Pēc eiro ieviešanas Latvijā lielākās bankas Swedbank negūtie ieņēmumi no eiro un lata konvertācijas vidēji gadā varētu sasniegt pat 10 miljonus latu, liecina Db.lv aplēses.
Kopējā banku sektora negūtā peļņa lata izzušanas dēļ gaidāma ap 70 miljoniem eiro jeb ap 49 miljoni latu gadā, aplēsusi Latvijas Banka. Tādējādi bankām, izzūdod ieņēmumiem no lata un eiro konvertācijas un ar to saistītām komisijas maksām, tas varētu nozīmēt zaudēt aptuveni 5-10% no banku kopējās finansiālās darbības peļņas, var aplēst pēc banku 2012.gada operatīvajiem datiem, ko apkopojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tiesa, šāds samazinājums bankām, ko Latvijas Banka norādījusi kā vienu no eiro ieviešanas finansiāliem ieguvumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, varētu būt vien tad, ja bankas necentīsies šo starpību kompensēt uz citu maksu rēķina.
«Mēs droši vien nevaram komentēt Latvijas Bankas aprēķinus. Šobrīd aptuveni pusi no valūtas maiņām veido valūtas maiņas starp eiro un latiem. Tas daudzos gadījumos saistīts ar kredīta un ienākumu atšķirīgām valūtām. Atbilstoši risku vadības prasībām, katrā kredītā ir ierēķināta teorētiska varbūtība lata devalvācijai – bankām ir jābūt konservatīvām dažādu risku vērtēšanā. Šī būtiskā riska izzušana balansējas ar neiegūtajiem ienākumiem,» Db.lv skaidroja Swedbank valdes loceklis Ģirts Bērziņš. Viņš norādīja, ka eiro tiks izmantots kā līdzeklis tautsaimniecības attīstībā – tas savukārt palielinās pieprasījumu pēc kvalitatīva finansējuma. Bankās procentu ienākumi bieži vien veido lielāko ienākumu daļu, tāpēc pat vienas atsevišķas komisiju pozīcijas samazināšanās nav bēda, ja tas sekmē citu nozīmīgu ieņēmumu pozīciju. Vēl jo vairāk, ja tā ir saistīta ar kapitāla racionālu apsaimniekošanu, tā Ģ. Bērziņš.
Latvijas Bankas ekonomisti, aprēķinot nākotnes labumus eiro un lata konvertācijas izzušās dēļ skatījuši banku un ārvalstu banku filiāļu, valūtas maiņas punktu iesniegto statistiku par valūtas darījumiem, kas atspoguļo noslēgtos darījumus konkrēti eiro/lata pārī un vidējos svērtos kursus attiecīgajā periodā, Db.lv atzina Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis, piebilstot, ka Centralās bankas mērķis ir novērtēt tieši eiro/latu maiņas efektu, ko nav iespējams noteikt no banku peļņas un zaudējumu posteņa.
Pēc M. Grāvīša atzītā, ņemot vērā, ka banku kredītporfelis ir izsniegts pārsvarā eiro, ikmēneša portfeļa apkalpošanas izdevumi, kas rodas kredītu ņēmējiem, ir drošs banku peļņas avots tieši latu/eiro pārī.
Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, kopējā banku un valūtas maiņas punktu eiro un lata konvertācijas peļņa piecos gados (laikā no 2007. gada līdz 2011.gadam) bijusi 600 miljoni eiro. Tajā skaitā, spriežot pēc FKTK datiem, sanāk, ka 2009.gadā teju visa banku peļņa no valūtu tridzniecības (kopumā veidoja ap 128 milj.Ls) faktiski gūta pateicoties tam, ka daļa banku klienti aktīvi atbrīvojās no latiem devalvācijas baumu dēļ.
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis iepriekš DB lēsa, ka banku un valūtu maiņas kompāniju kopējie ieņēmumi, kas pazudīs līdz ar latu – komisijas naudas par valūtu konvertāciju un ieņēmumi no valūtas kursa maiņas - būs mērāmi aptuveni 10 miljonu latu apjomā. Tiesa, viņš atzina, ka precīzāku summu noteikšanai būtu vēl jāveic padziļināta analīze, tomēr šādi cipari tiekot lēsti arī baņķieru aprindās. Viņš pauda pārliecību, ka bankas šos ieņēmumu samazinājumus kompensēs citādā veidā.