Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Ņujorkas finanšu regulators uzlicis 35 miljonu ASV dolāru soda naudu Ziemeļvalstu bankai Nordea par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārkāpumiem, vēsta The Wall Street Journal (WSJ).

Ņujorkas štata Finanšu pakalpojumu departaments paziņojis, ka ir atklājis būtiskus trūkumus Nordea programmās attiecībā pret naudas atmazgāšanu tās filiālēs Baltijā un Dānijā. Regulators arī konstatējis, ka Nordea nav veikusi pietiekamu korespondentbanku uzticamības pārbaudi un tās darījumu uzraudzības sistēma bija neatbilstoša, vēsta WSJ, atsaucoties uz otrdien publicēto regulatora paziņojumu.

Helsinkos bāzētajai Nordea bankai, kurai ir licence darboties kā ārvalstu bankas filiālei Ņujorkā, līdz 2023. gadam bija vairāk nekā 627 miljardu dolāru kopējie aktīvi. Banka figurēja 2016. gada "Panamas dokumentu" noplūdē - tika pieļauts, ka banka palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

2016. gada sākumā Nordea izveidojusi jaunu Tirgus analīzes nodaļu Baltijas valstīs, par kuras vadītāju kļuvis pašreizējais Nordea bankas Galvenais ekonomists Lietuvā Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas). Viņš turpmāk būs arī atbildīgs un nodrošinās ekspertu analīzi un sniegs komentārus par makroekonomikas procesiem un norisi Baltijas valstīs un pasaulē.

«Baltijas valstis līdzdarbosies Nordea Grupas Tirgus analīzes organizācijas ietvaros, kas šobrīd pastāv 19 valstīs visā pasaulē. Šādas izmaiņas nodrošinās iespēju ātrāk reaģēt uz izmaiņām tirgū,» komentē Ž. Maurics.

Jaunā struktūrvienība sadarbībā ar globālo Nordea Tirgus analīzes organizāciju nodrošinās izpētes procesus, rezultātus publicējot Nordea ekonomikas apskata (Nordea Economic Outlook) tīmekļa vietnē nexus.nordea.com. Tāpat arī tiks piedāvāta detalizētāka izpēte un analīze par Baltijas valstu un pasaules ekonomiku, kā arī Nordea ekonomisti visās Baltijas valstīs cieši sadarbosies, apmainoties ar labāko pieredzi un praksi, veicot izpēti un paužot komentārus par makroekonomikas procesiem vietējos tirgos – Latvijā un Igaunijā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.

Līdz februāra beigām būtu jābūt saņemtām nepieciešamajām konkurences un finanšu tirgus uzraugu atļaujām plānotajai Nordea un DNB bankas darbības apvienošanai Baltijā, un tad lavīnveidīgi sāksies apvienošanās process, sacīja Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Kamēr atļauju nav, tikmēr kredītiestādes vēl nedrīkst runāt par biznesa apvienošanu pēc būtības - kā to organizēt, ko darīt ar klientiem u.c. Pagaidām abas bankas var vien diskutēt par atbalsta funkciju principiem, ieskicēt apvienotās organizācijas pārvaldības un vadības funkcijas - kāds būs pārvaldības modelis un kas būs vadītāji. Pašlaik DNB katrā valstī - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - ir suverēna organizācija, bet Nordea ir Baltijas organizācija ar Baltijas funkcijām. Buks domā, ka apvienotā organizācija būs «kaut kas pa vidu šiem abiem modeļiem».

Par plāniem apvienot Nordea un DNB bankas biznesu Baltijā tika paziņots pērn augusta beigās, savukārt novembrī tika paziņots par Erki Rāzukes iecelšanu apvienotās bankas valdes priekšsēdētāja amatā un Nila Melngaiļa iecelšanu Baltijas organizācijas padomes priekšsēdētāja amatā. «Šo cilvēku pieredze un reputācija man rada pārliecību, ka apvienotā organizācija būs izcila, spējīga un spēcīga banka,» sacīja Buks.

Panamas dokumentu noplūde, kas jau tiek dēvēta par pasaulē vērienīgāko, Ziemeļvalstīs vissmagāk skārusi banku Nordea, kura, kā tiek pieļauts, palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas, vēsta zviedru laikraksts Dagens Industri.

Laikraksts vēsta, ka šajā informācijas noplūdē par Nordea atrodami vairāk nekā 10 000 dokumentu.

Kā liecina medijos nonākušie dokumenti, Nordea palīdzējusi saviem klientiem izveidot ofšoru uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs. Kopumā Nordea piedalījusies 300-400 čaulas uzņēmumu izveidē.

Luksemburgā strādājošā Nordea International Private Banking pārstāvējusi vairāku savu klientu intereses attiecībās ar uzņēmumiem Panamā.

Jau 2009.gadā banka ieviesa iekšējos noteikumus, kas liek bankai informēt varasiestādes par līdzīgu veida darbībām, skaidro Nordea preses pārstāvis Magnuss Nelins. Taču Zviedrijas televīzijas reportieris Joahims Dufermarks vēsta, ka šie noteikumi nav ievēroti, jo šāda veida palīdzība klientiem turpinājusies arī 2010.-2012.gadā.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā.

29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka jauno sūdzību viņš iesniedzis, pamatojoties viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka saņēmusi Braudera sūdzību, kurā viņš aicina izmeklēt aizdomas par krāpšanu, viltošanu, negodīgu rīcību un naudas atmazgāšanu.

«Nordea» apstiprinājusi, ka ir informēta par Braudera sūdzību un sadarbojas ar attiecīgo valstu iestādēm, kā ari norādījusi, ka bankas princips ir detalizēti neiztirzāt šādus jautājumus. Banka arī uzsvērusi, ka tā seko klientu aktivitātēm un par aizdomīgiem gadījumiem ziņo atbildīgajām iestādēm.

Vērtspapīru tirgus kritumi ir neatņemama ieguldījumu procesa sastāvdaļa. Kopš 1923. gada kritumi akciju tirgū 10–20% apmērā ir novēroti vidēji ik pēc diviem gadiem. Arī mūsdienās līdzīgas tendences ir saglabājušās, tāpēc vērtspapīru tirgus būtība ir nemainīga – izaugsme nevar turpināties nepārtraukti, jo tā ir cikliska.

Lēmums sākt darbību finanšu tirgos, veicot pirmo ieguldījumu, bieži nav viegls. Ir nepieciešams izvēlēties piemērotus finanšu instrumentus un īsto laiku, kad veikt ieguldījumus.

Tāpēc, lai veicinātu izpratni par dažādiem ieguldījumu produktiem un stiprinātu klientu pārliecību par ieguldīšanas priekšrocībām, Nordea banka īsteno vebināru jeb tīmekļsemināru ciklu, kurā labākie Baltijas valstu ieguldījumu eksperti sniedz padomus un dalās par šobrīd aktuālajām ieguldījumu iespējām.

Pieteikties Nordea vebināriem un uzzināt vairāk par ieguldījumiem iespējams Nordea mājaslapā www.nordea.lv/vebinari.

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

2016. gada augustā Nordea un DNB bankas paziņoja par plāniem apvienot savu darbību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, lai izveidotu neatkarīgu finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā. Darījuma noslēgšana bija atkarīga no regulatoru atļaujām. Pēc visu regulējošo apstiprinājumu saņemšanas un veiksmīgas uzņēmuma pārejas, darījums ir noslēgts vakar, 1.oktobrī.

Luminor kļūst par trešo lielāko finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 23% kreditēšanā.

Luminor apvienos aptuveni 350 000 bijušās Nordea bankas klientu un aptuveni 930 000 bijušās DNB bankas klientu Baltijā.

Bankas darbību nodrošinās aptuveni 3000 darbinieku un aktīvi 15 miljardu eiro apmērā.

Kopējie Luminor aizdevumu apjomi sasniegs aptuveni 12 miljardus eiro, ieskaitot gan privātpersonu, gan uzņēmumu aizdevumus, bet noguldījumu apjomi sasniegs 9 miljardus eiro. Luminor pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs būs 17%, kas atbilst 1.6 miljardiem eiro.

Nordea jaunajā uzņēmumā iegūs 56% ekonomisko tiesību un 44% balsstiesību. Nordea rezultātu atspoguļojumā Luminor aprēķini tiks veikti, izmantojot šā gada 4. ceturkšņa metodi.

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Nordea paplašina bankomātu tīklu, un plānots, ka līdz septembra beigām tiks uzstādīti 17 jauni Nordea iemaksas/izmaksas bankomāti, informē bankas pārstāvji.

Šobrīd Nordea un bankas Citadele draudzīgo bankomātu tīklā Nordea bankas klientiem pieejami vairāk nekā 30 iemaksu/izmaksu un vairāk nekā 200 izmaksu bankomāti, kas piedāvā veikt skaidras naudas darījumus bez komisijas ar atsevišķiem maksājumu karšu produktiem.

Šobrīd Rīgā un reģionos pieejami jau 14 draudzīgie Nordea iemaksu/izmaksu bankomāti, taču līdz gada beigām Nordea plāno uzstādīt 23 iemaksu/izmaksu bankomātus, tādējādi dubultojot bankomātu skaitu.

Nordea Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Irina Pētersone skaidro, ka statistika liecina, ka strauji pieaug Nordea iemaksu bankomātos veikto darījumu skaits, kas apliecina klienta vēlmi veikt skaidras naudas darījumus attālināti. Tā, piemēram, šobrīd vairāk nekā 70% no visām veiktajām iemaksām eiro valūtā tiek veiktas attālināti, izmantojot iemaksu bankomātus, nevis klientu apkalpošanas centrus.

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

Nordea bankas galvenais ekonomists Latvijā Andris Strazds pēc gandrīz pieciem Nordea pavadītiem gadiem izlēmis pieņemt jaunu profesionālu izaicinājumu un no šī gada februāra pievienosies Latvijas Bankas ekonomistu komandai.

Strazda jaunajos darba pienākumos Latvijas Bankā cita starpā ietilps ekonomiski nozīmīgāko pasaules valstu un pārējo eirozonas valstu ekonomiku analīze. Vienlaikus viņš turpinās paust savu viedokli par aktuālajām norisēm Latvijas ekonomikā, kā arī tvītot un blogot, informē Nordea bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Lonerte.

Savu profesionālo karjeru Nordea bankā Strazds sāka 2009.gada maijā un šo gadu laikā bijis bankas publiskā seja un viedokļu līderis, analizējot un komentējot ekonomikas procesus, politikas veidotāju lēmumus un finanšu tirgus aktualitātes Latvijā un pasaulē, kā arī pārstāvot Nordea vietējās un starptautiska līmeņa konferencēs.

Nordea ir pievienojusies bankas Citadele vienotajam naudas iemaksas/izmaksas bankomātu tīklam.

Turpmāk Nordea klientiem būs iespējams veikt skaidras naudas iemaksas 17 Citadeles iemaksu bankomātos visā Latvijā, tai skaitā, lielākajos tirdzniecības centros Rīgā – Galerija Centrs, Mols, Spice, Alfa, Origo un Damme. Tādējādi šobrīd vienā naudas iemaksas/izmaksas bankomātā pakalpojumus iespējams saņemt divu dažādu banku klientiem.

Nordea Latvijas filiāles Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Jana Strogonova skaidroja: «Pievienošanās bankas Citadele naudas iemaksas bankomātu tīklam ir daļa no Nordea stratēģijas saviem klientiem piedāvāt maksimāli plašas attālināto norēķinu iespējas.»

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders sūdzību. kurā vaino Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā, iesniedzis arī Somijā.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Somijas policijas finanšu noziegumu nodaļa vēl nav sākusi izmeklēšanu saistībā ar šo sūdzību, vēsta laikraksts.

Iepriekš ziņots, ka Brauders iesniedzis sūdzību par «Nordea» arī Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm. Šajā 29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas iestādēm viņš iesniedzis, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Pēc veiksmīgi aizvadītas sezonas 2015.-2016. gada ziemā, piedāvājot jaunizveidotajiem finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumiem piedalīties Nordea starptautiskajā akseleratoru programmā, banka turpinās sadarbību ar jaunizveidotajiem FinTech uzņēmumiem. Nordea īstenos jaunu 12 nedēļu ilgu intensīvu programmu, kas sāksies 2016. gada septembrī, aicinot pieteikties visus interesentus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Programmas mērķis ir sniegt iespēju mācīties, atrast jaunas biznesa un sadarbības iespējas, reizē izmantojot uzņēmēju kompetences labāku digitālo pakalpojumu izveidē un attīstībā.

Rolands Mesters, uzņēmuma Nordigen.com dibinātājs un Nordea akseleratoru programmas dalībnieks: «Akseleratorā pavadīto trīs mēnešu laikā iemācījāmies ārkārtīgi daudz par to, kā notiek kredītu izsniegšanas process lielās bankās – redzējām gan biznesa pārvaldības pusi, gan ar kredītriska izvērtēšanu saistītos procesus. Tas mums ļāva vēl labāk saprast, kā uzlabot mūsu risinājuma efektivitāti.»

«Viens no Nordea izaicinājumiem jaunizveidotajiem uzņēmumiem ir nākt klajā ar labām idejām, kas saistītas ar jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, kognitīvo skaitļošanu, mākslīgā intelekta izmantošanu banku un finanšu vajadzībām, kā arī Blockchain tehnoloģiju. Bet Nordea ir ieinteresēta arī vairākās citās jomās, kas paver labas iespējas piesaistīt programmai daudz un dažādus jaunos uzņēmumus, tādējādi nodrošinot sinerģiju un daudzveidību,» saka Nordea pārstāvji un akseleratoru programmas organizētāji.

Šodien, 19.septembrī, oficiāli tiek uzsākta dalībnieku reģistrācija 2013.gada Nordea Rīgas maratonam. Nordea Rīgas maratons reģistrāciju uzsāk deviņus mēnešus pirms pasākuma, lai dotu iespēju un laiku dalībniekiem izvēlēties un sagatavoties atbilstošākajai distancei.

19.maijā Nordea Rīgas maratons notiks 23.reizi. Pēc Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) atzinuma, pasākums otro reizi notiks ar IAAF Bronzas kvalifikācijas zīmi.

2012.gada 20.maijā Nordea Rīgas maratons pulcēja 18 180 dalībniekus no 59 pasaules valstīm. Sagaidāms, ka arī 2013.gadā Nordea Rīgas maratons saglabās līdzšinējo dalībnieku skaita pieauguma tendenci, pauž organizatori.

Dalībai Nordea Rīgas maratonā ir iespējams pieteikties līdz 2013.gada 18.maijam, piesakoties oficiālajā mājas lapā nordearigasmaratons.lv un Nordea bankas klientu apkalpošanas centros visā Latvijā.

Novērtējot komandu garu, šogad Nordea Rīgas maratons pirmoreiz ievieš jaunu komandu sacensības iespēju Lattelecom komandu kausu.

No Nordea iegādājoties 11,6% Luminor Holding akciju, Blackstone pārvaldīto privātā kapitāla fondu vadītajam konsorcijam tagad pieder 80% Luminor Bank mātesuzņēmuma - Luminor Holding - akciju.

2018. gadā DNB Bank ASA (DNB) un Nordea Bank Abp (Nordea) noslēdza vienošanos par 60,1 % sev piederošo Luminor Holding akciju pārdošanu Blackstone (Blackstone) pārvaldītam privātā kapitāla fondu konsorcijam.‏

DNB un Nordea katrs saglabāja 19,95 % akciju, un Blackstone izrādīja interesi turpmākajos gados iegādāties Nordea atlikušo akciju daļu. 2021. gada decembrī Blackstone no Nordea jau iegādājās 8,4 % Luminor Holding akciju.

1.septembrī Blackstone paziņoja par atlikušo 11,6 % Nordea akciju iegādi. Šī darījuma rezultātā Blackstone tagad pieder 80,05 % Luminor Holding akciju, un DNB arī turpmāk piederēs atlikušie 19,95 %.

“Esmu gandarīts par būtisko Blackstone atbalstu, ko apliecina viņu investīciju palielinājums Luminor, un ceru turpināt mūsu sadarbību. Vēlos pateikties arī Nordea par Luminor izveides finansēšanu un sniegto atbalstu. Mūsu darbības rezultātu uzlabošanās, finansiālā stabilitāte un piesardzīga risku pārvaldība nozīmē, ka Luminor valdes priekšsēdētāja Petera Boseka (Peter Bosek) vadībā organizācija ir labā pozīcijā, lai turpinātu pozitīvo attīstību, kas sasniegta pēdējos gados. Tas ļaus mums paplašināt darbību privātpersonu un uzņēmumu apkalpošanā visās trīs Baltijas valstīs. Mani joprojām iedrošina mūsu panākumi stratēģijas īstenošanā un Luminor komandas apņēmība un izturība, atbalstot mūsu sabiedrību un klientus, kurus apkalpojam,” komentē Luminor Bank un Luminor Holding Padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.