AS “Baltika Group” ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu turpmākajā apģērbu izstrādes un ražošanas darbā koncentrēties tikai uz vienu apģērbu zīmolu – Ivo Nikkolo, kas piedāvā apģērbus tikai sievietēm.

Līdz šim "Baltika Group" veikali darbojās ar zīmoliem "Monton", "Mosaic", "Ivo Nikkolo", "Baltman" un "Bastion".

Zīmola Ivo Nikkolo galvenā dizainera amatā ir stājusies dizainere ar starptautisku darba pieredzi – Margota Vāderpasa. Viņa pastāstīja, ka uzņēmuma mērķis ir padarīt “Ivo Nikkolo” par starptautisku zīmolu, piedāvājot to sākotnēji Baltijas un vēlāk arī Viduseiropas un Austrumeiropas tirgos.

Apģērbu dizainēšanas procesā un kopumā savā darbībā Baltika pievērsīs lielāku uzmanību modes industrijas sāpīgākajiem punktiem, piemēram, ilgtspējas nodrošināšanai. Gan galvenā dizainere, gan AS “Baltika Group” CEO Flavio Perini norāda, ka Baltika neatbalsta ātrās modes biznesa modeli, kas bieži vien ir saistīts ar preču pārprodukciju.

Igaunijas apģērbu tirdzniecības uzņēmums «Baltika» likvidē tam piederošo šūšanas uzņēmumu «Baltika Tailor» un atlaidīs vairāk nekā 300 darbinieku, kas strādāja tā ražotnēs.

Šajās ražotnēs, kas atrodas Tallinā un Kohtla-Jervē, tika izgatavoti trešdaļa no visiem apģērbiem, kas tika pārdoti «Baltika» veikalos.

«Baltika Tailor» darbību pārtraucis 1.novembrī un tiek likvidēts.

Par plāniem pārtraukt apģērbu šūšanu Igaunijā nerentabilitātes dēļ «Baltika» paziņoja martā, kad informēja par kompānijas restrukturizācijas pasākumiem.

«Baltika» veikali atrodas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Jau ziņots, ka «Baltika» pērn strādājusi ar 3,1 miljona eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 58 000 eiro peļņu 2017.gadā, savukārt grupas apgrozījums pērn sarucis par 6% līdz 44,7 miljoniem eiro.

«Baltika» akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā.

Pielāgojoties mainīgajām mazumtirdzniecības jomas tendencēm, 2019. gada nogalē Baltijas uzņēmums "Baltika Group", kas Latvijā pārstāv modes zīmolus "Monton" un "Mosaic", kā arī premium segmenta zīmolus "Ivo Nikkolo" un "Baltman", uzsācis uzņēmuma pārstrukturizāciju un izmaiņas esošā koncepta attīstībā.

Tā rezultātā turpmāk zem viena tirdzniecības zīmola tiks apvienoti veikali "Monton" un "Mosaic". Līdz ar to nedaudz samazināsies veikalu skaits Latvijā, bet tirdzniecības platību "Baltika Group" centīsies saglabāt esošajā apjomā, biznesa portālam db.lv paskaidroja uzņēmumā. Darbinieku skaits paliks esošais, jo šobrīd tiek strādāts ar nenokomplektētu darbinieku sastāvu. Visi esošie darbinieki tiks integrēti jaunajā biznesa modelī un apvienotajos veikalos.

Zīmolu apvienošanas izmaksas "Baltika Group" kā publiski tirgots uzņēmums neizpauž.

Kopš uzņēmuma dibināšanas pagājuši jau teju 20 gadi, un, kā uzsver "Baltika Group" vadītāja Latvijā Maruta Ērgle, Baltijas tirgū plānotās pārmaiņas ir tikai likumsakarīgs solis uzņēmuma tālākā attīstībā.

Uzņēmumiem biznesa modeļi katram ir savi, un ne visi laikā, kad dēļ Covid-19 ieviestajiem ierobežojumiem daudzas tirdzniecības vietas ir slēgtas, var nodrošināt tirdzniecību internetā.

Tā uzskata Igaunijas modes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Baltika Group" grupā ietilpstošais SIA "Baltika Latvija" valdes loceklis Jevgēņijs Kozlovs.

Viņš sacīja, ka "Baltika Latvija" kopumā ir 16 veikali Rīgā un Valmierā, kuri darbojas ar zīmoliem "Monton", "Mosaic", "Ivo Nikkolo" un Baltman", tomēr ierobežojumu dēļ tie visi pašreiz ir slēgti vismaz līdz 7.februārim.

"Populārs valdības komentārs šajā laikā ir tāds, ka internetā var nopirkt visu, lai tirgo internetā, bet biznesa modeļi uzņēmumiem tomēr katram ir savi. Ja mēs runājam par "Baltika Latvija", kur mūsu SIA maksā nodokļus un nekad nav bijuši nekādi parādi, tad mums nav sava interneta veikala. Mēs esam meitas kompānija, bet interneta veikals pieder mātes uzņēmumam, kas tirgo pa tiešo no Igaunijas," sacīja Kozlovs, skaidrojot, ka tādējādi visi ieņēmumi arī par no Latvijas iegādātajām precēm galu galā nonāk Igaunijā.

Likvidēta zeķu ražotāja SIA "Aurora Baltika", kuras pamatražotne bija izvietota Daugavpilī, liecina "Firmas.lv" informācija.

Jau ziņots, ka ar Rīgas pilsētas tiesas lēmumu 4.novembrī tika pabeigts kompānijas maksātnespējas process, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Rīgas pilsētas tiesa kompānijai maksātnespēju pasludināja 2023.gada 7.februārī. Par maksātnespējas procesa administratoru tika iecelts Jānis Kumsārs.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Aurora Baltika" apgrozījums bija 838 622 eiro, kas bija par 5,7% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga par 37,6% un sasniedza 71 157 eiro. Kompānijas finanšu pārskati par 2022. un 2023.gadu netika iesniegti.

Uzņēmuma 2021.gada pārskata vadības ziņojumā bija teikts, ka Covid-19 pandēmija ietekmēja "Aurora Baltika", tomēr, neskatoties uz sarežģīto situāciju tirgū, kompānija nebija apturējusi ražošanu un turpināja sadarboties ar visiem lielākajiem tirdzniecības tīkliem valstī, konkurējot ar lētajām precēm no Āzijas.

Apģērbu mazumtirgotāja SIA «Baltika Latvija» apgrozījums 2018.gadā gandrīz saglabājās 2017.gada līmenī un bija 10,058 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, saruka par 28,5% un bija 11,4 tūkstoši eiro.

2017.gadā SIA «Baltika Latvija», kas nodarbojas ar zīmolu «Monton», «Mosaic», «Baltman», «Ivo Nikkolo» un «Bastion» apģērbu mazumtirdzniecību, apgrozījums bija 10,078 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 16 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma gada pārskatā norādīts, ka tā galvenais uzdevums 2018.gadā bija sasniegt preču pārdošanas apjomus 2017.gada līmenī pie zemāka preču nodrošinājuma, kas arī veiksmīgi realizēts. Gada beigās uzņēmumam bija 22 veikali.

SIA «Baltika Latvija» norāda, ka tā pārskatījusi preču sortimentu atsevišķos veikalos un mainījusi preču izpārdošanas stratēģiju, kas pozitīvi ietekmēja pārdošanas rezultātus.

Trikotāžas zeķu ražotāja SIA «Aurora Baltika» apgrozījums 2018. gadā turpināja pazemināties un bija 1,201 miljons eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi nedaudz samazinājušies, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, SIA «Aurora Baltika» neto apgrozījums samazinājies par 8,9%. Uzņēmuma apgrozījumam ir tendence samazināties jau piecus gadus, liecina «Lursoft» izziņa.

Gan energoresursu, gan darbaspēka un nodokļu apmēra pieauguma rezultātā SIA «Aurora Baltika» konkurētspēja ir pasliktinājusies. «Sakarā ar ražošanas izmaksu palielinājumu, konkurēt vietējā tirgū ar eksporta precēm no Āzijas valstīm, kuru piegādi nodrošina lielākie Latvijas tirdzniecības tīkli, ir kļuvis daudz grūtāk,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Tādēļ uzņēmums daudz uzmanības pagājušajā gadā veltījis ražošanas izmaksu samazināšanai. Neskatoties uz to, uzņēmums pērn strādāja ar zaudējumiem 116 tūkstošu eiro apmērā, kas gan bija par 40% mazāki nekā gadu iepriekš.

Dānijas alus un citu dzērienu ražotājs "Carlsberg" otrdien paziņoja, ka panācis vienošanos par meitasuzņēmuma Krievijā akciju pārdošanu.

"Baltika Breweries" akcijas tiks pārdotas uzņēmumam, kas pieder diviem bijušajiem "Baltika Breweries" darbiniekiem.

Šie ilggadējie "Carlsberg" meitasuzņēmuma Krievijā darbinieki kļūs attiecīgi par "Baltika Breweries" izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku. Šo darbinieku vārdi paziņojumā netiek atklāti.

Par šo akciju pārdošanu "Carlsberg" saņems atlīdzību naudā un visas "Baltika" piederošās akcijas "Carlsberg" struktūrvienībās Azerbaidžānā un Kazahstānā. Paredzams, ka darījums tiks pabeigts tuvāko dienu laikā, norāda uzņēmums. Šo darījumu ir apstiprinājušas gan Dānijas, gan Krievijas iestādes.

"Carlsberg" izpilddirektors Jakobs Orups-Andersens sacīja, ka kopš 2022.gada, kad holdings nolēma pamest Krieviju, uzņēmums ir "izsmēlis visas iespējas, lai rastu veidu, kā panākt pilnīgu aiziešanu no Krievijas".

Notikušas izmaiņas modes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Baltika Group" meitasuzņēmuma "Baltika Latvija" vadības komandā un no 2020. gada 22. janvāra līdzšinējo uzņēmuma vadītājas amatu atstāj Maruta Ērgle, informē uzņēmumā.

."Pēc teju 20 aktīviem darba gadiem "Baltika Group" esmu pieņēmusi lēmumu doties pretī jauniem izaicinājumiem un veltīt laiku savam privātajam biznesam. Novēlu uzņēmumam panākumus arī turpmāk, pierādot sevi konkurences pilnajā modes tirgū," komentē Maruta Ērgle. Kopš uzņēmuma dibināšanas Maruta Ērgle pārraudzījusi 22 veikalus ar vairāk nekā 100 darbiniekiem.

"Baltika Group" atzinīgi vērtē M.Ērgles sniegumu, veiksmīgi vadot uzņēmumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī globālajiem konkurentiem ienākot Latvijas tirgū.

Kā atklāj "Baltika Group" izpilddirektore Mae Leyrer, pašlaik Latvijas uzņēmumu pārvaldīs tā finanšu direktore Māra Strode tandēmā ar mazumtirdzniecības un pārdošanas vadītāju Jevgēniju Kozlovu.

A/S "Baltika" ir parakstījusi līgumu par zīmola "Monton" preču zīmju pārdošanu Eiropā uzņēmumam Shenzhen Maiteng International Apparel Co., Ltd, kas šobrīd nodarbojas ar "Monton Sports" sporta apģērbu pārdošanu.

"Baltika" turpinās darbu pie sava jaunā biznesa modeļa ieviešanas, koncentrējoties tikai uz sieviešu apģērbu zīmola "Ivo Nikkolo" izstrādi un mārketingu. Zīmola "Ivo Nikkolo" 2021.gada pavasara/vasaras pārejas kolekcija jau ir atklāta, tāpat arī jaunais zīmola aksesuāru koncepts, un atjaunotais e-veikals. 2021.gada rudenī tiks prezentēta pirmā pilnā apģērbu kolekcija.

Līdz 2023.gadam licence par igauņu dizaina apģērbu pārdošanu zem zīmola "Monton" nosaukuma piederēs A/S "Baltika". Šo pārejas periodu "Baltika" izmantos, lai prezentētu šī gada Olimpisko kolekciju un tirgotu "Monton" zīmola preču atlikumus.

"Baltika Group" valdes priekšsēdētājs Flavio Perini komentē, ka zīmola "Monton" pārdošana ir svarīgs pagrieziena punkts uzņēmuma biznesa stratēģijā. "Īstenot mūsu biznesa stratēģiju nozīmē stabilizēt mūsu finansiālo situāciju un likt galveno uzsvaru tikai uz "Ivo Nikkolo" zīmola attīstību. Visi ienākumi no "Monton" pārdošanas tiks izmantoti, lai segtu bankas aizdevumu, kas tur preču zīmes ķīlu," komentē F.Perini.

Igaunijas apģērbu tirdzniecības grupa "Baltika" zaudējumi otrajā pusgadā pieauguši līdz vienam miljonam eiro salīdzinājumā ar 37 000 aprīlī-jūnijā pērn, liecina kompānijas paziņojums biržai.

"Baltika" apgrozījums otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā sarucis par 28% līdz 2,3 miljoniem eiro.

Kompānijā skaidroja, ka tās apgrozījumu negatīvi ietekmējusi Krievijas kara Ukrainā radītā neskaidrība.

Grupa turpina slēgt nerentablos veikalus. Šā gada pirmajā pusē slēgti seši nerentabli veikali. Nerentablo veikalu slēgšanu plānots pabeigt šogad, bet zaudētos ienākumus varētu kompensēt ar trim jauniem "Ivo Nikkolo" zīmola koncepta veikaliem, kurus atvērs šogad.

Tiešsaistes tirdzniecības apgrozījums aprīlī-jūnijā sasniedza 171 000 eiro, kas ir par 56% mazāk nekā šajā laika posmā pērn, tomēr rezultāti nav salīdzināmi, jo pērn grupai bija divi interneta veikali "Monton" un "Ivo Nikkolo", turklāt "Monton" platformā, kas tika slēgta pērn septembrī, 2021.gada otrajā ceturksnī bija arī "Baltman" un "Monton" zīmolu izpārdošana pirms to slēgšanas.

Igaunijas apģērbu tirdzniecības grupa "Baltika" pagājušajā gadā strādājusi ar 5,9 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2018.gadā, liecina uzņēmuma pārskats.

"Baltika" apgrozījums pagājušajā gadā samazinājies par 11% līdz 39,6 miljoniem eiro.

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 3,8 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,6 miljonu eiro zaudējumiem 2018.gadā.

Pagājušā gada beigās "Baltika" bija 82 veikali jeb par 35 mazāk nekā 2018.gada beigās. Tostarp Igaunijā pagājušā gada beigās bija 33 veikali jeb par astoņiem mazāk nekā gadu iepriekš, Lietuvā - 29 veikali jeb par vienu mazāk nekā gadu iepriekš, Latvijā - 19 veikali jeb par trim mazāk nekā gadu iepriekš, bet Somijā - viens veikals jeb tikpat, cik gadu iepriekš. Pagājušā gadā slēgti 10 veikali Ukrainā, deviņi - Krievijā, divi - Baltkrievijā, viens - Spānijā un viens - Serbijā.

Starptautiskais dzērienu ražotājs "Carlsberg", kas ir ceturtais lielākais alusdarītājs pasaulē, trešdien paziņoja, ka aptur ražošanu un pārdošanu Krievijā tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

"Mēs esam ar ukraiņu tautu un cilvēkiem visā pasaulē, uz visstingrāko nosodot Krievijas iebrukumu," teikts grupas "Carlsberg" paziņojumā.

"Carlsberg" atzina, ka tāpēc nevar Krievijā veikt "uzņēmējdarbību kā parasti".

"Carlsberg" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka aptur jaunas investīcijas Krievijā un eksportu uz Krieviju.

"Kopš [šī paziņojuma] mēs esam apturējuši gan "Carlsberg Group", gan "Baltika Breweries" reklāmas Krievijā, un mēs apturēsim mūsu galvenā zīmola "Carlsberg" ražošanu un pārdošanu Krievijas tirgū," trešdien pavēstīja "Carlsberg".

"Carlsberg" kopš 2008.gada ir Krievijas alusdarītavas "Baltika Breweries" vairākuma īpašnieks. Šajā alusdarītavā nodarbināti 8400 cilvēku, kas ir vairāk nekā piektdaļa no grupas "Carlsberg" nodarbinātajiem visā pasaulē.

Igauņu modes zīmols Ivo Nikkolo atklājis Baltijā pirmo jaunā mazumtirdzniecības koncepta veikalu tirdzniecības centrā Spice. Interjera dizains radīts, lai atbilstu pēc-pandēmijas iepirkšanās vajadzībām.

Projekta realizācija tika plānota vairāk nekā pusotru gadu. "Mums jākļūst pievilcīgiem ne vien ar preču klāstu, bet arī ar iepirkšanās pieredzi. Jaunā veikala koncepts ietver ilgtspējīgu vizuālo noformējumu, personālu un klienta pieredzi veikalā, apvienojot to ar mūsu digitālajiem kanāliem,” saka Baltika Group mazumtirdzniecības un attīstības vadītājs Mareks Kornõševs.

Veidojot jauna koncepta veikalus, uzņēmums būtiski palielinājis investīcijas, lai veikali atbilstu jaunajai pēc-pandēmijas iepirkšanās pieredzei. Veikals Spicē ir pilotprojekts, jo ir sakritis ar paša veikala rekonstrukciju. Nākamais šāda tipa veikals būs Tallinā, bet aprīlī – Riga Plaza tirdzniecības centrā.

Palielinājies zeķu ražotāja SIA «Aurora Baltika» nodokļu parāda apmērs, un uz šā gada 7.novembri tas, balstoties uz Valsts ieņēmuma dienesta sniegto informāciju, sasniedzis 52,56 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumam jau kopš 2015.gada VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi nodrošinājumu, aizliedzot samazināt pamatkapitālu, savukārt kopš 2017.gada piemērots vēl viens nodrošinājums, kas liedz reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt.

2018.gadā SIA «Aurora Baltika» produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms samazinājās par 116,73 tūkst.EUR jeb 9%, salīdzinot ar 2017.gadu. Kā norāda uzņēmuma vadība, galvenais realizācijas apjoma samazināšanās iemesls pērn bijuši nelabvēlīgie apstākļi vietējā tirgus konkurencē, kā arī, saistībā ar energoresursu izmaksu, nodokļu un algu pieaugumu palielinājušās produkcijas ražošanas izmaksas.

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Latvija var kļūt par Ķīnas un Indijas vārtiem uz Ziemeļeiropu; lai to sasniegtu, nepieciešams darboties ilgtermiņā, jo Āzijas partneri «ātrus» lēmumus nekad nepieņem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Viņš norāda, ka Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai divu pasaules lielāko ekonomiku – Ķīnas un Indijas – preces uz Ziemeļeiropu un pretējā virzienā plūstu caur Latviju.

Fragments no intervijas

Vai Latvija var kļūt par Ķīnas vārtiem uz Ziemeļeiropu?

Šodien var teikt, ka Latvija ne tikai var kļūt par Ķīnas un visas Āzijas vārtiem uz Ziemeļeiropu, bet gan – mūsu valsts par tādu pamazām jau kļūst. Protams, tas notiek ļoti lēnām – soli pa solim, jo Āzijas uzņēmēji lēmumus ātri nepieņem, ir vajadzīgas tikšanās, pārliecināšana, klātienes inspekcijas. Jau daudzus gadus – kopš 2013. gada – ir notikušas abu valstu prezidentu, valdības vadītāju, ministru, iestāžu vadītāju un, protams, uzņēmēju daudzas tikšanās, kas rezultējušās ar labiem rezultātiem. Kā galvenā Ķīnas un Latvijas sadarbības joma visaugstākajā līmenī ir iezīmēta tranzīts un loģistika. Šāda veida nozaru identificēšana nebūtu iespējama, ja nebūtu šī daudzu iepriekšējo gadu darba. Bez tam šāda augstākās vadības iezīmētā sadarbības joma – jaunais zīda ceļš – ir labs signāls Ķīnas uzņēmējiem sadarbībai ar tranzīta biznesā strādājošiem kolēģiem Latvijā, vienlaikus pret to ļoti nopietni attiecas Eiropas un Āzijas valstis. Tās ir perspektīvas, kuras ir jāizmanto, vienlaikus jāsaprot, ka austrumos nekas ātri nenotiek. Tikai daži piemēri, 2016. gadā valsts a/s Latvijas Pasts uzsāka darbu pie projekta īstenošanas ar Ķīnas interneta tirdzniecības giganta AliBaba loģistikas kompāniju Cainiao par tā sūtījumu tranzītu, kas rezultējās ar pirmajām kravām 2017. gadā. Lai sekmētu abu valstu sadarbību, ir nepieciešams tiešais aviosavienojums starp Latviju un Ķīnu. Šīs ieceres īstenošanai darbs jau uzsākts iepriekš, un tas varētu rezultēties ar pasažieru pārvadājumu reisa atklāšanu no Rīgas uz Hainaņas provinci. Projekta realizācijā ir piesaistīts Latvijas lielākais tūroperators TezTour, savukārt Ķīnas puse ir veikusi izpēti par potenciālo tūristu piesaisti un to plūsmu. Vienlaikus tiek vērtētas Ķīnas tūristu piesaistes iespējas. Tā kā daudzi ķīnieši vēlas redzēt pasauli, tad tā būtu papildu iespēja ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas un pat Skandināvijas viesmīlības nozarei. Šobrīd bez nosēšanās un degvielas uzpildes reisus nevar īstenot AirBaltic, jo tai pagaidām tādas klases lidmašīnu nav, tāpēc ir vienošanās, ka to veiks Kazahstānas aviokompānija, kurai ir ne tikai attiecīgās lidmašīnas, bet arī pieredze lidot ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Ķīnu. Pašlaik tiek veiktas administratīvās procedūras. Latvijas puse (ieskaitot starptautisko lidostu Rīga) visas nepieciešamās atļaujas šādam lidojumam ir izsniegusi. Aviokompānija arī lūgusi atļauju veikt pārlidojumu pāri Krievijai. Šāds reiss varētu tikt īstenots divas reizes nedēļā un tādējādi varētu skatīties arī uz nākamo soli. Jāņem vērā, ka šāda tieša reisa atvēršana no Rīgas uz Ķīnu radīs papildu pasažierus lidostā Rīga un vienlaikus arī klientus citām aviokompānijām, tostarp AirBaltic. Aviosatiksme arī dos iespēju Ķīnas uzņēmējiem ne tikai dzirdēt, bet arī ērti nokļūt un pašiem redzēt tās iespējas, ko piedāvā Latvija.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Šī gada pirmajā pusē Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 351 794 eiro 21 maksātnespējīgo uzņēmumu 190 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 1829 eiro.

Pērn pirmajā pusgadā MKD no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 944 273 eiro 36 maksātnespējīgo uzņēmumu 518 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Togad vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 1823 eiro.

Kopā šogad pieņemti 219 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā lēmumu labojumi un par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieka prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no fonda līdzekļiem 2024.gada pirmajā pusgadā izmaksātas SIA "Aurora Baltika" 49 darbinieku prasījumu apmierināšanai 89 809 eiro apmērā, kā arī "Double Coffee" tīkla pārvaldītāja SIA "DC restorāni" 27 darbinieku prasījumu apmierināšanai 66 403 eiro apmērā.