Investors

Investors: Arī nākamgad Baltijā varēs atrast ļoti pievilcīgas investīcijas

Jānis Šķupelis,30.12.2014

Jaunākais izdevums

Neskatoties uz drūmo fonu, arī nākamgad Baltijā varēs atrast ļoti pievilcīgas investīcijas

Šogad cenu tendences Baltijas biržās krietni izteiktāk nekā citus gadus ietekmēja Krievijas faktors. Krievijas rubļa vērtībai strauji ceļojot lejup, ārzemnieku produkcija šajā valsī vietējiem patērētājiem kļūst arvien dārgāka. Tāpat paredzams, ka dažādu problēmu kopums Krievijas tautsaimniecību nākamgad, visticamāk, ievedīs recesijā, kurai sekos vēl tālāka šīs valsts iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Krievijas tirgus ir liels un ļoti nozīmīgs arī daudzām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kompānijām, kuru peļņa un ieņēmumi nu ir apdraudēti. To izjūt, piemēram, tādi uzņēmumi kā Grindeks un Olainfarm, kuru akciju cenas šobrīd noteikti būtu augstākas, ja nebūtu aktuāls rubļa cenas kritums un sankcijas pret Krieviju. Valdot šādam fonam, kopējā Baltic Benchmark indeksa cena kopš šā gada sākuma sarukusi par 6,8% (pagājušogad tas auga par 11,2%). NASDAQ OMX Riga indeksa vērtība šajā laika posmā sarukusi vēl straujāk – par 10%.

Sankciju karš

«Šis gads ir bijis ekonomiskiem un politiskiem notikumiem bagāts. Tie dažādi ietekmēja Baltijas akciju tirgu, lai gan kopumā nodrošināja negatīvu fonu. Situācija pasaules ekonomikā izraisīja kapitāla pārbīdi no attīstības uz attīstītajiem tirgiem. Tā rezultātā ASV akciju tirgus gada garumā vidēji reizi nedēļā uzrādīja jaunus vēsturiskos maksimumus, kā arī veicināja ekonomiskās situācijas uzlabošanos ASV. Savukārt Eiropā situācija nebija tik spīdoša, proti, akciju tirgi uzrādīja neitrālus rādītājus, bet ekonomikā bija vērojama stagnācija. Eiropas un Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi ietekmēja saspringtā situācija starp Krieviju un Ukrainu. Karadarbība un sankciju karš, kas pasliktināja jau tā vājo ekonomisko situāciju, papildus iedragāja savstarpējās tirdzniecības un sadarbības apjomus, kā arī atspoguļojās vietējo biržu indeksos,» situāciju rezumē Finasta Asset Management valdes loceklis Andrejs Martinovs.

Eksperts arī norāda, ka šogad sarukusi jau tā mērenā investoru aktivitāte – Baltijas biržu apgrozījums salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies par 25% (no 287 milj. EUR līdz 216 milj. EUR). «Pie izņēmumiem var minēt Latvijas balzama akcijas, jo uzņēmuma produkcijai ir diversificēts noieta tirgus, arī SPI Grupas struktūras izmaiņas izraisīja pastiprinātu uzmanību no investoru puses, kas rezultējās ar akciju cenas kāpumu par 39%. Līdzīgi pastiprinātā investoru uzmanībā ir nonākušas Grindeks akcijas. Emitents vairākas reizes ir izziņojis plānus izmaksāt ievērojamas dividendes, kas pagaidām paliek tikai akcionāru sapulču lēmumu projektu līmenī. Arī regulatora pieņemtie lēmumi par lielāko akcionāru saskaņotu rīcību saglabā intrigu ap iespējamo akciju atpirkšanu par divreiz augstāku cenu. Cerams, ka akcionāru cīņa ar regulatoru un mēģinājumi atbalstīt akciju cenu biržā nepārvērtīsies investoru skepsē par uzņēmuma nākotni. Pagaidām gada rezultāts Grindeka akcijai ir negatīvs – 33%,» piebilst A. Martinovs.

Regulatoru aktivitāte

Analītiķis arī piemin citas regulatoru aktivitātes, kuras nenoliedzami esot vērtējamas pozitīvi. «Vēl šis gads paliks atmiņā ar regulatora aktivitātēm un mēģinājumu sakārtot ieilgušas problēmas, kas ir saistītas ar emitentu korporatīvo pārvaldību un mazākuma akcionāru tiesību ievērošanu. Pirmo reizi regulators ir iedarbinājis likuma normu par emitenta izslēgšanu no regulētā tirgus. Par vairākkārtēju likumdošanas pārkāpšanu Latvijas zoovetapgādes akcijas tika izslēgtas no biržas. Līdzīgi Grindeks gadījumam, regulators ir pieņēmis arī Rīgas kuģu būvētavas mazākuma akcionāriem labvēlīgu lēmumu, nosakot akcionāru grupai, kas vairākus gadus atradās kontrolpaketes netiešas līdzdalības statusā, pienākumu izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šī tendence tiek vērtēta ļoti pozitīvi, jo regulators pierādīja spēju rīkoties, izmeklēt un pieņemt lēmumus sarežģītos likumdošanas pārkāpumu gadījumos un cīnīties ar uzņēmējiem un to spēcīgo juridisko atbalstu,» norāda A. Martinovs.

Lietuva, Igaunija

Rubļa cenas samazināšanās un Krievijas sankcijas negatīvi ietekmēja arī daudzu Igaunijas akciju kompāniju sniegumu. Silvano Fashion Group akcijas cena kopš gada sākuma sarukusi par 40%, Tallink Grupp – par 24%, Skano Group – par 20%, Baltika – par 9%. Tiesa gan, mazsvarīgs nav fakts, ka 10 no 16 Tallinas fondu biržas emitentiem ir izmaksājuši dividendes. Uzņēmumi, kas savā darbībā nav saistīti ar NVS valstīm, gadu noslēdz labāk. Tallinna Vesi akcijas cenas kāpums kopš gada sākuma tuvojas 10%.

«Tikmēr Viļņas biržā bija vērojama interese par enerģētikas sektora pārstāvjiem. Pēc notikušās gāzes piegādes kompānijas Lietuvos Dujos sadales, kuras rezultātā parādījās jauns emitents Amber Grid, kas nodarbojas ar gāzes sadales tīklu ekspluatāciju, abu uzņēmumu kontrolpaketes pieder valstij. Līdz ar to investori labprāt iegādājās šīs akcijas un nav kļūdījušies, jo abu emitentu dividenžu politika ir labvēlīga un Lietuvos Dujos dividenžu ienesīgums šogad ir sasniedzis 16%. Dividendes izmaksāja arī citi valstij piederoši enerģētikas uzņēmumi – LESTO un Lietuvos Energijos Gamyba. Visu minēto uzņēmumu akcijas pērn ir uzrādījušas pozitīvu dinamiku, bet visveiksmīgākie ir bijuši Lietuvos Energijos Gamyba akcionāri, kuru akciju vērtība ir pieaugusi par 94%,» klāsta A. Martinovs.

Eksperts arī atzīst, ka, neskatoties uz stagnāciju eirozonā un sankciju kariem, kas, visticamāk, turpināsies arī nākošgad, ir uzņēmumi, kam ir kāpuma potenciāls, jo notiek jaunu noieta tirgus apgūšana un to diversifikācija. «Tādēļ daļa no šogad «cietušajiem» emitentiem varētu audzēt savus pārdošanas apjomus un ar to pievērst investoru uzmanību. To vidū varētu būt Olainfarm, City Service, Grindeks, Lietuvas piensaimnieki, popularitāti saglabās arī dividenžu maksātāji – Latvijas gāze, Olympic Entertainment Group, Apranga, Merko Ehitus un Lietuvas enerģētikas nozares kompānijas,» spriež A. Martinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs,26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts uzņēmumi kapitāla tirgū – kas, kā un kāpēc

Jānis Goldbergs,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dienas tēma: Kavē konservatīvisms un ēnu ekonomika

Sandris Točs, speciāli DB,14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons,29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv,19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup akciju publiskajā piedāvājumā pārdod akcijas par vairāk nekā 9 miljoniem eiro

Db.lv,04.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup lielāko akcionāru publiskais piedāvājums ir izraisījis lielu interesi Baltijas valstu investoru vidū. Akciju publiskā piedāvājuma laikā tika pārdotas uzņēmuma akcijas par vairāk nekā 9 miljoniem eiro, un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 investoru no visas Baltijas.

Akciju publiskā piedāvājuma laikā divi DelfinGroup akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvāja iegādāties 8 985 000 akciju, kas veido 19,8 % no kopējā uzņēmuma akciju kapitāla. Tajā kopumā piedalījās 1 046 investori no visām Baltijas valstīm, parakstoties uz 8 293 780 akcijām 9 040 220 eiro vērtībā, kas veido 92 % no piedāvājuma apjoma. Vislielāko interesi par akciju publisko piedāvājumu izrādīja investori no Latvijas. Tostarp akciju piedāvājumā no visām Baltijas valstīm piedalījās gan mazie privātie investori, gan turīgu ģimeņu investīciju uzņēmumi (family office), gan lieli investori.

Visi investori saņems tādu akciju skaitu, uz kādu parakstījās publiskā piedāvājuma laikā. Akciju pārskaitīšanu uz ieguldītāju kontiem un norēķinus plānots veikt 6. jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Darījumus arvien biežāk veic par saviem līdzekļiem

Nekustamais īpašums,26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka,15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visvairāk ārvalstu investorus satrauc demogrāfija un darbaspēka pieejamība

LETA,24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

Indekss FICIL Sentiment Index 2015 ir izstrādāts pirmo reizi. Indekss ir Latvijā strādājošo ārvalstu investoru novērtējums Latvijas ekonomikas konkurētspējas potenciālam. Indekss un pētījums Investīciju klimats Latvijā: ārvalstu investoru skatījums izstrādāts, balstoties uz kvalitatīvām intervijām ar lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Respondentiem lūdza identificēt trīs līdz piecas jomas, kas viņu satrauc Latvijas attīstībā, īpaši attiecībā uz investīciju vidi un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Tika jautāts arī, kurās jomās Latvijai ir sekmējies vislabāk un kurās būtu jāturpina darbs. Respondenti ir lielākie līdzšinējie ārvalstu investori valstī, tāpēc tika vaicāts, vai un pie kādiem nosacījumiem viņi turpinātu investēt. Pētījums Latvijā veikts pirmo reizi ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Ekonomikas augstskolas docentu Arni Sauku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs,21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns,12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi, kas nerisina ilgtspējas jautājumus, riskē zaudēt investoru interesi

Db.lv,10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas. Lielākos ārvalstu investorus Latvijā visvairāk uztrauc neparedzamā nodokļu politika, kvalificēta darbaspēka un mērķtiecīgas valsts attīstības stratēģijas trūkums – secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) kopīgi veidotajā pētījumā FICIL Sentimenta Indekss 2015-2016 (FICIL Sentiment Index 2016) par investīciju klimata attīstību Latvijā 2016. gadā.

Pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka norāda, ka «jaunākais FICIL Setimenta indekss kopumā aptver trīs būtiskus problēmjautājumus: (1) Vai investori redz uzlabojumu attiecībā uz investīciju vidi Latvijā salīdzinājumā ar situāciju 2015. gadā; (2) Kas, pēc investoru domām, ir ticis darīts un kas vēl jāizdara, lai investīciju vide Latvijā uzlabotos, - ietverot dažādu politikas iniciatīvu novērtējumu; un (3) Kādi ir galvenie uzdevumi, kas jāveic īstermiņā, investīciju vides Latvijā uzlabošanai». Sauka uzsver - pētījuma rezultāti liecina, ka papildus augstākminētajiem investori atkārtoti norāda arī uz vairākiem citiem sasāpējušiem jautājumiem, kas ilgtermiņā neatrisināti negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā. Starp tiem ir ēnu ekonomika, korupcija, nesakārtotā sociālās drošības un veselības aprūpes sistēma, negatīvais demogrāfiskais pieaugums un ieilgusī reģionālā reforma. Turklāt, pēc investoru domām, pēdējā gada laikā īstenotās politiskās iniciatīvas situāciju būtiski nav uzlabojušas. Tā, piemēram, atzīstot, ka tādu atsevišķu jautājumu risināšana kā demogrāfijas rādītāju uzlabošana un labāka pieeja darbaspēkam ir ilgtermiņa izaicinājums, kur nevar gaidīt tūlītēju rezultātu, investori tomēr vēlētos redzēt vairāk iniciatīvu, kas būtu vērstas uz šo jautājumu iespējami ātru risināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir pabeigusi bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, kura ietvaros Ripplewood un divpadsmit starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabā 25% bankas akciju. Papildus jaunie akcionāri kopā ar ERAB palielināja bankas Citadele pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro.

«Esmu gandarīts par šī svarīgā darījuma veiksmīgu pabeigšanu. Bankas Citadele akciju pārdošanas darījums noslēdz būtisku posmu Parex bankas restrukturizācijas procesā. Pateicoties profesionālai bankas vadībai un darbiniekiem, ir izveidota sekmīgi strādājoša banka, kurai tagad ir atrasti stabili, uz nākotni orientēti investori. Latvijas banku sektorā ir ienācis jauns un kvalitatīvs kapitāls, kas dos nozarei kopumā papildus attīstības impulsu un dažādos Latvijas banku sektoru,» saka PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nasdaq Riga vadītāja: Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū

Dienas Bizness,18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi, ceturtdien intervijā laikrakstam Diena norāda Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Fragments no intervijas

Kā jūs vērtējat Latvijas kapitāla tirgus attīstību, un kā mēs izskatāmies uz kaimiņu fona?

Raugoties no investoru viedokļa, pozitīvi ir tas, ka mūsu – Baltijas – reģionā izveidots vienots reģionālais akciju un parāda vērtspapīru tirgus. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas investoram ir vienkārši ieguldīt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijās un savukārt kaimiņvalstu investori var ieguldīt Latvijas uzņēmumu akcijās. Šogad Nasdaq biržas sākušas piedāvāt jaunu pakalpojumu – Faktu lapas par uzņēmumiem, kas nozīmē, ka visiem investoriem pieejama informācija par vairāk nekā 800 uzņēmumiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Ja runājam par Latvijas akciju tirgu, tad mēs vēlētos, lai tas būtu labāk attīstīts, savukārt parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti aktīvi attīstījies. Mums atnāca pieci jauni parāda vērtspapīru emitenti, un kopumā šobrīd biržā tiek kotētas 33 korporatīvo parāda vērtspapīru emisijas. Šajā ziņā Rīgas biržas parāda vērtspapīru tirgus ir vadošais Baltijā. Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi. Līdz ar lielo uzņēmumu ienākšanu biržā parādās arī lielie starptautiskie investori, kas līdztekus ieguldījumiem lielajos uzņēmumos arī nopērk mazāku uzņēmumu akcijas. Tas veicina kapitāla tirgus attīstībai labvēlīgas ekosistēmas veidošanos. Tas ir svarīgi arī riska kapitāla jomas uzņēmējiem, jo viņiem birža var kļūt par platformu savu investīciju pārdošanai, kuras atkal var iegādāties citi investori. Vēl viens svarīgs aspekts ir pensiju otrā līmeņa līdzekļi, kur šobrīd ir akumulēti vairāk nekā divi miljardi eiro un kurus arī ir iespējams ieguldīt mūsu ekonomikā, pērkot biržā uzņēmumu akcijas un obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Šis ir laiks vietējiem Baltijas investoriem

Jānis Šķupelis,23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieprasījums pēc Eleving Group akcijām 1,2 reizes pārsniedzis bāzes piedāvājumu IPO ietvaros

Db.lv,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālie un privātie investori no Baltijas valstīm un Eiropas izrādīja lielu interesi par Eleving Group sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO): kopumā 4515 investori parakstījās uz uzņēmuma akcijām par kopējo summu 33 miljoni eiro, piedāvājuma bāzes apjomam tiekot pārsniegtam 1,2 reizes. Šis ir kļuvis par vēsturiski lielāko IPO Latvijā.

Eleving Group novēroja augstu pieprasījumu gan no privāto, gan institucionālo investoru puses. Institucionālie investori, tostarp fondi un privātā kapitāla pārvaldnieki no Baltijas un Rietumeiropas, veidoja 72% no kopējā emitēto akciju skaita.

IPO ietvaros uzņēmums piesaistīja 4466 privātos investorus, kas veidoja 28% no kopējā emitēto akciju skaita. Mērot pēc privāto investoru pieprasījuma apjoma Baltijas valstīs, aktīvākie bija investori no Igaunijas ar 52%, kam sekoja investori no Latvijas ar 36% un investori no Lietuvas ar 12% no kopējā pieprasījuma pēc akcijām. Vidējais privāto investoru vienas investīcijas apjoms bija 1994 eiro. Konsultējoties ar AS LHV Pank, uzņēmums ir noteicis galīgo piedāvājuma cenu 1,70 eiro apmērā par vienu akciju. Rezultātā piedāvājuma apjoms tika noteikts 29 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Jānis Goldbergs,03.11.2023

Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Komentāri

Pievienot komentāru