Bankas

Banku sektora peļņa strauji tuvojas 100 miljoniem latu

Ieva Mārtiņa,24.08.2011

Jaunākais izdevums

Šogad septiņos mēnešos banku tirgus strādājis ar 90,4 miljonu latu peļņu iepretim 312,8 miljonu latu zaudējumiem pērn šajā laika periodā.

Tādējādi jūlijs ir jau septītais mēnesis pēc kārtas, kad banku sektors kopumā darbojies ar peļņu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). DB aplēses liecina, ka jūlijā banku sektors nopelnījis 21,8 miljonus latu.

Tajā skaitā šogad septiņos mēnešos ar peļņu 139,4 miljonu latu apjomā strādājušas 16 bankas un piecas ārvalstu banku filiāles, kas aizņem 84,6% kopējos banku aktīvos. Tātad pārējo banku zaudējumi bijuši 49 miljonu latu apjomā. Vēl pērn septiņos mēnešos ar peļņu strādāja astoņas bankas un divas ārvalstu banku filiāles, kopumā nopelnot septiņus miljonus latu.

FKTK skaidro, ka banku pelņu ietekmēja gan operatīvās darbības rezultāts (procentu un komisijas naudas ieņēmumu pārsniegums pār to darbības izdevumiem), gan kredītportfeļa kvalitāte (izdevumu uzkrājumiem nedrošiem parādiem būtisks samazinājums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu).

Saskaņā ar datiem, jūlijā banku likvīdajiem aktīviem samazinoties straujāk par tekošajām saistībām, banku sektora likviditātes rādītājs turpināja samazināties un jūlija beigās bija 59,7%. Banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs jūlija beigās bija 15,9%, savukārt 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs – 12,6%. Kopš 2011. gada sākuma kapitālu palielinājušas sešas bankas kopumā par 23,6 miljoniem latu, savukārt jūlijā darbu uzsāka jauna banka - Rigensis Bank, un banku sektora apmaksātais pamatkapitāls jūlija beigās sasniedza 1,92 miljardus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

LETA,28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs: no nerezidentu naudas nav jābaidās

Inguna Ukenābele,20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tautsaimniecības kreditēšanai jākļūst par valdības politikas prioritāti

Linda Matisone, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja, (Apvienotais saraksts),02.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai jārīkojas, lai veicinātu pilnvērtīgu banku iesaisti Latvijas ekonomikā. Kā valdības prioritāti nepieciešams aktualizēt tautsaimniecības kreditēšanu, kontu atvēršanu vietējiem uzņēmējiem un investoriem un lielo banku pakalpojumu maksas pārskatīšanu mazināšanas virzienā, lai šajā jomā varam konkurēt Baltijā, jo bez šo jautājumu sakārtošanas nekāda ekonomiskā transformācija nebūs iespējama.

Situācija tautsaimniecībā ir ačgārna - banku peļņa palielinās, bet ekonomika buksē. Valdībai steidzami jāsper konkrēti soļi neapmierinošās situācijas risināšanā, piemēram, mazinot “kapitālā remonta” laikā ieviestās banku policejiskās funkcijas, mazinot no 100% uz 50% kreditēšanas noteikto slieksni pret banku pašu kapitālu, piesaistot jaunus tirgus spēlētājus, lai palielinātu konkurenci banku sektorā, vai ieviešot terminēta banku virspeļņas nodokli konkrētu nosacījumu neizpildes gadījumā.

Banku sektors pēc “kapitālā remonta” joprojām atgādina iestādes ar policejiskām funkcijām, kas traucē uzņēmējiem attīstīties. Uzņēmējiem un potenciāliem investoriem ir lielas grūtības atvērt kontus Latvijas bankās, tādejādi tie aizplūst uz kaimiņu bankām Lietuvā un Igaunijā, palīdzot sildīt kaimiņu ekonomiku, kamēr paši Latvijā arvien dziļāk atpaliekam. Šos jautājumus nebūs iespējams veiksmīgi atrisināt bez akcentu maiņas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadības īstenotajā politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku tirgus šogad pirmajos divos mēnešos uzrādījis 18,9 miljonu latu peļņu iepretim 59,2 miljonu latu zaudējumiem pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka ar peļņu šajā periodā strādāja 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 81,1%), kopā nopelnot 28,8 miljonus latu. Tādējādi var aplēst, ka pārējās bankas kopumā cietušas 9,9 miljonu latu zaudējumus. Jau vēstīts, ka šogad janvārī bankas strādāja ar 10,9 miljonu latu peļņu. Tātad februārī kopējā peļņa bija par 26,6% mazāka nekā janvārī.

Banku sektora gūtie ienākumi ir pārsnieguši izdevumus galvenokārt samazinoties nepieciešamībai pēc jauniem uzkrājumiem nedrošiem kredītiem un pateicoties jau iepriekš izveidoto uzkrājumu samazinājumam. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem janvārī un februārī kopumā sasniedza 29,8 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ķīnas banka no troņa nogāž ASV

Žanete Hāka,01.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē žurnāla The Bankers veidotajā lielāko banku top 1000 pirmajā vietā iekļuvusi Ķīnas banka.

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC), par 15% palielinot kapitālu, gada laikā uzkāpusi no trešās uz pirmo vietu. Kopējais bankas kapitāls sasniedzis 160,6 miljardus ASV dolāru, tādējādi izspiežot no līdera titula Bank of America, kas nokritusi uz trešo vietu. Otro vietu spējusi noturējusi cita ASV banka JP Morgan.

Lielāko banku desmitniekā no Lielbritānijas iekļuvusi vien HSBC, gūstot ievērojamus ienākumus no Āzijas darījumiem. Vienīgā lielā Lielbritānijas banka, kas uzlabojusi savu darbību, ir Standard Chartered – tās peļņa pieaugusi par gandrīz 3%, kā rezultātā banka pakāpusies par vienu vietu augstāk līdz 33. vietai. Pārējo lielo Lielbritānijas banku - HSBC un Barclays - peļņa sarukusi, savukārt RBS un Lloyds turpina strādāt ar zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis,22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gada pirmajā ceturksnī bankas nopelnījušas 38 miljonus latu

nozare.lv,27.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmo ceturksni banku sektors kopumā noslēdzis ar peļņu 38 miljonu latu apmērā, tomēr neiekļaujot AS Latvijas Krājbanka gūtos zaudējumus, banku sektora gūtā peļņa līdz marta beigām kopumā sasniedza 48 miljonus latu, tostarp ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un sešas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 92,6%).

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem līdz marta beigām sasniedza 70,2 miljonus latu jeb par 50,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir auguši gan tīrie komisijas naudas ienākumi - par 43,8%, gan tīrie procentu ienākumi - par 17,1%.

Banku sektora likviditāte saglabājās augsta un likviditātes rādītājs šā gada marta beigās bija 63,2% (februāra beigās - 62,3%). Arī banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs saglabājās augstā līmenī un marta beigās sasniedza 18,1% (minimālā kapitāla prasība - 8%), savukārt pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 14,9% (februāra beigās - attiecīgi 17,4% un 14,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gada pirmo pusgadu banku sektors Latvijā noslēdzis ar kopumā 78,5 milj. Ls peļņu. Pirmajā pusgadā ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles.

Banku sektora līdz jūnija beigām gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem sasniedza teju 140 milj. Ls, kas ir par 24% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par 30,6% ir pieauguši tīrie komisijas naudas ienākumi un par 9,3% - tīrie procentu ienākumi. Savukārt izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem samazinājušies par 14,6%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Komisija norāda, ka visu Latvijas banku darbības rādītāji jūnijā ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām. «Banku sektora likviditāte saglabājās augsta, un likviditātes rādītājs jūnija beigās bija 59,3% (minimālā prasība – 30%), bet maija beigās – 59,4% apmērā,» norādīts FKTK paziņojumā par banku sektora pirmā pusgada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kapitāls ļauj pārziemot ekonomikas lejupslīdē; kapitāla atdeve jāvērtē ilgākā laika posmā

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja,09.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītiestāžu centieniem meklēt veidus eiro konvertācijas ienākumu zudumu segšanai piepulcējies arī lēnākas ekonomikas izaugsmes risks, kas var atspoguļoties kredītņēmēju maksājumu disciplīnā un banku ieņēmumos.

Veido uzkrājumus

Pirmajā ceturksnī banku peļņa sasniegusi 43 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada, kad peļņa sasniedza 64,9 miljonus eiro. Kā skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) eksperti, peļņa lielākoties samazinājusies vienas bankas struktūras izmaiņu rezultātā. Tomēr tieši gada sākumā vairākas bankas veidojušas papildu uzkrājumus nedrošiem kredītiem, pasliktinot rezultātus.

Kaut arī pagaidām visas bankas rezultātus vēl nav publicējušas, starp lielākajiem tirgus spēlētājiem izrāvienu guvusi Swedbank, nopelnot 32 miljonus eiro. Peļņu kāpinājusi arī SEB banka līdz 6,6 miljoniem eiro, bet DNB grupas peļņa pirmajā ceturksnī sasniegusi 3,6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors kopumā 2013. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 77,7 miljonu latu apmērā jeb par 1% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad sektora peļņa sasniedza 78,5 miljonus latu. Līdz jūnija beigām ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 94,9%).

«Pirmais pusgads banku sektorā aizvadīts intensīvi gatavojoties eiro ieviešanai. Pēc 9. jūlija lēmuma par gaidāmajām izmaiņām arvien aktīvāk tiek informēta sabiedrība un banku klienti. Paredzams, ka eiro arī turpmāk paliks galvenais banku dienas kārtības jautājums un vecgada vakars būs ļoti dinamisks un atbildīgs,» iepriekš DB atzina SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.

Jau, ka, spriežot pēc aktīvu ziņā trīs lielāko universālo banku – Swedbank, SEB bankas un Nordea bankas Latvijā sniegtajiem datiem un skaidrojumiem, peļņas samazinājumu šogad ietekmēja jau atkal uzradušies lielāki uzkrājumi šaubīgiem kredītiem, kas būtiski samazina banku pamatdarbības peļņas rādītājus. Vēl banku izdevumi šogad pieauguši saistībā ar gatavošanos eiro ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā bankas nopelnījušas 78,5 miljonus latu, tomēr daļa banku joprojām strādā ar zaudējumiem vai to peļņa gada laikā samazinājusies. Daļai banku peļņu turpina samazināt pieaugošie uzkrājumi nedrošiem kredītiem, kas pirmā pusgada beigās veidoja 1,075 miljardus latu jeb 9% no kopējā banku kredītportfeļa.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, auguši gan banku tīrie komisijas naudas ienākumi par 30,6%, gan tīrie procentu ienākumi - par 9,3%, veicinot peļņas pieaugumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Ar peļņu šogad strādājušas 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles - to kopējā tirgus daļa banku sektora aktīvos veido 90,8%. Savukārt banku sektora gūtā peļņa līdz jūnija beigām pirms uzkrājumiem un nodokļiem gandrīz sasniegusi 140 miljonus latu, augot par 24%.

Ar lielāko peļņu pirmajā pusgadā strādājusi Swedbank, nopelnot 43,7 miljonus latu - peļņa gada laikā nedaudz sarukusi, jo, lai arī peļņa pirms uzkrājumiem ir augusi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, peļņas apjomu ietekmējis šogad sarukušais uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts. «Pirmajā pusgadā Latvijā turpinājās ekonomikas izaugsme, saglabājās noturīgs iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojums, auga bankas klientu skaits un aktivitāte. Problemātisko kredītu bruto apjoms turpina samazināties gan uzņēmumu, gan privātpersonu portfelī, savukārt jaunā kreditēšana pakāpeniski pieaug un uzlabo kopējo portfeļa kvalitāti. Turpinās arī iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana,» skaidro Swedbank valdes loceklis, Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis. «Pirmajā pusgadā banka atbrīvoja 17 miljonus latu no veiktajiem uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem (pērn attiecīgi 24 milj. latu), pārsvarā korporatīvo kredītu portfelī,» skaidro bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank: neiegūtos valūtu konvertācijas ienākumus pēc eiro ieviešanas balansēs lata devalvācijas riska izzušana

Ieva Mārtiņa,28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc eiro ieviešanas Latvijā lielākās bankas Swedbank negūtie ieņēmumi no eiro un lata konvertācijas vidēji gadā varētu sasniegt pat 10 miljonus latu, liecina Db.lv aplēses.

Kopējā banku sektora negūtā peļņa lata izzušanas dēļ gaidāma ap 70 miljoniem eiro jeb ap 49 miljoni latu gadā, aplēsusi Latvijas Banka. Tādējādi bankām, izzūdod ieņēmumiem no lata un eiro konvertācijas un ar to saistītām komisijas maksām, tas varētu nozīmēt zaudēt aptuveni 5-10% no banku kopējās finansiālās darbības peļņas, var aplēst pēc banku 2012.gada operatīvajiem datiem, ko apkopojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tiesa, šāds samazinājums bankām, ko Latvijas Banka norādījusi kā vienu no eiro ieviešanas finansiāliem ieguvumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, varētu būt vien tad, ja bankas necentīsies šo starpību kompensēt uz citu maksu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pelnošākās bankas bijušas Swedbank, Rietumu banka un ABLV Bank, liecina jaunākie Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pagājušajā gadā Swedbank nopelnījusi 112,8 miljonus eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Rietumu bankas peļņa sasniegusi 55,1 miljonu eiro, pieaugot par 95,8%. Savukārt ABLV Bank peļņa augusi par 61,7% līdz 44,4 miljoniem eiro.

No pelnošāko banku trijnieka pērn izkritusi SEB banka, kuras peļņa sarukusi par 26,5% līdz 23,7 miljoniem eiro. Piektajā vietā ierindojas AS Citadele banka ar 15,3 miljonu eiro peļņu, kura gada laikā gandrīz dubultojusies.

Pagājušajā gadā sestā pelnošākā banka bijusi AS Baltikums Bank – tās peļņa sasniedza 12,4 miljonus eiro. DNB bankas peļņa sarukusi par 21% līdz 8,5 miljoniem eiro, bet Nordea Bank Finland Latvijas filiāles peļņa samazinājusies pae 71,4% līdz 8,1 miljonam eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Latvijas banku sektors pagājušajā gadā nopelnījis 311 miljonus eiro

LETA,11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors 2014.gadā nopelnījis 311 miljonus eiro, šodien Saeimas deputātiem un viņu «ēnām» stāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Ar peļņu pērn strādāja 13 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja ap 80% no banku sektora aktīviem. FKTK priekšsēdētāja ieskatā ir būtiski, ka no banku sektora 80% dalībnieku ir pelnoši, jo tas nozīmē, ka sektoram ir interese strādāt arī turpmāk.

Gadu iepriekš, 2013.gadā, banku sektors nopelnīja 246 miljonus eiro. Tādējādi gada laikā peļņa augusi par 26%. 2014.gads ir trešais gads pēc kārtas, kad banku sektors kopumā strādāja ar peļņu. Ar zaudējumiem Latvijas banku sektors strādāja 2009., 2010. un 2011.gadā.

Kapitāla atdeves rādītājs ROE 2014.gadā bija 11,1%, gadu iepriekš - 8,6%.

Gada laikā banku sektors audzis par 5,6%, un 2014.gada beigās banku un ārvalstu banku filiāļu aktīvu apjoms sasniedza 30,815 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku peļņa pirmajā ceturksnī - 33,5 miljoni latu

Mārtiņš Apinis,21.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo mēnesi pēc kārtas banku sektors kopumā darbojas ar peļņu un līdz 1. ceturkšņa beigām gūtās peļņas apmērs sasniedza 33,5 miljonus latu (pretstatā pagājušā gada attiecīgā perioda zaudējumiem 133,3 miljonu latu apmērā), liecina Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas dati.

Ar peļņu šajā periodā strādāja 14 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 73%), kopā nopelnot 53,6 miljonus latu. Banku sektora gūtie ienākumi ir pārsnieguši izdevumus galvenokārt samazinoties nepieciešamībai pēc jauniem uzkrājumiem nedrošiem kredītiem un pateicoties jau iepriekš izveidoto uzkrājumu samazinājumam. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem marta beigās sasniedza 46,7 miljonus latu (2010. gada attiecīgajā periodā – 28,8 miljoni latu).

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums kopš gada sākuma samazinājies par 3,1% jeb 341,1 miljonu latu, t.sk. rezidentu noguldījumu atlikums nedaudz palielinājās, t.i. par 0,2% jeb 10,4 miljoniem latu, savukārt nerezidentu noguldījumu atlikums saruka par 6,4% jeb 293,8 miljoniem latu (parasti gada nogalē būtiski palielinās piesaistīto nerezidentu noguldījumu – galvenokārt pieprasījuma vai īstermiņa, atlikums, kas gada pirmajos mēnešos sarūk). 1. ceturkšņa beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,8 miljardus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šādu jautājumu jau paspējušas uzdod Lietuvas un Igaunijas sabiedrības, prognozējot, ka banku peļņa valstīs var pamatīgi pārsniegt ikgadējos rezultātus. Galvenais iemesls ir procentu ienākumu kāpums, ko diktē lielais mainīgo likmju īpatsvars un Eiropas Centrālās bankas lēmumi par procentu likmju palielināšanu.

Baltijā jezga ap iespējamo banku lielo peļņu sākās pirms vairākām nedēļām Lietuvā, kur prognozējot, ka bankas kopumā nopelnīs miljardu eiro, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā parasti. Radās doma aplikt šo virspeļņu ap papildu pagaidu nodokli vai nodevu. Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus nacionālajiem medijiem ir paudis, ka milzīgas virspeļņas gadījumā principā atbalsta nodokļa ieviešanu. Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste nodokļa ieviešanu pamato ar to, ka banku peļņa nav pamatota ar pašu banku lēmumiem.

Proti, bankas neizbēgami nopelnīs daudz, jo ECB ceļ likmes un iedzīvotājiem jāmaksā lielāki procentu maksājumi. Lietuvieši arī atgādināja, ka komercbanku kredītprocentu likmes Baltijā ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, kur neizbēgami seko jautājums: “Par ko mums tāds sods?” Starp citu, Ģ. Šimkus ierosinājis dot iespēju iedzīvotājiem veidot uzkrājumus, iepērkot valdības emitētās obligācijas. Lietuvā, kur šāda ideja par solidaritātes maksājumu parādījās, to pieņemšanas gadījumā plāno izmantot valsts aizsardzības stiprināšanai. Ir arī citi piedāvājumi, piemēram, banku šā gada virspeļņu izmantot kā iespēju palielināt iemaksu likmi nodrošinājumu fondā, tā stiprinot banku sektoru kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši "PrivatBank" - 13,633 miljonu eiro, kas ir par 95,2% vairāk nekā 2019.gadā.

Ar zaudējumiem pērn strādāja arī banka "Citadele", "Industra Bank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

Bankas "Citadele" zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,761 miljons eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Industra Bank" zaudējumi veidoja 3,621 miljonu eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,463 miljoni eiro, bet "Expobank" zaudējumi veidoja 964 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 75,325 miljoni eiro, kas ir par 23,3% mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru