Latvijas gadījumā prasīt starptautiskajiem aizdevējiem parādu atlaišanu, kā tas daļējis notika Grieķijas gadījumā, būtu ļoti dīvaina rīcība.
«Ir gadījumi, kad parādu atlaišana ir aizdevēju pienākums. Ir tāds termins — odiozie parādi. Piemēram, kādas nabadzīgas Āfrikas valstiņas diktators ir par aizdotu naudu sapircies ieročus un sabūvējis pilis. Pēc viņa gāšanas būtu neētiski prasīt no nabadzīgās tautas atdot naudu, no kuras tā nav guvusi nekādu labumu un par kuras aizņemšanos tai neviens nav pat pavaicājis. Taču Latvijas parādu nekādi nevar saukt par odiozu. Tas ir radies, tautas brīvi ievēlētiem pārstāvjiem pieņemot lēmumu aizņemties, turklāt lielākā parādu daļa ir radusies, ES un SVF aizdodot mūsu valstij krīzes brīdī, glābjot to no bankrota, kad neviens cits vairs nevēlējās aizdot. Nav arī noslēpums, kam naudas lielākā daļa izlietota — lai mazinātu krīzes ietekmi uz sabiedrības dzīves līmeni. Mēs to naudu esam izdzēruši un apēduši. Turklāt tas ir noticis pavisam nesen,» skaidro DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, tādējādi paužot uzskatu, ka prasīt šāda parāda atlaišanu būtu vismaz ļoti dīvaina rīcība.
Pēc viņa teiktā, visu iepriekš teikto var sacīt arī par Grieķijas parādu, to nekādi nevarēja saukt par odiozu. Taču šis parāds vienkārši nebija atmaksājams un turpināt izlikties, ka tā nav, nebija jēgas, tas tikai veicinātu krīzes padziļināšanos.
P. Strautiņš arī atzina, ka ir vērā ņemams risks, ka vēl dažas valstis lūgs parādu samazināt un nav šaubu, kas ir nākamais kandidāts — Portugāle. Taču lēmumu par defoltu valstis nepieņem ar vieglu sirdi.
«Mēs varam prasīt aizdevumu norakstīšanu, tāpat kā mēs varam prasīt, lai Francija mums par velti dotu vīnu un Saūda Arābija dotu naftu,» tā P. Strautiņš. Tos, kuri domā, ka ar parādu norakstīšanu Grieķijai ir nodarīta milzu netaisnība Latvijai, varu mierināt ar sekojošu ziņu: parādu norakstīšana jaunattīstības valstīm ir notikusi diezgan bieži, un ir statistika par to, kā tas palīdz šīm valstīm attīstīties. «Rezultāti ir nepārprotami — vairākumā gadījumu nepalīdz. Valsts, kas nav iemācījusies pārvaldīt savas finanses, pēc tam drīz uzbūvē nākamo nenomaksājamo parādu kalnu. Parādu atlaišana būtībā ir balva par sliktu politiku, kas tikai veicina tās turpināšanos,» tā bankas eksperts.
Db.lv jau vēstīja, ka agrā 27. oktobra rītā panākta vienošanās par to, ka bankas un privātie kreditori, kas investējuši Grieķijas parādzīmēs, uzņemsies zaudējumus 50% apmērā, tādējādi Eiropas līderi spēruši būtisku soli eiro krīzes risināšanas virzienā.