Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

Kredītu reģistra, kurā finanšu tirgus dalībnieki sniedz informāciju par klientu saistībām, darbības regulēšanai izstrādāts atsevišķs likums.

Ministru kabinetā apstiprināto likumprojektu iztrādājusi Finanšu ministrija (FM), kas skaidro, ka likumprojekts novērsīs pretrunas, kuras uz Kredītu reģistru attiecināmos normatīvajos aktos pastāv pašreiz, jo šobrīd Kredītu reģistra darbību reglamentē Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, uz šo likumu pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi, kā arī vairāki likumi, kas nosaka vispārējās normas attiecībā uz Kredītu reģistra jomu, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums un Valsts informācijas sistēmu likums.

Kredītu reģistra darbība pēc likumprojekta pieņemšanas pēc būtības mainīta netiktu – tajā tiktu turpināts uzkrāt līdzšinējās ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, no ar kredītrisku saistītiem darījumiem izrietošām esošām un iespējamām aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka saistībām, sākot ar līguma spēkā stāšanās brīdi, un šādu saistību izpildi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Baltic Restaurants (zīmols Daily) kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Iesāku vadīt ēdināšanas uzņēmumu nejauši, bet šo iespēju man deva, jo redzēja, ka tiešām to gribu un man «aste bija gredzenā», nevis «vilkās pa zemi». Šādi arī šobrīd pats skatos uz darbiniekiem, jo tas ir pamata priekšnosacījums, lai kas sanāktu! Biju arī pietiekami drosmīgs, šo iespēju izmantot, jo nekad nebiju uzņēmumu vadījis un man tās bija lielas pārmaiņas starp nodaļas un uzņēmuma vadīšanu. Dzīvē jau tā ir, ka jācenšas šīs iespējas pamanīt un tad arī izmantot.

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem jāatklāj līdz 2024.gada 30.septembrim, atgādina Uzņēmumu reģistrs.

Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija, līdzīgi kā patieso labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.

Pienākums akciju sabiedrībām atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.

Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien ir veicis pārbaudi "Daily" pusdienu restorānā Liepājā, Ziemeļu ielā 19, kurā ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA "Baltic Restaurants Latvia", un konstatējis vispārējās higiēnas prasību, kā arī citus ar ēdiena gatavošanu un izsniegšanu saistītus pārkāpumus, informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaude restorānā veikta pēc tam, kad tika saņemta informācija par vairākiem saslimšanas gadījumiem uzņēmumā "Lauma Fabrics", kura darbinieki ēduši "Daily" restorānā.

PVD ir paņēmis pārtikas produktu un nomazgājumu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. To rezultāti varētu būt zināmi ne ātrāk kā nākamās nedēļas vidū, teica Meistere.

Viņa norādīja, ka pagaidām nav zināms, vai cilvēku saslimšanu izraisījusi pārtika. PVD atgādina, ka epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jau ziņots, ka Liepājā ar akūtu zarnu infekciju saslimuši 70 cilvēki, kuri ēduši "Baltic Restaurants Latvia" pusdienu restorānā, kas atradies uzņēmuma "Lauma Fabrics" teritorijā.

Vienai ātrai pusdienu maltītei darbiniekam būtu nepieciešami vidēji pieci eiro, uzņēmumus no algas nodokļa atslogo vien par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 40 eiro mēnesī.

Tādējādi trūkst vismaz vēl tikpat. Tomēr, lai darba devējiem šāda labuma piešķiršana darbiniekiem šķistu kārdinošāka, veco metodi, kad ar uzņēmuma izsniegtajiem taloniem personāls dodas uz ēdnīcu, skārusi digitālo tehnoloģiju elpa. Jāsaka, idejiski gan nekas nav mainījies. Taču jaunais piegājiens ir grūdiens mūsdienīgas tendences virzienā, kā nodrošināt darbiniekiem pusdienu apmaksu.

Viedais norēķins

Kopumā ir vairākas iespējas. Pirmkārt, uzņēmuma telpās var atrasties sava ēdnīca, ko vairāk var atļauties lielie uzņēmumi. Otrkārt, uzņēmums pats atgādā uz biroju augļus un našķus vai arī maizi, tomātus un desu, no kā darbinieki pagatavo sev vēlamo. Vēl var pasūtināt pusdienu piegādi no šāda pakalpojuma sniedzējiem, un visbeidzot – nodrošināt, lai darbinieks pats var iet uz sev tīkamu sabiedrisko ēstuvi un norēķināties tur, uzskaita uzņēmuma Motivio līdzdibinātājs Ansis Lipenītis. Kā celmlauzis šis uzņēmums no pagājušā gada piedāvā aplikāciju Motivio Meals darbinieku pusdienu izdevumu apmaksai. Šī ideja tika piedāvāta Startup Wise Guys akseleratoram, kura ietvaros produkts arī izstrādāts. Aplikācija galvenokārt izmantojama, kad darbinieki iet pusdienot uz kādu no sev tīkamām ēstuvēm darbavietas tuvumā, ar ko, sekojot klienta izvēlēm, Motivio noslēdz sadarbības līgumu. Paskaidrojot sīkāk, – darba devējam ir pašapkalpošanās portāls, kur norādīti uzņēmumā strādājošie, piešķirot viņiem mēneša ēšanas budžetu. Savukārt darbiniekiem ir mobilā aplikācija, ar ko viņi norēķinās uz vietas sabiedriskajā ēstuvē. Mobilā lietotne darbojas kā POS termināls. Norēķins arī tiek pieņemts, izmantojot viedierīci, kas ir viedtelefons vai planšete.

Personālvadības tehnoloģiju uzņēmums «Motivio» ir izstrādājis pusdienu apmaksas mobilo lietotni «Motivio Meals»

«Mums visiem ir kāds paziņa, kas neēd pusdienas. Pārāk aizņemts, jātaupa līdzekļi vai kādi citi iemesli, bet rezultāts ir viens – negatīvi ietekmēta veselība, labsajūta un arī darbspējas. Ne velti ir teiciens paēdis cilvēks – laimīgs cilvēks,» saka Ansis Līpenītis, «Motivio» līdzdibinātājs. Virknē pasaules valstu, piemēram, Čehijā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā apmaksātas darbinieku pusdienas ir populārākais darbinieku labums. Latvijā daži lielie uzņēmumi ir izveidojuši savas ēdnīcas, bet mazāki uzņēmumi dažreiz mēdz noslēgt līgumu ar vienu ēdnīcu, kurā darbiniekiem pieejamas pilnībā vai daļēji subsidētas pusdienas. Ārzemēs ir populāras pusdienu kartes, kas darbiniekiem ļauj izvēlēties pusdienot dažādās vietās, saglabājot darba devēja apmaksātu pusdienu iespēju.

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Šā gada 1.janvārī stājies spēkā Šķīrējtiesu likums, nosakot šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, informē Uzņēmumu reģistrs.

Šķīrējtiesu likums noteica pārējas posmu līdz 2015.gada 1.jūnijam jau reģistrēto pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem nodrošināt šķīrējtiesu darbību atbilstoši jaunajām prasībām, tai skaitā, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā likumā noteiktos dokumentus.

Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, tad līdz 2015. gada 1. janvārim šķīrējtiesu reģistrā bija reģistrētas 125 šķīrējtiesas. Informējam, ka Šķīrējtiesu likuma reformas rezultātā 42 šķīrējtiesas izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra, t.i., 41 šķīrējtiesas dibinātāji nav izpildījuši likumā noteiktās prasības, savukārt 1 šķīrējtiesas darbība izbeigta uz tās dibinātāja pieteikuma pamata.

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Ministru kabinets ir apstiprinājis jauni Ministru kabineta noteikumus Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi, kas paredz vienkāršot vairākas procedūras.

Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā regulējuma jaunie Ministru kabineta noteikumi paredz vienkāršāku komersantu reģistrāciju būvkomersantu reģistrā, samazinot iesniedzamo dokumentu skaitu, kā arī iesnieguma veidlapas, kuras līdz šim noteica Ekonomikas ministrija, nosakot Ministru kabineta noteikumu pielikumā.

Tāpat tie vērsti uz to, lai pēc iespējas būvkomersantu reģistra datu apstrādei nepieciešamo informāciju reģistra iestāde iegūtu no citām institūcijām, nevis no komersanta. Paredzēts maksimāli strukturēt pieprasāmo informāciju, lai ar tās palīdzību būtu iespējams vieglāk analizēt situāciju būvniecības nozarē.

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu – papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam.

Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu – to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs, uzsver biedrība.

Pirmdien, 26.novembrī, visas Uzņēmumu reģistra reģionālās nodaļas ir slēgtas, informē UR.

Šodien nebūs pieejami arī Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumi «Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros», «Izziņu pieprasīšana no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem», «Komercķīlas e-pakalpojums», kā arī «Uzņēmumu reģistra izziņa par juridisko personu», «Uzņēmumu reģistra izziņa par fizikas personas maksātnespējas reģistra datiem», «Uzņēmumu reģistra izziņa par komercķīlu reģistra datiem» un «Uzņēmumu reģistra izziņa par laulāto mantisko attiecību reģistra datiem».

Tāpat uzņēmumi tiek aicināti dokumentus nesūtīt uz iestādes oficiālo e-pastu, jo šobrīd nestrādā arī iekšējas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas.

Lai arī sākotnējais termiņš, līdz kuram akciju sabiedrībām Uzņēmumu reģistram jāiesniedz informācija par saviem akcionāriem, ir pagarināts no 30. jūnija līdz 30. septembrim, vienlaikus mainītas iesniedzamo ziņu prasības.

Jāatgādina, ka jau 2023. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kuri visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām deva viena gada pārejas laiku savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā līdz 2024. gada 30. jūnijam. Tiesa, šā gada maijā Tieslietu ministrija bija spiesta konstatēt: ir gadījumi, kad akciju sabiedrības objektīvu iemeslu dēļ nespēj izpildīt tām ar likumu noteikto pienākumu un iesniegt Uzņēmumu reģistrā pilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru. Vienlaikus jāņem vērā, ka, ja šī likuma prasība netiek izpildīta, akciju sabiedrība tiek pakļauta likvidācijai.

Lai to novērstu un ļautu akciju sabiedrībām iesniegt Uzņēmumu reģistrā nepilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru, tiek rosinātas izmaiņas Komerclikumā. Tieslietu ministrija risināja kārtējos grozījumus Komerclikumā, kurus Saeima arī akceptēja. Proti, izmaiņas dod iespēju akciju sabiedrībām iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā arī tajā gadījumā, ja reģistrs ir aizpildīts nepilnīgi, tas ir, akcionāru reģistrā var nebūt norādītas pilnīgi visas ziņas, kuras saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem ir ierakstāmas akcionāru reģistrā. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā. Tā kā akciju sabiedrībām noteiktais pārejas posms pirmreizējai akcionāru reģistra iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā beidzas 2024.gada 30. jūnijā, bet Komerclikuma grozījumos ietvertajām normām ir jāstājas spēkā šī pārejas posma laikā, tad akciju sabiedrībām tiek pagarināts termiņš prasību izpildei līdz 2024. gada 30. septembrim.

Otrdien, 1. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja vairākus Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra sagatavotus likumprojektus, ar kuriem paredzēts būtiski samazināt administratīvo slogu.

Turpmāk uzņēmēji varēs nepieciešamos dokumentus iesniegt jebkurā Uzņēmumu reģistra nodaļā neatkarīgi no tā, kur reģistrēta uzņēmuma juridiskā adrese, savukārt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamās pieteikumu veidlapas vairs netiks apstiprinātas ar Ministru kabineta noteikumiem, informē ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka pilnīga dokumentu aprites un apstrādes procedūru elektronizācija Uzņēmumu reģistra darbā nodrošinās būtisku pavērsienu administratīvā sloga un birokrātijas samazināšanā uzņēmējiem. Vienlaikus ministrs ir pārliecināts, ka Uzņēmumu reģistra ieviestie modernie tehnoloģiskie risinājumi dokumentu apritē un datu apmaiņā ar uzņēmējdarbības uzsākšanas, veikšanas un izbeigšanas procesā iesaistītajām valsts institūcijām pozitīvi ietekmēs Latvijas rādītājus tiesiskās vides novērtējumos dažādos starptautiskajos reitingos.

Biznesa ideju par kafejnīcu, kurā biroja darbinieki varētu nobaudīt veselīgu maltīti Roberts Raubiško lolojis jau sen. «Ilgus gadus strādāju ofisos un tolaik saskāros ar problēmu, ka ne vienmēr bija iespējams ieturēt veselīgas pusdienas, kas dotu enerģiju, nevis nogurdinātu. Pusdienas maksāja vai nu pārlieku dārgi vai arī tās bija piesātinātas ar nevajadzīgām taukvielām,» stāsta Roberts, SIA Smartfood līdzīpašnieks.

Ēdināšanas biznesā bez profesionāla pavāra nevar iztikt, tādēļ viņš aktīvi meklējis partneri, izmantojot paziņu ieteikumus un kontaktus. Un tādu arī atradis – ar desmit gadu darba pieredzi un vēlmi izveidot savu uzņēmumu. Jautāts par risku uzsākt biznesu kopā ar nepazīstamu cilvēku, šefpavārs Artūrs Beķeris atrauc, ka tas ir pat labāk, nekā strādāt kopā ar labāko draugu. Tandēms ir izveidots: Roberts atbild par mārketingu un finansēm, bet Artūrs – lai virtuvē valdītu kārtība un klientiem tiktu pasniegts kvalitatīvs ēdiens.Smartfood koncepts – veselīgā uztura ātras apkalpošanas pusdienu restorāns, turklāt ēdienkartē skaidri norādīts, cik daudz kalorijas satur katrs no ēdieniem.

“Preses Nama Kvartāla” attīstītāji parakstījuši nomas līgumu ar Lietuvas pusdienu restorānu “iLunch”.

Uzņēmuma ēdināšanas telpas 315 m2 platībā būs izvietotas biznesa kvartāla ēdināšanas jeb Food Court zonā Ātrijā.

Db.lv jau vēstīja, ka pusdienu restorāns “iLunch” tiks atvērts arī jaunuzceltajā biznesa centrā Gustavs.

“Esam gandarīti, ka Latvijas tirgū un mūsu ēdināšanas zonai pievienojas jauns spēlētājs – ikdienas pusdienu restorāns “iLunch”. Uzņēmums pozitīvi sevi apliecinājis mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, un ticam, ka tas iekaros arī rīdzinieku sirdis. Vēlamies kvartāla apmeklētājiem nodrošināt daudzpusīgu pieredzi, gan iespēju ieturēt maltīti, baudīt dzērienus un uzkodas uz vietas vai ceļā, gan plānot tikšanās un pasākumus plašā ēdināšanas zonā ar daudzveidīgu kafejnīcu un restorānu klāstu. Šī zona atradīsies stiklotā ātrijā, kas savienos biroju ēku ar multifunkcionālo centru,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” galvenā izpilddirektore.

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs «Stock Pot» maijā plāno atvērt savu trešo ēdināšanas vietu - Ģertrūdes ielā, 200 metrus no oriģinālā «Stock Pot». Vēl viena «Stock Pot» vieta atrodas Pārdaugavā, Dzirciema ielā.

Sākumā šī vieta būs paredzēta vairāk kā telpu paplašinājums. «Stock Pot» jaunā ēdināšanas vieta būs atvērta tikai pusdienu laikā, taču nākotnē tiks domāti risinājumi par ilgāku darba laiku.

Ar jauno telpu palīdzību ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs plāno palielināt apgrozījumu par 50%.

Šajās telpās iepriekš jau ir bijusi ēdnīca, labi aprīkota virtuve, kura pieder telpu īpašniekam. «Stock Pot» saimnieki paši iegādāsies tikai traukus un virtuves piederumus.

Kopš 2012. gada 16. janvāra «Stock Pot» mērķis ir palicis nemainīgs - veidot pusdienu piedāvājumu, izmantojot Tuvo Austrumu, Indoķīnas, Kaukāza kalnu un Vidusjūras valstu garšas. «Stockpot» ideju realizē precēts pāris Linda un Ričards Džonsoni, kas abi kopā daudz ceļojuši un izgaršojuši pasauli, līdz kādā brīdī nolēmuši savu garšu pieredzi un uztveri nodot arī citiem.

Uzņēmums "LNK Group" pagarinās pusdienu piegādi līdz ārkārtas stāvokļa beigām, arī turpmāk nodrošinot pusdienu maltītes Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centra" (LIC) mediķiem, kuri turpina strādāt paaugstinātas slodzes apstākļos, informē uzņēmumā.

Kopš 20. marta LIC mediķiem ir piegādātas jau gandrīz 4000 maltītes, kas ir vairāk nekā 120 siltu pusdienu komplektu katru dienu. Lai gan sākotnēji tika plānots pusdienas no uzņēmuma "Vairāk Saules" nodrošināt līdz 19. aprīlim, arī turpmāk līdz ārkārtas stāvokļa beigām 12. maijam piegādātas tiks vēl 3000 pusdienu maltītes.

"Tādu atbalstu saņemam pirmo reizi. Protams, garda maltīte ir nozīmīgs enerģijas avots šajā smagajā laikā, tomēr vēl daudz nozīmīgāka ir pozitīva sabiedrības attieksme un sabiedrības atbalsts," teic LIC galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle.

Holdings "LNK Group" pašlaik īsteno četras dažādas palīdzības programmas. Paralēli LIC mediķu nodrošināšanai ar pusdienā, uzņēmums sniedz atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, 75 000 medicīnas masku iegādē. Pirmā masku piegāde no Vācijas 15 000 vienību apmērā jau ir veikta.

Lielākais skaits no Latvijas Bankas (LB) Kredītu reģistrā iekļautajām spēkā esošajām saistībām ir patēriņa kredītiem un norēķinu karšu kredītiem

Banku pārstāvji akcentē, ka cerība uz aizdevumu ir arī personām, kas pirms daudziem gadiem reģistrētas kā parādnieki, taču savas saistības seguši un pēc tam par esošajām saistībām norēķinājušies regulāri. Kopumā no reģistrā iekļauto personu skaita ar spēkā esošām saistībām aktuāli saistību pārkāpumi reģistrēti 20,6% no kopējā personu skaita.

Labāk, ja zina

LB Kredītu reģistra dati liecina, ka 2018. gada 4. ceturkšņa beigās tajā iekļauto personu kopskaits nebija būtiski mainījies. Reģistrā pērnā gada 31. decembrī bija ziņas par 713,1 tūkstoti personu ar spēkā esošām saistībām, tostarp 672,8 tūkstošiem fiziskajām personām rezidentiem, 30,8 tūkstošiem juridiskajām personām rezidentiem, 7,3 tūkst. fiziskajām personām nerezidentiem un 2,2 tūkst. juridiskajām personām nerezidentiem.