Pasaules bagātākajā daļā pandēmijai komplektā nākusi interesanta parādība – cilvēki pieņēmušies svarā, kam pašam par sevi, laikam ejot, var būt būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības veselību un tādējādi – arī ekonomiku.

Piemēram, "Bloomberg" izceļ, ka pandēmija padziļinājusi gan finansiālo, gan veselības nevienlīdzību. Daudzi cilvēki pandēmijas apstākļos, iespējams, daudz biežāk atrodoties ledusskapja tuvumā, mēdzot ēst gan vairāk, gan neveselīgāk. Rezultātā arī Apvienotās Nācijas steigušas bridināt – ja pasaulē riski no neveselīgas ēšanas netiks apkaroti, tad ar to saistītā maksa veselībai nākamajos 10 gados viena gada laikā var pārsniegt 1,3 triljonus ASV dolārus.

"Recesijas iespaidā cilvēkiem būs mazāki ienākumi. Tādējādi liela daļa pāries uz lētāku, mazāk veselīgu pārtiku, kas varētu palielināt liekā svara un aptaukošanās līmeņus," teikuši organizācijas ekonomisti.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Londona secina, ka viss ir slikti, tāpēc jāmazina nodokļi; izņēmums ir lielās korporācijas un neveselīgā pārtika, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas veselības politikas veidotāju cīņa pret pārlieku cukura daudzumu, sevišķi skolās pārdodamajā pārtikā gūst jaunu aktualitātes uzrāvienu līdz ar paralēlu valdības rīcību Lielbritānijā. Finanšu ministra Džordža Osborna publiskotajās nodokļu sistēmas izmaiņās skaļāko publicitāti ir guvis «cukura nodoklis», ar ko no 2018. gada apliks saldinātos dzērienus. Iegūtā summa – vairāk par pusmiljardu sterliņu mārciņu (664 milj. EUR) – tiks tērēta veselīga dzīvesveida popularizēšanai un ieviešanai skolās.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 18.marta, laikrakstā Dienas Bizness!

Visstabilāk no Baltijas valstīm Somijas kafijas ražotājs Paulig jūtas Igaunijā, kur tam ir 40% tirgus daļa, bet uzņēmumam ir ambiciozi mērķi arī Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Baltijā kopumā Paulig ir aptuveni 30% tirgus daļa – 40% Igaunijā, Lietuvā ap 30%, bet Latvijā – 18%. Paulig Coffee Estonia AS mazumtirdzniecības vadītājs Edvīns Gīlens (Edwin Gielen) stāsta, ka Latvija Baltijā ir mazākais kafijas tirgus. Visvairāk kafijas patērē Lietuva, kas arī ir lielākā no Baltijas valstīm, bet otrajā vietā ir Igaunija. Latvijā joprojām patērējot diezgan daudz šķīstošās kafijas, ko viņš neuzskata par īstu kafiju.

«Arī spēlētāji kafijas tirgū ir vairāki un atšķirīgi. Šobrīd Paulig ir tirgus līderis pēc kafijas noieta lielveikalos – esam Nr.1 Igaunijā un Lietuvā, bet Latvijā esam starp otro un trešo vietu. Mūsu mērķis ir pakāpties arī Latvijā,» saka E. Gīlens. Kafijas tirgū, līdzīgi kā citās jomās, konkurence ir sīva. «Igaunijā un Lietuvā esam tirgus līderis, bet tas nenozīmē, ka varam gulēt uz lauriem. Arī Latvijā konkurence ir liela. Vēlamies nokļūt augstākās pozīcijās, bet konkurenti sevi labi aizsargā ar cenu. Mēs cenšamies piedāvāt dažādu sortimentu, skaidrot atšķirības, piedāvāt tieši konkrētajam tirgum ražotu kafiju,» viņš teic.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Zāļu ražotāji ir satraukušies. Viņu zaudētā peļņa būs ieguvums Latvijas valstij un pilsoņiem

Tā intervijā saka veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Ar veselību un slimību profilaksi cieši saistīts jautājums ir veselīgs uzturs. Pirms kļūšanas par ministru jūs ļoti asi iestājāties pret Trans- atlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP), pat sakot, ka «viņi grib mūs noindēt». Kā jūs kā valdības loceklis vērtējat šo vienošanos, kuru citi, tostarp Ārlietu ministrija, ļoti aizstāv?

Man par lielu nožēlu tā ir ne tikai viena no Ārlietu ministrijas prioritātēm, tā ir mūsu ārlietu ministra vismīļākā prioritāte. Tāpēc tas tiek virzīts uz priekšu milzīgos tempos. Man kā veselības ministram ir pilnīgi pretēja pozīcija un pat bažas. Ir vairāki apdraudējumi. Lētā, industriāli ražotā pārtika, kas nav piemērota bērniem un rada lielas bažas par veselību. Ja šis līgums stāsies spēkā, Latvijas kā mazturīgas valsts iedzīvotāji uzturā vēl vairāk lietos neveselīgu pārtiku. Mēs Veselības ministrijā (VM) iesim divus ceļus. Gādāsim, lai skolā būtu tikai veselīga pārtika. Es centīšos pasargāt mūsu iedzīvotājus arī ar ierosinājumu aplikt ar akcīzes nodokli transtauk- skābes, pievienoto cukuru, viskaitīgākās «e» vielas, ģenētiski modificētās sastāvdaļas. Ungārijā tas ļoti labi darbojas, un iegūtā nauda tiek novirzīta veselības aprūpei. Ungārijā Satversmē ir ierakstīts, ka tā ir brīva no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ar savu politisko darbību centīšos panākt, lai arī Latvija būtu pasargāta no ĢMO.

Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir kategoriski pret Veselības ministrijas (VM) pašreizējiem ierosinājumiem paaugstināt akcīzes nodokli atsevišķām pārtikas produktu grupām un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Nodokļu paaugstināšana pārtikas industrijai, kas šobrīd ļoti nopietni cieš no Krievijas sankcijām un saskaras ar milzīgu konkurenci, lai iekarotu citus tirgus, ir industrijas dzīšana vēl lielākā bedrē.

«Mēs, protams, atbalstām VM rūpes par sabiedrības veselību, taču ir jābūt arī kaut kādai izpratnei par pašreizējo valsts ekonomiku kopumā un kā atsevišķu nodokļu paaugstināšana var ietekmēt vadošo industriju Latvijā, kura šobrīd piedzīvo ne tos vieglākos laikus. VM ierēdņi kārtējo reizi ir tikai matemātiski aprēķinājuši, cik teorētiski viņi varētu iekasēt no nodokļa paaugstināšanas, bet ir aizmirsuši aprēķināt arī zaudējumus un nākotnē neiekasētos nodokļus. Nav saprotams, kāds ir VM pamatojums, apšaubot valdības kompetenci, jo 2013.gadā Ministru Kabinets šādus grozījumus par akcīzes celšanu jau noraidīja kā neatbilstošus un nerealizējamus,» neizpratnē ir LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

No 4. līdz 7. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltijas lielākā pārtikas nozares izstāde Riga Food 2019, organizatori informēja izstādes atklāšanas preses konferencē.

«Riga Food ir cienījams notikums Baltijas mērogā. Šī ir lielākā un stabilākā pārtikas izstāde, kas kalpo ne tikai Baltijas reģionam, bet arī plašāk. Šeit sākas un tiek slēgti nozīmīgi darījumi. Daudzi mūsu ražotāji ir šeit atraduši partnerus. Ir uzņēmumi, kas kļuvuši starptautiski, nes citus zīmolus. Ir globālai ekonomikai gan pozitīvā, gan problemātiskā puse, tomēr ik gadu mēs redzam, ka izstādes stendi kļūst bagātāki un interesantāki,» preses konferencē sacīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

«Jau tradicionāli Latvijai būs divi lieli nacionālie stendi. Viens no tiem būs Latvijas maiznieku stends, kuru izstādes laikā pārraudzīs Latvijas maiznieku biedrība. Tajā būs septiņu Latvijas maiznieku piedāvājums. Lielajā nacionālajā stendā būs 14 citu dažādu produktu ražotāju produkcija. Daļa būs tradicionāli izstādes dalībnieki, bet ir arī jaunpienācēji šogad,» informēja Agroresursu un ekonomikas institūta Izstāžu daļas vadītāja Daina Saktiņa, piebilstot, ka šā gada produktu stāsts ir veselīga pārtika. Gluži tāpat kā pērn būs arī Latvijas ražotāju inovācijas, kuras pārstāvēs vairāki uzņēmumi un viens no tiem savu ceļu pasaulē uzsāk tieši no Riga Food 2019.

Veselības ministrijas ieceres iedzīvotāju veselības uzlabošanai var ietekmēt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu finanses, raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Noteikumu projekts paredz, ka uzņēmumam būs jāveic laboratoriskās analīzes – to jau regulāri darām iekšējās kvalitātes sistēmas ietvaros. Izmeklējumi nav lēti un papildu pārbaudes nozīmētu arī papildu finansiālo slogu uzņēmumam. Pagaidām grūti prognozēt, cik lielu, taču, tā kā mūsu sortiments ir ļoti plašs, tie varētu būt vērā ņemami izdevumi. Uzņēmēji noteikti novērtētu, ja valsts rastu iespējas sniegt atbalstu šajā jautājumā,» tā Veselības ministrijas izstrādātā projekta par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos ietekmi vērtē a/s Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa. Viņa arī apgalvo – kompānijas virtuvēs neizmanto mākslīgas krāsvielas, garšvielas, garšas pastiprinātājus. Tāpat ar iekšējās kvalitātes kontroles dienesta palīdzību tiek uzraudzītas receptes un produktu tehnoloģiskās kartes, uzmanība tiek pievērsta arī piegādātāju atlasei. Jau vairākus gadus cenu zīmēs norāda ēdiena sastāvu, tostarp alergēnus.

Augusta inflācijas dati uzrādījuši lielāku kritumu nekā tika prognozēts, atzīst eksperti.

Cenu kritums augustā pret jūliju ir bijis paliels, bet ne neparasts, norāda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Vidēji mēneša deflācija augustā, kas galvenokārt saistīta ar svaigās pārtikas palētināšanos vasaras nogalē, ir bijusi ap pusprocentu, taču ir gadījušies arī vēl lielāki cenu kritumi. Neparasta turpretim ir deflācijas atgriešanās pie tik straujas ekonomikas izaugsmes kā šobrīd Latvijā vērojamā, saka eksperts, piebilstot, ka tā ir ne tikai patīkama, bet arī intelektuāli stimulējoša norise.

Patlaban cenu izmaiņu sakarā turpmākais fokuss ir vērsts uz cenu transformāciju no latiem uz eiro, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Jau ir vērojami gadījumi, kad cenas savlaicīgi tiek piekoriģētas atbilstoši jaunajai valūtai. Tomēr tas nekādus būtiskus inflācijas lēcienus neraisīs, un potenciālie gadījumi izšķīdīs kopējās tendencēs. Ļoti būtiski būs nekrist vēlmē vispārināt. Ja tiek konstatēta nesamērīga cenu noapaļošana un lieta ir principiāla, tad jālūko pēc alternatīviem piedāvājumiem. Nākamgad inflācija sagaidāma straujāka, tomēr tā neapdraudēs pirktspējas pieaugumu, paredz D. Gašpuitis.

Uzsākta parakstu vākšana portālā "Mana balss" iniciatīvai "Samazinām PVN pārtikas produktiem". Tās mērķis ir rosināt izmaiņas likumdošanā, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Pārtikas produktu PVN samazināšanas iniciatīvu virza mazumtirdzniecības tīkls "Maxima Latvija" sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām – biedrību "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) un biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), kā arī sagaida, ka iniciatīvai pievienosies liels skaits jaunu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, ņemot vērā tēmas aktualitāti lejupslīdošas ekonomikas un pirktspējas samazināšanās periodā.

"No TOP 10 pirktākajiem produktiem aptuveni 70 % veido svaigā pārtika (gaļa, piens, augļi un dārzeņi), līdz ar to, samazinot PVN, būtu iespēja samazināt ikdienas tēriņus pārtikai, tādējādi veicinot arī vietējo ražotāju izaugsmi. Valdības efektīvi to ir īstenojušas vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemērojot zemāku PVN likmi tieši pārtikas produktiem. Tas vienlaikus silda ekonomiku, atbalsta ģimenes, sociāli mazaizsargātus iedzīvotājus, savukārt turīgākiem cilvēkiem ļauj tēriņus no pārtikas novirzīt citur," stāsta Jānis Vanags, "Maxima Latvija" Korporatīvais vadītājs.

Izmaksu samazināšana un nodokļu peripetijas – pārtikas nozari raksturojošie procesi šogad.

«Gads ir bijis ļoti saspringts. Ar atbildīgajām amatpersonām esam nemitīgi diskutējuši par dažādām nodokļu iniciatīvām – akcīzes nodoklis dabasgāzei, bezalkoholiskajiem dzērieniem, IIN, PVN pārtikai un citiem. Pēdējais – Veselības ministrijas ierosinājums ieviest akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai, kas, mūsuprāt, ir absurds un nav līdz galam pārdomāts solis. Šobrīd šī nodokļa virzību ir izdevies apturēt un diskusija par to ir iegājusi daudz konstruktīvākā gultnē, spriežot un meklējot risinājumus pašai problēmai – sabiedrības veselības problēmām, nevis automātiskai nodokļa ieviešanai, lai papildināti ministrijas budžetu. Par šo jautājumu noteikti notiks diskusijas arī nākamajā gadā,» šogad nozarē notiekošo raksturo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

SIA OnPlate līdztekus pieaugušo šķīvim tagad piedāvā arī bērniem un uzkodām paredzētu un domā par produktu portfeļa paplašināšanu veselīgas pārtikas produktu segmentā

SIA OnPlate jaunākais produkts ir našķu šķīvis. Sākumā tas tapa kā individuāls projekts kādam klientam, bet vēlāk uzņēmējas Līga Balode un Tatjana Tepo izlēma to pielāgot plašākas publikas prasībām un piedāvāt tirgū. Našķu šķīvis domāts veselīgām uzkodām, piemēram, augļiem, zefīram, sukādēm, riekstiem, sieram, melnajai šokolādei, un tas paredzēts lietošanai plašākā draugu pulkā. Uzņēmums uz šo produktu liek lielas cerības, jo īpaši ņemot vērā, ka tuvojas svētku sezona. Šobrīd OnPlate izstrādājumi nopērkami gan mazos veikaliņos, gan nopietnāku tirgus spēlētāju tirdzniecības vietās, piemēram, Rito un Rimi Klēts. Vaicātas par nākotnes plāniem, uzņēmuma īpašnieces teic, ka nākamais produkts noteikti nebūs šķīvis. Visdrīzāk, tas varētu būt kāds pārtikas produkts. «Tā varētu būt veselīga pārtika – kaut kāds našķis, ar ko var ātri remdēt izsalkumu un vienlaikus sevi iepriecināt. Vēl domājam par to,» saka Līga.

Zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi, atzīst Dēseles dārzu vadītājs Aldis Vīksne.

Viņš ir izveidojis vienu no modernākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā un šobrīd jau raugās eksporta virzienā.

Svarīgas tehnoloģijas

Zemenes ainaviski pievilcīgajā Embūtes pagastā uzņēmējs sāka audzēt pirms aptuveni pieciem gadiem – blakus Dēseles dzirnavām, kur šobrīd kā papildu bizness izveidots viesu nams.

Sākums zemeņu biznesam bijis pushektārs, kad iedēstīti pirmie Frigo zemeņu stādi, taču augustā, kad bija jāvāc raža, uznāca liels karstums, krusa un lietus, rezultātā puse ražas aizgāja bojā. Tad A. Vīksne sācis iedziļināties tehnoloģijās, ko lieto pasaulē, lai mazināt risku lauksaimniecībā, nonācis pie tuneļu tehnoloģijas. «Tā minimizē ražošanas risku, un kopš tā laika visu audzējam tuneļos, vienmēr iegūstam ražu,» – tā saimnieks. Strādnieki var strādāt jebkuros laikapstākļos un ražu var novākt, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem.

"Maxima Latvija" sadarbībā ar partnerorganizācijām – biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) – Saeimā iesniegusi iniciatīvu "Samazinām PVN pārtikas produktiem".

Iniciatīvas mērķis ir samazināt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5 % apmērā svaigiem pārtikas produktiem.

Pēc iniciatīvas iesniegšanas Saeimā, tiks izskatīti un pārbaudīti iedzīvotāju iesniegtie paraksti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistrā, savukārt pēc 10 000 derīgo parakstu identificēšanas iniciatīva tiks nodota izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Lai padarītu kvalitatīvus un veselīgus pārtikas produktus pieejamākus plašai sabiedrībai, nemazinot dzīves kvalitāti un vienlaikus sekmētu tautsaimniecības attīstību, "Maxima Latvija" kopā ar partnerorganizācijām pērnā gada vasarā uzsāka kampaņu, lai rosinātu izmaiņas nodokļu politikā Latvijā un tādējādi samazinātu PVN likmi 5 % visām svaigo pārtikas produktu grupām – svaigai gaļai un zivīm, piena produktiem un olām.

Speciālisti ceļ trauksmi par pieaugošām liekā svara problēmām sabiedrībā; vienlaikus aug arī cilvēku interese par profesionālu palīdzību, kas tiek piedāvāta arvien plašāk, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Gribētos domāt, ka pieaug sabiedrības izpratne,» saka Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Neimane. Vērtējot pēc tā, cik liela ir interese par uztura speciālistu izglītības iegūšanu, pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem ir, viņa piebilst, priecājoties, ka profesija kļuvusi atpazīstama. Rīgas Stradiņu universitātē uz šo L. Neimanes izveidoto un vadīto studiju programmu ir liels konkurss, mācīties nāk gan jaunieši tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, gan cilvēki, kuri izglītību un darba pieredzi iepriekš guvuši pavisam nesaistītās nozarēs. «Nāk ar juristu, finanšu izglītību, arī daži ārsti. Ir cilvēki, kuri grib biznesu ar atveseļošanu saistīt. Sāk strādāt un saprot, ka trūkst nepieciešamās izglītības, nāk mācīties,» stāsta L. Neimane.

Latvijā samazinās desu patēriņš, bet pieaug pieprasījums pēc gaļas pusfabrikātiem, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Viņš atzina, ka pamazām mainās Latvijas pircēju gaume attiecībā uz gaļas produkciju. Cilvēki mazāk patērē desas, kas saistīts veselīga dzīvesveida paradumiem un alternatīvu produktu izvēli. «Pirmkārt, desas, it īpaši vārītās desas, savā ziņā ir padomju mantojums. Padomju laikos veikalā varēja dabūt liellopu gaļu, cūkgaļu un desas. Tagad gluži vienkārši ir daudz plašāka pārtikas produktu izvēle. Otrkārt, ir tendence ievērot veselīgāku dzīvesveidu,» skaidroja Forevers valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aug pieprasījums pēc visa veida gaļas izstrādājumiem, piemēram, kupātiem, maltās gaļas un citiem pusfabrikātiem, kuri pircējam pašam ir līdz galam jāsagatavo. «Cilvēki cenšas ekonomēt laiku un izvēlas produktus, kuri jau ir daļēji sagatavoti, bet gatavošanu tomēr grib pabeigt paši,» viņš atzīmēja.

Zīmola Baudi: sauso zupu un graudaugu maisījumus šopavasar papildinās ar sausajām zupām

SIA Alias Products sauso zupu un graudaugu maisījumu – risoto un plova – ražošanu sāka pagājušā gada vasarā. Tā ir dzīves nepieciešamība – tā, atbildot uz jautājumu, kā nonākts līdz zīmola Baudi: sauso maltīšu ražošanai, teic Agnese Buka, SIA Alias Products līdzīpašniece.

«Esam aktīvi, ļoti daudz laika pavadām ārpus mājas, darbā. Daudz vairāk laika mēs gribētu pavadīt ar saviem draugiem un tuvajiem cilvēkiem, tomēr nepieciešamība pēc maltītes ir ikdiena. Skaidrs, ka latvietim ir ļoti būtiski paēst garšīgi, un nu jau iezīmējies, ka viņš grib veselīgu ēdienu – mammas vai vecmāmiņas zupu. Nepieciešamība radās tāpēc, ka dienas lielāko daļu pavadām ārpus mājas, ģimenes, bet veselīgi paēst joprojām vēlamies. Un katra mamma savai ģimenei vēlas gatavot pati. Mūsu piedāvājums ikdienai – veselīga pārtika. Uzņēmuma mērķis radās caur pašu pieredzi. Ar Baudi: produktiem mēs pārdodam laiku,» atklāj uzņēmēja.

Bērnu rotaļlietas ir tā preču kategorija, kuru klāsts ir teju neizsmeļams. Pilnīgi visās vecuma grupās rotaļlietu ražotāji spēj piedāvāt arvien jaunas un jaunas rotaļlietas, nemitīgi papildinot klāstu ar ko neredzētu. Taču tieši rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, pēdējā desmitgadē kļuvušas par vienu no pieprasītākajām bērnu mantu kategorijām. Kāpēc tā, un kādas ir to priekšrocības, – par to vairāk šajā rakstā!

Kāpēc izvēlēties rotaļlietas bērniem, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem?

Pirmkārt, un galvenokārt, dabīgu rotaļlietu uzvaras gājiens skaidrojams ar to, ka arvien vairāk un vairāk jauno vecāku pievērš uzmanību tam, kādā vidē atrodas viņu bērns.

Ne tikai tīra, ekoloģiska pārtika, sadzīves ķīmija un kopjošā kosmētika, arī rotaļlietas un to izgatavošanas materiāls tiek rūpīgi izvērtēts.

Mazuļiem augot un attīstoties, pirmos savas dzīves gadus tie pasauli iepazīst caur visām maņām. Lielākoties visas rotaļlietas nonāk bērna mutītē, tāpēc tas, kāda veida rotaļlietas vecāks savam mazulim izvēlās, ir ļoti svarīgi!

Arī ilgtspējīga un ekoloģiska dzīvesveida popularitāte, vēlme ierobežot plastmasas un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, nosaka to, ka vecāki meklē tādas mantas bērniem, kas kalpos ilgi un tās varēs nodot tālāk, kad bērns izaudzis, neradot lieku kaitējumu dabai.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā,» jautāts, ko atbild tiem, kuri brīnās, ka daļa Spilvas gurķu produktu ir ražoti Turcijā, sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness akcentē SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā. Tajā pašā laikā Latvijas patērētājam garšo mazie gurķīši – trīs līdz sešus centimetrus gari. Neviens Latvijā nespēj izaudzēt tik daudz tieši tādu produktu, jo apjomi, ko mēs tirgojam, ir daudz lielāki. Tāpat – cik daudz varam izaudzēt papriku vai saldos piparus?» viņš jautā.

«Otrs ir specializācija. Lieli uzņēmumi specializējas tajā, ko prot vislabāk. Spilva ir Orkla mērču ekselences centrs, kas nozīmē, ka investējam lielas summas šajās tehnoloģijās un radām produktus, ko mūsu konkurenti reģionā nespēj. Visā investēt nav iespējams – tas nebūs rentabli, un bizness pazudīs. Ir jāsaprot, kas ir uzņēmuma spēcīgās kategorijas, un uz tām jākoncentrējas,» skaidro T. Didrihsons. Spilvas gurķu produkti tiek ražoti arī Latvijā un Igaunijā.

“Mēs bijām motivēti strādāt, jo 5% PVN likme ļāva plānot attīstību un augt. Diemžēl, atgriežoties vecajā PVN režīmā, pelēkās ekonomikas darboņi daudzus no mums samals,” uzskata zemeņu audzētājs un agronoms, “Augusta zemenes” saimnieks Guntars Dzērve.

Pēdējie trīs gadi lauksaimniecības nozarē strādājošajiem bijuši īpaši grūti (Covid 19 ietekme, izmaksu kāpums, kara Ukrainā ietekme, šī gada pavasara salnas un milzīgais sausums vasarā utt).

Politiķu plānotās nodokļu izmaiņas, atceļot 5% PVN likmi un atgriežoties 21% PVN likmes režīmā, daudziem audzētājiem sagādās vēl lielākas galvas sāpes, jo tiem, kas strādā tā saucamajā mazajā augļu, ogu un dārzeņu tirgū, būs grūti “konkurēt” ar “pelēko” importu. Kā arī, ņemot vērā, ka rezultātā pieaugs pārdotās produkcijas cena, būtiski samazināsies patēriņš.

“Līdz ar to daudzi mazie audzētāji neturpinās darbību nozarē,” tā uzskata “Augusta zemenes” agronoms Guntars Dzērve.