Pagājušajā nedēļā centrālo banku apgalvojumi izbrāzās cauri tirgiem gluži kā viesulis. Postījumi ir redzami visā lielā desmitnieka valstu apkaimē, jo pārvērtēšana aptvēra visu monetārās politikas pozīciju uztveri.
Ir pienācis gals dalījumam: ASV Federālās rezervju bankas «vanagi» (kas par augstāko prioritāti izvirza inflācijas uzraudzību) un pārējā pasaule. Dažu pēdējo dienu laikā ECB, Anglijas Centrālā banka un Kanādas Centrālā banka ierosināja, ka šīm institūcijām vajadzētu izbeigt galēji brīvas monetārās politikas neprātu.
Neatliekamas monetārās ekspansijas pārtraukšana nenozīmē, ka tūdaļ pat tās ķersies pie stingrākas politikas. Viena lieta ir labot pārmērīgi piesardzīgo monetāro politiku, bet pavisam cita – nopietni apsvērt sākt monetārās politikas skrūvju piegriešanas ciklu. Nevienam nav noslēpums, ka ECB plāno nākamā gada sākumā samazināt kapitāla iepirkšanu, taču pirmo izmaiņu dati pagaidām vēl ir tālu aiz horizonta (varbūt tās notiks 2019. gadā?).
Anglijas Centrālā banka cenšas nodrošināt, lai pēc Brexit referenduma valsts ekonomikai izdotos izvairīties no vissliktākā scenārija. 2016. gada septembrī veiktais preventīvais procentu likmju samazinājums ir kļuvis nevajadzīgs un tiks līdz šī gada beigām atcelts, bet pēc tam Anglijas Centrālā banka neapšaubāmi turēsies neitrālās pozīcijās. Līdzīgā kārtā Kanādas Centrālā banka gatavo tirgu gaidāmajām izmaiņām pēc nākamās sēdes, kas notiks jūlijā, taču tas nekādā gadījumā nenozīmē iepriekšēju cikla izskatīšanu.
Līdz ar to mēs redzam atsevišķas korekcijas, taču finanšu tirgiem (lielākoties Forex tirgiem un procentu likmēm) sekas ir daudz lielākas. Raugoties uz gaidāmo monetārās politikas virzienu, alternatīva pasīvai neitralitātei ir nevis turpmāka politikas liberalizācija, bet atvērtas durvis uz stingrāku pieeju. Turklāt monetārās politikas virziena maiņas gaidas izplatās arvien plašāk un sasniedz pat tās institūcijas, kas tās varētu arī negribēt. «Vanagu» stila pagrieziena gaidas ir gaisā arī pirms nākamnedēļ paredzētajām Austrālijas Rezervju bankas un Zviedrijas Centrālās bankas (Riksbank) sēdēm.
Raugoties uz eiro, mārciņas un Kanādas dolāra reakcijas stiprumu pēdējās dienās, var rasties iespaids, ka investētāji gatavojas jauniem spēles noteikumiem. Tomēr joprojām pastāv liela iespēja, ka vērienīgas darbības drīzāk izraisa bailes palikt zaudētājos novērtēšanas sacīkstēs, nevis dziļāka pārliecība, ka notiek reālas pārmaiņas. Ja tā ir tiesa, tad, rodoties pirmajām šaubām, pēdējās darbības var viegli atsaukt.
Austrālijas Rezervju bankas (RBA) un Zviedrijas Centrālās bankas (Riksbank) otrdienas paziņojumi var izrādīties kā auksta ūdens spainis uz tirgus dalībnieku sakarsušajām galvām.