Atverot tirgu un atļaujot tirgot medikamentus lielveikalu ķēdēm, tiks letāli nopļautas mazās un vidējās vietējās aptiekas; šaubas raisa aptieku lomas nonivelēšana līdz bodīšu līmenim , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Satversmes tiesa (ST) pagājušajā nedēļā nolēma atteikt rosināt lietu pēc septiņu farmaceitu iesnieguma par iespējām atvērt savas aptiekas un tādējādi arī aptieku licenču izsniegšanas atvieglošanu. Ja kristu šie ierobežojumi, kas stājās spēkā 2011. gadā, aci pret aci sastaptos mazais bizness un ārvalstu tīkli, kuri konkurētu kā līdzīgs ar līdzīgu, bet «tas būtu kā ringā likt mazu bērnu pret starptautiska līmeņa profesionālo bokseri», brīdina Nacionālo resursu centra direktors Sergejs Ancupovs. Tādējādi farmaceiti nevis iegūtu aptiekas, bet gan tās pazaudētu. «Sagaidāmais rezultāts ir veselas nozares pāriešana pāris lielo starptautisko tirdzniecības korporāciju kontrolē,» uzskata S. Ancupovs.
Kā norāda ST, sūdzības pieteikumā paustajam šoreiz bijis pārāk trūcīgs juridiskais pamatojums, lai izvērtētu Ministru kabineta noteikumu «Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji» atbilstību Satversmei. Iesniedzēju vārdus ST nenosauca, jo atteikuma gadījumos iesniedzēju personības netiek atklātas. Anonīmie farmaceiti, kas vērsās Satversmes tiesā, nav zināmi Latvijas farmaceitu biedrības (LFB) prezidentei Kitijai Blumfeldei: «Parasti gan kolēģu vidū neslēpjas. Ļoti bieži farmaceiti, kuriem bijis liegts atvērt savu aptieku, nākuši un runājuši, bet šis nav tas gadījums,» sarunā ar DB atzīmē K. Blumfelde.
Saķēdēt Latviju
Patiesais farmaceitu skaits, kas atbalsta šādas izmaiņas, ir ievērojami vairāk par septiņiem sūdzības parakstītājiem, publiskajā telpā paudis jurists Edgars Zelderis, kurš palīdzējis sūdzības tapšanā. Savukārt S. Ancupovs viņam oponē, uzsvērdams, ka diskutēšana par ierobežojošajiem kritērijiem – attālums no aptiekas līdz aptiekai vai iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku – ir tikai plīvurs, aiz kura slēpjas tirdzniecības ķēžu intereses aptieku funkcijas svaru kausus no veselības aprūpes pārslikt par labu tirgošanai. Viņš uzskata, ka, atbrīvojoties no fona trokšņiem, uz skatuves paliek tikai holdings Maxima ar tam piederošo Euroaptieku plašo tīklu ar 49 aptiekām 15 Latvijas pilsētās un Rimi jeb ICA grupa, kam pieder Zviedrijas lielāko aptieku ķēžu tīkls Hjarta. Pagaidām kritizētie aptieku izvietojuma kritēriji vēl ierobežo šī tīkla ienākšanu Latvijā.
Atceļot aptieku izvietojuma kritērijus, lielveikalu ķēdes nekavētos ar savu aptieku invāziju visā valstī, kā to presei jau apstiprinājis SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs Māris Lūks, kurš norādījis, ka uzņēmums plāno ar aptieku tīklu pārklāt visu valsti.
Visu rakstu Liberalizācija ar izkapti lasiet 18. marta laikrakstā Dienas Bizness.