Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem
Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.
Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.
Tas vienlaikus samazināja arī obligāciju ienesīgumu, atsevišķos gadījumos tam krītoties līdz jaunam vēsturiskajam minimumam, tāpēc, dažādi institucionālie investori peļņas gūšanai ir spiesti aizvien lielāku līdzekļu daļu novirzīt akciju tirgū, tādējādi rodot iemeslu biržas indeksu kāpumam līdz jauniem rekordiem, tomēr vienlaikus pietuvinot arī kādas lielākas korekcijas draudus.
Tā kā ar ekonomikas attīstību neveicas tā kā gribētos, bet akciju tirgus norises liek domāt par cenu burbuļa veidošanos un nav ticams, ka vēl ilgi varēs paļauties uz vispārēju akciju tirgus pieaugumu, palielinās arī investīciju stratēģiju nozīme.
Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis atgādina, ka šobrīd lielāko attīstīto valstu (piemēram, ASV un Vācijas) akciju tirgus indeksi ir pēdējo piecu gadu augstākajā līmenī. Arī obligāciju sniegtie ienesīgumi ir salīdzinoši zemi. «Fakts, ka finanšu aktīvu cenas ir augstā līmenī, nozīmē to, ka nākotnē finanšu aktīvi sniegs investoriem mērenāku ienesīgumu salīdzinājumā ar to, kāds ir bijis finanšu aktīvu pēdējo gadu sniegums,» skaidro Swedbank eksperts.
Neskatīties pagātnē
Runājot par to, kā šādā situācijā rīkoties investoram ar brīvajiem līdzekļiem, kurš gatavs ieguldīt un rīkoties, J. Spriņģis atgādina, ka uzmanība būtu jāpievērš tam, ka finanšu instrumentu pagātnes sniegums nenozīmē to, ka nākotnē sniegums būs līdzīgs. «Fakts, ka tādu finanšu aktīvu kā akcijas, pagātnes sniegums ir bijis labs, uzreiz nenozīmē to, ka akcijas turpmāk vēl nevarētu kļūt dārgākas. Bieži vien pagātnē ir bijušas situācijas, kad akcijas pēc laba pieauguma perioda vēl sadārdzinās un sniedz investoriem pievilcīgus ienākumus, lai gan izaugsme pēc spēcīga pagātnes kāpuma bieži vien ir vājāka,» norāda J. Spriņģis.
Savukārt obligāciju tirgū gan ir citādāka situācija nekā ar akcijām– ja obligāciju ienesīgums jau ir zems un jau ir bijis obligāciju cenu pieaugums, parāda vērtspapīriem piedzīvot vēl lielāku cenu kāpumu ir grūti vai pat teorētiski neiespējami. «Tas, ka obligāciju tirgū ir pieejams zems ienesīgums ir viens no faktoriem, kas ir veicinājis akciju tirgu izaugsmi. Investori meklē peļņas iespējas – ja obligāciju tirgū peļņas iespējas ir ierobežotas, skatieni tiek vērsti akciju tirgus virzienā,» skaidro Swedbank eksperts. Viņš piebilst: fakts, ka obligāciju tirgū pārsvarā pieejams ieguldījums ar zemu ienesīgumu, rada problēmas arī sabalansēta portfeļa (tāda, kurš saturētu gan akcijas, gan parāda vērtspapīrus) izveidei.
Ar dividendēm
Arī tad, ja ekonomikā ir sagaidāms visai zems iekšzemes kopprodukta pieaugums, akciju tirgū tik un tā var būt pieejamas labas ieguldījumu iespējas. Pasaules akciju tirgos kopumā ir pieejami vairāki desmiti tūkstoši akciju – ieinteresēts investors, kurš ir gatavs strādāt, parasti varēs atrast sev pievilcīgas ieguldījumu iespējas, uzskata J. Spriņģis. Viņaprāt, ja nav iespējams atrast akcijas ar labu izaugsmes potenciālu, investori var skatīties uz akcijām ar labu dividenžu ienesīgumu. Ieguldot līdzekļus akcijās ar lieliem dividenžu maksājumiem, investors centīsies gūt regulārus un pievilcīgus ienākumus tā vietā, lai censtos nopelnīt no akciju cenu svārstībām.
Eksperts atgādina, ka pat zemas ekonomikas izaugsmes apstākļos tirgos ir iespējams atrast stabilus uzņēmumus, kuri maksā pievilcīgas dividendes, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Šo pakalpojumu sniedzēju – telekomunikāciju, komunālo pakalpojumu un veselības aprūpes uzņēmumu – priekšrocība slēpjas stabilajā naudas plūsmā, kas to kasēs ieplūst neatkarīgi no ekonomiskā cikla. Rietumu pasaulē pat krīzes apstākļos iedzīvotāji var maksāt ar ikdienišķajām nepieciešamībām saistītos rēķinus, līdz ar to nemēdz veidoties tāda situācija kā Latvijā, kad ekonomikas sašūpošanās gadījumā strauji aug komunālo maksājumu parādu apjoms. Tādējādi Rietumu sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu peļņas rādītāji pat krīzes laikā var saglabāties samērā pievilcīgi un kompānijas var turpināt augstu dividenžu izmaksu. Arī tagad 5-8% dividenžu ienesīgums gadā minētā sektora uzņēmumos nav nekāds retums, tādējādi šīs kompānijas kalpo par labu investīciju alternatīvu tiem, kas izvēlas peļņu gūt no procentu maksājumiem, nevis spekulēt tirgū.
Dalītās iemaksas
Ja investors uzskata sevi par ilgtermiņa ieguldītāju akcijās, kura mērķis ir gūt kapitāla pieaugumu, piemēram, lai nodrošinātu sev līdzekļus vecumdienām, tad ieguldīt līdzekļus finanšu tirgos var pakāpeniski, piemēram, noteiktu summu katru mēnesi. J. Spriņģis uzskata, ka, izmantojot šo pieeju, investors nodrošinās sev vērtspapīru iegādi par noteiktu vidējo cenu garākā laika periodā. «Šādam investoram īstermiņa vai vidēja termiņa svārstības finanšu tirgos var nebūt tik nozīmīgas, piemēram, salīdzinājumā ar ieguldītāju, kurš spekulē, lai nopelnītu no īsāka termiņa cenu svārstībām. Ja arī ekonomikā būs recesija, ieguldot pakāpeniski, mūsu investors veiks ieguldījumus par zemākām cenām tad, kad cenas tirgos būs samazinājušās. Tas atsvērs negatīvo efektu no ieguldīšanas par augstākām cenām pirms recesijas,» spriež finanšu speciālists.
Spēle uz kritumu
«Ja pieredzējis investors sagaida, ka noteikts finanšu instrumentu tirgus nākotnē sniegs zemu vai pat negatīvu ienesīgumu, viņš var mēģināt nopelnīt no cenu samazināšanās. Šajā gadījumā investors var izmantot, piemēram, biržā tirgotos fondus, kuru vērtība pieaug tad, kad akciju vai obligāciju vērtība samazinās – tas ir ērts veids, kā mūsdienās gūt labumu no cenu krituma,» investēšanas iespējas, sākoties tirgus korekcijai ieskicē J. Spriņģis. Viņš gan norāda, ka šo stratēģiju būtu ieteicams izmantot tikai pieredzējušiem investoriem, jo nepieredzējis investors, cerēdams nopelnīt no cenu krituma, var viegli iekulties nepatikšanās. «Ilgtermiņā, piemēram, akciju tirgiem tomēr ir tendence pieaugt – tie investori, kuri vieglprātīgi cenšas nopelnīt no cenu krituma, var zaudēt ieguldīto kapitālu, ja tirgus tomēr turpina augt,» brīdina finanšu eksperts. Viņš brīdina, ka ieguldītāji bieži vien pieļauj kļūdu, izvēlēdamies kaut ko darīt pat tad, kad liekas, ka tirgū nav pievilcīgu ieguldījumu iespēju. «Ja, piemēram, investors iesācējs ir apjucis vai skaidri nezina, ko darīt, tādā gadījumā labāk ir pagaidīt, līdz rodas skaidrība par potenciālajām ieguldījumu iespējām. Ieguldījumus vajadzētu veikt tikai tad, kad investoram ir pārliecība par to, ko viņš vai viņa dara. Tas ļaus izvairīties no ieguldījumu veikšanas riskantās vai neskaidrās situācijās – attiecīgi investors samazinās varbūtību ciest zaudējumus no ieguldījumu veikšanas nelabvēlīgās situācijās,» skaidro J. Spriņģis.
