Arī Zviedrijai, tāpat kā jebkurai citai Eiropas Savienības (ES) valstij, priekšā ir ekonomiski sarežģīts gads, tomēr atšķirībā no citām Eiropas ekonomikām, šī Skandināvijas valsts ir sagatavojusies, lai to pārdzīvotu. No Zviedrijas var mācīties citas ES dalībvalstis, sevišķi tās, kuras nav eirozonā, raksta Bloomberg.
Skandināvijas lielākā ekonomika 2012. gadā pieredzēs izaugsmes samazināšanos mazāk kā 1% apmērā. 2011. gadā Zviedrijas izaugsmes rādītājs bija gana iespaidīgs – 4,5%, liecina Ekonomikas pētniecības nacionālā institūta (NIER) dati. Tāpat kā citas Eiropas valstis, arī Zviedrijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no eksporta uz ES.
Īsi pirms Ziemassvētkiem Zviedrijas centrālā banka Riksbank pirmo reizi kopš 2009. gada samazināja tās bāzes likmi līdz 1,75%. NIER paredz, ka, ņemot vērā vājāku ekonomiku un lēnāku inflāciju, šā gada laikā gaidāmi tālāki bāzes likmes samazinājumi. Šajā gadījumā Zviedrija sniedz pirmo mācībstundu – pēdējo gadu laikā Zviedrijas valdība ir pilnībā izmantojusi savu monetāro neatkarību, turklāt arī demonstrējusi to, cik svarīgi krīzes periodā ir tas, ka valstij ir sava bāzes likme, ko tā var izmainīt.
Riksbank ir samazinājusi procentu likmes daudz krasāk nekā Eiropas Centrālā banka (ECB) un ASV Federālās Rezerves. Inflācijai piemērotās procentu likmes samazinājās no 2,25% līdz mīnus 1,5%. Lai atbalstītu Zviedrijas finanšu sistēmu, centrālā banka ir izstrādājusi jaunas kredītlīnijas un veikusi citus netradicionālus pasākumus. Fiskālajai politikai ir neliela loma ekonomikas stabilizēšanā. Otra lieta, ko var mācīties no Zviedrijas, ir tas, ka fiskālie stimuli nav pati svarīgākā lieta, lai panāktu ekonomikas atlabšanu. Nesenās krīzes laikā valsts budžets saglabājās ar pārpalikumu, kā rezultātā Zviedrijas valdības parāds ir mazāks nekā 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir viens no zemākajiem rādītājiem bagāto valstu pulkā. Fiskālā politika palīdzēja ekonomikas atlabšanai caur tā sauktajiem «automātiskajiem stabilizatoriem», kas Zviedrijā ir gana spēcīgi.
Bloomberg pauž viedokli, ka ideja par vienotas valūtas reģionu ir bijusi kļūda, un Zviedrija ar savu nacionālo valūtu tam ir lielisks pierādījums. Eirozonas valstīm trūkst valūtas, ko devalvēt un procentu likmes, ko samazināt, un, piemērojot tikpat stingrus fiskālos mērus kā Zviedrija, eirozonas valstis krīzes situāciju tikai saasinātu.