Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

«Lai veicinātu gudru rīcību ar naudu, Swedbank ir izstrādājusi programmu «Gudrie punkti», kurā bankas klienti varēs gūt zināšanas dažādās jomās, piedaloties spēlēs, aizpildot testus, izmantojot lietojumprogrammas, apmeklējot seminārus un citus pasākumus,» paziņojusi banka.

Pirms tam Swedbank veica pētījumu, kurā atklājās, ka teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka prasmju un zināšanu pilnveidošana ilgtermiņā viņus padarītu veiksmīgākus, nodrošinot panākumus. Vidējais laiks nedēļā, ko aptaujas dalībnieki norādījuši kā laiku, ko varētu veltīt sevis izglītošanai, ir no trim līdz sešām stundām.

Programmas «Gudrie punkti» jomas būs, sākot no izklaides līdz biznesam, ieskatot psiholoģiju, tehnoloģijas, kulināriju, biznesa veidošanu u.c., Db.lv skaidroja Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska. Viņa norādīja, ka «Gudro punktu» saturu radījuši vietējie eksperti, bet par «Gudro punktu» dalībniekiem varēs kļūt Swedbank klienti lojalitātes programmas ietvaros.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Huawei Watch ir viens no izskatīgākajiem un nopietnāko iespaidu radošajiem viedpulksteņiem

Lai gan daudzsološās valkājamās tehnoloģijas šā gada otrajā ceturksnī pirmo reizi piedzīvojušas pārdošanas apjomu kritumu, viedpulksteņu tirdzniecībai pasaulē sarūkot par trešdaļu, šīs preces nav palikušas mazāk iekārojamas. Tomēr pircējus var saprast – kvalitatīvie gudrie laikrāži maksā pat vairāk nekā vidusmēra viedtelefons, tādēļ tie vairākumam patērētāju ir faktiski nesasniedzami. Tas attiecas arī uz šī apskata varoni Huawei Watch.

Dizains

Ar šo pulksteni gigantiskā ķīniešu korporācija neapšaubāmi mērķējusi uz biznesa auditoriju. Par Huawei Watch piederību elitei signalizē pat glītā iepakojuma kastīte ar ādai līdzīga materiāla apdari iekšpusē, nemaz nerunājot par pašu ierīci. Viedpulkstenis pieejams dažādās krāsās un ar dažādu dizainu ādas un metāla siksniņām. DB rīcībā bija melnā versija ar melnu nerūsējoša tērauda aproces tipa stiprinājumu.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Mājokļu tirgus attīstība ir liela neizmantota iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi un celt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību. Lai tas notiktu, ir jāiegulda. Šobrīd to darām pārāk maz.

2016. gadā tikai 2.0% no IKP Latvijā bija ieguldījumi mājokļos, pretstatā 4.7% vidēji Eiropas Savienībā (Eurostat dati). Vien joprojām krīzes dziļākajam punktam blakus sēdošā Grieķija šim mērķim velta mazāku daļu no nacionālā ienākuma. Pretstatā tam, Igaunijā ieguldījumi mājokļos jau spēlē lielāku lomu tautsaimniecībā nekā vidēji ES. Turklāt būvatļauju dinamika liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi negrasās apstāties. Ap 2% no IKP šīs investīcijas Latvijā ir svārstījušās gandrīz visu laiku kopš 1995. gada, izņemot 2005. – 2008. gadu. Tātad mājokļu ieguldījumu deficīts ir veidojies ilgāku laiku. Rezultāts nav iepriecinošs. Acīmredzams ir kvalitātes deficīts, bet ir pilsētreģioni, kuros nepietiek jebkādu daudzmaz pieņemamu mājokļu. To saraksts nav garš, bet šajās vietās tiek radīta kopējās pievienotās vērtības lauvas tiesa.

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Vecā kontinenta ekonomikai uzspiežot pa bremzēm, jau drīz medicīnisko palīdzību tai atkal mēģinās sniegt Eiropas Centrālā banka (ECB). Iestāde nupat devusi mājienus, ka, visticamāk, septembrī gatavojas jaunai tautsaimniecības stimulu izziņošanai.

Vēl tikai pagājušogad ECB izbeidza aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (vai arī – naudas drukāšanu), kas pamatā ietvēra valstu parādu un mazākā mērā arī kompāniju parādu iegādi. Daudzi jautājumi saistīti ar to, kā vēl vispār ECB var daudzmaz efektīvi palīdzēt ekonomikai, jo, ja tā turpina uzpirkt valstu parādus, tad nepieciešamajā apmērā to var sākt trūkt. Ir grūti iedomāties, kā eiro likmes var novest vēl zemāk – eiro refinansēšanas likme atrodas pie nulles, bet depozītu likme bankām ir negatīva – pie -0,4%. Centrālā banka gan nedrīkst teikt, ka tā vairs neko lietas labā darīt nevar un tās instrumentu klāsts ir izsmelts, jo tad gan visi, šķiet, kristu panikā.

Saskaroties ar pastāvīgu darbaspēka trūkumu, sīvu konkurenci un augošajiem klientu apkalpošanas standartiem, tehnoloģiju integrācija mazumtirdzniecībā vairs nav greznība, bet teju izdzīvošanas jautājums. Tā kā demogrāfiskā situācija turpina pasliktināties, arvien jaunu risinājumu ieviešana veikalos ir tikai laika jautājums.

Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes datiem iedzīvotāji vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem, kad cilvēki visbiežāk uzsāk darba attiecības, 2014. gadā bija 134 tūkstoši, bet šogad tikai nepilni 88 tūkstoši, kas ir samazinājums par 35 % 10 gadu laikā. Tas nozīmē, ka konkurence uz darba rokām strauji palielinās. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2024. gada 2. ceturksnī no gandrīz 25 tūkstošiem reģistrētajām brīvajām darba vakancēm 11 % bija tirdzniecības nozarē, tāpēc darba sludinājumi pie tirdzniecības vietām nav retums.

Jau esam pieraduši pārtikas veikalos izmantot preču skenerus un pašapkalpošanās kases, taču, tehnoloģijām attīstoties, klāt nāks arvien jauni risinājumi, kas ļaus vēl vairāk racionalizēt operācijas, uzlabot klientu pieredzi un veicināt izaugsmi. Minēšu dažus risinājumu piemērus, kas jau ir izplatīti citviet pasaulē un tuvākajā laikā varētu tikt ieviestas arī lielākajos Latvijas veikalos.

"Ekonomiskajai sadarbībai ar Somiju ir liels potenciāls gan eksporta, gan investīciju piesaistes ziņā," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šobrīd Somijas investori saīsina savas piegādes ķēdes un vēlas ražošanu izvietot pēc iespējas tuvāk, kas ir lieliska iespēja Latvijai, jo Ziemeļvalstis visu Baltijas reģionu drošības ziņā uztver kā savu vietējo tirgu. Stimulu sadarbības aktivizēšanai starp Latviju un Somiju deva arī kompānijas "Tallink" šovasar atklātā prāmja līnija Helsinki-Rīga. Tiekoties ar kompānijas "Tallink" vadību, uzsvērām, ka esam ieinteresēti, lai šāds maršruts saglabātos arī turpmāk," viņš paskaidro.

Laika periodā no 18. līdz 19. augustam K.Rožkalns darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar uzņēmuma "Tallink" vadību un vairākiem esošajiem un potenciālajiem investoriem, kā arī uzsāka sarunas par sadarbības veidošanu ar Somijas valdības finansēto VTT Tehniskās izpētes centru, kurā pie dažādu inovāciju attīstības strādā vairāk nekā 2 tūkstoši pētnieku. Vizītes laikā panākta vienošanas par vairākām potenciālo Somijas investoru vizītēm Latvijā šā gada septembrī.

Lai gan Latvijas ekonomika uzrāda pozitīvu izaugsmi, atkarība no Eiropas to atkal var iedragāt – neskaidrība eirozonas valstīs var būtiski ietekmēt jau tā nelielos kreditēšanas apjomus Latvijā.

«Būtiskākais, kas attiecas uz finanšu jomu, ir līdzekļu pieejamība biznesam un mājsaimniecībām. Jau tagad kreditēšanas apjoms Latvijā ir neliels, bet neskaidrība Eiropā vai krasa situācijas pasliktināšanās var šo nelielo naudas straumi būtiski ietekmēt. Tas savukārt var būt kritiski svarīgi, jo, ekonomikai attīstoties, būs nepieciešami resursi, lai iegādātos jaudīgākas iekārtas, izejvielas u.t.t.. Situācija, kad bankas izvairās palielināt riska apjomus, apgrūtina uzņēmēju ikdienu, bremzē izaugsmi,» brīdina bankas Citadele vadītājs Guntis Beļavskis.

Tāpat, pēc viņa teiktā, ja Eiropas gudrie vīri nesakārtos savu lauciņu un krīzes ziņa lēkās no vienas Dienvideiropas valsts uz otru, arī Latvijas noguldītāji būs bažīgi par nākotni. Tā nav laba ziņa iekšējam patēriņam, kas atšķirībā no eksporta vēl joprojām aug ļoti lēni. Stagnācijas ilgums «rezidentu» īpašumu tirgū un mazumtirdzniecībā lielā mērā atkarīgs no ziņām par Eiropas veselības.

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Lai gan Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2013. gadā 69% mājokļu bijusi centrālā apkure, bieži vien vasaras un lauku mājās, vannas istabās un garāžās, kā arī mazas kvadratūras dzīvokļos tiek izmantoti elektriskie sildītāji. Atkarībā no sildītāja tipa tie var tikt lietoti, lai ātri sasildītu telpu vai arī lai nodrošinātu mainīgu temperatūru diennakts laikā – to, piemēram, centrālā apkure vai lauku mājas kamīns nevar, piektdien raksta laikraksts Diena.

Taču, kā Dienai uzsver Latvenergo Energoefektivitātes centra speciāliste Biruta Ģine – jāizvēlas sildītājs, kas atbilst vēlamajam mērķim, citādi sanāks pārmaksāt.

Mīts – kāds no elektrisko sildītāju veidiem ir taupīgāks – nav patiess, Dienai norāda B. Ģine. Jebkurš sildītājs telpas sasildīšanai patērēs faktiski vienādu daudzumu elektroenerģijas. «Patērējot 1 kw/h elektroenerģijas, var saražot līdz 1 kw/h siltumenerģijas,» skaidro eksperte un norāda, ka efektivitāte ir atkarīga no tā, kādas ir regulēšanas iespējas. Viņa gan piebilst, ka siltumsūkņa tipa sildītāji patiešām var saražot vairāk siltuma, taču to uzstādīšana ir dārga un atmaksājas ilgtermiņā.

Jaunā cikla inkubācijas programmā visā Latvijā uzņemti 96 komersanti, kuru uzdevums būs trīs gadu laikā attīstīt savus inovatīvos produktus vai pakalpojumus, apliecinot to eksporta potenciālu.

“Inkubācijas programmā esam uzņēmuši 52 inovatīvus un 44 eksportspējīgos un tehnoloģiju jomā strādājošos uzņēmumus. Uzņēmumi darbojas cilvēka dzīves kvalitātes un veselības uzlabošanas, aprites ekonomikas un klimata jautājumu risinājumu jomā. Ir arī vairāki biofarmācijas produktu ražotāji un uzņēmumi, kuri strādā pie zināšanās balstītu informācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības. Mēs novērtējam, kā mainās uzņēmējdarbības vide un to, ka uzņēmumi domā par ilgtspējīgu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Tas nozīmē, ka ekonomikā notiek pārmaiņas un pakāpeniski virzāmies uz augstākas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem,” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Raivis Bremšmits.

Pēc studijām Lielbritānijā esmu atteicies no piedāvājuma veidot karjeru ārvalstīs, bet atgriezies Latvijā un nolēmis strādāt pie tā, lai mans vadītais uzņēmums kļūtu par Nr.1 nozarē. Runājot par sava biznesa attīstību, jāsaka - ja neiesi, nerunāsi un nepiedāvāsi, neko arī nesasniegsi.

Iemainīt biznesa uzsākšanu Latvijā, pret labu darbu ārzemēs

Vēl pirms pusotra gada studēju Lielbritānijā, vienlaikus strādājot arī labā amatā bankā. Gada laikā saņēmu trīs paaugstinājumus, līdz kļuvu par departamenta vadītāju. Būdams vēl tikai students saņēmu ļoti labu algu, tāpēc domāju arī par palikšanu tur pēc studijām un tālāku karjeras veidošanu. Saņēmu arī piedāvājumu strādāt tās pašas bankas filiālē Krievijā, kur pavērtos plašas karjeras iespējas, taču nolēmu, ka vēlos attīstīt pats savu uzņēmumu. Vēlējos redzēt sava darba rezultātu un iegūt pievienoto vērtību, tāpēc biju gatavs ieguldīt savu laiku un naudu. Bez tam pietrūka arī draugu, kas palikuši Latvijā, un māju sajūtas, tāpēc nonācu pie lēmuma atgriezties Latvijā. No draugiem un tuviniekiem gan saņēmu jautājumus, kāpēc to daru, taču tas nemainīja manu lēmumu. Ja esmu ko apņēmies darīt, vienmēr to arī izdaru!

Domājot par ietekmi uz vidi un CO2 emisijām, daudz tiek diskutēts par transportu un aviāciju, taču daudz retāk uzmanība tiek pievērsta IT nozares radītajām emisijām, jo tas nešķiet tik pašsaprotami. Vienlaikus Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija.

Atsevišķi eksperti pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam IT nozare varētu vēl krietni augt un sasniegt līdz pat 20% no visas kopējās elektrības patēriņa, tādēļ jau šobrīd ir ļoti būtiski strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas.

Lai saprastu, kā mazināt IT nozares ietekmi uz vidi, pirmkārt, nepieciešams identificēt, kādas komponentes rada lielākos izmešus. Lielu daļu veido datu centri un serveri (aptuveni 19% no kopējiem IT sektora CO2 izmešiem), tomēr lauvas tiesu (30%) veido lietotāju gala iekārtas - datori, printeri, planšetdatori, portatīvie datori, viedtālruņi, gudrie pulksteņi, u.c. Šo iekārtu ir krietni vairāk nekā serveru, turklāt, to skaits un daudzveidība turpina strauji pieaugt un lietotāji šis iekārtas salīdzinoši bieži nomaina pret jaunām. Vēl ievērojamu daļu izmešu veidu IT pakalpojumi (15%) un tīkla iekārtas (15%).

Interpretējot Mūra likumu*, var teikt, ka vairs nekad pārmaiņas nebūs tik lēnas kā šodien. Ikviena viedtālruņa lietotāja rīcībā ir lielāka skaitļošanas jauda nekā NASA aparatūrai pirmajos cilvēku lidojumos uz Mēnesi. Informācijas apjoms, ko 17. gadsimtā cilvēks uzņēma visā mūžā, ietilpināms viena The New York Times vai pāris Dienas Biznesa numuros. Mēs dzīvojam laikā, kad modernas tehnoloģijas un gudri cilvēki valsts attīstībai ir vērtīgāki par naftu vai zeltu. Latvijā ir viena no izcilākajām telekomunikāciju infrastruktūrām pasaulē. Šajā jomā stabili turamies līderos pasaules topos. Līdz ar somiem esam visaktīvākie mobilo datu patērētāji. Kā izmantot šo jaudu un iespējas Latvijas attīstībai?

Pēc gada svinēsim Latvijas simtgadi – šai laikā vajadzētu ne tikai atskatīties uz sasniegto, bet arī ielikt pamatus tam, kāda būs mūsu valsts nākamajos 100 gados. Nozares vārdā piedāvāju Latvijas attīstības vīziju: Latvija - viedvalsts. Ja salīdzinām valsti ar koku, tad Latvijas saknes ir mūsu jaudīgās tehnoloģijas, uz kurām mūsdienās balstās ekonomikas un sabiedrības tālākā attīstība. Jau tagad industriālo revolūciju ietekmē mēs strādājam mazāk un dzīvojam ilgāk. Šobrīd esam uz ceturtās industriālās revolūcijas sliekšņa, kad līdz ar 5G un lietu internetu tehnoloģiju inovācijas radīs jaunas iespējas ikvienā nozarē. Koka stumbrs ir mūsu gudrie un uzņēmīgie cilvēki. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem, jaunu biznesa ideju ģenerēšanā jaunuzņēmumos vai esošo uzņēmumu ietvaros esam trešie Eiropā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jau veido 4,2% Latvijas IKP un nodrošina darbu 28 000 iedzīvotāju. IKT eksporta apjoms Latvijā ir trešajā vietā līdzās kokapstrādei un pārtikas rūpniecībai.

Starp sava žanra automobiļiem Honda Civic universāls spēj atklāt to, ko citi nav varējuši vai nav gribējuši.

Japāņu ražotāju noteikti var pieskaitīt pie inovatīvākajām pasaules autokompānijām, un jaunizceptais Civic Tourer ir labs piemērs, kā pēc definīcijas vienkāršu ģimenes auto izveidot par emocionālu un daudzpusīgi izmantojamu spēkratu. Visvairāk aplausu ir pelnījuši Honda gudrie prāti, kas iekārtojuši mājīgo un plašo salonu. Ārpus konkurences ir bagāžas nodalījuma transformācijas iespējas. Starp citu, jaunā Civic Tourer iznāciens notiek vienlaikus ar Civic saimes modernizācijas programmu. Attiecīgi arī Civic hečbekam un sedanam braukšanas komforta cementēšanai ir uzstādīti modernizēti amortizatori, atsperes un stabilizatori.

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pētījums par aplokšņu algu apjomu Latvijā rāda interesantu ainu un ļauj izdarīt vairākus secinājumus, kas nesakrīt ar publiskajā telpā valdošajiem.

Proti, tiek pieņemts un arī vēstīts, ka vidējais aplokšņu algas saņēmējs ir mazizglītots, neregulāra un mazkvalificēta darba veicējs, vecumā ap 50 gadiem, bēgošs no savām kredītsaistībām vai/un alimentiem, bez īpašumiem un sajēgas par nodokļiem vai ekonomiskajiem procesiem, kam naudu vajag principā pudelei un pašām elementārākajām dzīvības uzturēšanas vajadzībām. Īsi sakot – deklasēts elements vai tuvu tam. Tomēr minētais VID pētījums uzrāda, ka patiesībā visizplatītākā aplokšņu algu saņēmēju profesija ir uzņēmuma vadītāji un direktori. Protams, var teikt, ka šajos amatos reizēm krāpšanās nolūkos arī ieceļ kādu bezpajumtnieku, taču diezvai tie būs vairāk nekā 45 tūkstoši, kas ir no minētā VID pētījuma ņemtais skaits par vadītājiem – aplokšņu algu saņēmējiem. Savukārt uzņēmumu vadītāji, valdes locekļi un priekšsēdētāji nekādi nesaskan ar deklasētā sabiedrības elementa portretu un liek aizdomāties par to, vai tie gudrie un labi izglītotie cilvēki, kas šādi dzīvo, vienkārši netic šai valstij un ekonomikai? Varbūt viņi nemaksā sev algu, bet saņem dividendes, kas no nodokļu viedokļa bija izdevīgāk? Bet varbūt viņi no savām izņemtajām dividendēm vēl maksā arī aplokšņu algas savā uzņēmumā citiem darbiniekiem? Uz šiem jautājumiem skaidru atbilžu nav, jo īstenībā VID šobrīd nemaz nav datu par kopējo nodokļu plaisu no uzņēmumiem, ir tikai par darbaspēka nodokļiem, bet kopā ar Pasaules Banku tapšot arī metodika, kas ļaušot novērtēt reālo situāciju, ietverot arī UIN, PVN un akcīzes nodokli. Faktiski tas nozīmē, ka pagaidām valsts tā īsti nemaz nezina, cik daudz nodokļos no katras nozares būtu jāiekasē, jo nav kopainas.

#Tajā pašā laikā sava taisnība ir arī zināmajam teicienam – if you pay peanuts, you get monkeys (ja jūs maksājat ar zemesriekstiem, jūs saņemat mērkaķus).

Darba tirgus ir pārkarsis, ir izteikts strādājošo trūkums, turklāt būtu jādomā arī par zemākas kvalifikācijas strādnieku piesaisti no ārvalstīm. Tā ir daudzu nozaru uzņēmēju uzstājīgi atkārtotā mantra. Tikmēr Nacionālā apvienība kopkorī ar arodbiedrībām sauc, ka mazkvalificēta darbaspēka ievešana ir tabu tēma un jādomā par pašmāju darbinieku pilnīgāku iesaisti darba tirgū. Jo galu galā mēslu tīrīšana tomēr ir vietējo prerogatīva.

Arodbiedrības un viens otrs banku eksperts norāda, ka trūkst nevis darbinieku vispār, bet tādu, kas gatavi strādāt par piedāvāto atalgojumu. Savukārt Fiskālās disciplīnas padome teic, ka faktiskais bezdarbs ir zem dabiskā bezdarba līmeņa, kas nozīmē, ka pieejamie resursi ir teju pilnībā izmantoti. Tam steidz nepiekrist Nodarbinātības valsts aģentūra, kas atgādina, ka janvārī bez darba bija 65 tūkstoši iedzīvotāju darbspējas vecumā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(341).jpg

Laika gaitā mūsu valstī ir ieviesies jauns sava veida ticējums - ja atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka kādā jomā viss ir teju labākajā kārtībā, ka viss tiek kontrolēts un ne par ko nav jābaidās, ir skaidrs, ka jau dažas dienas vēlāk uzzināsim pilnīgi pretēju vēsti.

Turklāt var izveidot veselu cilvēku sarakstu, kuriem nav pat vērts prasīt viedokli, piemēram par to, vai ar banku X viss ir kārtībā - tāpat taisnību neteiks. Šāda situācija pirms trīs gadiem bija ar bēdīgi slaveno Parex banku, tāda pati tā ir ar Latvijas Krājbanku (LKB). Tās darbības pārtraukšana daudziem bija kā spēriens no skaidrām debesīm.

Latvijai pārtikas ražošanā ir senas un spēcīgas tradīcijas, un mūsu produkti pārsteidz ne vienu vien gardēdi visā pasaulē. Taču jauniem laikiem vajadzīgas jaunas idejas, un arī pārtikas nozarē ienāk dažādi inovatīvi risinājumi, kas pārsteidz pasauli.

Varbūt vienradži* un sekmīgi jaunuzņēmumi jāmeklē ne tikai IT un tehnoloģiju industrijā, bet arī pārtikas ražošanā?

Par to, ka Latvijai trūktu pieredzes vai zināšanu pārtikas ražošanā, kas ļauj sasniegt virsotnes, mums nebūtu jāraizējas. Nevar sūdzēties arī par dalībnieku trūkumu tirgū. 2020. gadā pārtikas nozare Latvijas budžetā ienesa 1,7 miljardus eiro jeb 18% no kopējā ražošanas apjoma, bet pārtikas un lauksaimniecības nozaru eksports veidoja 22% no kopējā eksporta apjoma.

Pārtikas ražošanā pastāvīgi darbojas vairāk nekā 1100 uzņēmumu, galvenokārt eksportējot uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Īstais izaicinājums sākas tad, kad vietējais pārtikas ražotājs, it īpaši, ja tas ir jauns un ne pārāk liels, atrod jaunu tirgu, jo jebkurš jauns tirgus pieprasa apjomu. Mērogošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem nozares eksportspējas kāpināšanai.

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Vai roboti ir mūsu draugi vai ienaidnieki; vai tie palīdzēs vai radīs šķēršļus; vai jāgatavojas cīņai vai kopīgam darbam; vai mēs piedzīvosim sadursmi vai varēsim sadarboties; vai pret robotiem būtu jācīnās vai tie jāizmanto, lai gūtu labumu?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja tehnoloģiju eksperti un praktiķi diskusijā “Robotu ēras sākums - roboti mūsu draugi vai ienaidnieki?”.

Tie rada pārdomas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet domājot arī par uzņēmumu attīstību - proti, vai nākotnē vispār ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība, bez ciešas sazobes ar tehnoloģijām? Arvien pārliecinošāk izskan atbilde - “nē”.

Tehnoloģiju eksperti paredz, ka 2050. gadā būs izteikta tehnoloģiju dominance darba vietās, mākslīgais intelekts un gudrie asistenti būs ļoti tuvi mūsu kolēģi, es pat vēlētos teikt - biznesa partneri. Viss būs “vieds”, saslēgts un datu virzīts (data driven). Darba vide un laiks kļūs arvien plūstošāks, jo daži darbinieki būs virtuāli, daži - pilna laika, daži būs boti, un mēs visi strādāsim nefiksētas darba stundas.