Roberts Šillers, amerikāņu ekonomists, Nobela piemiņas balvas ekonomikā ieguvējs, kurš ir slavens ar saviem laicīgi izteiktiem brīdinājumiem par ASV interneta uzņēmumu akciju burbuli un ASV mājokļu tirgus pārkaršanas riskiem, šogad 13. februārī atzīmēja savā Twitter kontā, ka viņa paša aprēķinātais ASV akciju tirgus CAPE rādītājs ir pārsniedzis 2007. gada augstāko atzīmi (skatīt 1. attēlu). Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Šillera CAPE koeficients (Cyclically Adjusted Price Earnings ratio) ir akciju tirgus novērtējuma rādītājs, kuru aprēķina, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa vērtību dalot ar šajā indeksā ietilpstošo uzņēmumu iepriekšējo 10 gadu vidējo peļņu, kuru koriģē, ņemot vērā inflāciju. Koeficients rāda, cik daudz dolārus investori ir gatavi maksāt šodien par katru reālo (pēc inflācijas) peļņas dolāru, kas ir vidēji gadā nopelnīts iepriekšējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumā ar šī brīža CAPE vērtību 27.1 apmērā, akcijas ir bijušas augstāk novērtētas tikai 1929. gadā pirms Lielās Depresijas sākuma un 2000. gadā pirms interneta burbuļa plīšanas. Atšķirībā no pierastā P/E koeficienta, kur akcijas cenu dala ar 12 mēnešu peļņu, CAPE izmanto 10 gadu vēsturi, tādējādi izlīdzinot īstermiņa peļņas svārstības un biznesa cikla ietekmi. Lai arī CAPE rādītājs neļauj prognozēt akciju tirgus nākotnes uzvedību, piemēram, strauju akciju cenu kritumu, tiek uzskatīts, ka tas signalizē ilgtermiņa akciju ienesīguma līmeni. Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem

Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.

Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.

Neskatoties uz drūmo fonu, arī nākamgad Baltijā varēs atrast ļoti pievilcīgas investīcijas

Šogad cenu tendences Baltijas biržās krietni izteiktāk nekā citus gadus ietekmēja Krievijas faktors. Krievijas rubļa vērtībai strauji ceļojot lejup, ārzemnieku produkcija šajā valsī vietējiem patērētājiem kļūst arvien dārgāka. Tāpat paredzams, ka dažādu problēmu kopums Krievijas tautsaimniecību nākamgad, visticamāk, ievedīs recesijā, kurai sekos vēl tālāka šīs valsts iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Krievijas tirgus ir liels un ļoti nozīmīgs arī daudzām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kompānijām, kuru peļņa un ieņēmumi nu ir apdraudēti. To izjūt, piemēram, tādi uzņēmumi kā Grindeks un Olainfarm, kuru akciju cenas šobrīd noteikti būtu augstākas, ja nebūtu aktuāls rubļa cenas kritums un sankcijas pret Krieviju. Valdot šādam fonam, kopējā Baltic Benchmark indeksa cena kopš šā gada sākuma sarukusi par 6,8% (pagājušogad tas auga par 11,2%). NASDAQ OMX Riga indeksa vērtība šajā laika posmā sarukusi vēl straujāk – par 10%.

Pandēmija būtiskai daļai finanšu tirgiem vismaz pagaidām ir bijis visai veiksmīgs posms. Tās laikā visai strauji pieaugusi, piemēram, daudzu biržā tirgotu uzņēmumu akciju cena.

Tāpat īstens spekulāciju tracis skāris virtuālās valūtas un citus visai riskantus aktīvus. Laikos, kad cenas pamatā aug, parasti rodas labs pamats fonam, kad parādās vesels lērums ar kādiem padomiem, kur cilvēkiem likt savu naudu. Jāņem gan vērā, ka kāda akla ticība šādiem padomdevējiem var būt riskanta – sevišķi, ja tas mijās ar solījumiem par "garantētu" un lielu peļņu.

Lai nu kā – Bloomberg tradicionāli mēģina aptaujāt vairākus ieguldījumu speciālistus par to, kur tie konkrētajā brīdī saož iespēju nopelnīt un šobrīd ieguldītu līdzekļus 10 tūkst. ASV dolāru apmērā.

Šobrīd populāri izcelt ieguldījumus tā saucamajās vērtības akcijās (value stocks). Tie mēdz būt sevi pierādījuši biznesa modeļi, kuru akcijas var mēģināt uzskatīt par nosacīti nenovērtām, ja salīdzina ar šī uzņēmuma dividendēm, peļņu un ienākumiem. Pretējā fronte ir tā saucamās izaugsmes akcijas. Parasti šie uzņēmumi darbojas strauji augošos tautsaimniecības sektoros un neaizraujas ar dividenžu maksāšanu, piemēram, tehnoloģiju kompānijas. No šīm kompānijām tiek ļoti daudz gaidīts, un to cenās mēdz būt jau ietverta strauja vien sagaidāmā to peļņas izaugsme. Kopumā Vanguard Value biržā tirgotā fonda daļas cena šogad ir palēkusies jau gandrīz par 20%. Tikmēr Vanguard Growth ETF cena augusi par 11%.

Baltijas tirgū ir vairākas perspektīvas akcijas, norāda eksperti

Baltijas akciju tirgū līdz ar notikumu virkni, kas aptvērusi Ukrainas krīzi, šogad pārsvarā dominē visai negatīvas tendences. Piemēram, OMX Baltic Benchmark indeksa vērtība kopš gada sākuma sarukusi par 3,9%, bet Rīgas biržās OMXR indeksa – pat par 6%. Cenu kritums vērojamas arī Igaunijas kompānijām, kur Tallinas tirgu raksturojošā OMXT indeksa vērtība kopš gada sākuma sarukusi par 5,2%. Uz pārējo fona gan pamatīgi izceļas Lietuvas tirgus, kura raksturojoša OMXV cenu indeksa vērtība pieaugusi vairāk nekā par 7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka pēdējā laikā Baltijas biržās ir novērojama salīdzinoši zema tirdzniecības aktivitāte – tas esot arī daļēji saistīts ar akciju mīšanas ziņā sezonāli klusākā vasaras perioda tuvošanos. «Svarīgākais nesenās pagātnes faktors, kas ietekmēja akciju cenas Baltijas valstu biržās, ir krīze Ukrainā. Nestabilitāte austrumos, protams, negatīvi ietekmēja to uzņēmumu akciju cenas, kuri strādā šajos tirgos. Piemēram, Olainfarm akciju cena no februāra beigām līdz šim brīdim ir samazinājusies aptuveni par 11,5%. Kopumā, raugoties uz akciju indeksiem Baltijas valstīs, jāteic, ka pagājušā gada laikā akciju cenas nav uzrādījušas ne būtiskus kāpumus, ne kritumus. Piemēram, OMX Baltic Benchmark indekss šobrīd ir aptuveni 3% zemāk nekā pirms gada,» situāciju Baltijas akciju tirgū ieskicē Swedbank finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.

Pasaules ražošana jau bez visa koronavīrusa bija iebuksējusi. Ekonomiku gan daudzviet izvilka spēcīgs patēriņš, kas nu arī, šķiet, diemžēl virzās uz grāvja pusi.

Bailes no vīrusa nozīmē, ka cilvēki atliek tēriņus, neceļo, neiet uz kino, restorāniem, tiek atcelti publiski pasākumi utt. Tas arī biznesa vides pārstāvjiem uz neskaidrības fona liks atlikt investīcijas un, ja tas turpināsies ilgāk, lemt, piemēram, par darbinieku skaita samazināšanu.

Pa vīrusa panikas smagās dūres sitienam pirmā nonākusi tūrisma industrija un, piemēram, aviokompānijas. Valdot šādam fonam, britu reģionālā aviokompānija "Flybe" nupat paziņojusi par bankrotu un norādījusi, ka tieši koronavīruss bija pēdējā nagla tās zārkā.

Šī ir pirmā aviokompānija, ko var uzskatīt par koronavīrusa epidēmijas upuri, ziņo "The Wall Street Journal". Jāteic, ka šīs kompānijas ne tikai ietekmē lidojumu atcelšana, bet patērētāju pieņēmumi par ekonomikas nosacījumu pasliktināšanos, kas droši vien paši par sevi pie tā arī novedīs.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

LHV Banka neatkarīgo analītiķu departamenta veiktajā izpētē secinājuši, ka finanšu koncerna a/s DelfinGroup sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO) noteiktā akcijas pārdošanas cena 1,52 eiro par akciju faktiski jau iegādes brīdī investoriem nesīs peļņu, jo analītiķu aprēķini liecina, ka kopējā DelfinGroup vērtība uz šo brīdi ir lielāka, nekā uzņēmuma aprēķinātā.

Pēc ekspertu domām, DelfinGroup uzņēmuma kopējā vērtība post-money jeb pēc IPO procesā piesaistītā kapitāla tiek lēsta starp 80-90 miljoniem eiro, paredzot, ka IPO laikā tiek piesaistīti vismaz 12,5 miljoni eiro. IPO prospektā DelfinGroup norāda, ka veiksmīga IPO rezultātā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 12,8 miljoniem eiro jaunu kapitālu.

“IPO cena par akciju ir 1,52 eiro, kas nozīmē, ka uzņēmums sevi vērtē uz aptuveni 60 miljoniem eiro pre-money. Ja aritmētiski pieskaita piesaistīto kapitālu, tad vērtība post-money sanāk ap 73 miljoniem eiro. Bet LHV bankas analītiķi (ņemot savu vidējo diapazona vērtību, respektīvi 85 miljoniem eiro) uzskata, ka uzņēmuma vērtība ir augstāka nekā IPO emisijas cena,” norāda DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Naftas kompāniju akciju iegāde gluži kā krītoša naža ķeršana, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar krietni zemāku lielākās daļas izejvielu cenu laikmetu akciju mijēji pastiprināti atbrīvojas no dabas resursu ieguvējkompāniju vērtspapīriem. Tas ir saprotams, jo zemākas izejvielu cenas nozīmē, ka sarūk šo nozaru uzņēmumu ieņēmumi. Piemēram, naftas giganta Chevron akcijas cena, kopš pagājušā gada jūnijā aizsākās noturīgs naftas cenu kritums, ir sarukusi par 36%. Zemu naftas cenu laikā investoru skepses ēna gūlusies arī pār daudzām citām pasaules lielākajām naftas nozares kompānijām – Exxon Mobil akcijas vērtība šajā periodā ir sarukusi par 25%, BP – par 24%, Total – par 16% un Shell – par 12%. ASV akciju tirgus Standard & Poor’s enerģijas sektora akciju indeksa vērtība kopš pagājušā gada jūnija ir samazinājusies jau vairāk nekā par 30%.

Salīdzinot ar citām ieguldījumu iespējām, akcijas joprojām pievilcīgas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Situācija industriāli attīstītajās valstīs joprojām ir uzskatāma par visai stabilu, kas kādus straujākus akciju izpārdošanas viļņus liek vērtēt kā pārspīlētus. Tādējādi vēlreiz jāsecina, ka aktuālais akciju cenu kritums varētu būt bijis labs brīdis, lai daudzus vērtspapīrus iegādātos lētāk.

«Tirgus dalībnieku viedoklis par notikumiem pasaulē mēdz krasi atšķirties. Pavasarī šķita, ka notikumi lielākoties attīstās pareizajā virzienā, un tas nodrošināja akciju cenu kāpumu. Tomēr vasarā novērotie pavērsieni, proti, Grieķijas krīze un Ķīnas burbuļa pārsprāgšana, satrauca investorus, un tirgū strauji pieauga nenoteiktība. Daļa raižu ir pamatotas, bet daļa — pārspīlētas,» norāda Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Gadam straujiem soļiem tuvojoties beigām, LHV Bankas jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs piedāvā atskatīties uz 10 Baltijas akcijām, kuras šajā gadā uzrādījušas labākos rezultātus.

Apskatā iekļautas tikai to kompāniju akcijas, ar kurām tika reģistrēti vismaz 600 darījumi šā gada ietvaros. Kā atskaites punktu akciju rezultātiem var izmantot Baltijas galvenais indekss OMXBBGI, kas šogad audzis par 14,06%.

Par spīti labajiem rezultātiem 2015. gadā, tikai dažas no šo kompāniju akcijām izskatās arī pievilcīgas nākamajam gadam, uzsver eksperts. Savu pievilcību nākamajam gadam noteikti saglabā SAF Tehnika, Tallinna Kaubamaja Grupp, Amber Grid un Tallink Grupp akcijas, bet pārējās varētu arī nenest cerēto rezultātu 2016. gadā, viņš piebilst.

Plašāk - galerijā augstāk!

Eiropas Savienībai būs jākontrolē politiķu radītā Brexit sekas un jāpanāk, ka Lielbritānijas piemēram neseko citas valstis, uzskata Nordea galvenais ekonomists Baltijā Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas).

Šobrīd daudzi ir neapmierināti ar Eiropas Savienības procesiem, tomēr nav arī pareizi, ja visa atbildība tiek novelta uz Eiropas Centrālo banku. Eiropas Savienība šobrīd var cerēt uz ekonomisko izaugsmi, jo situācija atkal stabilizējas, veidojot labu pamatu investīcijām un ilgtermiņa ieguldījumiem, norāda eksperts.

Lielbritānijas referendums par dalību Eiropas Savienībā izrādījās liels pārsteigums visiem. Neskatoties uz to, ka aptaujas liecināja par līdzvērtīgu varbūtību referenduma iznākumam, bukmeikeri un lielākā daļa finanšu tirgus dalībnieku bija gaidījuši, ka briti nobalsos par palikšanu Eiropas Savienībā. Ceturtdien, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, šķita, ka Lielbritānija paliek ES, un tas izraisīja ievērojamu akciju cenu ralliju finanšu tirgos. Diemžēl šis rallijs tikai pasliktināja kopējo tirgus kritumu pēc gala rezultātu pasludināšanas.

Uz elektroauto buma fona paredz būtiski lielāku pieprasījumu pēc litija; var veidoties tā deficīts, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investori bieži mēģina paredzēt vai minēt, pēc kādām lietām nākotnē gaidāms lielāks pieprasījums. Laicīga ieiešana kādā konkrētā tirgū var solīt pievilcīgas peļņas iespējas. Vismaz pašlaik izskatās, ka nākotnes autobūve būs saistīta ar elektroauto nozīmes pieaugumu. Valdot šādam fonam, investori mēģina raudzīties uz tādiem aktīviem, pēc kuriem pieprasījums līdz ar šādu auto uznācienu kļūs lielāks. Izejvielu ziņā viens šāds aktīvs ir litijs, kuru izmanto bateriju ražošanā. Rezultātā, piemēram, Global X Lithium & Battery Tech ETF (LIT) vērtība šogad pieaugusi jau par 47,5% un sasniegusi augstāko līmeni sešu gadu laikā.

Šis fonds mēģina kopēt Solactive Global Lithium indeksu, kas savukārt seko līdzi globālās litija industrijas pārstāvju akcijām. Tie var būt gan litija ieguvēji un pārstrādātāji, gan bateriju ražotāji, liecina pieejamā informācija. Lielākos ieguldījums minētais biržā tirgotais fonds veic FMC, Sociedad Quimica y Minera de Chile, Samsung SDI un Tesla akcijās. Piemēram, ķīmijas uzņēmuma FMC akcijas vērtība kopš šā gada sākuma Ņujorkas biržā ir palielinājusies jau par 57%. Tāpat vēl pat iespaidīgāks kāpums šogad Nasdaq biržā bijis Tesla akcijām – par 70%.

Nākotnē zemo izmaksu aviokompāniju niša varētu būt reģionālais tirgus, kurā liela nozīme ir cenai - šādu viedokli “CNBC” pauduši eksperti.

“Patlaban, kad gan privātpersonas, gan uzņēmumi īpaši skatās uz izdevīgām ceļošanas iespējām, zemo cenu aviokompānijām, protams, ir priekšrocības,” uzskata “Frost & Sullivan” eksperts Šantanu Gangakhedkars, piebilstot, ka Āzijas pārvadātāju veiksmes pamatā vienmēr ir bijušas pievilcīgās cenas. Tomēr, situācijai uzlabojoties, konkurence starp šiem pārvadātājiem būs asa.

Tiesa gan, “Flightglobal” eksperts Gregs Valdrons uzsvēris, ka aviokompānijas iegūs vienīgi tad, kad atgūsies pieprasījums. “Šobrīd notiek neliela aktivitāte, taču tā ir ļoti ierobežota. Tas noteikti vēl nav stingrs pamats, ko parasti var vērot atveseļošanās periodā,” viņš uzskata.

Kopš marta zemākajiem punktiem ASV akciju cena, vērtējot "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības izmaiņu, uz bezprecedenta ekonomikas kraha fona ir palēkusies jau vairāk nekā par 50%. Vienlaikus septembra sākums finanšu tirgiem nav bijis tas pats pārliecinošākais, kas liek divreiz pārdomāt par agrākā pieauguma stāsta patieso spožumu.

Varenajam akciju pieaugumam palīdzējuši valdību atbalsta pasākumi un centrālo banku stimuli. Tāpat, ekonomikām atveroties, makroekonomiskie rādītāji bijuši mazāk slikti, kas savukārt tirgus dalībniekos radījis papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties ilgāk un par to, ka pasaules tautsaimniecība ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

"Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs vēl piebilst, ka ASV centrālā banka nupat ziņojusi, ka būtiski maina savu politiku un vairs tik ļoti necentīsies iegrožot inflāciju. "Faktiski tas nepieciešamības gadījumā tai dod iespēju radīt jaunu likviditāti vēl plašākā apmērā. Turklāt, pretstatā Eiropai, jaunu Covid-19 gadījumu skaits ASV ir sācis sarukt. Visi šie faktori palīdzēja "S&P 500" akciju indeksam uzlēkt līdz jaunam vēsturiski visaugstākajam līmenim, palielinot atšķirību starp akciju tirgus sniegumu ASV un pārējās pasaules daļās," norāda "Luminor" eksperts.

Uzticība Vorenam Bafetam atmaksājusies, bet kas būs pēc viņa?

Šķiet, katru reizi, kad pasaulslavenais investors un Berkshire Hathaway vadītājs Vorens Bafets tiek pamanīts, kādā ātrās ēstuves restorānā notiesājot hamburgeru, daļai šīs kompānijas investoru notrīc sirsniņa. V. Bafeta ne īpaši veselīgās ēšanas paradumi jau ieguvuši gandrīz leģendāru statusu, un daļa investoru uztraucas par minētās finanšu pasaules zvaigznes veselību. Proti, V. Bafetam ir jau 84 gadi, un daudzi pauž pārliecību, ka bez viņa vadības Berkshire Hathaway vairs nebūs tā pati vecā kompānija.

Uzticība atmaksājusies

V. Bafets ir slavens ar savu spēju atrast pievilcīgus un īsti nenovērtētus uzņēmumus, kuros tad attiecīgi šī investora stūrētā Berkshire Hathaway iegulda vai nopērk. Katrā ziņā arī šogad «uzticēties Bafetam» stratēģija ir atmaksājusies un Berkshire Hathaway B klases akciju vērtība Ņujorkas biržā ir palielinājusies jau gandrīz par 18% – līdz 139,5 ASV dolāru atzīmei. Šajā pašā laika posmā plašā ASV akciju tirgus indikatora vērtība ir augusi krietni lēnāk – par 6%. Jāpiebilst, ka Berkshire Hathaway akciju vērtība faktiski bez kādiem īpašiem pārtraukumiem palielinās jau kopš 2011. gada augusta – kopš tā brīža minētā uzņēmuma akcijas vērtība ir palielinājusies jau par 100%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

ASV un Eiropas naftas cenas saruka par aptuveni 4%, un "Saudi Aramco" lēmums ietekmēja arī enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

"Aramco" paziņojumā teikts, ka tā plāno pazemināt jēlnaftas cenas klientiem Āzijā par diviem ASV dolāriem uz barelu.

"Tas viss pastiprina bažas, ka globālais tirgus slīkst naftā, kas nav pietiekami ātri izmantojama, pat ja cenas ir pievilcīgas patērētājiem," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

"Nav šaubu, ka pašreizējais ģeopolitiskais saspīlējums Tuvajos Austrumos novērš vēl straujāku naftas cenu krišanos," viņš piebilda.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par 0,6%, neraugoties uz aviobūvnieka "Boeing" akcijas cenas krišanos par 8% pēc tam, kad ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) sestdien aizliedza aviosatiksmē izmantot daļu no lidmašīnām "Boeing 737 MAX 9", kamēr tās netiks pārbaudītas.

Kas ir efektīva un kas ir neefektīva pārdošana? Vai uzņēmuma pārdošanas rezultāti ir maksimāli sasniedzami ar uzņēmuma rīcībā jau esošajiem resursiem? Šos jautājumus droši vien ikdienā sev uzdod gandrīz katrs uzņēmuma vai pārdošanas nodaļas vadītājs.

Ir astoņas galvenās pazīmes, kas liecina, ka pārdošanas nodaļas darbs «klibo»:

Šajā vasarā uz ekonomiskās izaugsmes fona Eiropā un ASV parādījušies diametrāli pretēji signāli no Ķīnas, secināts jaunākajā SEB Investīciju apskatā (SEB Investment Outlook).

Ekonomiskās izaugsmes tempu palielināšanās Ķīnā un tās valūtas politika ir radījuši krasas svārstības fondu tirgū.

Ņemot vērā, ka kopējā izaugsme ir pietiekoša, lai akcijas un parāda instrumenti sniegtu labāku peļņu nekā pozīcijas drošajos aktīvos, investori joprojām jūtas pietiekami stabili, SEB bankas Private Banking investīciju stratēģis Ingus Grasis: «Ķīnas valdības reakcija uz akciju tirgus kritumu un nepārliecinošās izmaiņas valūtas kursa politikā palielina nenoteiktību par reformu gaitu. Attīstības valstis, īpaši Ķīna, ir kļuvušas par galveno pasaules ekonomiskās izaugsmes riska avotu. Tomēr pozitīvs faktors ir joprojām augošā vidusšķira un urbanizācija. Tas turpinās uzturēt pieprasījumu pēc patēriņa precēm un jauniem pakalpojumiem. Līdz ar to, pat neskatoties uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, panikai nav iemesla.»

Marts Eiropas banku akcijām bijis ārkārtīgi veiksmīgs, un investori saskata tālākas pozitīvas perspektīvas, raksta Bloomberg.

Martā kredītiestāžu sektora akcijas uzrādījušas straujāko cenas pieaugumu, salīdzinot ar pārējiem sektoriem, līdz ar to kļūstot pievilcīgas investoru acīs, kas jau lūkojas uz nākotnes ieguldījumiem.

Daudzus gadus banku sektors ir strādājis ar sliktiem rezultātiem, un investori bijuši pret banku akcijām piesardzīgi, tādējādi tās ir salīdzinoši lētas, taču tagad tendences pagriežas pretējā virzienā. Ekonomikas datu uzlabošanās paver ceļu stingrākai centrālo banku monetārajai politikai un iespējai, ka augs peļņas maržas. Tajā pašā laikā mazinās arī politiskie riski, kas iepriekš sagādāja bažas ne vienam vien investoram.

«Mums ir ļoti paveicies ar vadītāju Katrīni Judovicu. Zinām, cik ļoti stipri Latviju ietekmēja krīze, bet nezinām, kā viņai izdevās visus šos gadus vadīt kompāniju bez zaudējumiem,» intervijā Latvijas izdevumam Forbes stāstījuši Reitangruppen īpašnieki.

Pirms gada Reitangruppen uzņēmums Reitan Servicehandel iegādājās pilnu Narvesen Baltija akciju paketi. Forbes intervējis grupas īpašniekus Odu Reitanu un viņa dēlu Magnusu Reitanu.

«Kad mēs atbraucam uz Rīgu, ir prieks redzēt, ka Narvesen veikali atrodas vislabākajās vietās un visos tiek saglabāts līmenis, mūsu standarti, kaut arī teju katrs veikals, katrs kiosks pieder citam īpašniekam,» sacījis M. Reitans.

Jautāts: «Jums ir pieci veikalu zīmoli. Kā izvēlaties, kurā valstī kurš zīmols derēs vislabāk?», M. Reitans skaidrojis: «7-Eleven koncepts ir bāzēts uz ēdienu, kamēr pārējie orientēti vairāk uz presi un ir arī ātrāki. Iespējams, kādreiz mēs ienāksim Baltijā ar 7-Eleven konceptu, taču pagaidām vispelnošākās ir tieši kiosku operācijas - Narvesen, Pressbyran, R-kiosk. 7-Eleven ir daudz sarežģītāk atvērt, jo tur ir virtuve, taču Skandināvijā ar to joprojām var nopelnīt.»

Saldā vai sāļā maizīte ērtās iepirkšanās veikalos un DUS veido aizvien nozīmīgāku sortimenta daļu; to iegāde daudziem ir ik rīta rituāls.

Šī sortimenta daļa uzkodu segmentā ir uz palikšanu, un katrs no tirgotājiem izvēlas sev ērtāko veidu, kā ik rītu sagādāt pircējiem kārotās uzkodas. Izvēles iespējas ir vairākas, piemēram, iepirkt sasaldētu produkciju un to cept uz vietas, vai arī sameklēt tādu sadarbības partneri, kurš spēj nodrošināt svaigu maizīšu piegādi. Abos variantos ražotāju klāsts ir plašs gan no vietējo uzņēmumu pulka, gan ārvalstu, atzīst aptaujātie.

Narvesen kioskos smalkmaizītes veido vairāk nekā 50% no kopējā pārdoto uzkodu apjoma, un mārketinga vadītāja Ilze Dumceva akcentē, ka pieprasījums pēc smalkmaizītēm katru gadu aug strauji. Daļa smalkmaizīšu tiek ceptas uz vietas Narvesen, bet daļa tiek saņemtas jau gatavas.

Ceturtdien Eiropas akciju tirgi tirdzniecības sesijas sākumā piedzīvoja nelielu kāpumu, tirgus dalībniekiem gaidot pēcpusdienā notiekošās centrālo banku sanāksmes.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 Index pieauga par 0,8%. Lielbritānijas FTSE 100 pieauga par 0,85%, Francijas CAC 40 - par 0,9%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,6%.

Ceturtdienas pēcpusdienā notiks Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Anglijas Bankas sanāksmes, taču eksperti prognozē, ka likmes netiks mainītas. Tādējādi ECB bāzes likme paliks 0,5% līmenī otro mēnesi pēc kārtas, jo maijā centrālā banka to samazināja par ceturtdaļprocentpunktu. Savukārt Anglijas Bankas bāzes likme paliks 0,5% līmenī.

«Akcijas aizvien ir pievilcīgas,» saka UBS AG akciju stratēģis Deivids Kasidijs. «Kamēr pasaules ekonomikas izaugsme aizvien nav nostiprinājusies uz ilgtermiņa izaugsmes takas, aizven valda pozitīvs noskaņojums, un uzņēmumu ienākumi aizvien aug mērenā solī,» uzsvēris eksperts.