Zāļu ražotāji ir satraukušies. Viņu zaudētā peļņa būs ieguvums Latvijas valstij un pilsoņiem
Tā intervijā saka veselības ministrs Guntis Belēvičs.
Ar veselību un slimību profilaksi cieši saistīts jautājums ir veselīgs uzturs. Pirms kļūšanas par ministru jūs ļoti asi iestājāties pret Trans- atlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP), pat sakot, ka «viņi grib mūs noindēt». Kā jūs kā valdības loceklis vērtējat šo vienošanos, kuru citi, tostarp Ārlietu ministrija, ļoti aizstāv?
Man par lielu nožēlu tā ir ne tikai viena no Ārlietu ministrijas prioritātēm, tā ir mūsu ārlietu ministra vismīļākā prioritāte. Tāpēc tas tiek virzīts uz priekšu milzīgos tempos. Man kā veselības ministram ir pilnīgi pretēja pozīcija un pat bažas. Ir vairāki apdraudējumi. Lētā, industriāli ražotā pārtika, kas nav piemērota bērniem un rada lielas bažas par veselību. Ja šis līgums stāsies spēkā, Latvijas kā mazturīgas valsts iedzīvotāji uzturā vēl vairāk lietos neveselīgu pārtiku. Mēs Veselības ministrijā (VM) iesim divus ceļus. Gādāsim, lai skolā būtu tikai veselīga pārtika. Es centīšos pasargāt mūsu iedzīvotājus arī ar ierosinājumu aplikt ar akcīzes nodokli transtauk- skābes, pievienoto cukuru, viskaitīgākās «e» vielas, ģenētiski modificētās sastāvdaļas. Ungārijā tas ļoti labi darbojas, un iegūtā nauda tiek novirzīta veselības aprūpei. Ungārijā Satversmē ir ierakstīts, ka tā ir brīva no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ar savu politisko darbību centīšos panākt, lai arī Latvija būtu pasargāta no ĢMO.
Jūs esat vienīgais Ministru kabineta (MK) loceklis, kas tā domā?
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas valdība ir komanda. Mēs esam diskutējuši, bet nekad neesam kašķējušies. Man nav bijis nolūka konfliktēt prezidentūras laikā, bet no sava nodoma pasargāt mūsu bērnus un mazbērnus no neveselīgas pārtikas es neatkāpšos. Mēs visi tomēr esam saprātīgi cilvēki. Ja spēj sniegt pamatotus argumentus, tad cilvēki ieklausās.
VM izstrādājusi MK noteikumu grozījumu paketi, pret ko iebilst Latvijas Ārstu biedrība, vairākas asociācijas, Zāļu valsts aģentūra (ZVA), un arī L. Straujuma ir izteikusi bažas – vai tas neradīs priekšrocības atsevišķiem komersantiem?
Neradīs. Latvijā par zāļu politiku līdz šim ir atbildējusi tikai viena valsts pārvaldes iestāde – ZVA. Latvijā šajā jomā ir vesela virkne problēmu, jo ZVA vadība faktiski ir piekopusi pati savu, diemžēl aplamu politiku. ZVA ir milzīgs interešu konflikts – tā sertificē visus vietējos farmācijas uzņēmumus, bet 95% aģentūras budžeta veido maksa par zāļu reģistrāciju un uzturēšanu Latvijas zāļu reģistrā, un no šiem 95% vēl 95% savukārt ir rietumu zāļu ražotāju maksa.
ZVA pieprasītā reģistrācijas maksa ir nesamērīga – Eiropā vislielākā, pārrēķinot uz iedzīvotāju skaitu, uz 100 000 iedzīvotāju. Un tas ir izdevīgi tiem zāļu ražotājiem, kas šajā tirgū ir ienākuši, jo citiem te nav ko darīt – tirgus ir par mazu. Vienas zāles reģistrācija Latvijas zāļu reģistrā maksā 3000–5000 eiro. Tāpēc mums zāles ir ļoti dārgas, un šo gadu laikā ir notikusi vēl viena lieta – Latvijā nav reģistrētu lētu zāļu mazām pacientu grupām.
Kas šajā izpratnē ir maza pacientu grupa?
Maza pacientu grupa, piemēram, ir zīdaiņi. Labā gadā mums ir 20 000 zīdaiņu un ne visi viņi slimo. Mums ar lielām mokām ir piereģistrēta viena zīdaiņu penicilīna zāļu forma. Pie mums zīdaiņi tiek ārstēti ar trešās paaudzes antibiotikām, jo lēto nav. Latvijā zīdaiņi un bērni joprojām tiek ārstēti ar pieaugušu cilvēku zālēm, tikai mazākās devās. Bet tā nedrīkst darīt! Zinātniski ir pierādīts, ka pieaugušo zāļu lietošana zīdaiņiem katrā otrajā gadījumā ir saistīta ar lielu veselības risku un pat ar dzīvības apdraudējumu. Zīdaiņu zāļu formu Latvijā praktiski nav. Mums gan var būt tikai divi pacienti, piemēram, hemofilijas slimnieki, kuru ārstēšanai zāles ir ļoti dārgas, bet tās būs reģistrētas Latvijā.
ZVA vadība saka, ka Latvijā ir pietiekoši lētas zāles salīdzinājumā ar citām valstīm.
Tā ir sabiedrības maldināšana. ZVA reģistrē zāles vismazākajos iepakojumos, kas ir visdārgākie, jo bieži ārstēšanas kurss ir lielāks nekā viens iepakojums. Neskatoties uz daudzkārtējiem aizrādījumiem, ZVA līdz šim nav bijusi spējīga piereģistrēt zāles iepakojumos, kuru lielums ir piesaistīts ārstniecības kursa garumam. Latvijā likumdošana ļauj pārdot arī nepilnu iepakojumu, ņemot vērā lielo zāļu dārdzību un pacientu līdzmaksājumus, ļoti daudzos gadījumos pacients no izrakstītajām 100 tabletēm nopērk tikai 20. Lietojot pirmās 20 tabletes, viņam kļūst labāk, un pacients atlikušajām vispār neaiziet uz aptieku pakaļ. Viņš ir apārstēts, nevis izārstēts, un akūtā kaite, kas viegli padodas ārstēšanai, kļūst par hronisku un grūti ārstējamu.
Latvijā pēdējo piecu gadu laikā pacientu skaits, kam ir izrakstīti valsts kompensējamie medikamenti, no 500 tūkstošiem ir izaudzis līdz 620 tūkstošiem. Mūsu līdzšinējā zāļu reģistrācijas un kompensācijas sistēma producē hroniski slimus cilvēkus.
Visu interviju Vesels cilvēks kaitē aptieku biznesam lasiet 29. maija laikrakstā Dienas Bizness.