Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.

Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?

Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.

Zviedrijas centrālā banka neuzskata, ka valsts ir «mājokļu burbuļa» vidū, savā ziņojumā norādot, ka strauji augošās mājokļu cenas ir saistītas ar dabiskām norisēm tirgū, vēsta thelocal.se.

Pēdējos gados mājokļu cenas Zviedrijā ir strauji augušas, un pastāv bažas, ka «burbulis» gatavojas pārsprāgt.

Taču ziņojumā Riksbank straujo pieaugumu skaidro ar dabisku attīstību.

«Zviedrijas mājsaimniecību ienākumu pieaugums ir bijis labs, procentu likmes ir samazinājušās un īpašumu piedāvājums nav daudz audzis,» raksta Riksbank.

Tomēr, kā norāda medijs, nekas neliecina, ka tirgus sabremzēsies, un finanšu ministrs Anders Borgs paudis bažas saistībā ar Zviedrijas dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus attīstību.

«Mājokļu tirgus, šķiet, ir iegājis stabilākā stadijā, bet mums jāvēro, kas notiks tuvākajā nākotnē,» sacījis ministrs.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Otrdien Zviedrijas centrālā banka Riksbank palielināja bāzes likmi, tomēr tās pārstāvji norāda, ka tālākas paaugstināšanas plāni jāatliek lēnās globālās atveseļošanās dēļ, liecina bankas paziņojums.

Likme kopš jūlija paaugstināta jau trešo reizi – šoreiz par ceturdaļu no procentpunkta līdz 1%. Tirgus dalībnieki jau iepriekš prognozēja, ka Riksbank likmi palielinās.

Riksbank pārstāvji norāda, ka Zviedrijas ekonomika pieaug strauji, tomēr ekonomikas atvseļošanās temps ASV un Eiropā saglabājas neskaidrs.

Pagaidām inflācijas spiediens Zviedrijā ir zems, tomēr ir sagaidāms, ka tas pieaugs, pieaugot ekonomikas aktivitātei. Lai stabilizētu inflāciju tuvu bankas noteiktajiem 2%, nepieciešams pakāpeniski celt bāzes likmi. Taču, ņemot vērā vājo ekonomikas attīstību ārvalstīs, likmi nevajadzētu celt tik strauji, kā iepriekš plānots.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank trešdien atkal paaugstinājusi bāzes procentu likmi par 0,25 procentpunktiem, ziņo thelocal.se.

Līdz ar to likme sasniegusi 1,25 procentus.

«Zviedrijas ekonomika aug rekordlielā ātrumā. Starptautiskā atlabšana turpinās, lai gan bažas par valstu finansēm Eiropā ir pieaugušas. Inflācijas spiediens Zviedrijā joprojām ir zems, bet sagaidāms, ka pieaugs, ekonomiskajai aktivitātei nostiprinoties,» paziņojumā norādījusi Riksbank.

Kā atzīmē thelocal.se, likme tagad ir atgriezusies līdz līmenim, kāds nav bijis kopš 2009.gada februāra, kad Riksbank samazināja likmes no 2 procentiem uz 1 procentu.

Analītiķi šādu Riksbank lēmumu bija prognozējuši jau iepriekš.

Zviedrijas centrālā banka izskata iespēju radīt savu digitālo valūtu, vēsta thelocal.se.

Ja patiešām «dzims» e-krona, Riksbank kļūs par pirmo centrālo banku pasaulē ar savu digitālo valūtu. «Jo mazāk Zviedrijā dzīvojošie izmanto banknotes un monētas, jo skaidrāks kļūst tas, ka Riksbank jāizpēta, vai būtu nepieciešams emitēt elektronisko naudu kā papildinājumu tai naudai, kas ir patlaban,» skaidro Zviedrijas centrālā banka.

Skaidra nauda Zviedrijā piedzīvo lēnu nāvi. Banknošu un monētu skaits apgrozībā kopš 2009. gada samazinājies par 40 procentiem. Zviedri ir vieni no pasaulē aktīvākajiem maksājumu karšu lietotājiem.

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Zviedrijas centrālās bankas Riksbank rīcībā esošie dati liecina, ka pēc pieciem gadiem Zviedrijas iedzīvotāji tikpat kā vairs nelietos skaidru naudu, vēsta Zviedrijas Radio.

Pagājušajā gadā Zviedrijas centrālā banka emitēja jaunas banknotes, lai nomainītu vecās kronas, tomēr aprēķini liecina, ka arī tās tuvāko piecu gadu laikā vairs varētu netikt izmantotas.

Zviedrija ir ieguvusi slavu kā bezskaidras naudas valsts, un maksājumi skaidrā naudā šobrīd aizņem ne vairāk kā 2% no visu Zviedrijā veikto maksājumu vērtības, liecina "Riksbank" informācija.

Zviedrijas radio piektdien ziņo, ka šādu maksājumu īpatsvars nākamo piecu gadu laikā samazināsies līdz 0,5%.

Tomēr Riksbank eksperti uzskata, ka tas varētu nenotikt tik ātri.

«Apmēram 20% maksājumu tirdzniecībā joprojām tiek veikti skaidrā naudā. (..) Mēs domājam, ka skaidrā nauda būs apgrozībā līdz 30.gadiem,» ziņu aģentūrai TT paziņoja bankas preses pārstāvis Fredriks Vange.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Zviedrijas centrālā banka nolēmusi nemainīt bāzes procentu likmi, liecina Riksbank paziņojums.

Likme patlaban ir 1,5% apmērā, un lēmumu to atstāt nemainīgu bankas pārstāvji skaidro ar vēlmi veicināt ekonomisko aktivitāti un nodrošināt inflāciju aptuveni 2% līmenī.

Tiek prognozēts, ka likme netiks mainīta vēl nedaudz vairāk kā gadu, tomēr, kad pieaugs inflācijas spiediens, likmi nāksies pakāpeniski paaugstināt.

Riksbank pārstāvji norāda, ka šogad Zviedrijas ekonomika ir piedzīvojusi daudz spēcīgāku izaugsmi nekā gaidīts. Gada sākumā audzis gan mājsaimniecību patēriņš, gan uzņēmumu investīcijas, savukārt bezdarba līmenis ir zemāks nekā prognozēts.

Bankas pārstāvji arī uzsver, ka pastāv neskaidrība par tālāko ekonomikas attīstību , jo situācija eirozonā ir apvīta problēmām un var pasliktināties, kas nākotnē var negatīvi ietekmēt Zviedrijas ekonomiku. Tādā gadījumā likmi nāksies pazemināt.

Zviedrijas Centrālā banka Riksbank atstājusi bāzes procentu likmi esošajā līmeni, norādot, ka ekonomikas atveseļošanās novērsīs deflācijas draudus, raksta Bloomberg.

Procentu likme saglabāta esošajā līmenī – 0,75%. Centrālā banka norāda, ka likme nākamā gada pirmajā ceturksnī varētu būt 0,73%, kas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 0,89%, savukārt 2016. gada beigās tā varētu būt 1,95%.

«Ekonomikas aktivitāte acīmredzami spēcinās, taču inflācija vēl kādu laiku saglabāsies zema,» norāda Riksbank, piebilstot, ka monetārā politika vēl jāsaglabā ekonomiku veicinoša, lai stimulētu inflāciju pieaugt līdz noteiktajam mērķim.

Riksbank samazināja likmi decembrī, lai novērstu deflāciju.

Kaut arī Zviedrijā patēriņa cenas gada griezumā gan janvārī, gan februārī ir sarukušas, patlaban ir signāli, ka ekonomika sāk augt, jo mazinās eksporta samazinājums. Zviedrijas Banka trešdien arī paaugstināja savu ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 2,7%, salīdzinot ar 1,5% pieaugumu pagājušajā gadā.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank trešdien pieņēma lēmumu bāzes procentu likmi saglabāt nemainīgu un paplašināt obligāciju iegādes programmu.

Trešdien pieņemtais lēmums paredz, ka bāzes procentu likme Zviedrijā arī turpmāk veidos mīnus 0,5%.

Banka norāda, ka bāzes procentu likmes pakāpenisku palielināšanu paredzēts sākt vien 2018.gada sākumā.

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē Riksbank veica februārī, kad tā tika samazināta no mīnus 0,35%

Tāpat Riksbank trešdien paziņoja, ka valdības obligāciju iegādes programmu paplašinās par papildu 30 miljardiem kronu (3,08 miljardiem eiro), lai tās kopējais apjoms 2017.gada pirmajā pusē sasniegtu 275 miljardus kronu.

Vienlaikus banka paaugstināja Zviedrijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam. Banka prognozē, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,4%, bet nākamgad - par 2,4%.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Arī Zviedrijai, tāpat kā jebkurai citai Eiropas Savienības (ES) valstij, priekšā ir ekonomiski sarežģīts gads, tomēr atšķirībā no citām Eiropas ekonomikām, šī Skandināvijas valsts ir sagatavojusies, lai to pārdzīvotu. No Zviedrijas var mācīties citas ES dalībvalstis, sevišķi tās, kuras nav eirozonā, raksta Bloomberg.

Skandināvijas lielākā ekonomika 2012. gadā pieredzēs izaugsmes samazināšanos mazāk kā 1% apmērā. 2011. gadā Zviedrijas izaugsmes rādītājs bija gana iespaidīgs – 4,5%, liecina Ekonomikas pētniecības nacionālā institūta (NIER) dati. Tāpat kā citas Eiropas valstis, arī Zviedrijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no eksporta uz ES.

Īsi pirms Ziemassvētkiem Zviedrijas centrālā banka Riksbank pirmo reizi kopš 2009. gada samazināja tās bāzes likmi līdz 1,75%. NIER paredz, ka, ņemot vērā vājāku ekonomiku un lēnāku inflāciju, šā gada laikā gaidāmi tālāki bāzes likmes samazinājumi. Šajā gadījumā Zviedrija sniedz pirmo mācībstundu – pēdējo gadu laikā Zviedrijas valdība ir pilnībā izmantojusi savu monetāro neatkarību, turklāt arī demonstrējusi to, cik svarīgi krīzes periodā ir tas, ka valstij ir sava bāzes likme, ko tā var izmainīt.

Trešdien Zviedrijas Centrālā banka Riksbank pārsteidza tirgus dalībniekus, nemainot bāzes procentu likmi, kaut arī iepriekš to minēja starp pasākumiem, kas nepieciešami, lai paaugstinātu inflāciju tuvāk 2% mērķim, raksta MarketWatch.

Riksbank atstāja repo likmi mīnus 0,25% apmērā. The Wall Street Journal aptaujātie analītiķi prognozēja, ka likme tiks samazināta līdz mīnus 0,4%.

Tiesa gan, banka paziņoja, ka palielina parādzīmju iepirkumu programm līdz 40-50 miljardiem kronu.

Riksbank arī paziņoja, ka repo likmes paaugstināšana nav plānota līdz nākamā gada otrajai pusei, turklāt tā būs lēnāka nekā iepriekš domāts.

Pēc paziņojuma Zviedrijas kronas vērtība pret eiro pieauga no 9,36 kronām līdz 9,27 kronām.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank otrdien pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu likmi, lai ļautu inflācijai palielināties līdz noteiktajam mērķim 2% apmērā.

Banka bāzes procentu likmi samazināja par 0,25% - līdz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē tika veiktas jūlijā, kad Riksbank to samazināja par 0,5 procentpunktiem.

Banka norāda, ka zema bāzes procentu likme palielina pieprasījumu ekonomikā, tādējādi veicinot inflāciju.

Riksbank otrdien arī paziņoja, ka procentu likmi varētu sākt paaugstināt 2016.gada vidū, bet līdz 2017.gada beigām tā varētu sasniegt 1,75%.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Zviedrijas Centrālajai bankai - Riksbank - jāpārtrauc uztraukties par rekordaugsto privātā parāda līmeni un jārīkojas vairāk, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi, atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) galveno ekonomistu Pjēru Karlo Padoanu, raksta Bloomberg.

«Mēs ļoti nesatraucamies par mājsaimniecību parādu,» uzsvēris OECD pārstāvis, piebilstot, ka šajā sektorā nepastāv burbuļa risks. «Es nedomāju, ka likmju samazināšana veicinās parādu pieaugumu, bet tas signalizētu par vieglākiem monetārajiem un finanšu nosacījumiem,» viņš sacījis.

Uz Riksbank patlaban tiek izdarīts spiediens samazināt likmes, jo 540 miljardus dolāru vērto ekonomiku bremzē vājais eksporta pieprasījums, bet patērētāju cenas oktobrī negaidīti sarukušas. Centrālās bankas pārstāvji patlaban nespēj palielināt inflāciju līdz bankas noteiktajam 2% inflācijas mērķim, neveicinot jau tā pārkarsušo mājokļu tirgus izaugsmi.

Pagājušajā nedēļā centrālo banku apgalvojumi izbrāzās cauri tirgiem gluži kā viesulis. Postījumi ir redzami visā lielā desmitnieka valstu apkaimē, jo pārvērtēšana aptvēra visu monetārās politikas pozīciju uztveri.

Ir pienācis gals dalījumam: ASV Federālās rezervju bankas «vanagi» (kas par augstāko prioritāti izvirza inflācijas uzraudzību) un pārējā pasaule. Dažu pēdējo dienu laikā ECB, Anglijas Centrālā banka un Kanādas Centrālā banka ierosināja, ka šīm institūcijām vajadzētu izbeigt galēji brīvas monetārās politikas neprātu.

Neatliekamas monetārās ekspansijas pārtraukšana nenozīmē, ka tūdaļ pat tās ķersies pie stingrākas politikas. Viena lieta ir labot pārmērīgi piesardzīgo monetāro politiku, bet pavisam cita – nopietni apsvērt sākt monetārās politikas skrūvju piegriešanas ciklu. Nevienam nav noslēpums, ka ECB plāno nākamā gada sākumā samazināt kapitāla iepirkšanu, taču pirmo izmaiņu dati pagaidām vēl ir tālu aiz horizonta (varbūt tās notiks 2019. gadā?).

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.