«Noteikumu projekts paredz, ka uzņēmumam būs jāveic laboratoriskās analīzes – to jau regulāri darām iekšējās kvalitātes sistēmas ietvaros. Izmeklējumi nav lēti un papildu pārbaudes nozīmētu arī papildu finansiālo slogu uzņēmumam. Pagaidām grūti prognozēt, cik lielu, taču, tā kā mūsu sortiments ir ļoti plašs, tie varētu būt vērā ņemami izdevumi. Uzņēmēji noteikti novērtētu, ja valsts rastu iespējas sniegt atbalstu šajā jautājumā,» tā Veselības ministrijas izstrādātā projekta par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos ietekmi vērtē a/s Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa. Viņa arī apgalvo – kompānijas virtuvēs neizmanto mākslīgas krāsvielas, garšvielas, garšas pastiprinātājus. Tāpat ar iekšējās kvalitātes kontroles dienesta palīdzību tiek uzraudzītas receptes un produktu tehnoloģiskās kartes, uzmanība tiek pievērsta arī piegādātāju atlasei. Jau vairākus gadus cenu zīmēs norāda ēdiena sastāvu, tostarp alergēnus.
Restorāni – ieguvēji
Restorānu biznesā pieredzējusī SIA Aqua Luna līdzīpašniece Jeļena Kašina gan domā, ka ātrās restorānu ķēdes var sastapties ar zināmām problēmām. «Ierosinājums vērtējams kā pozitīvs solis pretī veselīgai sabiedrībai. Prognozēju, ka augstākās klases restorāni, kas jau līdz šim izmantoja kvalitatīvu produkciju, būs ieguvēji,» viņa saka. Cilvēki arvien vairāk pievēršas veselīgam ēdienam, restorānos veģetārās ēdienkartes vairs nav jaunums, tiesa, tas ietekmē arī vidējo čeka summu, turpina J. Kašina. To ietekmējušas arī izmaiņas tūrismā.
Plašāk lasiet rakstā ...veselīga pārtika var sist pa kabatu trešdienas, 2. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (13. lpp.)!
