Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds
Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.
Par ko aptiekas un farmaceiti kļūst Latvijas patērētājam, pielāgojoties valsts regulējumiem un mainīgajiem tirgus apstākļiem?
D. Juskovecs.: Cilvēks ar savu maku nobalso par aptieku, kurā izvēlas tīkamo sortimentu, aprūpi, blakus pakalpojumus un pieņem cenu. Cenšamies hipotizēt, kāpēc pircējs ienāk aptiekā. Redzam sekojošu ainu: to nosaka aptiekas atrašanās vieta. Liela ietekme ir farmaceita padoma kvalitātei, un tikai attālajā trešajā vietā ir mārketings, sortimenti, cenas, lojalitātes kartes utt. Katra aptieka ir unikāla. Lielveikala telpās esošo sortimentā vairāk ir kosmētikas, tur cilvēki meklē šīs pozīcijas. Tai pašā laikā ir aptiekas, kur tā netiek pieprasīta. Kosmētikas īpatsvars katrā aptiekā ir ļoti atšķirīgs, no niecīgiem pāris procentiem līdz 35%. Kopumā Latvijas tirgus statistika rāda, ka zāles veido ap 80% no noieta, ko cilvēki pērk aptiekās. Savukārt 95% no Latvijas zāļu tirgus ir importētās zāles. Kompensējamo medikamentu īpatsvars ir nepilna puse no Latvijas tirgus.
D. Šmits: Mūsu holdingā ietilpst arī medicīnas uzņēmumi un laboratorijas. Koncentrējamies uz pacientu. Gribam, lai viņam ir secīgi un ērti savu problēmu atrisināt vairākos holdinga uzņēmumos. Protams, aptiekām ir liela loma. Mana darba uzmanības centrā ir tās, kas atrodas tuvāk medicīnas iestādēm. Tur farmaceiti ir nākamie ķēdes posmi pēc ārstiem. Sastrādājoties ar tiem, farmaceits ir kā pēctecis viņu domai. Ja kopumā raugāmies no cilvēka iespējas piekļūt veselības pakalpojumam, aptieka, protams, ir vistuvākā, un nākotnē, tās lomai vajadzētu pieaugt. Veselības aprūpes pakalpojumiem aptiekā, tostarp finansētiem no valsts, vajadzētu palielināties, piemēram, farmaceita konsultācijām. Jautājums – kurš samaksās par šo laiku? Papildus tam uz iekšējo resursu rēķina aptiekās jāievēro dažnedažādas regulas, kas tikai nāk klāt, sākot no e-veselības, beidzot ar zāļu viltošanas prasībām, kases aparātiem un citām lietām. Šobrīd, man šķiet, farmaceits kā medicīnas profesionālis ir nepietiekami novērtēts.
V. Vīksna: Farmācija kā aprūpe skar pilnīgi visus iedzīvotājus. Lielu daļu darba aizņem konsultēšana, bet, cik maksā farmaceita padoms Latvijā? 0,00 eiro. Skaidrs, ka aptiekā var ienākt un saņemt jebkādu padomu bez maksas. Kopumā arī farmaceita pakalpojums ir veselības aprūpes sastāvdaļa, par ko mums kopā valstiskā līmenī jāiet un jārunā. Tas ir pievienotā vērtība, un šāda konsultācija ideālā modelī būtu iekļaujama kompensāciju sistēmas sastāvā. Šobrīd diezgan strikti reglamentēts, kas atļauts aptiekā, un tas ierobežo arī konsultācijas iespējas. Manā skatījumā farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, kuru kopīgiem spēkiem un ar valsts atbalstu vajag pacelt tādā līmenī.
A. Rožkalna: Piedāvājuma klāstā varētu būt vēl kādi pakalpojumi, bet, kā tika pieminēts, tie aptiekām ir ierobežoti. Ja dotu lielāku brīvību, parādītu plašāku ideju bagātību, ko varam darīt. Šobrīd cīnāmies, kā ir.
Sortimenta ziņā arī mēs pielāgojamies konkrētai aptiekai. Cenšamies piedāvāt jaunus produktus un kategorijas savās aptiekās. Izveidota plaša kosmētikas kategorija, bet tās īpatsvars zāļu tirgotavas plauktos ļoti atkarīgs no aptiekas atrašanās vietas.
D. Juskovecs (Smaida.): Katru gadu valsts pieliek jaunus pienākumus, ar ko esam «laimīgi» tikt galā. Minēšu divus piemērus. Pirms pāris gadiem aptiekas tika «aplaimotas» ar uzlīmēm, kas jāpievieno recepšu zālēm. Būsim godīgi, tas īsti nestrādā, nevienam tās nav vajadzīgas. Vēl ilgstoši «dzimst» e-veselība. Vienalga esam priecīgi «čakarēties», kas nenāk par labu nedz pacientam, nedz farmaceitam un ārstam. Paralēli tam visam, ko valsts mums liek papildus izdarīt, gribam mācēt arī nopelnīt.
M. Dedzis: Aptiekām jādomā, kā uzrunāt ne vien tos, kuriem jau ir kāda problēma, bet arī pārējos. Lai viņi ierodas preventīvos un profesionālas konsultācijas saņemšanas nolūkos. Mani novērojumi no malas liecina, ka vairums aptiekas apmeklētāju uzreiz dodas pie farmaceita ar sūdzībām, taču neaplūko vitamīnus vai ādas kopšanas segmentu. Kad tas mainīsies un uz aptieku ies arī vienkāršs cilvēks, nevis pacients, šo tirgotavu potenciāls samilzīs. Vai aptiekas domā par izglītošanu, ka jau laikus jārūpējas par savu veselību? Kopumā Latvijā un citviet Eiropā būtiski palielinās to cilvēku skaits, kas sāk nodarboties ar kādu individuālo sporta veidu. Viņi jau runā par papildus kalcija, magnija, omega taukskābju uzņemšanu. Arī pats esmu liels suplimentu fans.
Z. Iekļava: Darbinieki augsti novērtē farmaceitisko aprūpi. Savukārt attiecībā uz savlaicīgām rūpēm par savu veselību, manuprāt, iezīmējas paaudžu domāšanas atšķirības. Cilvēki gados pārsvarā jau nonākuši pie sliekšņa, kad ir jāārstējas. Es lieku lielas cerības uz jaunatni, kas patiešām ierodas preventīvos nolūkos, jo – tas pats piemērs – sākuši nodarboties ar sportu. Šāda tendence nudien pamazām sāk attīstīties.
I. Opmane-Jēgere: Par kopējām patēriņa tendencēm runājot, noteikti savā biznesā esat novērojuši, kāds ir patērētāju ienākumu līmenis, nodarbinātības tendences un noskaņojums. Pērn nogalē tas bija krietni pasliktinājies, salīdzinot ar gada sākumu un iepriekšējiem periodiem. Racionālais aspekts tam ir ES fondu aizkavēšanās, līdz ar to arī kritums, piemēram, celtniecībā un ar to saistītās nozarēs.
Savukārt šī un nākamā gada prognozes iepriecina ar pozitīvām tendencēm. Būvniecībā būs būtisks kāpums, kas, visticamāk, ietekmēs nodarbināto skaitu, darba algas. Patēriņa izaugsme šogad lēšama mērenā – ap 3%, bet nākamgad jau krietni lielāka.
Kāda iezīmējas mazo aptieku nākotne, konkurējot ar lielajām ķēdēm, kas saistītas arī ar zāļu vairumtirdzniecības biznesu? Te ietilpst arī aptieku konsolidācijas jautājums.
S. Čulkstena: Pēc 22 darba gadiem savā aptiekā, mazo uzņēmumu izdzīvošanas iespējas saredzu nišas produktos. Tāpēc arī ir saglabājusies zāļu gatavošana. Mums var būt elastīgāka iekšējā vide – paši savā nelielā kolektīvā varam pieņemt lēmumus, kādas preču grupas ieviest. Esam atraduši savu nišu – antropozofo medicīnu, kā arī ar stomatoloģiju saistītos produktus. Te arī ļoti daudz saskaramies ar profilaksi un konsultējam.
Z. Iekļava: Lai nebūtu tā, ka mēs kā pēdējie mohikāņi pildām savu misiju, vajadzētu atļaut tieši uzņēmīgiem farmaceitiem atvērt aptiekas, lai viņi laika gaitā pierāda, ka ir dzīvotspējīgi ar savu sirds degsmi un attieksmi pret pircēju. Citādāk, laika gaitā individuālās aptiekas izzudīs. Patlaban no vairāk nekā 800 aptieku 70–100 ir mazās, pārsvarā – lauku apvidos. Ir sajūta, ka ķēžu aptiekas nomāc.
M. Dedzis: Pareizi teicāt: mazajiem ir jāspecializējas uz nišu produktiem. Dēļ jūsu īpašās pieejas unikālajiem produktiem un konsultācijām, izdzīvos visi. Jebkurš uzņēmums darbojas pēc Maslova piramīdas, kam apakšā ir cipari. Latvijā reģionāli cilvēku skaits būtiski samazinās, Rīga pievelk aizvien vairāk, līdz ar to daudziem ķēžu īpašniekiem lauku apvidos atvērt savu aptieku vai veikalu neatbilst viņu stratēģiskajām interesēm.
S. Čulkstena: Katra valdība ir definējusi atbalstu mazajiem uzņēmumiem, bet īsta realizācija tam nekad nav notikusi. Piemēram, ārzemju investīcijām ir dažādi atvieglojumi, bet vietējām tādu nav. Ir lietas, attiecināmas uz nodokļu politiku. Kopumā, kaut vai VID skatījumā, lielie uzņēmumi ir godīgāki nodokļu maksātāji par mazajiem.
D. Šmits: Tā ir taisnība. Tas gan nav personīgi uz jums attiecināms.
S. Čulkstena: Ja valsts kopumā skatās, ka mazie ir potenciālie blēži, tas man sāp. Negribētu tādu zīmogu. Bankas, manuprāt, arī labprātāk sadarbojas ar lielajiem.
I. Opmane-Jēgere: Šobrīd ļoti aktīvi strādājam arī ar mazajiem uzņēmumiem, speciāli tam ir atsevišķs segments. Līdzīgi ir arī ar fokusu uz vidējiem. Produkti, ko piedāvājam mazajiem, atšķiras no pakalpojumiem lielajiem.
Lielā mērā tas ir atkarīgs no konkrētās bankas pieredzes, jo tā bijusi arī rūgta, kad diemžēl daudzi mazie uzņēmumi vieglāk varēja izbeigt uzņēmējdarbību un banka uz tā rēķina cieta zaudējumus.
S. Čulkstena: Vēl mazo uzņēmumu iespēja izdzīvot ir atkarīga no lielo tolerances. Uz ko es arī aicinu. Piemēram, necensties atvērt aptieku blakus individuālajai, jo tajā farmaceitam tā ir vienīgā profesionālā telpa.
A. Rožkalna: Neredzu problēmas, ja tirgū ir arī mazie spēlētāji. Taču bieži vien, kad viņi nolemj savu biznesu neturpināt vadīt, nenodod to nākamam farmaceitam, kurš to gribētu darīt, bet gan veicina lielo aptieku ķēžu paplašināšanos. Viņi meklē pircēju savai mazajai aptiekai, skatoties, kurš maksās vairāk. Latvijas biznesa vidē patlaban tikai tā lielā aptieku ķēde var augt. Vairs nav iespējams paplašināt tīklu, kur iegribas. Latvijā ir 66 BENU Aptiekas. Ja kāda no klātesošajām individuālo aptieku īpašniecēm gribētu savu biznesu pārdot un izteiktu tādu piedāvājumu, protams, to izskatītu.
D. Šmits: Viss ir ļoti racionāli; atkarīgs no cenas.
S. Čulkstena: Man ļoti negribētos, lai tā notiktu.
D. Juskovecs: Mēness aptieku ir vairāk par 200. Vai mums neviens «nemaisās pa kājām»? Pilnīgi noteikti ne. Cienām savus konkurentus un no katra kaut ko mācāmies. Beigās vēlamies savākt visu labāko un piedāvāt to Mēness aptiekās.
Cik izteikts kadru deficīts ir farmācijas nozarē?
A. Rožkalna: Farmaceitu trūkums ir mūsu lielākais bieds. Sadarbojamies ar koledžām, kas apmāca farmaceitus, reklamējam šo profesiju. Pie mums arī šobrīd praksē strādā vairāk nekā 50 studentu, ko apmācam un rūpējamies, lai viņu interese par šo profesiju augtu. Arī esošajiem farmaceitiem nepārtraukti nepieciešama padziļināta informācija par dažādiem produktiem un to pielietojumu. Savukārt aptiekās, kur lielā pieprasījuma dēļ attīstīts kosmētikas segments, nodarbinām arī kosmētikas konsultantus. Labi zinot, ka farmaceitu diemžēl nav pietiekamā daudzumā.
M. Dedzis: Ir jāpalielina profesijas prestižs.
D. Juskovecs: Kā mēs visi pirmajā jautājumā piekritām, farmaceits ir absolūti būtiska veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa un vispieejamākā katram no mums. Būsim godīgi, farmaceitu trūkst un viņi nekļūst jaunāki. Trešdaļa no visiem farmaceitu asistentiem ir vecumā virs cienījamiem 55 gadiem. Ar farmaceitiem ir maķenīt labāk, taču viņi ir pārstrādājušies. Starp citu, mēs katru gadu maratonā būvējam mazā farmaceita telti, kur jau bērniem stāstām, ka kļūt par farmaceitu ir forši, un tas ir interesants amats.
Z. Iekļava: Šobrīd aptieku skaitu palielināt nedrīkst. Taču to tāpat jau ir par daudz, tāpēc arī pastiprinās kadru trūkums.
S. Čulkstena: Strādāju arī Rīgas Stradiņa universitātē Farmācijas fakultātē par pasniedzēju. Pirmā tendence, ko redzu, farmaceiti ļoti apvainojas par mārketingu, jo viņi sevi uzskata vairāk par medicīnas speciālistiem.
D. Šmits: Savukārt es universitātē pasniedzu priekšmetu farmaceitiskais mārketings. Vienai daļai atziņa par to, kā par kaut ko sliktu, ir tikai tad, ja tas ir iestāstīts iepriekšējos kursos. Apmācību teorija vēsta, ka lielākās prasmes var iegūt, tieši strādājot. Tas, ka cilvēks pietiekami agrīni sāk strādāt, manuprāt, ir gana svarīgi. Pats savulaik mācījos medicīnu, regulāri strādāju, ne pārāk izgulējos un, man liekās, tas nācis par labu. Droši vien, tas ir jautājums par līdzsvaru.
M. Dedzis: Kopumā cilvēki stipri ātrāk iesaistās reālā profesionālā darbā ekonomisku apsvērumu pēc. Taču mārketings ir vajadzīgs.
Z. Iekļava: Mārketings man vairāk sasaucas ar jēdzienu «bizness», bet mēs tomēr esam aprūpes speciālisti.
M. Dedzis: Mārketings ir arī komunikācija ar klientu.
V.Vīksna: Farmaceiti vairāk ir tendēti palīdzēt, glābt. Tomēr sadarbībā ar biznesa pusi ir garš ceļš noiets, lai saprastu uzņēmējdarbības nepieciešamību un atrastu līdzsvaru savā profesijā.
M. Dedzis: Pasaulē farmācijas industrija kopumā balstīta uz biznesu.
S. Čulkstena: Šai sakarā gribu pieminēt Eiropas Kopienas tiesu, kas 2008. gadā lēma, ka aptiekas farmaceits ir filtrs starp industriju un pacientu. Jebkurā gadījumā farmaceits var paust savu viedokli, tostarp arī klientam, kurš ieradies kāda reklāmas rullīša iespaidā. Profesionālā neatkarība ir ļoti būtiska.
Pieminējāt, ka jāceļ farmaceita profesijas prestižs, jāpiesaista darbaspēks. Lai motivētu, nepieciešams jūsu vērtējums, ka nozare veiksmīgi attīstās, un tai ir labas izaugsmes tendences arī nākotnē.
D. Šmits: Nozarei ir liels potenciāls Latvijā, jo zāļu patēriņš ir zems, salīdzinot ar daudzām citām valstīm. Galvenais izaicinājums nākotnē ir personāls.
I. Opmane-Jēgere: No bankas puses redzam, ka nozare ir stabila ar augšupejošu tendenci. Tāpat arī atzīstam, ka tā ir lielā mērā atkarīga no regulējuma. Zāles pirks arī ekonomiskās krīzes laikā, lai gan zināmā mērā tas korelē ar iedzīvotāju pirktspēju, ja runājam par papildus vitamīnu un uztura bagātinātāju iegādi.
M. Dedzis: Globāli dažādās preču kategorijās iesaistās aizvien jauni pircēji. Nerunāju tikai par savu lauciņu – kosmētiku, bet arī, piemēram, par pārtikas piedevām, apģērbu, vien jautājums, ar kādām modernām metodēm mazumtirgotāji piesaistīs un ieinteresēs jaunos pircējus.
D. Juskovecs: Domāju, nozarei viss būs kārtībā, jo paši par to parūpēsimies. Konkurence ir gana interesanta, blīva un sīva, lai nestāvētu uz vietas, bet uzlūkotu viens otru, mēģinot savam pircējam piedāvāt to labāko.
A. Rožkalna: Piekrītu, ka konkurence ir liela un nežēlīga, un mēs visi gribam būt tuvāk savam klientam ar kaut ko īpašu.
V. Vīksna: Farmācija, tāpat kā veselība, allaž būs viena no prioritātēm. Starp citu, savstarpējā sadarbības modelī: ārsts – farmaceits – pacients arī valsts var ietaupīt naudu kompensācijas ietvaros.
S. Čulkstena: Gribētu redzēt iespēju saglabāt mazo biznesu arī Latvijā, un tā pārstāvjiem – arī turpmāk palikt drosmīgiem.
D. Juskovecs: Noslēgumā varu garantēt, ka ikviens, kurš izmācīsies par farmaceitu, pēc studijām iegūs darbu. Viņš pat tiks pie vairākiem darba piedāvājumiem ar bruto algu, sākot no 800 eiro. Arī mēs visi tur stāvēsim ar saviem piedāvājumiem.
#1/15
#2/15
#3/15
#4/15
#5/15
#6/15
#7/15
#8/15
#9/15
#10/15
#11/15
#12/15
#13/15
#14/15
