Rēķinos ar to, ka attiecībā uz katru manu lēmumu kāds varēs paskatīties, ka tik tur kaut kas nav apakšā.
Tā intervijā Db atzīst jaunieceltais Uzņēmumu reģistra (UR) vadītājs Ringolds Balodis. Viņš arī neizslēdz iespēju, ka viņa vadītajai institūcijai būtu jāpiedalās uzņēmumu patieso labumu guvēju noskaidrošanā.
Kādus redzat pirmos, galvenos sava darba uzdevumus?
Šobrīd es varu runāt galvenokārt par īstermiņa prioritātēm un vienu ilgtermiņa prioritāti. Kāpēc īstermiņa - tāpēc, ka man sākumā ir jāizprot esošās UR vajadzības. Tās nevar izprast, piemēram, tikai ieejot UR interneta mājaslapā. Man nesen bija fantastiska iespēja iziet cauri visam UR un saprast, ka tas atrodas trijos stāvos, kāds ir kabinetu stāvoklis, centos katram paspiest roku utt. Pagaidām runa ir par komunikāciju. Liela nozīme ir cilvēciskajam faktoram, jo mums visiem šeit būs jāstrādā kopā. Tāpat ir jācenšas uzreiz iekļauties darba plūsmā - darbos, kurus šis kolektīvs jau dara. Vadītājam ir svarīgi neko nemainīt, pirms viņš nav sapratis iestādes darbu, un, manuprāt, UR darbojas ļoti labi. Manī bažas raisa tas, ka situācija šeit varētu mainīties līdz ar inflācijas kāpumu. Kadru mainība UR līdz 2006. gadam bija ļoti augsta, bet tad ar algu celšanas palīdzību situācija tika normalizēta. Savukārt tagad inflācija šo algu atkal «apēd». Runājot par ilgtermiņa prioritāti, runa ir par vienotu juridisko personu reģistru. Šī doma gan nav nekas unikāls un jauns - par to tiek runāts jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām. Daudzi objektīvi un subjektīvi faktori ir kavējuši veikt šo darbu. Iespējams, šā procesa attīstību kaut kādā mērā ir kavējusi UR vadītāju maiņa. Taču arī šeit ir jābūt skaidrai koncepcijai, kā un ko darīt. Turklāt šo darbu nevar paveikt viens pats UR - šeit ir jāstrādā kopā gan ar Tieslietu ministriju, gan VID utt. Tas ir ļoti komplicēts jautājums. Par situāciju šajā jomā valdībai ir jāziņo 2009. gada beigās.
No jūsu ieprieš teiktā var noprast, ka kardinālas pārmaiņas UR darbā neplānojat?
Kardinālas pārmaiņas UR darbā nemaz nav ispējamas, jo sistēma ir perfekta. Veicot pārrunas ar darbiniekiem, atklājas dažādas lietas, kas jārisina attiecībā uz reģionālo UR iestāžu darbu, taču te runa nav par kardinālām pārmaiņām. Es arī ceru, ka 95 % līmenī saglabāsies esošie darbinieki - katrā ziņā es tam ļoti gribētu ticēt.
Kuras ir tās institūcijas, kas, jūsuprāt, būtu apvienojamas šādā vienotā reģistrā?
Runa ir par valsts un pašvaldību institūcijām. Tā ir milzīga sfēra, un šeit ir jautājums arī par datu apriti un to publiskošanu. Tas ir svarīgs jautājums. Panākt, lai visas valsts un pašvaldību iestādes tiktu fiksētas vienā reģistrā, būtu milzīgs solis. Turklāt haoss zināmās sfērās var radīt problēmas to pārņemšanā.
Bet kuri tad ir tie reģistri, kuru, jūsuprāt, varētu pārņemt UR? CSDD, Zemesgrāmata…
Augstskolu reģistrs, pašvaldības. Šādu reģistru ir daudz. Faktiski arī tās struktūras, ko jūs uzskaitījāt, varētu būt. Te gan parādās daudzi blakusfaktori - pirms uzsākt to darīt, ir jāpadomā, kā labāk paveikt šo darbu.
Iesniedzot savus priekšlikumu darbam šajā amatā, jums bija jāpauž savs skatījums par UR attīstības perspektīvām tuvākajeim 3 līdz 5 gadiem. Kādi ir galvenie šādas attīstības punkti?
Darbs ir jāskata vairāk nekā 5 gadus uz priekšu, un pašlaik galvenais ir saglabāt UR esošā servisa līmeni.
Līdz šim UR ir centies arvien vairāk saīsināt uzņēmumu reģistrēšanas laiku. Vai plānojat strādāt šajā virzienā? Vai tas vēl, jūsuprāt, ir nepieciešams?
Domāju, ka virzība šajā jomā ir pareiza. Šajā gadījumā es varu paskatīties no malas, jo zināmu laiku strādāju kā advokāts, es nebiju saistīts ar ierēdniecību. Šajā laika posmā man radās priekšstats, ka valsts aparāts ir smagnējs un birokrātisks. Šis priekšstats ir radies no objektīviem faktoriem - Latvijai, esot ES dalībvalstij, ir jārēķinās ar to, ka zināma daļa birokrātijas nāk klāt no Eiropas. Tajā pašā laikā uzņēmējus apmierina tas serviss, ko piedāvā UR, un mums ir jāsaglabā šāds līmenis. Es būšu piesardzīgs attiecībā uz to, vai ir iespējams šo termiņu samazināt vēl vairāk, taču es arī negribētu runāt par tā pagarināšanu. Protams, šajā sakarā būtisks jautājums ir par fiktīvajiem uzņēmumiem, to darbību. Pēc būtības ir jāizskauž situācijas, kad kādas sociāli nenodrošinātas personas rokās būtu vairāku ārzonā dibinātu kompāniju paraksta tiesības un lieli konti bankās. Mēs taču visi saprotam, ka tā ir fikcija. UR, kas reģistrē uzņēmumus, ir pēdējā institūcija, kas pieliek punktu stāstam par uzņēmuma tapšanu. Ir jāskatās, vai nav kaut kas novēršams šajā jomā. Tajā pašā laikā nevar pagarināt uzņēmumu reģistrēšanas laiku, lai nesarežģītu uzņēmējiem dzīvi.
Bieži ir bijuši strīdi par to, vai UR būtu jānoskaidro reģistrējamā uzņēmuma patiesā labuma guvēji. Kāda ir jūsu pozīcija šajā jautājumā?
Ja šis jautājums būtu uzdots līdz brīdim, kamēr nebiju UR vadītājs, visticamāk, norādītu, ka šis tas jārisina UR. Kļūstot par UR vadītāju, situācija ir mainījusies, es ļoti piesardzīgi vērtēju to, ka šo darbu vajadzētu veikt UR. Ir skaidrs, ka šāda pienākuma uzņemšanās prasa papildu līdzekļus. Ja es, neizpētot šo lietu un nepaprasot finansējumu, pateiktu, ka UR uzņemas šādas funkcijas, tad gan es ļoti iepriecinātu tieslietu ministru. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka kaut kas šajā jomā ir jādara, turklāt UR ir jābūt iesaistītam šajā procesā - par to šaubu nav.
Vai gadījumā, ja UR kaut vai daļēji uzņemtos šo funkciju, neciestu uzņēmumu reģistrēšanas termiņš?
Tādas bažas varētu būt. Katrā ziņā princips, kas būtu jāievēro, ir, ka šo termiņu pagarināt nedrīkst. Iespējams, ka patiesā labuma guvēju noskaidrošana varētu šo termiņu pagarināt.
Savulaik tika identificēta problēma, kad zem nosaukuma zemnieku saimniecība darbojās daudz dažādu nozaru uzņēmumi. Kādu redzat risinājumu šim jautājumam?
Šobrīd es atturēšos sniegt jebkādus komentārus par šo jautājumu. Par to es ziņas no saviem darbiniekiem vēl saņemšu.
Bet kāds ir jūsu personīgais viedoklis šajā jautājumā?
Kopš saņēmu no tieslietu ministra norīkojumu strādāt šajā darbā, man sava personīgā viedokļa vairs nav. Mans personīgais viedoklis ir rūpīgi jāsabalansē ar UR viedokli.
Sākot ar šā gada jūliju, uzņēmumiem savi gada pārskati būs jāsniedz nevis UR, bet VID. Kādus redzat šā jaunieveduma plusus, kādus — mīnusus?
Ar šo jautājumu vēl jāiepazīstas. Nevēlos izlikties kompetentāks, nekā esmu.
Laiku pa laikam tiek aktualizēts jautājums par to, kā būtu jārīkojas ar datiem un pakalpojumiem, ko šobrīd sniedz Lursoft. Kāds ir jūsu skatījums šajā sakarā?
Man ir bijušas vairākas sarunas ar atsevišķiem UR darbiniekiem par šo tēmu. Uzskatu, ka ir slikti, ja vispār kādā jomā kādam ir monopols. Savukārt, runājot par Lursoft? Ja man šis jautājums būtu uzdots, pirms es ienācu šajā sfērā, droši vien būtu atbildējis, ka šāds monopols nav nekas labs. Taču, arvien vairāk dzirdot stāstus par esošo situāciju, man aizvien vairāk sāk šķist, ka ir labi, ka šis uzņēmums vispār ir. Labi, ka tas viss ir vienās rokās. Attiecībā uz šā jautājuma turpmāko likteni «bumbiņa ir Tieslietu ministrijas pusē, un tai ir jāsniedz savs redzējums valdībai. Domāju, ka tuvākajā laikā par šo situāciju būs lielāka skaidrība. Jāsaprot, ka notiekošajam šajā jomā ir gan plusi, gan arī mīnusi.
Kādi tad ir šie plusi, kādi — mīnusi?
Lai varētu to tik precīzi pateikt, šī sistēma ir jāiepazīst - es to vēl neesmu izdarījis, neesmu paspējis. Slikti ir tas, ka šī sistēma ir vienās rokās, pluss - tā vismaz ir sakārtota. Monopola likvidēšana nevar būt pašmērķis. Nevar strādāt ar padomju laika graušanas mehānismu - sagraut kolhozu un pēc tam domāt, ko likt vietā. Tas nav pareizi. Tas ir ārstu un advokātu princips - pirms kaut kam ķerties klāt, jāpadomā, vai tas visu nesabojās. Tā vietā ir jādomā, kā ar laiku šajā jomā varētu iesaistīt citus spēlētājus. Domāju, ka visiem nāktu par labu, ja vēl kāds rīvētu kanti Lursoft. Cits jautājums ir par to, vai tas vispār ir iespējams. Dzīvosim - redzēsim.
Kāpēc nolēmāt startēt uz šo posteni, ņemot vērā, ka līdz šim jums ar UR darbu nav bijusi saistība?
UR ir tieslietu sistēmas sastāvdaļa. Līdz ar to darba uzsākšana šeit man nav nekāda grandiozā revolūcija - tā faktiski ir atgriešanās mājās. Ar reģistrācijas jautājumiem es esmu jau darbojies Reliģisko lietu pārvaldē, bet vēl pirms tam strādājis, reģistrējot arodbiedrības, partijas un arī sabiedriskās organizācijas. Tādējādi man tas viss ir pazīstams. Man gribas aktīvi piedalīties tieslietu sistēmas darbībā, bet, sēžot augstskolā un cenšoties to apvienot ar advokāta praksi, es sapratu, ka tas tomēr ir kaut kas pavisam cits. Šī man neapšaubāmi ir identitātes maiņa. Universitātē, visu laiku nodarbojoties ar teoriju, sākas sajūta, ka notiek atraušanās no reālās dzīves, bet es negribēju kļūt par tādu kā apcerētāju, kas visus tikai kritizē, bet nevar neko piedāvāt vietā. Tāpat es sevi vairāk jūtu kā administratoru, nevis dažu ļaužu aizstāvi tiesā.
Vai jums nav bažas, ka tā politiskā ažiotāža, kas ir bijusi ap jūsu personību, varētu traucēt UR kā institūcijas reputācijai?
Pasarg˙Dievs, ja tas tā būtu! Redziet, ja cilvēks mūsu mazajā valstī pilnīgi nav saistīts ne ar vienu partiju, bet nokļūst kādā «atslēgas» amatā? Tāpat taču nevar būt pārliecības, ka viņš ne ar vienu partiju nemaz nav saistīts, jo ir taču kāds, kas šo cilvēku ir izvirzījis. Šādā gadījumā situācija ir vēl diskutablāka. Ja runājam par mani - es esmu apturējis savu darbību Tautas partijā. Taču es to varēju arī nedarīt, jo neviens taču neaizliedz ierēdņiem būt kādā partijā. Taču es rēķinos ar to, ka attiecībā uz katru manu lēmumu kāds varēs paskatīties, ka tik tur kaut kas nav apakšā.
