Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.
Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?
Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.
Eksporta un ekonomikas ziņā es domāju, ka būtu itin normāli. Jo arī Brexit gadījumā būtu divu gadu pārejas laiks esošo līgumu pārformēšanai. Tāpēc preču tirdzniecībā tam nebūtu sevišķas ietekmes, īpaši tāpēc, ka tirdzniecības pamatlietas ir atrunātas arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas formātā.
Uzmanība gan ir jāpievērš pakalpojumu sektoram. Tas Zviedrijā ir strauji augošs sektors, ieskaitot IT un augstās tehnoloģijas, un tas Brexit gadījumā no juridiskā aspekta jau būtu sarežģītāk. Un tas tādā pašā mērā attiecas arī Baltijas valstīm, sevišķi jau uz Lietuvu, kur Barclays banka ir pārcēlusi savu pakalpojumu centru, un tas jau ir pakalpojumu eksports uz Lielbritāniju.
Tas attiecas uz visu pakalpojumu sfēru, bet sevišķi uz finanšu sektoru, kas ir ļoti liels gan Zviedrijā, gan Lielbritānijā, un mums ir daudz kopēju interešu saistībā ar ES regulējumiem un noteikumiem. Un atkal jau – ja nebūtu britu, zviedru finanšu sektors varētu ciest, cik tas attiecas uz ietekmi Eiropas politikas dienaskārtības veidošanā.
Brexit gadījumā mani bažīgu dara arī pati ES ideja, jo tā līdz ar britu aiziešanu varētu kļūt vājāka. Tas būtu par sliktu Eiropas ekonomikas izaugsmei – Baltijai tikpat lielā mērā kā Zviedrijai. Tāpēc es ļoti ceru, ka viņi nobalsos par palikšanu.
Ieguvums no britu klātbūtnes noteikti ir viņu pastāvīga politika attiecībā pret jebko, kas notiek Briselē un Frankfurtē. Cik laimīgi zviedri ir ar to, kas tur ES politikas nozīmē pašlaik notiek, sākot ar ECB aizvien negatīvāko bāzes procentlikmi?
Mēs neesam sevišķi laimīgi. Tiesa, mūsu ekonomikai iet labi, izaugsme pērn bija virs 4%, un tomēr Zviedrijā ir negatīva bāzes procentlikme, kas ir tiešām dīvaini. Kāpēc? Jo to nosaka ECB politika. ECB monetārā politika nozīmē, ka eiro automātiski vājinās attiecībā pret kronu, kas ir par labu preču importam Zviedrijā. Attiecīgi krītas inflācija, bet arī mūsu centrālā banka, Riksbank, cenšas to dabūt pie 2% līmeņa.
Vai Riksbank ir valūtu karā ar ECB?
Jā. Zviedrijas negatīvā procentlikme ir vistiešākais ECB politikas efekts, un tas rada spriedzi. Jo daudzi cilvēki pieļauj, ka 0% procentlikmi varbūt mēs vēl varētu pieciest, bet negatīva likme – vai tas tiešām ir efektīvi? Tāda efektivitāte nav novērojama, un ECB turklāt vēl arī uzpērk valdību parādzīmes. Bet Zviedrijas valsts parāds jau ir visai mazs – tur nav daudz, ko pirkt. Un vienlaikus pašlaik jau nav arī daudz transnacionālo kompāniju vērtspapīru, ko pirkt, tāpēc viņi uzpērk daudz no Zviedrijas valdības parāda, un tas kaitē, piemēram, pensiju fondu investīcijām.
Tā ir spēle... Labi, tā nav spēle, tomēr ECB pašlaik ir ar ārkārtīgi lielu ietekmi uz Zviedrijas monetāro politiku. Mēs esam maza, atvērta ekonomika blakus milzīgajai ECB, un mums ir jāuztur nevajadzīgi zema bāzes procentlikme, lai turētu lejā kronu.
Vai jūs pārliekat vai pārliksiet negatīvās likmes uz saviem klientiem?
Nē. Tiesa, dažu ļoti lielu finanšu kompāniju un korporāciju depozītiem ir negatīva procentlikme, līdzīgi kā Swedbank ir jāmaksā par savu naudas depozītu Riksbank. Bet tas ir ļoti, ļoti neliels segments. Lūk, un tas ir piemērs, ka šāda monetāra politika vairs nav efektīva, jo mēs jau nepiemērojam negatīvās likmes parastajiem depozītiem – mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem.
12.maija laikrakstā Dienas Bizness lasiet interviju Ekonomikā labie zviedru laiki.