmju iepirkumu apjomu palielināšanu.