Izmaksu samazināšana un nodokļu peripetijas – pārtikas nozari raksturojošie procesi šogad.
«Gads ir bijis ļoti saspringts. Ar atbildīgajām amatpersonām esam nemitīgi diskutējuši par dažādām nodokļu iniciatīvām – akcīzes nodoklis dabasgāzei, bezalkoholiskajiem dzērieniem, IIN, PVN pārtikai un citiem. Pēdējais – Veselības ministrijas ierosinājums ieviest akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai, kas, mūsuprāt, ir absurds un nav līdz galam pārdomāts solis. Šobrīd šī nodokļa virzību ir izdevies apturēt un diskusija par to ir iegājusi daudz konstruktīvākā gultnē, spriežot un meklējot risinājumus pašai problēmai – sabiedrības veselības problēmām, nevis automātiskai nodokļa ieviešanai, lai papildināti ministrijas budžetu. Par šo jautājumu noteikti notiks diskusijas arī nākamajā gadā,» šogad nozarē notiekošo raksturo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Jāatgādina, ka Veselības ministrijas iecerētais nodoklis neveselīgai pārtikai izpelnījās lielu sašutumu nozares uzņēmumos, kas to nodēvēja par nozares iznīcināšanu. I. Šure ir gandarīta, ka valdība izlēma nepiemērot akcīzes nodokļa paaugstināto likmi dabasgāzei, kas ražotājiem ir ļoti būtiski. Šogad LPUF turpināja darbu pie likumprojekta Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums izstrādes, un paredzams, ka 2014. gadā to beidzot varētu pieņemt Saeima.
Resursu kāpums
Izaicinājums šogad un arī nākamajā gadā uzņēmējiem ir resursu un izejvielu cenu pieaugums. DB jau vēstījis, ka izejvielu cenu pieauguma dēļ nākamgad, visticamāk, palielināsies piena produktu cenas. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe prognozēja, ka vidēji piena produkti var sadārdzināties par 5 – 10 %. Pārējos nozares sektoros, visticamāk, gaidāma cenu stabilizācija vai pat neliels kritums. Tiesa, jāņem vērā resursu izmaksu palielinājums, kas var rezultēties ar to, ka cenu kritums var arī nebūt.
Uzņēmumi ir spiesti nepārtraukti domāt un rēķināt, kādā veidā segt šīs pieaugošās izmaksas, līdz šim – galvenokārt no «uzņēmuma kabatas». Arī maizes nozares uzņēmumiem šogad nācās veikt izmaksu revīziju un pārskatīt atsevišķas pozīcijas nolūkā tās samazināt. Piemēram, Hanzas maiznīcas šovasar slēgusi ražošanu savulaik lielākajā uzņēmuma filiālē Rīgā, Ventspils ielā. Hanzas maiznīcu ražošanas vadītājs Tomass Jāņkalns sacīja, ka optimizācijas iemesli – tirgus apjomu samazināšanās un konkurences pieaugums. Bijis jādomā, kā efektivizēt ražošanu, samazinot izmaksas. «Ražošanas izmaksas ir pieaugušas, bet maizei cenu celt nevaram, tāpēc bija jādomā par efektivizāciju,» klāsta T. Jāņkalns. Šobrīd Hanzas maiznīcas ražošanu koncentrējušas divās filiālēs – Rīgā, Pildas ielā, un Rēzeknē, bet ražotne Ventspils ielā slēgta, tur pagaidām atstājot tikai ekspedīcijas pakalpojumus. T. Jāņkalns paredz, ka nākamgad gaidāma sīva konkurences cīņa starp trim lielākajiem maizes ražotājiem, savukārt mazajiem un vidējiem nāksies apvienoties vai paplašināt savu darbu reģionos. To, ka izmaksu optimizācija ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, DB apliecināja arī citu nozaru pārstāvji.
Lai gan ir izstrādāts Nacionālais attīstības plānas, gan kā daudzi citi dokumenti, ir ļoti liela neprognozējamība par valdības lēmumiem, kas var sašūpot jebkuru uzņēmumu. Tieši šos apstākļus uzņēmēji min kā šobrīd visvairāk traucējošus. «Gluži vienkārši – ja budžetā parādās kāds caurums, tad pēkšņi var parādīties ļoti neadekvāti priekšlikumi un arī pieņemti nepamatoti lēmumi. Piemēram, Veselības ministrijas priekšlikums par akcīzes nodokļiem tā saucamajai veselīgajai/neveselīgajai pārtikai, lai gan nekur nav definēts, kas ir veselīga un kas – neveselīga – pārtika. Mēs jau ilgi runājam par to, ka pārnesīsim nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, taču šis 1% IIN samazinājums neko diži nepalīdz, kaut gan pirms tam bija runāts par krietni lielāku samazinājumu. Vajadzētu skatīt nodokļu jautājumus kontekstā ar mūsu kaimiņvalstīm. Ja Lietuvā vai Igaunijā nodokļu bāze un nodokļu sistēma ir labvēlīgāka nekā Latvijā, tad kopumā investīcijas ies uz turieni, nevis Latviju,» skaidro LPUF vadītāja. Uzņēmumi arvien asāk saskaras ar darbaspēka problēmām, un, visticamāk, nav tālu tas brīdis, kad uzņēmumi būs spiesti ievest darbaspēku no ārvalstīm, un tas attiecas ne tikai uz kvalificēto darbaspēku.
Sasniegti griesti
Nozarē strādājošie saredz, ka nākamgad nekādas straujas pārmaiņas nav gaidāmas. Paredzams, ka ekonomika attīstīšoties palēnām. Ja krīzi izdevās pārvarēt, pateicoties straujam eksporta pieaugumam, jau šobrīd ir skaidrs, ka eksports vairs tik strauji neaugs. «Esam faktiski sasnieguši zināmus griestus, un, ja gribam eksporta tirgos iet tālāk, tad ir jāveic būtiskas investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā vai arī jārada jauni unikāli nišas produkti. Ļoti svarīgi būs, kā attīstīsies vietējais tirgus – kāds būs vietējais patēriņš. Valstij un vietējiem uzņēmējiem kopā ir jādomā, kā pārdalīt vietējo tirgu par labu pašmāju ražotājiem, izkonkurējot importa produkciju. Protams, valsts tiešs atbalsts ir aizliegts, bet valstis pasaulē izmanto dažādas legālas metodes, lai palīdzētu saviem uzņēmējiem. Mums nevajadzētu baidīties un darīt to pašu,» aicina LPUF vadītāja.
Jāatgādina, ka pēdējos gados vairāki pārtikas ražotāji investējuši miljoniem latu nolūkā palielināt eksporta apjomus. Šogad vienas no lielākajām investīcijām – 4,86 miljonus eiro – ieguldījis a/s Dobeles dzirnavnieks, atverot jaunu spageti ražotni, un ap 90 % no realizētā apjoma veidos eksports. A/s Tukuma piens šogad ieguldījis jaunā ražotnē 3,5 miljonus eiro, kas eksportu ļaus palielināt par 10 %.
Arī a/s Rīgas Piena kombināts un a/s Valmieras piens apvienojošais Food Union plāno eksporta apjomus būtiski palielināt – no pašreizējiem 45% līdz 80% tuvākajos piecos gados.
No valdības un politiķiem nozares uzņēmēji sagaida pārdomātus un nesasteigtus lēmumus attiecībā uz nodokļu politiku un nozari regulējušiem normatīvajiem aktiem, jo neprognozējamība un nekonsekvence ir pats sliktākais, ko politiķi uzņēmējiem var nodarīt.