Novembrī eirozonā reģistrēts straujākais gada inflācijas kāpums kopš jūlija. Tas raisīja ekonomistu un investoru pārdomas pirms nākamās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sēdes par potenciālo ECB procentu likmju samazināšanas apmēru. Kādas ir jaunākās ekspertu prognozes par iespējamo procentlikmju kritumu 2025. gadā?
Inflācija eirozonā atkal pieaug
Eirozonas inflācija novembrī paātrinājusies līdz 2,3 % no 2 % oktobrī, uzrādot straujāko pieaugumu kopš jūlija. Inflācijas tempu kāpumu novembrī lielākoties noteica zemāka energoresursu deflācija dēļ mazāk labvēlīgiem bāzes efektiem. Tikmēr pamatinflācija palika nemainīga jeb 2,7 % līmenī trešo mēnesi pēc kārtas. To turpināja uzturēt salīdzinoši straujš pakalpojumu cenu pieaugums eirozonā (3,9 % novembrī). Pārtikas cenu kāpums gada griezumā palika samēra stabils – 2,8 % apgabalā pēc paātrinājuma oktobrī. “Bloomberg” aptaujātie analītiķi prognozē, ka inflācija eirozonā nākamgad svārstīties tuvu 2 % apgabalam.
Spriežot pēc nākotnes līgumu jeb “fjūčeru” cenām, investori patlaban sagaida, ka ECB savā šī gada pēdējā sēdē pēc nepilnām divām nedēļām pazeminās procentu likmes vēl par 0.25 procentpunktiem. Iespēja, ka decembrī varētu sekot 0.50 procentpunktu samazinājums, tiek vērtēta ar salīdzinoši nelielu varbūtību. Tādējādi ECB depozīta likme šo gadu varētu noslēgt 3 % līmenī. Šī gada vasaras sākumā pirms ECB sāka aktīvi mazināt likmes, depozīta likme, kurai cieši seko arī aizņēmējiem svarīgās Euribor likmes, atradās 4 % līmenī. Nākamā gada laikā tirgus dalībnieki paredz, ka ECB mazinās likmes vēl par vismaz 1 procentpunktu. Sagaidot tālāko ECB likmju mazināšanu, 6 mēnešu Euribor likme novembrī jau pazeminājās līdz 2,7 % līmenim. Gadījumā, ja pašreizējās tirgus dalībnieku gaidas par ECB monetāro kursu piepildīsies, Euribor likmes nākamā gada otrajā pusē varētu nostabilizēties 1,75 - 2,00 % apgabalā.
Gan ECB pārstāvji, gan arī finanšu tirgus eksperti un ekonomisti nākamgad vērīgi sekos līdzi ne vien situācijas attīstībai eirozonas inflācijas frontē, bet arī tam, cik ātri spēs augt eirozonas ekonomika. Saskaņā ar “Bloomberg” aptaujāto analītiķu prognozēm eirozonas ekonomikas izaugsme nākamgad varētu saglabāties salīdzinoši lēna, paātrinoties līdz 1,2 % no sagaidāmā 0,8 % pieauguma šogad. Turklāt kā jauns izaicinājums eirozonas ekonomikai pēdējā laikā ir nācis jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa solījums kāpināt importa tarifus ASV ieviestajām precēm, tostarp arī no Eiropas. Tas varētu negatīvi atsaukties uz eirozonas izaugsmi. Pēc ASV vēlēšanām investori sāka iecenot vienu papildu ECB likmju pazemināšanu par 0.25 procentpunktiem.
ASV mājsaimniecības turpina tērēt
ASV mājsaimniecību tēriņi oktobrī uzrādījuši mērenu izaugsmi, reālajā izteiksmē augot par 0,1 %. Izaugsmi oktobrī turpināja atbalstīt izdevumu pieaugums pakalpojumiem, tikmēr pieprasījuma pieaugumu pēc ilglietojamām precēm atsvēra samazinājums īslaicīgas lietošanas precēm. Atskaitot inflācijas ietekmi, oktobrī tēriņi precēm un pakalpojumiem bija par 3 % augstāki nekā pirms gada. ASV mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi oktobra laikā pieauga par 0,7 %, uzrādot otro straujāko pieaugumu kopš 2023. gada sākuma. Ienākumi auga arī reālajā izteiksmē, sekmējot ASV iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Mājsaimniecības ASV turpināja izvēlēties par labu tēriņiem, nevis lielākajiem uzkrājumiem – oktobrī uzkrājumi veidoja 4,4 % no rīcībā esošajiem ienākumiem.
ASV jauno mājokļu segmentu iztraucē viesuļvētras
ASV esošo mājokļu segments oktobrī uzrādījis pirmās stabilizācijas pazīmes. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi oktobrī bija par 4,1 % augstāki nekā pirms gada, reģistrējot pirmo pieaugumu gada griezumā kopš 2021. gada vidus. Savukārt jauno mājokļu segmentā pārdošanas apjomus oktobrī negatīvi ietekmēja pieprasījuma samazinājums viesuļvētras skartajos reģionos. Cenas gan jaunajiem, gan esošajiem mājokļiem oktobrī bija par vairāk kā 4 % augstākas nekā pirms gada. Par spīti noturīgi augstām hipotekārajām likmēm, būvnieku noskaņojums turpināja uzlaboties, novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš šī gada aprīļa.
