Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Zviedrijas centrālā banka neuzskata, ka valsts ir «mājokļu burbuļa» vidū, savā ziņojumā norādot, ka strauji augošās mājokļu cenas ir saistītas ar dabiskām norisēm tirgū, vēsta thelocal.se.

Pēdējos gados mājokļu cenas Zviedrijā ir strauji augušas, un pastāv bažas, ka «burbulis» gatavojas pārsprāgt.

Taču ziņojumā Riksbank straujo pieaugumu skaidro ar dabisku attīstību.

«Zviedrijas mājsaimniecību ienākumu pieaugums ir bijis labs, procentu likmes ir samazinājušās un īpašumu piedāvājums nav daudz audzis,» raksta Riksbank.

Tomēr, kā norāda medijs, nekas neliecina, ka tirgus sabremzēsies, un finanšu ministrs Anders Borgs paudis bažas saistībā ar Zviedrijas dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus attīstību.

«Mājokļu tirgus, šķiet, ir iegājis stabilākā stadijā, bet mums jāvēro, kas notiks tuvākajā nākotnē,» sacījis ministrs.

Zviedrijas centrālās bankas Riksbank rīcībā esošie dati liecina, ka pēc pieciem gadiem Zviedrijas iedzīvotāji tikpat kā vairs nelietos skaidru naudu, vēsta Zviedrijas Radio.

Pagājušajā gadā Zviedrijas centrālā banka emitēja jaunas banknotes, lai nomainītu vecās kronas, tomēr aprēķini liecina, ka arī tās tuvāko piecu gadu laikā vairs varētu netikt izmantotas.

Zviedrija ir ieguvusi slavu kā bezskaidras naudas valsts, un maksājumi skaidrā naudā šobrīd aizņem ne vairāk kā 2% no visu Zviedrijā veikto maksājumu vērtības, liecina "Riksbank" informācija.

Zviedrijas radio piektdien ziņo, ka šādu maksājumu īpatsvars nākamo piecu gadu laikā samazināsies līdz 0,5%.

Tomēr Riksbank eksperti uzskata, ka tas varētu nenotikt tik ātri.

«Apmēram 20% maksājumu tirdzniecībā joprojām tiek veikti skaidrā naudā. (..) Mēs domājam, ka skaidrā nauda būs apgrozībā līdz 30.gadiem,» ziņu aģentūrai TT paziņoja bankas preses pārstāvis Fredriks Vange.

Zviedrijas centrālā banka izskata iespēju radīt savu digitālo valūtu, vēsta thelocal.se.

Ja patiešām «dzims» e-krona, Riksbank kļūs par pirmo centrālo banku pasaulē ar savu digitālo valūtu. «Jo mazāk Zviedrijā dzīvojošie izmanto banknotes un monētas, jo skaidrāks kļūst tas, ka Riksbank jāizpēta, vai būtu nepieciešams emitēt elektronisko naudu kā papildinājumu tai naudai, kas ir patlaban,» skaidro Zviedrijas centrālā banka.

Skaidra nauda Zviedrijā piedzīvo lēnu nāvi. Banknošu un monētu skaits apgrozībā kopš 2009. gada samazinājies par 40 procentiem. Zviedri ir vieni no pasaulē aktīvākajiem maksājumu karšu lietotājiem.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Arī Zviedrijai, tāpat kā jebkurai citai Eiropas Savienības (ES) valstij, priekšā ir ekonomiski sarežģīts gads, tomēr atšķirībā no citām Eiropas ekonomikām, šī Skandināvijas valsts ir sagatavojusies, lai to pārdzīvotu. No Zviedrijas var mācīties citas ES dalībvalstis, sevišķi tās, kuras nav eirozonā, raksta Bloomberg.

Skandināvijas lielākā ekonomika 2012. gadā pieredzēs izaugsmes samazināšanos mazāk kā 1% apmērā. 2011. gadā Zviedrijas izaugsmes rādītājs bija gana iespaidīgs – 4,5%, liecina Ekonomikas pētniecības nacionālā institūta (NIER) dati. Tāpat kā citas Eiropas valstis, arī Zviedrijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no eksporta uz ES.

Īsi pirms Ziemassvētkiem Zviedrijas centrālā banka Riksbank pirmo reizi kopš 2009. gada samazināja tās bāzes likmi līdz 1,75%. NIER paredz, ka, ņemot vērā vājāku ekonomiku un lēnāku inflāciju, šā gada laikā gaidāmi tālāki bāzes likmes samazinājumi. Šajā gadījumā Zviedrija sniedz pirmo mācībstundu – pēdējo gadu laikā Zviedrijas valdība ir pilnībā izmantojusi savu monetāro neatkarību, turklāt arī demonstrējusi to, cik svarīgi krīzes periodā ir tas, ka valstij ir sava bāzes likme, ko tā var izmainīt.

Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.

Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?

Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.

Otrdien Zviedrijas centrālā banka Riksbank palielināja bāzes likmi, tomēr tās pārstāvji norāda, ka tālākas paaugstināšanas plāni jāatliek lēnās globālās atveseļošanās dēļ, liecina bankas paziņojums.

Likme kopš jūlija paaugstināta jau trešo reizi – šoreiz par ceturdaļu no procentpunkta līdz 1%. Tirgus dalībnieki jau iepriekš prognozēja, ka Riksbank likmi palielinās.

Riksbank pārstāvji norāda, ka Zviedrijas ekonomika pieaug strauji, tomēr ekonomikas atvseļošanās temps ASV un Eiropā saglabājas neskaidrs.

Pagaidām inflācijas spiediens Zviedrijā ir zems, tomēr ir sagaidāms, ka tas pieaugs, pieaugot ekonomikas aktivitātei. Lai stabilizētu inflāciju tuvu bankas noteiktajiem 2%, nepieciešams pakāpeniski celt bāzes likmi. Taču, ņemot vērā vājo ekonomikas attīstību ārvalstīs, likmi nevajadzētu celt tik strauji, kā iepriekš plānots.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank trešdien atkal paaugstinājusi bāzes procentu likmi par 0,25 procentpunktiem, ziņo thelocal.se.

Līdz ar to likme sasniegusi 1,25 procentus.

«Zviedrijas ekonomika aug rekordlielā ātrumā. Starptautiskā atlabšana turpinās, lai gan bažas par valstu finansēm Eiropā ir pieaugušas. Inflācijas spiediens Zviedrijā joprojām ir zems, bet sagaidāms, ka pieaugs, ekonomiskajai aktivitātei nostiprinoties,» paziņojumā norādījusi Riksbank.

Kā atzīmē thelocal.se, likme tagad ir atgriezusies līdz līmenim, kāds nav bijis kopš 2009.gada februāra, kad Riksbank samazināja likmes no 2 procentiem uz 1 procentu.

Analītiķi šādu Riksbank lēmumu bija prognozējuši jau iepriekš.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank trešdien pieņēma lēmumu bāzes procentu likmi saglabāt nemainīgu un paplašināt obligāciju iegādes programmu.

Trešdien pieņemtais lēmums paredz, ka bāzes procentu likme Zviedrijā arī turpmāk veidos mīnus 0,5%.

Banka norāda, ka bāzes procentu likmes pakāpenisku palielināšanu paredzēts sākt vien 2018.gada sākumā.

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē Riksbank veica februārī, kad tā tika samazināta no mīnus 0,35%

Tāpat Riksbank trešdien paziņoja, ka valdības obligāciju iegādes programmu paplašinās par papildu 30 miljardiem kronu (3,08 miljardiem eiro), lai tās kopējais apjoms 2017.gada pirmajā pusē sasniegtu 275 miljardus kronu.

Vienlaikus banka paaugstināja Zviedrijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam. Banka prognozē, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,4%, bet nākamgad - par 2,4%.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Zviedrijas centrālā banka nolēmusi nemainīt bāzes procentu likmi, liecina Riksbank paziņojums.

Likme patlaban ir 1,5% apmērā, un lēmumu to atstāt nemainīgu bankas pārstāvji skaidro ar vēlmi veicināt ekonomisko aktivitāti un nodrošināt inflāciju aptuveni 2% līmenī.

Tiek prognozēts, ka likme netiks mainīta vēl nedaudz vairāk kā gadu, tomēr, kad pieaugs inflācijas spiediens, likmi nāksies pakāpeniski paaugstināt.

Riksbank pārstāvji norāda, ka šogad Zviedrijas ekonomika ir piedzīvojusi daudz spēcīgāku izaugsmi nekā gaidīts. Gada sākumā audzis gan mājsaimniecību patēriņš, gan uzņēmumu investīcijas, savukārt bezdarba līmenis ir zemāks nekā prognozēts.

Bankas pārstāvji arī uzsver, ka pastāv neskaidrība par tālāko ekonomikas attīstību , jo situācija eirozonā ir apvīta problēmām un var pasliktināties, kas nākotnē var negatīvi ietekmēt Zviedrijas ekonomiku. Tādā gadījumā likmi nāksies pazemināt.

Zviedrijas Centrālā banka Riksbank atstājusi bāzes procentu likmi esošajā līmeni, norādot, ka ekonomikas atveseļošanās novērsīs deflācijas draudus, raksta Bloomberg.

Procentu likme saglabāta esošajā līmenī – 0,75%. Centrālā banka norāda, ka likme nākamā gada pirmajā ceturksnī varētu būt 0,73%, kas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 0,89%, savukārt 2016. gada beigās tā varētu būt 1,95%.

«Ekonomikas aktivitāte acīmredzami spēcinās, taču inflācija vēl kādu laiku saglabāsies zema,» norāda Riksbank, piebilstot, ka monetārā politika vēl jāsaglabā ekonomiku veicinoša, lai stimulētu inflāciju pieaugt līdz noteiktajam mērķim.

Riksbank samazināja likmi decembrī, lai novērstu deflāciju.

Kaut arī Zviedrijā patēriņa cenas gada griezumā gan janvārī, gan februārī ir sarukušas, patlaban ir signāli, ka ekonomika sāk augt, jo mazinās eksporta samazinājums. Zviedrijas Banka trešdien arī paaugstināja savu ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 2,7%, salīdzinot ar 1,5% pieaugumu pagājušajā gadā.

Trešdien Zviedrijas Centrālā banka Riksbank pārsteidza tirgus dalībniekus, nemainot bāzes procentu likmi, kaut arī iepriekš to minēja starp pasākumiem, kas nepieciešami, lai paaugstinātu inflāciju tuvāk 2% mērķim, raksta MarketWatch.

Riksbank atstāja repo likmi mīnus 0,25% apmērā. The Wall Street Journal aptaujātie analītiķi prognozēja, ka likme tiks samazināta līdz mīnus 0,4%.

Tiesa gan, banka paziņoja, ka palielina parādzīmju iepirkumu programm līdz 40-50 miljardiem kronu.

Riksbank arī paziņoja, ka repo likmes paaugstināšana nav plānota līdz nākamā gada otrajai pusei, turklāt tā būs lēnāka nekā iepriekš domāts.

Pēc paziņojuma Zviedrijas kronas vērtība pret eiro pieauga no 9,36 kronām līdz 9,27 kronām.

Lielākā daļa Zviedrijas banku ir labi kapitalizētas, salīdzinot starptautiskā mērogā, un kredītu zaudējumi tuvākajā laikā varētu samazināties, uzskata Zviedrijas centrālā banka Riksbank.

Finanšu tirgi pēc pieaugoša stabilitātes perioda atkal ir sastapušies ar būtiskām neskaidrībām saistībā ar vairāku Eiropas valstu parādu krīzi.

Riksbank uzskata, ka kredītu zaudējumi laika periodā no 2010. gada līdz 2012. gadam būs mazāki nekā lēsts iepriekšējā bankas Finanšu stabilitātes pārskatā novembrī. Vadoties pēc galvenā scenārija, četru lielāko banku – Nordea, SEB, Swedbank un Handelsbanken – kredītu zaudējumi varētu sasniegt 61 miljardu Zviedrijas kronu (4,45 miljardi latu). Tikmēr šogad kredītu zaudējumi šīm bankām sasniegšot 28 miljardus kronu (2,03 miljardus latu). Iepriekš banka paredzēja, ka zaudējumi šogad būs krietni iespaidīgāki - 65 miljardi kronu (4,71 miljardi latu).

Zviedrijas centrālā banka Riksbank otrdien pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu likmi, lai ļautu inflācijai palielināties līdz noteiktajam mērķim 2% apmērā.

Banka bāzes procentu likmi samazināja par 0,25% - līdz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē tika veiktas jūlijā, kad Riksbank to samazināja par 0,5 procentpunktiem.

Banka norāda, ka zema bāzes procentu likme palielina pieprasījumu ekonomikā, tādējādi veicinot inflāciju.

Riksbank otrdien arī paziņoja, ka procentu likmi varētu sākt paaugstināt 2016.gada vidū, bet līdz 2017.gada beigām tā varētu sasniegt 1,75%.

Ceturtdien Zviedrijas krona pret dolāru saruka līdz sešu gadu zemākajam līmenim, reaģējot uz centrālās bankas lēmumu samazināt likmi līdz negatīvam līmenim un ieviest ekonomikas stimulēšanas programmu, raksta Reuters.

Krona saruka par 2% līdz 8,5512 kronām par dolāru, kas ir vājākais līmenis kopš 2009. gada aprīlim. Pret eiro krona saruka līdz divu mēnešu zemākajam līmenim – 9,6894 kronām.

«Zviedrijas Centrālā banka bija agresīvāka nekā mēs gaidījām,» saka RBC Capital Markets eksperts Adams Kols. «Turklāt pastāv iespēja, ka banka var paplašināt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, kā arī vēl vairāk samazināt likmi. Līdz ar to patlaban ir grūti domāt konstruktīvi par šo valūtu,» uzsver eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdienas sanāksmē Zviedrijas Centrālā banka Riksbank pazemināja bāzes likmi līdz negatīvam līmenim – mīnus 0,1%, liecina bankas paziņojums.

Finanšu krīze Zviedrijā ir beigusies, trešdien publiskotajā ziņojumā secinājusi Ziemeļvalstu finanšu pakalpojumu grupa Nordea, ziņo thelocal.se.

Saskaņā ar bankas jaunāko prognozi Zviedrijas ekonomika šogad varētu augt par 4,5% un 2012.gadā - par 2,8%.

Tajā pašā laikā bezdarba līmenis samazināsies, bet inflācija kāps. Banka prognozē, ka inflācija pieaugs līdz 2,7% 2011.gadā un 3% 2012. gadā.

«Bezdarba līmenis samazināsies ātri, bet mēs arī redzam pazīmes, ka stukturālais bezdarbs pieaug,» brīdinājis Nordea ekonomists Torbjorns Isaksons.

IKP pieauguma prognoze 2011.gadam 4,5% apmērā ir būtiski lielāka nekā bankas rūdenī izteiktā prpgnoze, kas paredzēja izaugsmi par 2,8%.

Tikmēr bezdarba līmeņa prognoze šim gadam 7,3% apmērā ir tikai nedaudz zemāka nekā iepriekš prognozēts. Nākamgad bezdarba līmenis, kā prognozē Nordea, varētu sarukt līdz 6,8%.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank paaugstinājusi bāzes likmi līdz 0,5%, liecina bankas paziņojums.

Likme līdz šim bija 0,25%. Tirgus dalībnieki gan gaidīja, ka Riksbank nolems palielināt likmi, jo arī iepriekš bankas pārstāvji izteicās, ka likme tiks palielināta vasarā vai rudenī.

Tomēr Zviedrijas banka norādījusi, ka ekonomikas izaugsme tiek prognozēta lēnāka, tādēļ likme ilgākā termiņā netiks celta tik strauji, kā iepriekš domāts.

Inflācijas spiediens patlaban ir zems, tomēr sagaidāms, ka tas varētu pieaugt, tiklīdz paaugstināsies ekonomiskā aktivitāte. Likme tagad jāpalielina pakāpeniski līdz nepieciešamajam līmenim, lai saglabātu inflācijas mērķi 2% līmenī, tomēr tajā pašā laikā saglabājot stabilu ekonomikas izaugsmi.

Pagājušajā nedēļā centrālo banku apgalvojumi izbrāzās cauri tirgiem gluži kā viesulis. Postījumi ir redzami visā lielā desmitnieka valstu apkaimē, jo pārvērtēšana aptvēra visu monetārās politikas pozīciju uztveri.

Ir pienācis gals dalījumam: ASV Federālās rezervju bankas «vanagi» (kas par augstāko prioritāti izvirza inflācijas uzraudzību) un pārējā pasaule. Dažu pēdējo dienu laikā ECB, Anglijas Centrālā banka un Kanādas Centrālā banka ierosināja, ka šīm institūcijām vajadzētu izbeigt galēji brīvas monetārās politikas neprātu.

Neatliekamas monetārās ekspansijas pārtraukšana nenozīmē, ka tūdaļ pat tās ķersies pie stingrākas politikas. Viena lieta ir labot pārmērīgi piesardzīgo monetāro politiku, bet pavisam cita – nopietni apsvērt sākt monetārās politikas skrūvju piegriešanas ciklu. Nevienam nav noslēpums, ka ECB plāno nākamā gada sākumā samazināt kapitāla iepirkšanu, taču pirmo izmaiņu dati pagaidām vēl ir tālu aiz horizonta (varbūt tās notiks 2019. gadā?).

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Latvija pirms dažiem gadiem nonāca sarežģītā ekonomiskajā situācijā Parex bankas sabrukuma, nevis šajā Baltijas valstī ieplūdušā Zviedrijas kapitāla dēļ, kā tas bieži tiek apgalvots.

Ar šādu paziņojumu klajā nācis Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, trešdien vēstī biznesa avīzes Aripaev interneta izdevums.

Žurnālistiem, kas atspoguļo Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vizīti Zviedrijā, Bilts uzsvēris, ka zviedru naudas lielais apmērs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu sistēmās ne tikai neesot kaitējis Baltijas valstīm, bet tieši pretēji - palīdzējis tām izkļūt no krīzes un atveseļoties no recesijas.

Latvijas finanšu sistēmā sarežģījumi radās Parex bankas dēļ, nevis zviedru kapitāla dēļ. «Viņiem [Latvijā] bija viena liela [nacionālā kapitāla] banka, un viņi joprojām cīnās ar tās radītajām problēmām,» atgādināja Zviedrijas ārlietu resora vadītājs.

Ņemot vērā aizdomas par «Swedbank» saistību ar naudas atmazgāšanu, Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde nolēmusi sākt lietu pret Igaunijas «Swedbank», savukārt Zviedrijas finanšu uzraugs brīdinājis par iespējamu sodu tās mātesbankai Zviedrijā.

Lēmums par lietas sākšanu Igaunijā pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā atsevišķajā lietā izmeklētāji pārbaudīs, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus, paziņoja Igaunijas finanšu sektora uzraugs Finanšu inspekcija.

Lietas rezultātā bankai var tikt noteikt sods. Igaunijas finanšu uzraugi norāda, ka lietā par cīņas pret naudas atmazgāšanas noteikumu ievērošanu cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām Zviedrijā un citās Baltijas valstīs. Uzraudzības institūcijas koordinē savu rīcību un apmainās ar informāciju un novērtējumiem. Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde uzsver, ka neveic kriminālizmeklēšanu un nav pilnvarota veikt kriminālizmeklēšanas.

Swedbank akciija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības, liecina biržu dati. Otrdien akcijas cena saruka par 1,7% līdz 170,45 Zviedrijas kronām. Pirms nedēļas cena bija pie 210 kronām.

Akcijas cena brīvo kritienu uzsāka aizvadītajā trešdienā, kad izskanēja ziņas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas darījumos.

Trešdien, 20. februārī, Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank».

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bijis Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.Tika publicētas ziņas par izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm, piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.