Interpretējot Mūra likumu*, var teikt, ka vairs nekad pārmaiņas nebūs tik lēnas kā šodien. Ikviena viedtālruņa lietotāja rīcībā ir lielāka skaitļošanas jauda nekā NASA aparatūrai pirmajos cilvēku lidojumos uz Mēnesi. Informācijas apjoms, ko 17. gadsimtā cilvēks uzņēma visā mūžā, ietilpināms viena The New York Times vai pāris Dienas Biznesa numuros. Mēs dzīvojam laikā, kad modernas tehnoloģijas un gudri cilvēki valsts attīstībai ir vērtīgāki par naftu vai zeltu. Latvijā ir viena no izcilākajām telekomunikāciju infrastruktūrām pasaulē. Šajā jomā stabili turamies līderos pasaules topos. Līdz ar somiem esam visaktīvākie mobilo datu patērētāji. Kā izmantot šo jaudu un iespējas Latvijas attīstībai?
Pēc gada svinēsim Latvijas simtgadi – šai laikā vajadzētu ne tikai atskatīties uz sasniegto, bet arī ielikt pamatus tam, kāda būs mūsu valsts nākamajos 100 gados. Nozares vārdā piedāvāju Latvijas attīstības vīziju: Latvija - viedvalsts. Ja salīdzinām valsti ar koku, tad Latvijas saknes ir mūsu jaudīgās tehnoloģijas, uz kurām mūsdienās balstās ekonomikas un sabiedrības tālākā attīstība. Jau tagad industriālo revolūciju ietekmē mēs strādājam mazāk un dzīvojam ilgāk. Šobrīd esam uz ceturtās industriālās revolūcijas sliekšņa, kad līdz ar 5G un lietu internetu tehnoloģiju inovācijas radīs jaunas iespējas ikvienā nozarē. Koka stumbrs ir mūsu gudrie un uzņēmīgie cilvēki. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem, jaunu biznesa ideju ģenerēšanā jaunuzņēmumos vai esošo uzņēmumu ietvaros esam trešie Eiropā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jau veido 4,2% Latvijas IKP un nodrošina darbu 28 000 iedzīvotāju. IKT eksporta apjoms Latvijā ir trešajā vietā līdzās kokapstrādei un pārtikas rūpniecībai.
Koka zarojums un lapotne ir tīklošanās jeb sadarbība. Latvija kā tehnoloģiju kompetences centrs pastāv jau 100 gadu, un VEF inovatīvais gars arī šodien saglabājas Latvijas IKT uzņēmumos. Tā kā lielākā daļa jaunu atklājumu rodas uz starpdisciplināras saskarsmes robežām, mums jātiecas uz filozofa Aleksandra Barda definēto netokultūru - kultūru, kas balstīta uz tīklošanos un informācijas apmaiņu, domājot pāri savam ego par sabiedrības labumu un izaugsmi.
Visbeidzot koka sula jeb asinsrite – tā ir mūsu kopīgi uzkrātā informācija jeb lielie dati, ja protam tos apstrādāt un izmantot, kvantitāte pārvēršas kvalitātē. Dati ir Latvijas ekonomikas digitālais zelts. Jau šobrīd strādājam pie vairākiem lielo datu izmantošanas projektiem, piemēram, lai prognozētu teritoriju ekonomisko aktivitāti, tiek izmantoti dati par mobilo sakaru intensitāti.
Pamats attīstībai mums ir spēcīgs. Kas vēl nepieciešams Latvijas virzībai uz viedvalsti? IKT nozares skatījumā, nepieciešams konkrēts valsts pārvaldes līderu rīcības plāns, balstoties uz esošajiem resursiem un iestrādēm. Esam definējuši sešus rīcības virzienus:
Valsts līmenī šībrīža decentralizētās IKT nozares attīstības vietā jānāk kopīgam, integrētam nozares attīstības plānam. Šobrīd darbs notiek katrā nozarē atsevišķi, bet pietrūkst kopējā attīstības vektora. Valsts pārvaldē jāpārvar konservatīvisms un vienpatnieka gēns, lai veicinātu tās atvērtību digitalizācijai un inovācijām. Digitalizācija nozīmē valsts pakalpojumu vieglāku pieejamību, biznesa iespēju paplašināšanos, radot jaunas iespējas arī reģionu attīstībai.
Jāstiprina ne tikai jauniešu, bet arī pieaugušo digitālās prasmes un iespējas pārkvalifikācijai vai papildu kvalifikācijai. Šobrīd vispieprasītākie speciālisti ir tie, kuri pārzina gan tehnoloģijas, gan kādu citu nozari – finanses, ražošanu, mākslu. Drošāk jāattīsta līderu gars. Joprojām esam pārmērīgi piesardzīgi, baidāmies uzdrīkstēties un noticēt, ka varam būt starp pirmajiem pasaulē. Šobrīd vide ir ļoti pateicīga inovācijām, un ieguvēji būs ātrākie, atvērtākie un drošākie.
Nedrīkstam ierēdnieciski un ar uzviju pārpildīt jebkādas, arī nesaprātīgas vai formālas Eiropas prasības. Tā vietā jāfokusējas uz sadarbību, attīstību un inovācijām.
Visbeidzot, principiāli jāmaina attieksme pret ES fondiem. To pieejamība ir pat kaitīga, ja uz finansējuma izmantojumu raugāmies bez jebkādas saistības ar tautsaimniecības un sabiedrības attīstību, tikai kā uz līdzekļu apguvi. ES prioritātes ir jāpakārto Latvijas reālajām tautsaimniecības prioritātēm, nevis otrādi.
Lētā darbaspēka zeme neesam un negribam būt. Piedāvātā pieeja ļaus mums turpināt digitalizācijas procesu, pāriet uz inovatīvāku, viedāku uzņēmējdarbību un attīstību kopumā un līdz ar to – atbrīvoties no vidējo ieņēmumu slazda. Lai Latvija nākamajos simts gados būtu viedvalsts – labākā vieta, kur dzīvot un augt!
* Mūra likums – zinātnieks Gordons Mūrs paredzēja, ka tranzistoru skaits, ko varēs novietot uz vienas mikroshēmas, dubultosies katru gadu.