Ražošana

Skandināvijā - siltumapgādes tirgus liberalizācija; Baltijā – nesinhrona rīcība

Žanete Hāka,24.09.2015

Jaunākais izdevums

Skandināvijā patlaban notiek diezgan strauja siltumapgādes tirgus liberalizācija, ko var salīdzināt ar neseno situāciju elektroenerģētikas tirgū, kas padarīs dzīvi siltumenerģijas uzņēmumiem vēl sarežģītāku, Dienas Biznesa Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums sacīja Ludzas Bio Enerģijas valdes loceklis Edgars Vīgants.

Viņš stāsta, ka skandināvi patlaban pārliecinoši iet uz pilnīgu atteikšanos no fosilo kurināmo materiālu izmantošanas. Tas, pēc viņa teiktā, gan nenozīmē, ka šīs valstis vajadzības gadījumā nevarēs izmantot ogles vai citas izejvielas, taču tām būs iespēja būt neatkarīgiem un viņiem būs izvēle, kādus materiālus izmantot.

«Interesanti, ka, lai sasniegtu Eiropas Kopienas noteiktos mērķus, ne tikai Skandināvijā, bet arī Rietumeiropā veido centralizētas situmapgādes sistēmas. Mūsu valstī pagaidām tas nedraud, taču aktivitāte Eiropas valstīs ir saistīta ar to, ka šī sfēra ir mazāk attīstīta un, piemēram, jaunajos rajonos tas ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu turpināt būvniecību,» saka kompānijas pārstāvis.

Tāpat viņš iezīmē tendenci, ka gan saule, gan vējš kļūst aizvien nozīmīgāki resursi enerģētikas ražošanā. Mēs nedrikstam noskirt siltuma nozari no elektroenergetikas, jo nakotne tas bus aizvien vairak saistitas viena ar otru, uzsvēra eksperts.

Viens no ļoti tiešiem notikumiem, kas attiecas uz siltumapgādes nozari – pāreja uz 4.paaudzes siltumapgādes sistēmu (siltumnesējs-ūdens, turpgaitas t = 30-70 grādi pēc Celsija). Galvenais noteikums, lai atbrīvotos no zudumiem siltumenerģijas piegādē.

Aizvien vairāk lielākos apjomos enerģētikā kā resurss parādās saule, tiek veidots arī atvērtais tīkls, kur, līdzīgi kā ar elektroenerģiju, patērētājs var uzstādīt savu vietējo sistēmu un siltumenerģiju, un piemēram, ja ir uzstādīts saules kolektors, un tā paliek pāri, var dot tālāk tīklā, bet,ja pietrūkst, var ņemt no tā.

«Baltijā vērojama tendence, ka visas trīs valstis var labi vienoties vārdos, bet pēc tam neseko sinhrona rīcība,» norāda eksperts, uzsverot, ka, tas ir vairāk runājot par elektroenerģjas jomu, taču tas saistīts arī ar siltumapgādi. Kā piemēru eksperts min gāzes tirgus sektoru.

Nākotnē nozarei jāgatavojas būtiskām pārmaiņām, kurš sagatavosies laicīgāk, varēs vinnēt no tā. Vēlētos, lai valsts un regulatora attieksme būtu administratīvi represīva, bet veicinātu attīstību, kas uz siltumapgādes sistēmām attiecas, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Vienīgā iespēja, kā pazemināt energoresursu cenas, ir palielināt patēriņu

Dienas Bizness,21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Siltumapgādes kompānijas līdz janvārim nepaspēs izpildīt prasības

Māris Ķirsons,07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kalvītis: Dabasgāze savu vietu Latvijā saglabās

Sandris Točs, speciāli DB,24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centralizētās siltumapgādes sistēma Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami augusi un progresējusi, spējot sasniegt vairākus noteiktos mērķus, un daudzas Eiropas Savienības valstis mūsu centralizēto siltumapgādi var apskaust, Dienas Biznesa, Latvijas Gāzes un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas rīkotajā siltumapgādes forumā «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks» sacīja Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes priekšsēdētāja Ina Bērziņa-Veita.

Siltumapgāde veido 58% no kopējā enerģijas patēriņa Latvijā. Decentralizētā siltumapgāde veido 74% no kopējiem apjomiem, bet centralizētā siltumapgāde - 26%.

Centralizētā siltumapgāde lielā mērā augusi, pateicoties ES atbalstam, ieviesti arī viedie skaitītāji, bet individuālajā siltumapgādes sistēmā daudzās vietās saražotās siltumenerģijas uzskaite aizvien nenotiek, viņa uzsvēra.

Viens no siltumapgādes efektivitātes rādītājiem ir zudumi sistēmā. 2018.gadā vidējie zudumi centralizētās siltumapgādes tīklos bija 11,7%, turpretī vietējām siltumapgādes sistēmā puse ir apkures katli, kuru efektivitāte ir zem 60%.

«Individuālie katli neprot sekot līdzi energoefektivitātes rādītājiem, turklāt, uzliekot modernu katlu, tas nenozīmē, ka rādītāji būs labi,» atzina LSUA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA,11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu ekonomiskās izaugsmes un to iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai būtisku lomu iezīmē ekonomiski pieejamas siltumapgādes iespējas.

Attīstītas centrālās siltumapgādes sistēmas nosaka izmaksu un tehnoloģiju ziņā augstus standartus lielākajās pilsētās, tomēr arī resursu, tostarp arī AER, pieejamība un mūsdienu individuālie risinājumi plašākās reģionālajās teritorijās spēj konkurēt gan izmaksu, gan apgādes drošības ziņā.

Kā šobrīd notiek virzība klimata mērķu sasniegšanā, kādu iespaidu atstās jaunie siltumenerģijas tarifi un kā veicināt CO2 izmešu kontrolētu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Latvijas pilsētās un reģionos – par to ekspertiem tiekoties ikgadējā Dienas Biznesa un nozares līderu rīkotajā siltumapgādes konferencē SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgā aizliedz apkurē izmantot akmeņogles un nosaka visu apkures iekārtu reģistrēšanu

LETA,30.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Transformējas biomasas iegādes principi

Māris Ķirsons,14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu, jo īpaši biomasas, iepirkumos pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas; ja agrāk sevi par ieguvējiem varēja uzskatīt tie, kuri vienā darījumā iegādājās nepieciešamo resursu visai apkures sezonai, tad tagad ilgāka termiņa piegādēs iegādājas tikai daļu, bet pārējo — pērk īstermiņa tirgū.

To intervijā žurnālam “Dienas Bizness” stāsta starptautiskās biokurināmās biržas “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis). Viņš norāda, ka pašlaik iepirkumiem tiek pievērsta ļoti būtiska nozīme, jo ikvienai stratēģijas kļūdai ir ļoti augsta cena, kas jāsamaksā siltumenerģijas patērētājiem.

Kādas pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši biomasas, tās produktu – iepirkumi Baltijā?

Tie laiki, kad iepirkumu veicējs bija kāds cilvēks ar juridisko izglītību, kurš izsludināja vienu iepirkumu, kurā iepirka visai apkures sezonai nepieciešamo resursu, ir beigušies. Šodien ar iepirkumiem lielākoties nodarbojas savas jomas profesionāļi, kuriem ir labs analītiskais dienests, kurš seko ne tikai konkrētā energoresursu tirgus situācijai ne tikai kādā atsevišķā valsts teritorijā, bet visās valstīs - Baltijas, Skandināvijas un Eiropas līmenī. Vienlaikus šim dienestam ir ne tikai pagātnes darījumu dati un analīze par to, kas un kā notika tirgū, bet arī cik vien iespējams prognozēt par tuvāko perspektīvu. Faktiski nosacīti padomju laiki iepirkumos, kad konkrēto resursu iegādājās tikai no viena piegādātāja, ir beigušies. Savulaik, protams, nebija konkurences, nebija piedāvājumu un arī iepirkumu procedūra nebija vērsta uz konkurenci, bet gan tās fokuss bija vairāk vērsts uz iepirkuma formalizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Cer iekarot Latvijas enerģētikas tirgu

Armanda Vilcāne,13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc centralizētās siltumapgādes uzņēmumu iegādes Valmierā un Cēsīs Adven Group neizslēdz iespēju nākotnē iegādāties arī citus enerģijas ražošanas un izplatīšanas uzņēmumus Latvijā.

To intervijā DB norāda Adven Estonia un Adven Latvia izpilddirektors Urmo Heinams (Urmo Heinam). Viņš stāsta, ka šobrīd Adven Group pieder 100% SIA Cēsu siltumtīkli un 52,15% AS Valmieras enerģija akciju. Ar ienākšanu Latvijas tirgū uzņēmums ir ļoti apmierināts, tāpēc ilgākā perspektīvā apsver iespēju attīstīt biznesu arī citos reģionos. Šogad Adven Group iecerējusi turpināt darbu pie Valmieras jaunās katlumājas izbūves, kā arī Cēsu centralizētās siltumapgādes pārvades sistēmas infrastruktūras modernizācijas.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums iesaistīties Latvijas tirgū?

Paralēli jau uzsāktajam darbam Igaunijā mēs meklējam arvien jaunas iespējas paplašināt savu darbību arī citviet Baltijā. Manuprāt, priekšnosacījums labai ilgtermiņa sadarbībai pakalpojumu sniegšanā ir spēcīga vietējā komanda, tieši tāpēc Adven Group lēma par labu ienākšanai arī Latvijas enerģētikas tirgū, iegādājoties efektīvi strādājošus centralizētās siltumapgādes uzņēmumus Valmierā un Cēsīs, kā arī piesaistot profesionālus darbiniekus. Esam ļoti gandarīti par to sadarbību, kas mums pašlaik ir izveidojusies ar Valmieru un Cēsīm, jo šīs pilsētas ir ļoti ieinteresētas rast saviem iedzīvotājiem labākos risinājumus. Tā kā mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem augstas kvalitātes pakalpojumus, sadarbība ar vietējām pašvaldībām ir izvērtusies ļoti patīkama. Jāteic, ka Latvijā centralizētās siltumapgādes investīcijas vēl ir to agrīnajā stadijā, tāpēc mēs esam priecīgi, ka varam dalīties Igaunijā, Somijā un Zviedrijā gūtajā pieredzē, kas saistās gan ar atjaunojamās enerģijas (AER) īpatsvara palielināšanu un siltumapgādes tīklu atjaunošanu, gan ar efektivitātes paaugstināšanu. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka, lai arī Adven savu darbību Latvijā sācis ar centralizēto siltumapgādes uzņēmumu iegādi, uzņēmuma pamatbizness vairāk vērsts uz industriālajiem klientiem – jau sāktas sarunas arī ar dažiem rūpniecības uzņēmumiem, kas darbojas reģionā, lai sniegtu tiem iespējas izvēlēties efektīvākus enerģijas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizācijai būs pieejami 53 miljoni eiro

Žanete Hāka,10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 2014. gadā veiktās izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta mehānismā un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, informē EM.

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa un elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas atsaistes no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa ietekme uz siltumenerģijas pakalpojumu tarifiem var mazināt citu izmaksu samazinājums dažādu tehnoloģisku un ekonomisku izmaiņu rezultātā. Līdz ar to pozitīvi vērtējams arī fakts, ka virkne Latvijas siltumapgādes uzņēmumu, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir veiksmīgi veikuši savu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kas ļāvis būtiski palielināt to energoefektivitāti un samazināt siltumenerģijas tarifus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas zemākus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, uzlabotu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un sekmētu pāreju uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, kuros tiek izmantoti vietējie atjaunojamie energoresursi, 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros energoefektivitātes un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē plānots atbalsts 53,2 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sagatavoti jauni noteikumi par siltumapgādes veida izvēli

Dienas Bizness,17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 17. septembrī, atbalstīja jaunu saistošo noteikumu projektu par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli. Saistošie noteikumi ir aktualizēti, ievērojot izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī datus par piesārņojošo vielu - slāpekļa dioksīda (NO2) un daļiņu PM10 gada vidējo koncentrāciju gaisā, informē Rīgas dome.

Saistošie noteikumi nosaka gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu, kā arī prasības siltumapgādes veida izvēlei būvēm, dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām, mākslinieka darbnīcām un citām telpām, lai ierobežotu vai aizliegtu tādu piesārņojošo darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo gaisa piesārņojuma daudzumu Rīgā.

Rīgas teritorija ir sadalīta trīs zonās. I zonā piesārņojošo vielu - NO2 un daļiņu PM10 gada vidējā koncentrācija pārsniedz pieļaujamo normatīvu un ir lielāka par 40 µg/m3, tāpēc šajā zonā ir aizliegts no jauna būvēt vai ierīkot stacionāras iekārtas, kas izdala piesārņojošās vielas. Pieļaujama ir centralizēta siltumapgāde apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei vai autonomi siltumapgādes veidi bez kurināmā sadedzināšanas (elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, tajā skaitā saules baterijas un saules kolektori). Esošajos siltumavotos ir pieļaujama cietā kurināmā, kas izdala daļiņas PM10, maiņa uz gāzveida kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmuma "BioEx" izveidotajā biomasas tirdzniecības platformā siltumapgādes, koģenerācijas un ražošanas nozarēm notiks pirmā tirdzniecības sesija, informēja "BioEx" pārstāvji.

Biomasas tirdzniecības platforma tika izveidota pērn decembrī. Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, platforma kalpos kā tiešsaistes rīks visiem, kas Latvijā izmanto biomasu - no ražotājiem un tirgotājiem līdz siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem. "BioEx" mērķis ir jaunajā platformā pulcēt visus nozīmīgos Latvijas enerģētikas un mežsaimniecības nozaru uzņēmumus, kas savā darbībā izmanto biomasu. No 12.decembra platformā tika sākta tirgus dalībnieku reģistrācija, bet pirmā tirdzniecības sesija ir paredzēta šodien.

"BioEx" platforma strādās līdzīgi kā pasaules tiešsaistes izejvielu biržas - tirgus dalībnieki varēs pirkt un pārdot biomasas produktus atklātās, regulārās un pilnībā caurspīdīgās tirdzniecības sesijās, kurās tādējādi tiks noteikta labākā šī brīža biomasas, piemēram, šķeldas, cena un piegādes nosacījumi. Platformai drošus norēķinus garantēs un darījumu izpildes aģenta funkciju nodrošinās platformas stratēģiskas partneris AS "Industra Bank".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik lielāko satraukumu par gāzes iepirkumiem ir pauduši siltumapgādes uzņēmumi un pašvaldības, intervijā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), piebilstot, ka Ekonomikas ministrija mudina pieņemt sāpīgus lēmumus un vismaz daļu gāzes iepirkt jau tagad, lai ir droša rezerve.

"Viņiem šī situācija ir jauna un atšķirīga no iepriekšējiem gadiem. Parasti tika izsludināts iepirkums, tad viņi gaidīja pieteikumus un uz visu apkures sezonu noslēdza vienu piegādes līgumu. Tagad šī sistēma vairs īsti nestrādā," atzina ministre.

Viņa stāstīja, ka sanāksmē pirms Jāņiem, kurā piedalījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Latvijas Pašvaldību savienības, siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību pārstāvji, pausts, ka pašlaik pamatā tiek piedāvāti divi scenāriji. Pirmajā piegādātāji piedāvā slēgt vienošanos par mainīgo cenu, un "ceriet, ka [gāze] būs". Otrajā gadījumā ir iespēja slēgt līgumus par garantētu piegādi un fiksētu cenu ar piegādātājiem, kuriem gāze faktiski jau ir Inčukalna gāzes krātuvē. Taču šādi līgumi ir par augstāku cenu un visbiežāk ar priekšapmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstam centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo AER izmantošanai būs pieejami 35 miljoni eiro

Žanete Hāka,07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā apstiprināta jauna atbalsta programma centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, informē Ekonomikas ministrija.

Atbalstam energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros būs pieejami 35 miljoni eiro.

Atbalsts siltumapgādes komersantiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai būs pieejams kā grants (dāvinājums) 40% apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Vienam finansējuma saņēmējam un tā saistītajām personām pieejamais maksimālais publiskā finansējuma apmērs būs 8 miljoni eiro.

Atbalstu centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniegs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Projektu pieņemšanu programmā plānots uzsākt 2017. gada aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar siltumapgādes funkciju pārņemšanu Rīgā nevedas, daudzi mājokļi vēl auksti

Armanda Vilcāne,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Siltumserviss Rīga sniegtajiem pakalpojumiem saņemtas neskaitāmas rīdzinieku sūdzības, uzņēmums Rīgas siltums nepieciešamības gadījumā nākotnē gatavs atkal apkalpot Rīgas daudzdzīvokļu ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas

Gadījumā, ja Rīgas dome (RD) nolems lauzt līgumu ar pilnsabiedrību Siltumserviss Rīga un izsludinās jaunu konkursu par ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas apkalpošanu, Rīgas siltums mēģinās atgūt zaudēto funkciju un atkārtoti piedāvās RD savu kandidatūru. DB jau vēstīja, ka Rīgas siltums daudzdzīvokļu ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas Rīgā apkalpoja vairāk nekā 20 gadus, taču pēc 2016. gada novembrī izsludinātā konkursa par siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi, uzņēmums šīs tiesības zaudēja. Kopš pavasara šo funkciju pārņēma uzņēmums Siltumserviss Rīga.

Neapmierināto daudz

Par pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga nespēju savlaicīgi nodrošināt apkuri Rīgas daudzdzīvokļu mājās saņemtas neskaitāmas iedzīvotāju sūdzības, norāda RD. «Uzskaite nav veikta, taču to ir daudz. Visvairāk sūdzību esam saņēmuši par laikus nepiegādātiem pakalpojumiem. Šobrīd RD ar Siltumserviss Rīga veic nopietnas pārrunas, lai mudinātu uzņēmumu strādāt ātrāk un kvalitatīvāk,» pauž RD pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. Pēc pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga sniegtās informācijas, siltumapgādei pašlaik ir pieslēgtas visas ēkas, taču līdz 25. oktobra pulksten 13 aptuveni 90 mājās vēl turpinājās sistēmas atgaisošana, informē Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). «Praktiski visos objektos atgaisošana ir jāveic atkārtoti, taču ir problemātiskākas ēkas, kur šī darbība ir komplicēta, jo nepieciešamas piekļuves dzīvokļos. Šobrīd visas darbības tiek veltītas tam, lai visiem klientiem tiktu pilnvērtīgi nodrošināta apkure, kad tas tiks pabeigts, veiksim detalizētu situācijas analīzi, lai nākamgad nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos,» atzīmē RNP komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes nozare saskaras ar izaicinājumiem

Žanete Hāka,23.09.2019

Jaunas tarifu izmaiņas varētu stāties spēkā jau pēc viena gada, tas ir, no 2020. gada 1. janvāra, taču tikai gadījumā, ja šā gada novembra sākumā (kad būs zināmi oktobra apjomi) tiks noskaidrots, vai 2019.gadā Latvijā patērētais gāzes apjoms (10 mēnešu faktiskais patēriņš un 2 mēnešu vidējais patēriņš, izmantojot pēdējo trīs gadu rādītājus, jo novembra un decembra rādītāji vēl nebūs zināmi) būs zem noteikta līmeņa.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvie enerģijas avoti turpina attīstīties, sekojot tehnoloģiju inovācijām; patlaban notiek darbs pie likumdošanas izmaiņām, sekojot ES klimata pārmaiņu ierobežošanas stratēģijām, un klimata pārmaiņas turpina diktēt nozares virzību.

Lai diskutētu par panākto progresu un jaunumiem siltumapgādes nozarē, Izdevniecība Dienas Bizness, Latvijas Gāze un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija 25. septembrī rīko ikgadējo siltumapgādes nozares pārstāvju diskusiju platformu – Siltumapgādes forumu «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks».

Darbs turpinās

Patlaban turpinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) izstrādes. Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju un sabiedrības sniegto priekšlikumu analīzes ministrija nupat aktualizējusi NEKP 2030 redakciju, nosakot arī plānotos rīcības virzienus un pasākumu sarakstu. Patlaban zināms, ka NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, un plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Kā skaidro EM, plāna mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, šobrīd plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, kā arī transportā, ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana un citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons,28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons,12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgāde: Nepieciešami jauni instrumenti

Sandris Točs, speciāli Db,29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumuzņēmumiem bažas rada neskaidrības Energoefektivitātes likumā, kavēšanās ar ES fondu apguvi un centralizētās siltumapgādes sistēmas liberalizācija

Tādi ir galvenie problēmjautājumi, kas satrauc aptaujātos siltumapgādes jomas ekspertus pirms DB rīkotās konferences Evolūcija vai revolūcija – siltumapgāde pārmaiņu priekšā. «Lielākās bažas ir saistībā ar Energoefektivitātes direktīvu un likumu – ieilgusī neskaidrība par obligātā pienākuma shēmu, kas attieksies uz siltumuzņēmumiem. Tāpat joprojām nav skaidras Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas iespējas šajā atbalsta periodā līdz 2020. gadam,» teic Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums BioEx ir ieviesis Latvijā pirmo biomasas tirdzniecības platformu, kas kalpos kā tiešsaistes rīks visiem, kas Latvijā izmanto biomasu – no ražotājiem un tirgotājiem līdz siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem.

BioEx mērķis ir jaunajā platformā pulcēt visus nozīmīgos Latvijas enerģētikas un mežsaimniecības nozaru uzņēmumus, kas savā darbībā izmanto biomasu. Platformā tiek uzsākta tirgus dalībnieku reģistrācija, bet pirmā tirdzniecības sesija ir paredzēta 2023 gada 6. februārī.

Kopējais šķeldas, kas ir biomasas paveids, patēriņš Latvijā gada laikā ir ap 8 miljoniem MWh, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 320 miljoni eiro. BioEx platformas primārais mērķis ir nodrošināt tirdzniecības efektivitāti, kas, ņemot vērā ievērojamo tirgus lielumu, dos būtiskus ieguvumus Latvijas siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem, pašvaldībām, biomasas ražotājiem, kā arī siltuma un elektroenerģijas patērētājiem – Latvijas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru